Iesaki rakstu:

Saņēmu un uzmanÄ«gi izlasÄ«ju vÄ“stÄ«jumu, ko parakstÄ«juši vairāki mÅ«su garÄ«dznieki un kuru ir paredzÄ“ts izplatÄ«t tuvākajā laikā. Autori saviem adresātiem ir lÅ«guši to pagaidām paturÄ“t slepenÄ«bā, taču es neesmu adresātu skaitā, tādēļ domāju, ka varu savas pārdomas izteikt jau tagad.

VÄ“stÄ«jumā ir apliecināta pārliecÄ«ba, ka Kristus ceļš ir atbilde uz cilvÄ“ka un sabiedrÄ«bas problÄ“mām, ka par Viņa sekotāju var kļūt ikviens cilvÄ“ks, un ka sekošana Kristum nozÄ«mÄ“ pieaugšanu mÄ«lestÄ«bā, iecietÄ«bā un spÄ“jā pieņemt citam citu. Ka baznÄ«cai jābÅ«t drošai un ikvienam pieejamai vietai un videi. Šo izpratni vÄ“stÄ«juma parakstÄ«tāji apņemas paust vārdos un Ä«stenot darbos, aicinot ikvienu piebiedroties.

Tas ir iedvesmojošs aicinājums uz labu mÄ“rÄ·i, un to varÄ“tu visādā ziņā atbalstÄ«t. Domāju, ka neviens pats mÅ«su baznÄ«cā pret to neiebilstu, bet sacÄ«tu, ka labprāt to darÄ«s, kā jau lÄ«dz šim darÄ«juši. Galu galā tā ir mÅ«su kopÄ«gā vÄ«zija, kura ir pat apstiprināta sinodÄ“. VÄ“stÄ«jumu var uztvert kā pamudinājumu iesaistÄ«ties LELB kopÄ«go mÄ“rÄ·u sasniegšanā.

TomÄ“r noskaņa un veids, kādā aicinājums ir izteikts, raisa arÄ« jautājumus. Kādēļ skaistos nodomus, kuri ir kā norakstÄ«ti no mÅ«su baznÄ«cas dokumentiem, vÄ“stÄ«juma autori pasniedz kā savu personÄ«go uzdrÄ«kstÄ“šanos? Kādēļ to, uz ko aicina Kristus evaņģēlijs un paredz ordinācijas solÄ«jums, un to, ko ikdienā Ä«steno daudzi amata brāļi un draudžu locekļi, viņi gatavojas darÄ«t tikai tagad?

Aicinot pievienoties skaistajiem mērķiem, autori faktiski aicina piekrist arī citiem apgalvojumiem par to, ka luterāņu baznīca Latvijā ir nozagta un ka brīvdomīgie tajā tiek pakļauti draudiem un spaidiem.

Lielos vilcienos vÄ“stÄ«jums tiek pamatots ar diviem apgalvojumiem. Pirmais no tiem attÄ“lo parakstÄ«tāju uztveri par attiecÄ«bām mÅ«su baznÄ«cā. Viņi stāsta, ka citāda viedokļa piekritÄ“ji vairs nevar justies droši. ValdošÄs teoloÄ£iskās nostādnes tiek pielÄ«dzinātas padomju ideoloÄ£ijai, kurai nepiekrist nozÄ«mÄ“ bÅ«t apdraudÄ“tam un jebkura brÄ«vdomÄ«ba var sāpÄ«gi atspÄ“lÄ“ties.

Otrs apgalvojums izsaka pārliecÄ«bu, ka Latvijas evaņģēliski luteriskā BaznÄ«ca ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi aizvirzÄ«ta prom no pirmskara luterāņu baznÄ«cas teoloÄ£iskās tradÄ«cijas un no Rietumu protestantismam raksturÄ«gās attÄ«stÄ«bas. Nedaudz idilliski aprakstot šÄ«s tradÄ«cijas, vÄ“stÄ«jums paziņo, ka ir notikusi “baznÄ«cas nozagšana”.

Apustulis Pāvils pamāca, kā rÄ«koties, saņemot šÄdus vÄ“stÄ«jumus: “Pārbaudiet visu, paturiet to, kas labs!” (1.Tes 5:21) Mums jāņem vÄ“rā, ka mÅ«su vidÅ« var bÅ«t brāļi un māsas, kuri jÅ«tas tā, kā vÄ“stÄ«jumā aprakstÄ«ts. Tas nozÄ«mÄ“, ka mums nopietni jāattiecas arÄ« pret otru Pāvila padomu – apliecināt patiesÄ«bu mÄ«lestÄ«bā, lai pieaugtu KristÅ«. (Ef 4:15)

MÅ«su debatÄ“s joprojām jāpievÄ“rš uzmanÄ«ba diskusiju kultÅ«rai, emocionālajai inteliÄ£encei un jāveido droša telpa teoloÄ£iskās domas apmaiņai. Tas ir katra diskusiju dalÄ«bnieka kristÄ«gs pienākums.

