Iesaki rakstu:

ŠÄ gada jÅ«lija sākumā administratÄ«vā tiesa noraidÄ«ja žurnālista Rituma Rozenberga pieteikumu, nospriežot, ka Latvijas sabiedrÄ«bai nav tiesÄ«bu uzzināt, ka bijusÄ« KNAB darbiniece, tagadÄ“jā Saeimas deputāte Juta StrÄ«Ä·e savulaik, dzÄ«vojot Krievijas galvaspilsÄ“tā Maskavā, ir saukusies Anna Potapova. Pietiek šodien publicÄ“ Augstākās tiesas Senātam iesniegto kasācijas sÅ«dzÄ«bu, kurā aprakstÄ«ts – kāpÄ“c nu jau bÄ“dÄ«gi slavenās Latvijas Universitātes nevÄ“lÄ“šanās atklāt šo informāciju ir prettiesiska un sabiedrÄ«bas interesÄ“m neatbilstoša.

2019.gada 5.jÅ«lijā AdministratÄ«vā rajona tiesa taisÄ«ja spriedumu lietā Nr.A420146519, ar kuru noraidÄ«ja PieteicÄ“ja pieteikumu. PieteicÄ“js pārsÅ«dz spriedumu pilnā apjomā, pamatojoties uz sekojošiem apsvÄ“rumiem un argumentiem.

Izskatot pieteikumu, tiesa ir izvÄ“rtÄ“jusi pušu likumiskās intereses, kas izriet no LR SatversmÄ“ noteiktajām pamattiesÄ«bām. PieteicÄ“ja gadÄ«jumā tās ir tiesÄ«bas, kas nostiprinātas Satversmes 100.pantā un 104.pantā. TrešÄs personas gadÄ«jumā tās ir tiesÄ«bas, kas nostiprinātas Satversmes 96.pantā. Izlemjot lietu, tiesa devusi priekšroku trešÄs personas tiesÄ«bām uz privāto dzÄ«vi. ŠÄdā veidā, pamatojoties uz Satversmes 116.pantu, tiesa ir ierobežojusi PieteicÄ“ja pamattiesÄ«bas. MinÄ“tais ierobežojums ir Ä«stenots uz likumÄ«ga pamata, ievÄ“rojot leÄ£itÄ«mu mÄ“rÄ·i, bet nepareizi izlemjot ierobežojuma samÄ“rÄ«gumu.

Sprieduma nepareizība izpaužas tajā apstāklī, ka tiesa nav pareizi piemērojusi Administratīvā procesa likuma 103.panta otro daļu (tiesa administratīvajā procesā, pildot savus pienākumus, pati (ex officio) objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu, izskatot lietu saprātīgā termiņā.

Izskatot lietu, tiesa nav objektÄ«vi noskaidrojusi lietas apstākļus, jo nav iepazinusies ar Iestādes rÄ«cÄ«bā esošo informāciju (kaut gan arÄ« PieteicÄ“js lÅ«dza izprasÄ«t no Iestādes tās rÄ«cÄ«bā esošos dokumentus), kā dēļ nav izvÄ“rtÄ“jusi to, kāda informācija vispār ir Iestādes rÄ«cÄ«bā un kā tās izsniegšana varÄ“tu radÄ«t TrešÄs personas pamattiesÄ«bu aizskārumu.

Tikai iepazÄ«stoties ar Iestādes rÄ«cÄ«bā esošo informāciju, tiesa var izvÄ“rtÄ“t PieteicÄ“ja un TrešÄs personas pamattiesÄ«bu iespÄ“jamā ierobežojuma samÄ“rÄ«gumu, kā arÄ« izvÄ“rtÄ“t to, cik lielā apjomā tomÄ“r ir iespÄ“jams izsniegt PieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju un kādi ierobežojumi ievÄ“rojami informācijas izsniegšanā (piemÄ“ram, aizkrāsojot izsniedzamo dokumentu kopijās atsevišÄ·us datus, vai izsniedzot dokumentu daļējus norakstus). Tāpat, tikai iepazÄ«stoties ar konkrÄ“tiem dokumentiem, tiesai ir iespÄ“jams izvÄ“rtÄ“t to, vai sabiedrÄ«bas intereses iepazÄ«ties ar informāciju prevalÄ“ (vai nÄ“) pār TrešÄs personas tiesÄ«bām uz privāto dzÄ«vi.

Lai arÄ« PieteicÄ“ja prasÄ«jums ir pamatots ar to, ka sabiedrÄ«bai ir nepieciešams zināt to, vai TrešÄ persona savulaik nav mainÄ«jusi vārdu no Anna uz Juta, tiesa ir izvairÄ«jusies noskaidrot to, vai Iestādes rÄ«cÄ«bā vispār ir dokumenti, kas saturÄ“tu informāciju par šÄda fakta esamÄ«bu.

PieteicÄ“js uzskata, ka tiesa nav noskaidrojusi (vismaz tas nav atspoguļots tiesas spriedumā) par to, vai Iestādes rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzÄ«bu attiecÄ«bā uz personas datu apstrādi 4.panta 6.punktā norādÄ«tajai kartotÄ“kas definÄ«cijai, kas arÄ« ir atzÄ«stams par AdministratÄ«vā procesa likuma 103.panta otrās daļas pārkāpumu.

