Iesaki rakstu:

Jau kopš marta Latvijas iedzÄ«votāju ikdienu bÅ«tiski ietekmÄ“ koronavÄ«rusa izraisÄ«tā pandÄ“mija, ar to saistÄ«tie ierobežojumi un valdÄ«bas rÄ«cÄ«ba krÄ«zes pārvarÄ“šanai. MediÄ·u pašaizliedzÄ«gais darbs, epidemiologu ieteikumi un vadošo krÄ«zes centru lÄ“mumi ietekmÄ“ norises sabiedrÄ«bā, un tikpat svarÄ«ga ir arÄ« mediju un žurnālistu iesaiste šajos procesos.

Šajā neziņas un šaubu pilnajā laikā tieši mediju un žurnālistu paveiktais sabiedrÄ«bas informÄ“šanā un notikumu izskaidrošanā ir tas, kas veido kopÄ“jo sabiedrÄ«bas noskaņojumu un attieksmi. KrÄ«zes pārvarÄ“šana ir kopdarbs, un medijiem tajā ir neatsverama loma, tādēļ notikumu un viedokļu atspoguļošana, it Ä«paši krÄ«zes apstākļos, ir jāveic kritiski, profesionāli un ar lielu atbildÄ«bu.

PandÄ“mijas laikā plašsaziņas mediji jau pierādÄ«juši, ka ir neizvietojami un spÄ“j pildÄ«t unikālas funkcijas, nenogurstoši sniedzot un skaidrojot svarÄ«gu informāciju, mobilizÄ“jot sabiedrÄ«bu. Medijiem ir neapšaubāma vara ietekmÄ“t sabiedrisko domu, un lÄ«dz ar varu nāk arÄ« atbildÄ«ba. Pirmkārt, tā ir operatÄ«va sabiedrÄ«bas informÄ“šana.

PandÄ“mijas laikā mediji ar to ir veiksmÄ«gi tikuši galā, krietni un detalizÄ“ti atspoguļojot ārstniecÄ«bas iestāžu, epidemiologu ieteikumus un citu bÅ«tisku informāciju par slimÄ«bas izplatÄ«bas un ierobežošanas gaitu. Otrkārt, tā ir sabiedrÄ«bas noskaņojuma un attieksmes veidošana, un, treškārt, medijiem ir jāuzrunā sabiedrÄ«ba proaktÄ«vai un saprātÄ«gai rÄ«cÄ«bai.

Visi šie virzieni ir cieši saistÄ«ti, proti, datu, informācijas un viedokļu atspoguļojums rada attiecÄ«gu noskaņojumu un attieksmi, kas savukārt virza sabiedrÄ«bu konkrÄ“tai rÄ«cÄ«bai – vai nu saprātÄ«gai un apdomÄ«gai, saredzot krÄ«zes pārvarÄ“šanu kā ikviena Latvijas iedzÄ«votāja kopdarbu, vai arÄ« baiļu pilnai un vieglprātÄ«gai, kā tas bija redzams 12. decembra protestu laikā Krastmalā.

Tieši sabiedrÄ«bas noskaņojuma uzturÄ“šana un attieksmes veidošana ir viens no nepamanÄ«tākajiem aspektiem krÄ«zes mediācijā, un diemžēl mediji tam šobrÄ«d nepievÄ“rš pastiprinātu uzmanÄ«bu. Tas var veicināt ne tikai vieglprātÄ«gu attieksmi un patvaļīgu izturÄ“šanos pret ierobežojumiem, vainÄ«gā meklÄ“šanu, valdÄ«bas pieļauto kļūdu un nepilnÄ«gās krÄ«zes vadÄ«bas komunikācijas pastiprinātu pārspÄ«lÄ“tu izgaismošanu, bet arÄ« sapratÄ«gas rÄ«cÄ«bas trÅ«kumu un viltus ziņu pieaugumu kā sociālajos tÄ«klos, tā dažkārt arÄ« pašos medijos.

Nav noslÄ“pums, ka daļa sabiedrÄ«bas atzÄ«st vÄ«rusa izraisÄ«tās krÄ«zes informāciju par vienveidÄ«gu, apgrÅ«tinošu un sāk izvairÄ«ties no tās. Datos pārsātinātā informācija un racionālie fakti ir viens no cÄ“loņiem, kādēļ medijiem ar sabiedrÄ«bas noskaņojuma uzturÄ“šanu rodas grÅ«tÄ«bas. Katru dienu tiek publicÄ“tas infografikas, veidotas lÄ«knes un ziņots par saslimušo un bojā gājušo skaita pieaugumu.

Tas, protams, ir nepieciešams, tomÄ“r pandÄ“mijas atspoguļošanai veltÄ«tajā mediju saturā salÄ«dzinoši neliels, lai gan pakāpeniski augošs, ir emocionāli uzrunājošs, patiess saturs, kas atspoguļo pandÄ“mijas skarto un tās seku likvidÄ“šanā iesaistÄ«to cilvÄ“ku ikdienas pieredzes. Latvijas Mediju Ä“tikas padomes ieskatā tāds saturs varÄ“tu konkurÄ“t ar dezinformācijas veidotāju emocionāli piesātinātajiem un maldinošajiem vÄ“stÄ«jumiem, kas veicina dažādu sabiedrÄ«bas grupu uzskatu polarizāciju.

