Iesaki rakstu:

Cik ir divi reiz divi? Nu, ja godÄ«gi, tikai tev – divi reiz divi ir pieci. IegaumÄ“, lai kur tu neietu, lai ar ko tu nesatiktos, lai ko tev no kāda nevajadzÄ“tu un lai ko kādam nevajadzÄ“tu no tevis, daudzi tev melo, kaut ko noklusÄ“ un kaut ko nepasaka lÄ«dz galam. Tevi krāpj, un tevi mÄ“Ä£ina izmantot. Tu viņu acÄ«s patiesÄ«bā esi tikai upuris, no kura var dabÅ«t naudu vai kā citādi gÅ«t labumu.

SlÄ“dz TV, klausies ziņas radio, lasi laikrakstus, bet neaizmirsti, ka arÄ« caur ziņām, pat caur to, ka tevi informÄ“, tevi pamanās arÄ« krāpt un izmantot. Kaut ko noklusÄ“, kaut ko nepasaka lÄ«dz galam un kaut ko samaina vietām. Mainās tikai krāpšanas tehniskā puse, bet bÅ«tÄ«ba paliek tā pati.

Aizved savu auto uz autoservisu, un tev neteiks taisnību, to, kā ir patiesībā, bet servisa darbinieks stāstīs to, kā viņam tas ir izdevīgi.

Ja tu aiziesi pie ārsta, ārsts nestāstīs tev, kā ir patiesībā, bet stāstīs tā, kā viņam tas ir izdevīgi, lai var aizsūtīt pie kolēģa uz konsultāciju, lai var zāļu ražotājam palielināt apgrozījumu u.c.

Ja bieži ir tā, ka, pārnākot mājās, tava sieva vēlas runāt par to, kā tev gāja darbā vai laikā, kamēr nebiji mājās, tad atceries, ka patiesībā viņai ir vienalga, kas notiek tavā darbā, viņa izliekas, tēlojot, ka viņai tas rūp un interesē.

Var teikt, ka tie ir labvÄ“lÄ«gi meli labākai sadzÄ«vošanai, bet, manuprāt, izlikšanās arÄ« ir melu paveids. Daudziem izlikšanās ir kļuvusi par dzÄ«ves normu, vieni izliekas par mÄ«lošiem, citi par patriotiem, citi par upuriem un tā tālāk, bet tajā visā ir pazudis cilvÄ“ks un patiesÄ«ba par viņu.

Vairums cilvÄ“ku ir iemācÄ«jušies – un nu jau tas ir kļuvis par normu – runāt puspatiesÄ«bas, sagrozÄ«t faktus, noklusÄ“t un aizvien biežāk atklāti melot.

Savulaik bija tāda anekdote, – skolotāji, sanākuši skolotāju istabā, spriež: redz, mÅ«su Ä»aunuma impÄ“rijā ir nomiris mīļais vadonis, un mÄ“s nezinām, kā turpmāk dzÄ«vot bez vadošiem norādÄ«jumiem. LÄ«dz šim bÄ“rniem mācÄ«jām, ka divi reiz divi ir astoņi. Protams, mÄ“s zinām, ka tā nav taisnÄ«ba, bet kā tagad rÄ«koties? Vai nosodÄ«t vadoni un viņa valdÄ«šanu atzÄ«t par personÄ«bas kultu un turpmāk vairs bÄ“rniem nemelot? Kāds no skolotājiem, skaļi domājot, prātoja: jā, tā jau pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir, bet, ja mÄ“s rÄ«t bÄ“rniem pateiksim, ka divi reiz divi ir četri, tā tiem bÅ«s cietsirdÄ«ga šoka terapija. Un skolotāji nolÄ“ma, ka šogad vÄ“l teiks bÄ“rniem, ka divi reiz divi ir tomÄ“r septiņi, bet nākamajā mācÄ«bu gadā jau pietuvosies patiesÄ«bai tuvāk un teiks, ka ir seši. Tā gadu pÄ“c gada, turpinot melot un reformÄ“jot izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu, nonāks pie patiesÄ«bas paušanas, protams, ja jaunais vadonis to pieļaus.

NepārstāstÄ«šu anekdoti pilnÄ«bā, jo tāds nav šÄ« raksta mÄ“rÄ·is. Daudzi šo anekdoti zina, bet katrā anekdotÄ“ ir daļa anekdotes un liela daļa dzÄ“lÄ«gas patiesÄ«bas. Anekdotes top, ja to radÄ«šanai ir patiesi cÄ“loņi. ArÄ« tas, par ko šeit rakstu, ir patiess un nopietns cÄ“lonis kādai anekdotei.

Vai es esmu citāds, vai es dzÄ«voju citā pasaulÄ“, uz citas planÄ“tas? NÄ“, es dzÄ«voju tepat, kopā ar jums. Un arÄ« es esmu spiests pielāgoties šÄdiem dzÄ«ves apstākļiem. Bet es bÅ«tu ļoti priecÄ«gs, ja man nebÅ«tu jāpielāgojas, es bÅ«tu ļoti pateicÄ«gs, ja es varÄ“tu un drÄ«kstÄ“tu teikt cilvÄ“kiem to, ko es domāju, bet šÄ« melošana un puspatiesÄ«bas jau nav tikai blÄ“dÄ«šanās un krāpšanas nolÅ«kā.

