Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā piektdienā, 15. septembrÄ«, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sÄ“de. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticÄ«bas izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošÄs labklājÄ«bas ministres Evikas Siliņas izveidoto valdÄ«bu.

SÄ“de turpinājās lÄ«dz plkst. 17.12. Pieļauju, kaut kur pa to starpu gudrajām galvām bija iespÄ“ja iet uzpÄ«pÄ“t un paÄ“st pusdienas. Tāpat pieļauju, atsevišÄ·i deputāti uzpÄ«pÄ“t vai kafiju uzdzert arÄ« gāja ārpus brÄ«vajiem periodiem, jo kā vienmÄ“r demagoÄ£ija debatÄ“s par jauno valdÄ«bu brīžiem sita ļoti augstus viļņus.

Debates uzsāka pati Siliņas kundze. Viņai bija dota stunda laika, bet topošÄ premjere izmantoja tikai deviņas minÅ«tes un piecas sekundes. Sekoja sÄ“rija uzrunu no deputātiem, kuri pārstāvÄ“ja savu frakciju.

Vispirms runāja Raivis Dzintars no Nacionālās apvienÄ«bas (06:37). Sekoja Edgars Tavars no Apvienotā saraksta (10:58), tad Aleksejs Rosļikovs no Stabilitātei! (08:22) un tad Ainārs Šlesers no partijas Latvija pirmajā vietā (20:08 – Šlesera kungam nu dikti, dikti patÄ«k klausÄ«ties pašam savā balsÄ«).

Sekoja uzruna no trim ierindas deputātiem no Apvienotā saraksta, tajā skaitā no aizejošÄ Saeimas spÄ«kera Edvarda SmiltÄ“na. Kā nākamais ar frakcijas viedokli nāca deputāts un topošais ekonomikas ministrs Viktors Valainis no ZZS (14:03). Partijas ProgresÄ«vie viedokli savukārt pārstāvÄ“ja Andris Šuvajevs (08:46).

Starp Valaiņa kungu un Šuvajeva kungu iespraucās Edmunds JurÄ“vics no Jaunās VienotÄ«bas (04:21). PÄ“c Šuvajeva kunga bija 27 uzrunas par jauno valdÄ«bu, tajā skaitā divreiz savus kolÄ“Ä£us ar savu viedumu un šarmu nolÄ“ma aplaimot kādreizÄ“jais un Ä«slaicÄ«gais premjerministrs Vilis Krištopans.

Runātāju sarakstā bija deviņi Apvienotā saraksta pārstāvji, septiņi deputāti no Nacionālās apvienÄ«bas, seši no Latvija Pirmajā vietā, divi no ProgresÄ«vajiem un viens no partijas Stabilitātei!.

No Jaunās VienotÄ«bas un zaļajiem zemniekiem tālākas piedalÄ«šanās debatÄ“s nebija. GalÄ“jais balsojums par jauno Ministru kabinetu bija 53 par (koalÄ«cijas partijas JV, ZZS un ProgresÄ«vie plus vÄ“l deputāts Oļegs Burovs, kurš pÄ“rn ievÄ“lÄ“ts no partijas LPV saraksta, bet kurš šogad jÅ«nijā nolÄ“ma kļūt par pie frakcijām nepiederošu deputātu), 39 pret (NA, AS, LPV un S! deputāti).

Pirms apspriest valdÄ«bu kā tādu, pāris vārdu par to, kā sabiedrÄ«ba uz šo lietu ir reaģējusi. Vienā vārdā sakot – nejauki.

TrÄ«s vakarus pÄ“c kārtas manā raidÄ«jumā “VÄ“lais ar Streipu” sadaļā “Diskusija X” (kādreiz tā bija Tvitersāga, bet tad Tviteri pārņēma ekscentriskais miljardieris Masks) bija liela ņerkstÄ“šana un bāršanās:

“Katastrofāla „valdÄ«ba” top. Tās dinamiskais izrāviens bÅ«s – uz leju.”

“KopÄ“jā sajÅ«ta ir tāda, ka bÅ«sim vÄ“l lielākā dimbā.”

