Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

"Laipni lÅ«gti 2030. gadā! Man nepieder nekas, un es esmu laimÄ«ga." Tā Ida Oukena ir nosaukusi savu eseju, kas vÄ“stÄ« par idillisku dzÄ«vi pilsÄ“tā, kur privātÄ«pašuma vietā ir pakalpojumi, tehnoloÄ£ijas apmierina pilsoņu vajadzÄ«bas un par visiem rÅ«pÄ“jas valdÄ«ba.

Enerģija ir par brīvu. Nav jāmaksā ne par transporta pakalpojumiem, ne par dzīvokļa īri. Tiesa, kad neesi mājās, tur saimnieko citi, bet tas taču ir tik jauki, vai ne?

Plauktos nekas neglabājas, jo visu nepieciešamo tev Ä«stajā brÄ«dÄ« piegādās drons. Ja gribi kur doties, pÄ“c trim minÅ«tÄ“m pie tavām namdurvÄ«m stāvÄ“s bezpilota auto. Un arÄ« iepirkšanos tavā vietā veiks algoritms, jo tas taču labāk zina, kas tev vajadzÄ«gs.  

Nekādu problÄ“mu. ValdÄ«ba visu nodrošina un arÄ« uzņemas par visu atbildÄ«bu.

VienÄ«gās bažas esot par tiem, kas nedzÄ«vo šajā laimes pilsÄ“tā. Tiem, kas pazaudÄ“ti ceļā. Kas nolÄ“ma nepievienoties, kad roboti pārņēma lielāko daļu darbu. Tiem, kas "sadusmojās uz politisko sistÄ“mu un vÄ“rsās pret to". Tagad viņi dzÄ«vo ārpus pilsÄ“tas mazās kopienās vai tukšajās, pamestajās mājās.

Un vēl esejas autori reizēm kaitinot fakts, ka nav īsta privātuma. Nekur nevar aiziet nereģistrējoties. Katra kustība tiek ierakstīta, "viss, ko es daru, domāju un par ko sapņoju". Taču autore cer, ka neviens to neizmantos pret viņu.

"Kopumā šÄ« ir laba dzÄ«ve. Daudz labāka nekā ceļš, pa kuru mÄ“s gājām, kad ar mums notika visas tās briesmÄ«gās lietas: slimÄ«bas, klimata pārmaiņas, bÄ“gļu krÄ«ze, vides degradācija, pārapdzÄ«votās pilsÄ“tas, Å«dens piesārņojums, gaisa piesārņojums, sociālie nemieri un bezdarbs."

Protams, varÄ“tu teikt, ka šÄ« eseja ir tik vien kā utopija, autores fantāzijas auglis. Ja vien Ida Oukena nebÅ«tu politiÄ·e, feministe un sociāldemokrāte, kas no 2011. lÄ«dz 2014. gadam ir bijusi Dānijas vides ministre. Turklāt šo eseju viņa ir uzrakstÄ«jusi 2016. gadā Pasaules ekonomikas forumam.      

Patlaban saiti uz Oukenas eseju Pasaules ekonomikas foruma mājas lapā vairs nevar atrast, taču 2016. gada 10. novembrÄ« to pārpublicÄ“ja žurnāls "Forbes", un tā joprojām ir atrodama viņu rakstu arhÄ«vā

Tagad Ida Oukena ir Pasaules ekonomikas foruma PilsÄ“tu un urbanizācijas padomes locekle.  

Pieļauju, ka viņa ir cÄ«tÄ«gi studÄ“jusi kreiso liberāļu garÄ«go tÄ“vu Kārli Marksu, kas par visa ļaunuma skani vÄ“l tālajā 1848. gadā pasludināja privātÄ«pašumu. "Komunisma bÅ«tÄ«bu var apkopot vienā teikumā: privātÄ«pašuma atcelšana," tā rakstÄ«ja biedrs Markss.

TrÄ«sdesmit gadus pÄ“c BerlÄ«nes mÅ«ra krišanas Marksa un Engelsa "Komunistiskās partijas manifests" ASV koledžās ir visvairāk pieprasÄ«tā ekonomikas "mācÄ«bu grāmata", kas izsniegta divreiz biežāk nekā jebkura cita ekonomikas grāmata.

Kopš pagājušÄ gadsimta 80. gadiem daudzas ASV humanitārās universitātes ir kļuvušas par marksisma ideju inkubatoriem, kur netiek mācÄ«ti vÄ“stures pamati – ja vÄ“sture skar komunisma valstis.

TāpÄ“c par ASV studentiem, kas apjÅ«smo Marksu, es diemžēl nebrÄ«nos. Bet Idai Oukenai kā eiropietei vÄ“sture tomÄ“r bÅ«tu jāzina. Ja vien ideoloÄ£iska pārliecÄ«ba neizrādÄ«tos svarÄ«gāka par patiesÄ«bu.  

Lai gan pati eseja vairs nav atrodama Pasaules ekonomikas foruma mājas lapā, 2018. gadā sadaļā "Globālā dienaskārtÄ«ba" ir publicÄ“ts raksts "Astoņi nākotnes paredzÄ“jumi", kur pirmais punkts skan šÄdi: "Visu produktu vietā bÅ«s pakalpojumi." Tam seko citāts: "Man nekas nepieder. Man nepieder automašÄ«na. Man nepieder māja. Man nepieder ne sadzÄ«ves tehnika, ne apģērbs." Un atsauce uz dāņu deputāti Idu Oukenu.

Starp citu sestajā no astoņiem paredzÄ“jumiem ir teikts, ka tie, kas patlaban ir bÄ“gļi, 2030. gadā bÅ«šot plaukstošu uzņēmumu vadÄ«tāji. Un arÄ« tas, ka tuvākajā laikā miljards cilvÄ“ku emigrÄ“šot uz Ameriku un Eiropu.  

Savukārt Apvienoto Nāciju organizācijas mājas lapā, sadaļā "Pasaules pārveidošana", varam lasÄ«t stingru apņemšanos lÄ«dz 2030. gadam "likvidÄ“t nabadzÄ«bu un badu", nodibinot "taisnÄ«gu, vienlÄ«dzÄ«gu, tolerantu, atvÄ“rtu un sociāli iekļāvÄ«gu pasauli, kur tiek apmierinātas visneaizsargātāko cilvÄ“ku vajadzÄ«bas".

Tādu, redziet, "paradīzi" mums ir ieplānojis Pasaules ekonomikas forums un Apvienoto Nāciju organizācija jau gluži tuvā nākotnē.

Starp foruma lūgtajiem viesiem pēdējā laikā ir arī Latvijas prezidents. Jautājums, ko uzdevu rakstā "Skaidrības gads jeb "Lielais restarts", ceturtā industriālā revolūcija, plāna vājais punkts un sestais eņģelis", joprojām ir palicis neatbildēts. Proti: kādu globālistu "jaunās pasaules" ainavā prezidents redz Latviju? Vai joprojām kā nacionālu valsti ar savu suverēnu valstsgribu?

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0