Menu
Pilnā versija

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Leonards Inkins · 31.12.2021. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novÄ“rsās. TomÄ“r dzÄ«vot tumsā izrādÄ«jās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem PasaulÄ“ valda apjukums un neziņa. Informācijas daudz, zināšanu daudz, bet vairums ir kļūdaini izprastas, un mÄ“s tās neprotam pielietot, novÄ“rtÄ“t, kā arÄ« izdarÄ«t secinājumus.

Apjukumā cilvÄ“ks nespÄ“j atšÄ·irt dievišÄ·o no sātana darbiem. CilvÄ“ks Dieva vietā ir iecÄ“lis dažādus elkus, uz baznÄ«cu viņš iet, lai pildÄ«tu rituālus, un ir pārliecināts, ka par centÄ«gu rituālu pildÄ«šanu viņam Dievs dos to, pÄ“c kā viņš alkst. Viņš nealkst nokļūt Dieva valstÄ«bā vai paradÄ«zÄ“, viņš alkst paradÄ«zi iekārtot šeit, kur ir apjukums un tumsa.

ElkdievÄ«bai ir to raksturojošs ekvivalents – nauda. PatiesÄ«bā cilvÄ“ks pielÅ«dz un par vÄ“rtÄ«bu uzskata tikai naudu, jo domā, ka par to var nopirkt visu – pat veselÄ«bu un mÄ«lestÄ«bu. Viņš apzinās, ka ar naudas palÄ«dzÄ«bu nevar nopirkt biļeti uz Dieva valstÄ«bu, bet viņš neatmet cerÄ«bu iekārtoties zemes dzÄ«vÄ“ kā DebesÄ«s.

Bagātības

Patiesā bagātÄ«ba ir tā, ar kuras palÄ«dzÄ«bu var pietuvināties Dievam, bet, ja Dieva nav, ja pÄ“cnāves dzÄ«ves nav, tad zÅ«d jÄ“ga krāt DievišÄ·Äs bagātÄ«bas, un atliek aprobežoties ar taustāmiem zemes labumiem.

Viss, kas ir materiālas dabas, laikam ejot, iet bojā. Nauda sadeg, sapÅ«st, monÄ“tas apsÅ«bÄ“ un rÅ«sÄ“. Mūžīgs ir tikai tas, ko cilvÄ“ks pÄ“c Ä·ermeņa nāves var paņemt lÄ«dzi, dodoties uz Dieva valstÄ«bu vai elli. Tas, kā nu kuram sanāk, ko nu kurš vÄ“las un pÄ“c kā alkst.

Tas, kurš krāj garÄ«go, vienlaikus iegÅ«st mūžīgo, bet tas, kurš koncentrÄ“jas uz laicÄ«gām vÄ“rtÄ«bām, ātri vien tās zaudÄ“, jo cilvÄ“ka dzÄ«ve, salÄ«dzinot ar mūžību, ir ļoti Ä«sa.

CilvÄ“ks mÄ“dz iluzori domāt, ka viņa sakrāto mantos bÄ“rni un vairos bagātÄ«bas. Gadās, ka notiek arÄ« tā, bet ļoti reti. Parasti bÄ“rni, kuri paši to nav radÄ«juši un krājuši, nezina tā patieso vÄ“rtÄ«bu un, cik viegli gÅ«st, tikpat viegli palaiž vÄ“jā. Vecāku pÅ«les un ieguldÄ«to darbu bÄ“rni nenovÄ“rtÄ“, un tas ir dabiski, jo kā lai novÄ“rtÄ“, ja pats neesi strādājis?!

Nauda

Ir arÄ« tāda galÄ“jÄ«ba, kad tiek apgalvots, ka nauda ir ļaunums. Nauda ir tikai maiņas instruments un pati par sevi nav nedz laba, nedz ļauna. Nauda – tas ir veids, kā saskaitÄ«t un novÄ“rtÄ“t materiālos labumus un zaudÄ“jumus. ArÄ« cirvis nav nedz labs, nedz slikts. Ar cirvi var cirst, var skaldÄ«t, var pat kāpnes bÅ«vÄ“t, bet ar cirvi un pat ceļmalā paceltu akmeni var arÄ« nogalināt.

Par naudu var uzcelt un aprÄ«kot speciālu vietu, kur netraucÄ“ti runāt ar Dievu, – Dievnamu. Par naudu var nopirkt zāles, samaksāt ārstam un nopirkt tankus. Vaina un problÄ“ma nav maksāšanas lÄ«dzeklÄ« vai kādā citā priekšmetā. ProblÄ“ma ir cilvÄ“ku dvÄ“selÄ“s un domāšanā. ProblÄ“ma ir cilvÄ“kā, jo visas problÄ“mas cilvÄ“ks rada sev pats. Ne dzÄ«vnieki, ne Dievs, nedz upes vai okeāni nav izraisÄ«juši karu, nav rÄ«kojušies nodevÄ«gi un ļauni.

CilvÄ“ks ir izdarÄ«jis izvÄ“li starp garÄ«gām bagātÄ«bām un laicÄ«gām vÄ“rtÄ«bām. ŠÄ«s izvÄ“les rezultāts ir redzams visur, kur vien skaties, un visur, kur vien ej.