“Latvija šobrÄ«d stāv bezdibeņa malā, bet jaunā valdÄ«ba spers soli uz priekšu.”

“Jaunās valdÄ«bas sastāvs ne tikai mudina steigšus sakravāt 72 stundu somu, pieteikties ieroča nÄ“sāšanas atļaujai un iepirkt krājumam pāris dÄ«zeļauto ar pilnām degvielas tvertnÄ“m, bet arÄ« atdot atpakaļ Dailes teātra, Nacionālās operas un nākamo Dziesmu svÄ“tku abonementa biļetes.”

“Pirms dažiem gadiem bija vÄ«zija par LV virzÄ«bu uz ZiemeļvalstÄ«m, bet tagad faktiskais rezultāts ir tuvāk Balkānu valstÄ«m.”

Uzsveru, visas šÄ«s replikas nāca laikā, kad jaunā valdÄ«ba vÄ“l pat nebija apstiprinājusi, kur nu vÄ“l sākusi savu darbu. Te ir tas pats kā tie darba ļaudis, kuri nākamajā dienā pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanām sāk vākt parakstus par nupat ievÄ“lÄ“tās Saeimas atlaišanu. Tikpat muļķīgi.

“Diskusijā X” bija arÄ« šÄda replika:

“Tā ir, ja valdÄ«bu uzdod taisÄ«t tiem pašiem, kuru valdÄ«ba ir kritusi. Kur tas vispār ir redzÄ“ts?!”

Nu, ja godÄ«gi, šeit pat mÅ«su daiļajā dievzemÄ«tÄ“ tas redzÄ“ts, un ne reizi vien. 1994. gada 15. septembrÄ« krita Valda Birkava (Latvijas ceļš) valdÄ«ba, un viņa vietā stājās Māris Gailis (arÄ«dzan Latvijas ceļš).

2007.g. 20. decembrÄ« krita otra no divām Aigara KalvÄ«ša vadÄ«tajām koalÄ«cijām (Tautas partija). Viņa vietā stājās Ivars Godmanis no partijas LPP/LC, kurš KalvÄ«ša valdÄ«bā bija iekšlietu ministrs.

2008.g. 22. janvārī no amata demisionēja Valdis Dombrovskis (Vienotība), un viņa vietā stājās Laimdota Straujuma (arīdzan Vienotība).

Ja kas, pÄ“dÄ“jā valdÄ«ba pirms 13. Saeimas vÄ“lÄ“šanām bija Māra Kučinska vadÄ«tā valdÄ«ba (ZZS), un pÄ“c vÄ“lÄ“šanām jauno valdÄ«bu veidoja koalÄ«cijas partneri no VienotÄ«bas, tiesa – nevis Saeimas deputāts, bet gan Eiropas parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. ArÄ« tur iepriekšÄ“jās valdÄ«bas dalÄ«bniece pārņēma vadošo lomu jaunajā.

Pirmās brÄ«vvalsts laikā bija trÄ«s valdÄ«bas pÄ“c kārtas, kuras vadÄ«ja Latviešu zemnieku savienÄ«bas pārstāvji (Hugo Celmiņš, Kārlis Ulmanis un Arturs Alberings). Mazliet vÄ“lāk bija divas valdÄ«bas ar tās pašas partijas pārstāvjiem (vÄ“lreiz Celmiņš un tad vÄ“lreiz Ulmanis).

Vecajā TviterÄ« mÄ“dza un portālā X joprojām mÄ“dz bÅ«t ļaudis, kuri gvelž tukšu un lÄ«dz ar to apliecina, ka izglÄ«tÄ«ba kaut kā viņus ir pievÄ«lusi.

Viens iemesls, kāpÄ“c ļaudis ir iebilduši (vai vismaz izlikušies iebilstam) pret jauno valdÄ«bu, ir ZZS. Ir tiesa, ka šai partijai joprojām ir sadarbÄ«bas lÄ«gums ar partiju Ventspilij un Latvijai, un Ventspilij un Latvijai boss, protams, ir pirmajā instancÄ“ notiesātais noziedznieks Lembergs.

