Pasaule pesimista acÄ«m jeb nepatÄ«kamÄ patiesÄ«ba
Leonards Inkins · 20.12.2020. · Komentāri (0)Cik ir divi reiz divi? Nu, ja godÄ«gi, tikai tev – divi reiz divi ir pieci. IegaumÄ“, lai kur tu neietu, lai ar ko tu nesatiktos, lai ko tev no kÄda nevajadzÄ“tu un lai ko kÄdam nevajadzÄ“tu no tevis, daudzi tev melo, kaut ko noklusÄ“ un kaut ko nepasaka lÄ«dz galam. Tevi krÄpj, un tevi mÄ“Ä£ina izmantot. Tu viņu acÄ«s patiesÄ«bÄ esi tikai upuris, no kura var dabÅ«t naudu vai kÄ citÄdi gÅ«t labumu.
SlÄ“dz TV, klausies ziņas radio, lasi laikrakstus, bet neaizmirsti, ka arÄ« caur ziņÄm, pat caur to, ka tevi informÄ“, tevi pamanÄs arÄ« krÄpt un izmantot. Kaut ko noklusÄ“, kaut ko nepasaka lÄ«dz galam un kaut ko samaina vietÄm. MainÄs tikai krÄpšanas tehniskÄ puse, bet bÅ«tÄ«ba paliek tÄ pati.
Aizved savu auto uz autoservisu, un tev neteiks taisnÄ«bu, to, kÄ ir patiesÄ«bÄ, bet servisa darbinieks stÄstÄ«s to, kÄ viņam tas ir izdevÄ«gi.
Ja tu aiziesi pie Ärsta, Ärsts nestÄstÄ«s tev, kÄ ir patiesÄ«bÄ, bet stÄstÄ«s tÄ, kÄ viņam tas ir izdevÄ«gi, lai var aizsÅ«tÄ«t pie kolÄ“Ä£a uz konsultÄciju, lai var zÄļu ražotÄjam palielinÄt apgrozÄ«jumu u.c.
Ja bieži ir tÄ, ka, pÄrnÄkot mÄjÄs, tava sieva vÄ“las runÄt par to, kÄ tev gÄja darbÄ vai laikÄ, kamÄ“r nebiji mÄjÄs, tad atceries, ka patiesÄ«bÄ viņai ir vienalga, kas notiek tavÄ darbÄ, viņa izliekas, tÄ“lojot, ka viņai tas rÅ«p un interesÄ“.
Var teikt, ka tie ir labvÄ“lÄ«gi meli labÄkai sadzÄ«vošanai, bet, manuprÄt, izlikšanÄs arÄ« ir melu paveids. Daudziem izlikšanÄs ir kļuvusi par dzÄ«ves normu, vieni izliekas par mÄ«lošiem, citi par patriotiem, citi par upuriem un tÄ tÄlÄk, bet tajÄ visÄ ir pazudis cilvÄ“ks un patiesÄ«ba par viņu.
Vairums cilvÄ“ku ir iemÄcÄ«jušies – un nu jau tas ir kļuvis par normu – runÄt puspatiesÄ«bas, sagrozÄ«t faktus, noklusÄ“t un aizvien biežÄk atklÄti melot.
Savulaik bija tÄda anekdote, – skolotÄji, sanÄkuši skolotÄju istabÄ, spriež: redz, mÅ«su Ä»aunuma impÄ“rijÄ ir nomiris mīļais vadonis, un mÄ“s nezinÄm, kÄ turpmÄk dzÄ«vot bez vadošiem norÄdÄ«jumiem. LÄ«dz šim bÄ“rniem mÄcÄ«jÄm, ka divi reiz divi ir astoņi. Protams, mÄ“s zinÄm, ka tÄ nav taisnÄ«ba, bet kÄ tagad rÄ«koties? Vai nosodÄ«t vadoni un viņa valdÄ«šanu atzÄ«t par personÄ«bas kultu un turpmÄk vairs bÄ“rniem nemelot? KÄds no skolotÄjiem, skaļi domÄjot, prÄtoja: jÄ, tÄ jau pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir, bet, ja mÄ“s rÄ«t bÄ“rniem pateiksim, ka divi reiz divi ir Äetri, tÄ tiem bÅ«s cietsirdÄ«ga šoka terapija. Un skolotÄji nolÄ“ma, ka šogad vÄ“l teiks bÄ“rniem, ka divi reiz divi ir tomÄ“r septiņi, bet nÄkamajÄ mÄcÄ«bu gadÄ jau pietuvosies patiesÄ«bai tuvÄk un teiks, ka ir seši. TÄ gadu pÄ“c gada, turpinot melot un reformÄ“jot izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu, nonÄks pie patiesÄ«bas paušanas, protams, ja jaunais vadonis to pieļaus.
NepÄrstÄstÄ«šu anekdoti pilnÄ«bÄ, jo tÄds nav šÄ« raksta mÄ“rÄ·is. Daudzi šo anekdoti zina, bet katrÄ anekdotÄ“ ir daļa anekdotes un liela daļa dzÄ“lÄ«gas patiesÄ«bas. Anekdotes top, ja to radÄ«šanai ir patiesi cÄ“loņi. ArÄ« tas, par ko šeit rakstu, ir patiess un nopietns cÄ“lonis kÄdai anekdotei.
Vai es esmu citÄds, vai es dzÄ«voju citÄ pasaulÄ“, uz citas planÄ“tas? NÄ“, es dzÄ«voju tepat, kopÄ ar jums. Un arÄ« es esmu spiests pielÄgoties šÄdiem dzÄ«ves apstÄkļiem. Bet es bÅ«tu ļoti priecÄ«gs, ja man nebÅ«tu jÄpielÄgojas, es bÅ«tu ļoti pateicÄ«gs, ja es varÄ“tu un drÄ«kstÄ“tu teikt cilvÄ“kiem to, ko es domÄju, bet šÄ« melošana un puspatiesÄ«bas jau nav tikai blÄ“dÄ«šanÄs un krÄpšanas nolÅ«kÄ.