MinÄ“tais, AdministratÄ«vā procesa likuma 103.panta otrās daļas pārkāpums ir novedis pie situācijas, kad tiesa nav piemÄ“rojusi šo materiālo tiesÄ«bu normu, kuru vajadzÄ“ja piemÄ“rot, kā dēļ, saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 326.panta 1.punktu, pastāv pamats lietas izskatÄ«šanai kasācijas kārtÄ«bā.

Tāpat tiesa nav pareizi iztulkojusi un tāpÄ“c arÄ« nav pareizi piemÄ“rojusi “Fizisko personu datu apstrādes likuma” 32.panta otrās daļas 1.punktu. MinÄ“tajā punktā ir ietverts nosacÄ«jums: “datu apstrādi veic, lai Ä«stenotu tiesÄ«bas uz vārda un informācijas brÄ«vÄ«bu, ievÄ“rojot personas tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzÄ«ba un kuras ir svarÄ«gākas par sabiedrÄ«bas interesÄ“m”.

Kā redzams no minÄ“tās normas, tad tajā ir ietverts pienākums izvÄ“rtÄ“t datu subjekta intereses, bet tikai tādas intereses, kurām nepieciešama aizsardzÄ«ba. MinÄ“tais nozÄ«mÄ“, ka izvÄ“rtÄ“jot iespÄ“jamo datu apstrādi, jāvÄ“rtÄ“ nevis jebkuras datu subjektu intereses, bet gan tikai tādas, kurām nepieciešama aizsardzÄ«ba, turklāt, šÄ«s intereses (kurām nepieciešama aizsardzÄ«ba) ir svarÄ«gākas par sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Tātad jebkura datu subjekta interese nevar bÅ«t par pamatu liegumam apstrādāt personas datus. Tāda interese var bÅ«t tikai tāda, kurai nepieciešama aizsardzÄ«ba. PretÄ“jā gadÄ«jumā normas formulÄ“jums bÅ«tu lakoniskāks: “[..] un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kuras ir svarÄ«gākas par sabiedrÄ«bas interesÄ“m.”

Savukārt intereses, kurām nepieciešama aizsardzÄ«ba, ir tādas personas intereses, kas izriet no tiesÄ«bām uz privāto dzÄ«vi, un kurām ir nepieciešama aizsardzÄ«ba. PārsÅ«dzÄ“tajā spriedumā tiesa ir vÄ“rtÄ“jusi to, vai sabiedrÄ«bas nepieciešamÄ«ba uzzināt patiesÄ«bu prevalÄ“ pār TrešÄs personas tiesÄ«bām uz privāto dzÄ«vi, bet nav vÄ“rtÄ“jusi to, vai TrešÄs personas interese slÄ“pt no sabiedrÄ«bas patiesÄ«bu ir tāda interese, kurai ir nepieciešama aizsardzÄ«ba. Tiesa spriedumā nav atspoguļojusi šo TrešÄs personas interesi slÄ“pt patiesÄ«bu no sabiedrÄ«bas, kā arÄ« nav motivÄ“jusi, kāpÄ“c ir nepieciešams aizsargāt šÄdu interesi.

LÄ«dz ar to tiesa nav pareizi piemÄ“rojusi “Fizisko personu datu apstrādes likuma” 32.panta otrās daļas 1.punktu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, kā dēļ, saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 326.panta 1.punktu, pastāv pamats lietas izskatÄ«šanai kasācijas kārtÄ«bā.

PieteicÄ“js uzskata, ka šai lietai ir nozÄ«me judikatÅ«ras veidošanā, jo par minÄ“to normu iztulkošanu tiesu prakse nav nostabilizÄ“jusies.

Turklāt, ir jāņem vÄ“rā, ka par vispārzināmu faktu ir atzÄ«stams TrešÄs personas paziņojums, ka viņa vienmÄ“r ir bijusi Juta un nekad nav bijusi Anna. LÄ«dz ar to sabiedrÄ«bas interese ir ne tik vien uzzināt patiesÄ«bu, bet uzzināt to, vai TrešÄ persona nav publiski melojusi. Ja ir iespÄ“jams atzÄ«t par aizsargājamu interesi TrešÄs personas tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi, tad par aizsargājamu interesi nedrÄ«kst atzÄ«t vÄ“lmi slÄ“pt sabiedrÄ«bai publiski paustus melus.

GadÄ«jumā, ja stāsies spÄ“kā pirmās instances spriedums, tas bÅ«s negatÄ«vs vÄ“stÄ«jums plašsaziņas lÄ«dzekļu darbiniekiem viņu centienos noskaidrot valsts augstāko un augsto amatpersonu patiesās biogrāfijas un noskaidrot, vai viņi sabiedrÄ«bai nemelo par savu pagātni.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, kā arÄ« pamatojoties uz “Fizisko personu datu apstrādes likuma” 32.panta otrās daļas 1.punktu, AdministratÄ«vā procesa likuma 103.panta otro daļu, 325.- 352.pantu,

lūdzu:

izskatÄ«t lietu kasācijas kārtÄ«bā, atcelt spriedumu pilnÄ«bā un nodot lietu jaunai izskatÄ«šanai pirmās instances tiesai.