PÄ“c 13. Saeimas vÄ“lÄ“šanām “zaļie zemnieki” šÄ« konkrÄ“tā iemesla dēļ skaitÄ«jās spitālÄ«gi. Neviens cits ar tiem kamanās kāpt negribÄ“ja, un ZZS visus četrus gadus pavadÄ«ja opozÄ«cijā.

Kā esmu rakstÄ«jis citreiz un atkārtoti, nekādi nevaru saprast “zaļo zemnieku” fetišu attiecÄ«bā uz šo cilvÄ“ku. Pat pÄ“c notiesāšanas, pat pÄ“c ļoti smagām pret Ventspils bosu uzliktām sankcijām par korupciju – pat pÄ“c visa tā pÄ“c 14. Saeimas vÄ“lÄ“šanām ZZS mÄ“bele Augusts Brigmanis spÄ“ja tik blÄ“t “bet viņš ir tik populārs, tik populārs”.

Evikas Siliņas valdÄ«bā ZZS uzticÄ“ti trÄ«s amati – klimata un enerģētikas ministrs bÅ«s Kaspars Melnis, labklājÄ«bas ministra darbu kÅ«rÄ“s Uldis Augulis, bet ZemkopÄ«bas ministrijā saimniekos Armands Krauze.

Tas, pirmkārt, nozÄ«mÄ“, ka “zaļie zemnieki” tiek turÄ“ti pa gabalu no tā dÄ“vÄ“tajām spÄ“ka ministrijām, kā arÄ« no ļoti naudÄ«gās Satiksmes ministrijas, par kuru Lembim nudien varÄ“tu bÅ«t konkrÄ“ta interese.

Otrkārt, pieļauju, ka Evika Siliņa neklīrējās tad, kad viņa pateica, ja viņa manīs nepieņemamu ietekmi no Puzes ķeizara, tad viņa nekavējoties prasīs ietekmētā valdības ministrija demisiju.

Manā uztverÄ“ pietiek ar šo kadru ņemties. Noziegumos notiesāts un Magņitska sarakstā iekļauts. Manā uztverÄ“ “zaļajiem zemniekiem” par savu Stokholmas sindromam lÄ«dzÄ«go laizÄ«šanos ap viņu bÅ«tu dziļi, dziļi jākaunas.

Kādu brÄ«di kultÅ«ras pasaulÄ“ bija liela brÄ“kšana tad, kad izskanÄ“ja doma, ka par kultÅ«ras ministru varÄ“tu kļūt kādreizÄ“jais Satversmes tiesas tiesnesis un priekšsÄ“dÄ“tājs Gunārs KÅ«tris. Pats KÅ«tra kungs ātri vien sevi izņēma no procesa laukā.

Tā vietā premjere Siliņa piemeklēja Agnesi Loginu no Progresīvajiem. Viņai ir bakalaura grāds humanitārajās zinātnēs un maģistra grāds mākslās, attiecīgi no Amsterdamas universitātes un Latvijas Universitātes. Agnese ir lektore Latvijas Kultūras akadēmijā un kādreiz ir bijusi Rīgas Kino muzeja vadītāja.

Vismaz uz papÄ«ra šÄ·iet, ka šÄ« bÅ«s dāma, kura KultÅ«ras ministrijā jau no paša sākuma pazÄ«s drÄ“bi.

Tāpat prieku man rada fakts, ka veselÄ«bas ministrs jaunajā valdÄ«bā bÅ«s Hosams Abu Meri. Viņš ir gastroenterologs un vienkārši ļoti sirsnÄ«gs un jauks cilvÄ“ks. VeselÄ«bas ministrija allaž Latvijā bijusi pabÄ“rna lomā. Ir bijuši ministri no medicÄ«nas pasaules un ministri no ārpus tās. Aizejošajā valdÄ«bā veselÄ«bas ministre bija kādreizÄ“jā un ilggadÄ«gā Latvijas Darba devÄ“ju konfederācijas Ä£enerāldirektore LÄ«ga Meņģelsone. Tas nav amats ar acÄ«mredzamu saiti ar veselÄ«bas aprÅ«pi. TurÄ“šu Ä«kšÄ·i, ka Hosamam viss izdosies labi.