LielÄ mÄ“rÄ tas ir arÄ« tÄpÄ“c, ka cilvÄ“ki atsakÄs uzklausÄ«t patiesÄ«bu. CilvÄ“ki vÄ“las, lai viņiem melo, viņi vÄ“las, lai viņus krÄpj, jo viņi paši tÄ dara un viņi vÄ“las tÄdus ministrus un tÄdus deputÄtus, kÄdi ir paši. Ne velti saka – katra tauta, ir savas valdÄ«bas cienÄ«ga. GodÄ«gus ministrus un godÄ«gus deputÄtus, tÄdus, kuri nemelo, nekrÄpj un nemanipulÄ“, viņi nevÄ“las, kaut vÄrdos pauž citas patiesÄ«bas.
ArÄ« skolu mÄcÄ«bu programmas aizvien vairÄk tiek bÅ«vÄ“tas un veidotas tÄ, lai nevis iemÄcÄ«tu, lai nevis padarÄ«tu kÄdas lietas saprotamas un izprotamas, - izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma aizvien vairÄk cenšas noformÄ“t tÄdu mÄcÄ«bu programmu, ar kuras palÄ«dzÄ«bu bÄ“rnu krÄpj jau kopš bÄ“rnÄ«bas. Lai tad, kad viņi izaugs, viņi ir vieglÄk manipulÄ“jami un vieglÄk krÄpjami, jo melošanas, izlikšanÄs un puspatiesÄ«bu pamatprasmes jau bÅ«s ieliktas. Ne par to, cik ir divi reiz divi, ne par matemÄtiku, ne par Pitagora teorÄ“mu, bet par to, kÄ dzÄ«vot un izdzÄ«vot. Skolu mÄcÄ«bu programma ir kļuvusi no vÄ“lamÄ un izglÄ«tojošÄ par apdraudÄ“jumu un par veidu, kÄ arÄ« tur mÅ«s krÄpj.
Tas pats attiecas arÄ« uz izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu kopumÄ, pat uz veselÄ«bas sistÄ“mu un citÄm sistÄ“mÄm vai nozarÄ“m. Praktiski šÄ« izmantošanas un melošanas sÄ“rga pÄrņem visas mÅ«su dzÄ«ves jomas, un tas nav kaut kas no mums nodalÄ«ts. MÄ“s esam šÄ«s tÄ saucamÄs attÄ«stÄ«bas un kustÄ«bas, šÄ«s melu sistÄ“mas sastÄvdaļa, paši to pilnveidojam un veicinÄm, un paši mÄ“s tajÄ absurda teÄtrÄ« ar savu pienesumu un ieguldÄ«jumu piedalÄmies.
Visur, kur skaties, krÄpj, melo un izliekas. KrÄpj pÄrtikas ražotÄji, krÄpj arÄ« zÄļu ražotÄji un pat tirgotÄji. Protams, ka krÄpj arÄ« politiÄ·i, un, protams, ka krÄpj vÄ«ri sievas un sievas vÄ«rus, brÄlis brÄli un mÄsa mÄsu. Kaina laiki nekur nav zuduši un nav beigušies.
Es šeit nerunÄju par nejaušÄ«bÄm un par neparedzÄ“tu apstÄkļu sakritÄ«bÄm, es runÄju par apzinÄtu rÄ«cÄ«bu. ApzinÄtu, pÄrdomÄtu un mÄ“rÄ·tiecÄ«gu.
Esot kÄda cilvÄ“ku grupa, kuras gara mantojumÄ un tradÄ«cijÄs ietilpst sÄkt dienu ar to, ka tu kÄdu svešo – ne savÄ“jo – piekrÄp. Tad tu esi dienu labi iesÄcis un ar pareizo kÄju no gultas izkÄpis, bet, ja tomÄ“r tev neizdodas nevienu piekrÄpt, tad ir tÄdi erzaci, krÄpšanas aizvietotÄji, tas ir – var jautÄt kÄdam pretimnÄcÄ“jam: paklau, cik ir pulkstenis, kaut pašam pulkstenis uz rokas. Ja uzrunÄtais bÅ«s atsaucÄ«gs un pateiks, cik laikrÄdis šobrÄ«d rÄda, tad bÅ«s izdevies viņu piekrÄpt, viņš bÅ«s uzÄ·Ä“ries, jo bÅ«s noticÄ“jis, ka tam kurš jautÄ, nav pulksteņa.
Šeit pausto tu vari izvÄ“rst, cik plaši gribi, un pielietot arÄ« citÄs situÄcijÄs, analizÄ“t un secinÄt, bet tu vari arÄ« manis pausto un apgalvoto noliegt, sakot, ka tas viss ir pilnÄ«gÄkais izdomÄjums un absolÅ«tÄkÄs muļķības. Tas esot krÄsu sabiezinÄjums. Tev ir tÄdas tiesÄ«bas, bet es esmu savu teicis, es ceru, ka izlasÄ«ji, un nesaki, ka nebrÄ«dinÄju!
Man ir tiesÄ«bas šo apgalvot, un tev ir tiesÄ«bas tam visam nepiekrist. Tev ir tiesÄ«bas izlikties, ka tÄ nav, un tev ir tiesÄ«bas nevÄ“lÄ“ties zinÄt, ka tÄ ir. To tagad sauc nevainÄ«gÄ vÄrdiņu salikumÄ - fake news.