Lielā mÄ“rā tas ir arÄ« tāpÄ“c, ka cilvÄ“ki atsakās uzklausÄ«t patiesÄ«bu. CilvÄ“ki vÄ“las, lai viņiem melo, viņi vÄ“las, lai viņus krāpj, jo viņi paši tā dara un viņi vÄ“las tādus ministrus un tādus deputātus, kādi ir paši. Ne velti saka – katra tauta, ir savas valdÄ«bas cienÄ«ga. GodÄ«gus ministrus un godÄ«gus deputātus, tādus, kuri nemelo, nekrāpj un nemanipulÄ“, viņi nevÄ“las, kaut vārdos pauž citas patiesÄ«bas.

ArÄ« skolu mācÄ«bu programmas aizvien vairāk tiek bÅ«vÄ“tas un veidotas tā, lai nevis iemācÄ«tu, lai nevis padarÄ«tu kādas lietas saprotamas un izprotamas, - izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma aizvien vairāk cenšas noformÄ“t tādu mācÄ«bu programmu, ar kuras palÄ«dzÄ«bu bÄ“rnu krāpj jau kopš bÄ“rnÄ«bas. Lai tad, kad viņi izaugs, viņi ir vieglāk manipulÄ“jami un vieglāk krāpjami, jo melošanas, izlikšanās un puspatiesÄ«bu pamatprasmes jau bÅ«s ieliktas. Ne par to, cik ir divi reiz divi, ne par matemātiku, ne par Pitagora teorÄ“mu, bet par to, kā dzÄ«vot un izdzÄ«vot. Skolu mācÄ«bu programma ir kļuvusi no vÄ“lamā un izglÄ«tojošÄ par apdraudÄ“jumu un par veidu, kā arÄ« tur mÅ«s krāpj.

Tas pats attiecas arÄ« uz izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu kopumā, pat uz veselÄ«bas sistÄ“mu un citām sistÄ“mām vai nozarÄ“m. Praktiski šÄ« izmantošanas un melošanas sÄ“rga pārņem visas mÅ«su dzÄ«ves jomas, un tas nav kaut kas no mums nodalÄ«ts. MÄ“s esam šÄ«s tā saucamās attÄ«stÄ«bas un kustÄ«bas, šÄ«s melu sistÄ“mas sastāvdaļa, paši to pilnveidojam un veicinām, un paši mÄ“s tajā absurda teātrÄ« ar savu pienesumu un ieguldÄ«jumu piedalāmies.

Visur, kur skaties, krāpj, melo un izliekas. Krāpj pārtikas ražotāji, krāpj arÄ« zāļu ražotāji un pat tirgotāji. Protams, ka krāpj arÄ« politiÄ·i, un, protams, ka krāpj vÄ«ri sievas un sievas vÄ«rus, brālis brāli un māsa māsu. Kaina laiki nekur nav zuduši un nav beigušies.

Es šeit nerunāju par nejaušÄ«bām un par neparedzÄ“tu apstākļu sakritÄ«bām, es runāju par apzinātu rÄ«cÄ«bu. Apzinātu, pārdomātu un mÄ“rÄ·tiecÄ«gu.

Esot kāda cilvÄ“ku grupa, kuras gara mantojumā un tradÄ«cijās ietilpst sākt dienu ar to, ka tu kādu svešo – ne savÄ“jo – piekrāp. Tad tu esi dienu labi iesācis un ar pareizo kāju no gultas izkāpis, bet, ja tomÄ“r tev neizdodas nevienu piekrāpt, tad ir tādi erzaci, krāpšanas aizvietotāji, tas ir – var jautāt kādam pretimnācÄ“jam: paklau, cik ir pulkstenis, kaut pašam pulkstenis uz rokas. Ja uzrunātais bÅ«s atsaucÄ«gs un pateiks, cik laikrādis šobrÄ«d rāda, tad bÅ«s izdevies viņu piekrāpt, viņš bÅ«s uzÄ·Ä“ries, jo bÅ«s noticÄ“jis, ka tam kurš jautā, nav pulksteņa.

Šeit pausto tu vari izvÄ“rst, cik plaši gribi, un pielietot arÄ« citās situācijās, analizÄ“t un secināt, bet tu vari arÄ« manis pausto un apgalvoto noliegt, sakot, ka tas viss ir pilnÄ«gākais izdomājums un absolÅ«tākās muļķības. Tas esot krāsu sabiezinājums. Tev ir tādas tiesÄ«bas, bet es esmu savu teicis, es ceru, ka izlasÄ«ji, un nesaki, ka nebrÄ«dināju!

Man ir tiesÄ«bas šo apgalvot, un tev ir tiesÄ«bas tam visam nepiekrist. Tev ir tiesÄ«bas izlikties, ka tā nav, un tev ir tiesÄ«bas nevÄ“lÄ“ties zināt, ka tā ir. To tagad sauc nevainÄ«gā vārdiņu salikumā - fake news.