ĪpašÄ«bas

Pareiza izvÄ“le bÅ«tu, ja cilvÄ“ks dzÄ«ves laikā sevÄ« izkoptu un pilnveidotu tās Ä«pašÄ«bas, kuras piemÄ«t arÄ« Dievam. Katrs vecāks vÄ“las, lai viņa bÄ“rni bÅ«tu viņam lÄ«dzÄ«gi, lai tie no viņa paņemtu tās labākās Ä«pašÄ«bas, bet sliktākās ne. Klausies manos vārdos, bet neskaties uz maniem darbiem!

Dievs vÄ“las, lai mÄ“s bÅ«tu viņam lÄ«dzÄ«gi ne tikai vaigā, bet arÄ« Ä«pašÄ«bās. Lai mÄ“s bÅ«tu dievi ar mazo burtu.

AtšÄ·irÄ«bā no cilvÄ“ka, Dievam nav trÅ«kumu un slikto Ä«pašÄ«bu, tāpÄ“c atdarināt Dievu var droši. Dievs vÄ“las, lai mÄ“s bÅ«tu žēlsirdÄ«gi, lai mÄ“s bÅ«tu pacietÄ«gi, pazemÄ«gi, strādÄ«gi, atsaucÄ«gi un lai mÄ“s cits citu, viens otru mÄ«lÄ“tu.

Bet ja Dieva vietā ir ielikts kāds elks, tad gan no elka var iemācīties daudz ļauna, kaitīga un slikta. Tad cilvēks tiecas tikai pēc naudas, visu vērtē tikai naudā un pat kalpo naudai, sakot: ko neizdarīsi par miljonu.

Tiecoties tikai pÄ“c naudas, cilvÄ“kam šai nodarbÄ“ paiet viss garÄ«go bagātÄ«bu krāšanai atvÄ“lÄ“tais laiks – tas ir, dzÄ«ve. Tā vietā, lai gatavotos mūžībai, cilvÄ“ks rÅ«pÄ“jas tikai par Ä«so Ä·ermeņa dzÄ«vi šeit.

Vērtības

Naudas dēļ cilvÄ“ks ne tikai strādā, bet arÄ« izdara noziegumus. Materiālo vÄ“rtÄ«bu dēļ tÅ«kstošiem gadu cilvÄ“ki karo, materiālo vÄ“rtÄ«bu dēļ pastāv nodevÄ«ba, un cilvÄ“ks pat labprātÄ«gi pārdod dvÄ“seli, lai gÅ«tu taustāmu labumu. GÅ«tos labumus nozog, tie noslÄ«kst plÅ«dos, bet dvÄ“sele jau ir atdota kalpÄ«bā, un to vairs atgÅ«t nevar.

IlÅ«zija, ka par naudu var nopirkt visu un radÄ«t paradÄ«zi šeit, cilvÄ“kam rada aplamus priekšstatus par citiem, sevi, sabiedrÄ«bu, valsti un cilvÄ“ci kopumā. Izrādās, ka arÄ« bagātie raud un izbeidz savu dzÄ«vi pašrocÄ«gi.

Viens no iemesliem Dieva atnākšanai pirms diviem tÅ«kstošiem gadu bija atgādināt par patiesajām vÄ“rtÄ«bām, jo arÄ« tad pasaulÄ“ valdÄ«ja elkdievÄ«ba un naudas kāre bija aizmiglojusi cilvÄ“kiem prātus.

Atceries nāvi!

JÄ“zum Kristum bija ļoti grÅ«ti dzÄ«vot uz zemes, jo viņš bija vienÄ«gais kristietis. Viņam nebija, ar ko parunāt, jo viņu neviens nesaprata. Viņu nesaprata nedz māte, nedz brāļi, nedz mācekļi, un tomÄ“r Viņš tik ļoti mÄ«lÄ“ja cilvÄ“kus, ka par tiem mira krusta nāvÄ“ un izveidoja baznÄ«cu, kura pastāv vÄ“l šodien.

ArÄ« romieši uzsvÄ“ra, atgādināja un brÄ«dināja: «Memento mori» «Atceries nāvi!» vai «Neaizmirsti, ka tu esi mirstÄ«gs un mirsi!»

Ja uzmanÄ«gi un dziļāk ielÅ«kojas cilvÄ“kos, tad izrādās, ka vairums ir izdarÄ«juši izvÄ“li par labu laicÄ«gajām vÄ“rtÄ«bām. ŠÄda domāšana un šai virzienā iešana to novedusi pie tā, ka patiesÄ«bā cilvÄ“ks cilvÄ“kam ir nevis brālis un cilvÄ“ks cilvÄ“ku nevis mÄ«l, bet neieredz un pat alkst cita nāvi. To pierāda lielais skaits tādu, kam pieņemams ir nāves sods. Kādi tik nav attaisnojumi un skaidrojumi, bet patiesais iemesls ir tas, ka cilvÄ“ks ir izdarÄ«jis izšÄ·irÄ«gu izvÄ“li par labu laicÄ«gajam.

Tāpēc pastāv atriebība un zobu pret zobu. Atdarīt ar labu piemirst, bet atdarīt ar ļaunu uzskata par goda lietu.

Tie, kuri tiecas pēc amatiem un varas, patiesībā tiecas pēc naudas un labklājības, bet ne, lai kalpotu cilvēkiem.

Vairāk ir šeit: https://www.youtube.com/watch?v=-KO4TNpn0Mk

Novērtē šo rakstu:

0
0