Zinu, ka jaunās valdÄ«bas vadÄ«tāja ir teikusi, ka viņa cer tikt galā ar diviem jautājumiem, kādi Latvijā ir radÄ«juši nudien stulbu un nevajadzÄ«gu jezgu.

Pirmkārt, Stambulas konvencija. Eiropas padomes konvencija, kura stājās spÄ“kā 2014. gadā pÄ“c tam, kad to bija ratificÄ“jis vajadzÄ«gais dalÄ«bvalstu skaits. Laikā kopš tam konvenciju parakstÄ«jušas 45 valstis, arÄ« mÅ«sÄ“jā, un ratificÄ“jušas 37 (mÅ«sÄ“jā nav to starpā).

Stambulas konvencija allaž ir bijusi par sievietes aizsargāšanu pret vardarbÄ«bu. Demagogi un populisti no Ä«kšÄ·a ir izzÄ«duši to, kas pagājušajā nedēļā bija rakstÄ«ts Manabalss.lv petÄ«cijā aicinot konvenciju neratificÄ“t:

“Latvija, nepievienojoties Stambulas konvencijai, izvairÄ«tos no nelabvÄ“lÄ«gām izmaiņām sabiedrÄ«bas apziņā, saglabājot SatversmÄ“ paredzÄ“tās vÄ“rtÄ«bas, un pasargātu sabiedrÄ«bu no Stambulas konvencijā paredzÄ“to sociāli konstruÄ“to dzimumu formu uzspiešanas.”

Nav taisnÄ«ba. Stambulas konvencijā nekā tamlÄ«dzÄ«ga nav, kur nu vÄ“l “uzspiesta”. Jā, tajā ir diskusija par dzimuma lomām kā tādām, un tajā ir paredzÄ“ta aizsardzÄ«ba transpersonām, bet tikai attiecÄ«bā uz vardarbÄ«bu pret tām kā pret sievietÄ“m.

HistÄ“rijai te nav nekādas nozÄ«mes. Bet vienalga, par Manabalss.lv pieteikuma pieņemšanu pagājušajā nedēļā nobalsoja 61 deputāts, tajā skaitā visi klātesošie Zaļo un zemnieku savienÄ«bas pārstāvji. Pret bija 26 no Jaunās VienotÄ«bas un ProgresÄ«vajiem. Astoņi JV deputāti sazin kāpÄ“c atturÄ“jās.

ZZS ir vieta jaunajā koalīcijā.

LÄ«dzÄ«gi muļķīga un nevajadzÄ«ga histÄ“rija ir bijusi ap jautājumu par viendzimuma pāru tiesÄ«bām. PÄ“dÄ“jā reize, kad Saeima par tām balsoja, bija pÄ“rn 15. decembrÄ«, kad 14. Saeimas priekšÄ bija jautājums, vai tālāk izskatÄ«t Civilo savienÄ«bu likumu, kurš divos lasÄ«jumos tapa apstiprināts iepriekšÄ“jā parlamenta sasaukumā, bet lÄ«dz galÄ«gajam lasÄ«jumam 13. Saeima netika.

Par jautājuma tālāku skatÄ«šanu nobalsoja 33 deputāti no JV un ProgresÄ«vajiem. Pret bija 55, arÄ« šajā gadÄ«jumā šo pamata cilvÄ“ka tiesÄ«bu jautājumu noraidot visiem klātesošajiem ZZS deputātiem.

Ir skaidrs, ka Krišjāņa Kariņa valdÄ«ba jautājumu atjaunot nevarÄ“ja, jo koalÄ«cijā bija institucionāli homofobiskā un aizspriedumu pārņemtā Nacionālā apvienÄ«ba, kā arÄ« Apvienotais saraksts, par kuru ir ļoti grÅ«ti spriest, kas tas tāds ir.

No dažādiem gabaliem kopā sastiÄ·Ä“ts, tajā skaitā ar vairākiem smagsvariem, kuri kādreiz bija “zaļo zemnieku” kadri un valdÄ«bas ministri. Man personÄ«gi šÄ·iet, it Ä«paši, ja saraksts tagad nonāks opozÄ«cijā, tas bÅ«s vienam Saeimas sasaukumam derÄ«gs un 2026. gadā 15. Saeimas vÄ“lÄ“šanās tas diez vai tiks pāri pieciem procentiem.