Mediju ietekmÄ“ ir dezinformācijas, safabricÄ“jumu, manipulatÄ«vu ziņu un citas nepatiesas un maldinošas informācijas pamanÄ«šana un atspÄ“košana, un pret to ir jāizturas ļoti atbildÄ«gi. PÄ“dÄ“jo mÄ“nešu laikā novÄ“rojamas situācijas, kad mediji, tiecoties pÄ“c daudzveidÄ«ga satura, mÄ“dz nepārbaudÄ«t vai nekritiski izturÄ“ties pret dažādiem viedokļiem un ziņām. Protams, dažādi un dažkārt krasi pretÄ“ji viedokļi sabiedrÄ«bā vienmÄ“r ir un bÅ«s, tādēļ atšÄ·irÄ«gi viedokļi nav jāizslÄ“dz, par tiem ir jādiskutÄ“.

TomÄ“r, ja informācija netiek kritiski un profesionāli izvÄ“rtÄ“ta un mediji kļūst par kanālu, kurā atspoguļot pilnÄ«gi jebkāda veida saturu, tad redaktoru, žurnālistu un mediju darbam zÅ«d jÄ“ga. Tieši krÄ«zes situācijas rada Ä“tikas un atbildÄ«bas noteikumus, kas ir daudz stingrāki nekā ikdienā, un tie ir nepieciešami, lai mediji netiktu diskreditÄ“ti, noturÄ“tu kvalitātes latiņu un veicinātu uzticÄ«bu, nevis mazinātu to. Šajā laikā ir Ä«paši svarÄ«gi rÅ«pÄ“ties par mediju vides kvalitātes saglabāšanu un attÄ«stÄ«šanu sabiedrÄ«bas interesÄ“s, lai iedzÄ«votājiem bÅ«tu pamats medijiem uzticÄ“ties, nevis meklÄ“t un vieglprātÄ«gi noticÄ“t informācijai nepārbaudÄ«tās sociālo tÄ«klu "ietekmÄ“tāju" jeb influenceru publikācijās.

Neraugoties uz to, ka valdÄ«ba mÄ“dz pieļaut kļūdas un ka žurnālistiem, redaktoriem un medijiem var bÅ«t kritiska attieksme pret krÄ«zes vadÄ«bu, valdÄ«bas pieeju un komunikāciju, šajā kritiskajā un nepārtraukti mainÄ«gajā situācijā, pirmkārt, ir jāpiedāvā risinājumi un atbalsts, nevis tikai jāmeklÄ“ vainÄ«gie. KrÄ«zes pārvarÄ“šana ir kopdarbs, kurā jāpiedalās ikvienam Latvijas iedzÄ«votājam un kurā liela, atbildÄ«ga loma ir arÄ« medijiem.

Latvijas Mediju Ä“tikas padome aicina medijus saglabāt profesionalitāti un atbildÄ«bu par vārda brÄ«vÄ«bu it visos aspektos, tostarp arÄ« kritikas paušanā, un pandÄ“mijas atspoguļojumā priekšplānā izvirzÄ«t sabiedrÄ«bas ieguvumus un sabiedrÄ«bas intereses. Medijiem šajā laikā ir jābÅ«t konstruktÄ«vajai balsij, lai sabiedrÄ«bu saliedÄ“tu sekmÄ«gai krÄ«zes pārvarÄ“šanai, jo tikai kopÄ«giem spÄ“kiem mums tas izdosies.

* BiedrÄ«ba "Latvijas Mediju Ä“tikas padome" dibināta 2018.gada 12.decembrÄ«, apvienojoties kopumā piecpadsmit mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. ŠobrÄ«d biedrÄ«bā apvienojušies divdesmit septiņi biedri. BiedrÄ«bas biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pÄ“tniecÄ«bā. BiedrÄ«bas ikdienas darbu vada biedrÄ«bas valde, kuru pārstāv biedrÄ«bas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Jānis LielpÄ“teris. BiedrÄ«bā apvienojušies šÄdi biedri:

Latvijas Raidorganizāciju asociācija; Latvijas Preses izdevÄ“ju asociācija; Latvijas Žurnālistu asociācija; Latvijas Reklāmas asociācija; SIA "LETA"; AS "Cits Medijs"; SIA "Novadu ziņas"; AS "Latvijas Mediji"; AS "DELFI"; VSIA "Latvijas VÄ“stnesis"; VSIA "Latvijas TelevÄ«zija"; VSIA "Latvijas Radio"; SIA "ŽURNÄ€LS SANTA"; SIA "TV NET"; SIA "All Media Latvia"; SIA "ReÄ£ionu Mediji"; SIA "STOCKHOLM SCHOOL OF ECONOMICS IN RIGA"; SIA "Firma ZEMGALE"; AS "Radio SHW"; SIA "Staburags"; SIA "BAUSKAS DZĪVE"; SIA "CÄ“su Druva"; SIA "JAUNAIS KURZEMNIEKS"; SIA "VALMIERAS TV"; SIA "VIDZEMES TELEVĪZIJA"; SIA "RED DOT MEDIA";  AS "TV LATVIJA".