Pagājušajā piegājienā tas neizdevās KonservatÄ«vajiem un apvienÄ«bai AttÄ«stÄ«bai/Par. Abos gadÄ«jumos tās bija 13. Saeimā pirmoreiz ievÄ“lÄ“tas partijas. Pieļauju, ar AS bÅ«s tāpat.

Nezinu, vai sarunās par jaunas valdÄ«bas veidošanu Jaunā VienotÄ«ba un ProgresÄ«vie pārliecināja Zaļo un zemnieku savienÄ«bu mainÄ«t savu viedokli un balsot par LGBT kopienas tiesÄ«bām.

Taču viens te ir pavisam skaidrs. Šis nav jautājums, kurš ir tikai un vienÄ«gi atkarÄ«gs no politikāņiem JÄ“kaba ielā.

Kopš Satversmes tiesas obligātā sprieduma, kurā bija obligāti noteikts, ka Saeimai obligāti ir jāpieņem likums, kurās obligāti atzÄ«tas viendzimuma pāru tiesÄ«bas, komentāra rakstÄ«šanas dienā bija pagājuši divi gadi, 10 mÄ“neši un piecas dienas.

Kopš Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu tiesas sprieduma, kurā pateikts tas pats, pagājuši divi gadi, divi mÄ“neši un četras dienas. Abos gadÄ«jumos runa nav par rekomendācijām, runa nav par ieteikumiem vai mājieniem. Runa ir par obligātiem spriedumiem.

IgnorÄ“t konstitucionālas tiesas spriedumu nav tiesiskas valsts cienÄ«gi. HistÄ“rija, kādu ap šo jautājumu ir cÄ“luši atsevišÄ·i politikāņi un atsevišÄ·as partijas, ir vienkārši idiotiska, jo pasaulÄ“ ir pietiekami daudz valstu, kurās viendzimuma pāru tiesÄ«bas, tajā skaitā laulāties, ir bijušas jau sen, un vienu par to varu garantÄ“t bez jebkādām šaubām: nevienam gabals tāpÄ“c nav nokritis. Nezinu, ko par to patlaban domā “zaļie zemnieki.” Bet ceru, ka arÄ« viņi saprot, ka cilvÄ“ka tiesÄ«bas nav kaut kas tāds, kas pienākas tikai dažiem, bet citiem ne.

Jaunās valdÄ«bas izveidošana nozÄ«mÄ“s pārmaiņas Saeimā. Cik saprotu, par Saeimas 13. priekšsÄ“dÄ“tāju kopš 1. Saeimas ievÄ“lÄ“šanas 1923. gadā, un 11. spÄ«keri kopš Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas kļūs komentārā jau minÄ“tais Gunārs KÅ«tris.

Kā Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājam viņam bija jādara lÄ«dzÄ«gs darbs. Nešaubos, ka KÅ«tra kungs bÅ«s labs Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājs.

Ministri no divām partijām, kuras bija aizejošajā koalÄ«cijā, bet jaunajā nav, atgriezÄ«sies Saeimā, un tas nozÄ«mÄ“s “mÄ«ksto mandātu” zaudÄ“jumu attiecÄ«gajiem deputātiem. Deputāti no ZZS un ProgresÄ«vajiem savukārt dosies uz Ministru kabinetu, un viņu vietā stāsies nākamie no attiecÄ«gajiem sarakstiem, arÄ«dzan ar “mÄ«kstajiem mandātiem.”

Neesmu no tiem, kurš allaž visu grib redzÄ“t tumšÄs krāsās. TurÄ“šu Ä«kšÄ·us par Evikas Siliņas valdÄ«bu, tajā skaitā paturot prātā faktu, ka šÄ« ir tikai otrā reize mÅ«su valsts vÄ“sturÄ“, kad par valdÄ«bas vadÄ«tāju ir kļuvusi sieviete.

Novērtē šo rakstu:

0
0