TomÄ“r vajadzÄ“tu prātÄ«gi apdomāt, cik pamatoti ir runāt par apdraudÄ“jumu un sāpÄ«gu atspÄ“lÄ“šanos tiem, kuri patur atšÄ·irÄ«gu viedokli. VÄ“stÄ«juma autoru vidÅ« ir tādi, kas regulāri pauž atšÄ·irÄ«gus uzskatus. Nevienu no viņiem baznÄ«cas vadÄ«ba nav ne represÄ“jusi, ne atņēmusi kādas privilÄ“Ä£ijas.

Vai kāds mÅ«su baznÄ«cā vispār ir disciplinÄ“ts sava viedokļa dēļ? Vai vÄ“stÄ«jumā pausto frustrāciju drÄ«zāk neraisa atrašanās mazākumā un nespÄ“ja samierināties ar sinodes lÄ“mumiem un ar mÅ«su baznÄ«cas pārvaldes sinodālo aspektu kopumā? Autoriem vajadzÄ“tu godÄ«gi to apdomāt un varbÅ«t atturÄ“ties spriest par citu traumām un deformācijām, iekams nav tikts skaidrÄ«bā par savu baiļu racionālo pamatojumu.

Var dažādi domāt par LELB teoloÄ£isko attÄ«stÄ«bu, sākot no pirmskara laikiem. IespÄ“jams, ka idilliski attÄ“lotā tradÄ«cija nemaz nepalÄ«dzÄ“ja baznÄ«cai izdzÄ«vot padomju režīma apstākļos, kad prof. Leona Taivāna vÄ“rtÄ“jumā luterāņu baznÄ«ca sabruka kā kāršu namiņš. IevÄ“rojamākie šÄ«s tradÄ«cijas pārstāvji neuzskatÄ«ja par iespÄ“jamu palikt Latvijā un devās trimdā.

IespÄ“jams, ka baznÄ«cai Latvijā, lai izdzÄ«votu, bija jāiegÅ«st cits raksturs, ar kuru tā izturÄ“ja apspiestÄ«bas laikos un iekļāvās Atmodas norisÄ“s. Tāpat iespÄ“jams, ka Latvijas kristÄ«gajai un arÄ« plašÄkajai sabiedrÄ«bai nemaz nav tik tuva un saprotama Rietumu protestantiskā tradÄ«cija, kura daudzas luterāņu baznÄ«cas ir vadÄ«jusi pie viena dzimuma pāru laulāšanas, BÄ«beles pārrakstÄ«šanas t.s. inkluzÄ«vajā valodā un likusi ievÄ“rojamiem teologiem apšaubÄ«t un pat atmest kristietÄ«bas pamata patiesÄ«bas par Kristus dzimšanu, vietniecisko upuri un augšÄmcelšanos.

Būtu arī jāraugās, kādā virzienā LELB teoloģiskā attīstība ir notikusi, ja nav sekojusi Rietumu protestantisma pamatplūsmai. Vēstījumā tas nosaukts par sektantismu, taču, godprātīgi vērtējot, LELB drīzāk ir tuvojusies autentiskā luterisma attieksmei pret Bībeli un luteriskajām ticības apliecībām. Brīvības apstākļos baznīca ir brīva izvēlēties savu attīstības ceļu.

VisuzmanÄ«gāk jāattiecas pret apgalvojumu, ka LELB teoloÄ£iskā virzÄ«ba ir uzskatāma par baznÄ«cas nozagšanu. VÄ“stÄ«jums vedina vilkt paralÄ“les ar pašlaik aktuālo jÄ“dzienu “valsts nozagšana”. Valsts nozagšana ir parādÄ«ba, kad atsevišÄ·as privātpersonas lieto slepenus un nelikumÄ«gus ietekmÄ“šanas lÄ«dzekļus, lai piedabÅ«tu likumdevÄ“jus un izpildvaru pieņemt lÄ“mumus valsts nozadzÄ“ju interesÄ“s.

VÄ“stÄ«jums faktiski apgalvo, ka arÄ« LELB teoloÄ£iskā attÄ«stÄ«ba ir notikusi, lietojot slepenus, nelikumÄ«gus un koruptÄ«vus lÄ«dzekļus. Ja tie, kas to saka, grib saglabāt kādu integritāti, viņiem ir jāsniedz pierādÄ«jumi. Kādi baznÄ«cas mācÄ«bas jautājumi ir izlemti slepeni un nelikumÄ«gi? Kurš uzpirka iecirkņu sapulces, mācÄ«tāju konferences un sinodes, kuras to nolÄ“ma?

PÄ“dÄ“jā laikā mÅ«su baznÄ«ca ir pielÄ«dzināta gan komunismam, gan nacismam. Ja tādi apgalvojumi izskan bez faktu pamatojuma, tad ir vÄ“rts atcerÄ“ties, ko pāvests Francisks raksta esejā “Korupcija un grÄ“ks”. KorumpÄ“tu cilvÄ“ku iemīļots paņēmiens savas rÄ«cÄ«bas attaisnošanai ir ekstrÄ“ma, pārspÄ«lÄ“ta ļaunuma attiecināšana uz citiem un salÄ«dzināšana ar savu ārÄ“ji izrādÄ«to, šÄ·ietamo tikumu.* Ir saprotama vÄ“lme lietot publicistiski spilgtus lÄ«dzekļus, taču vajadzÄ“tu sevi pārbaudÄ«t pāvesta Franciska brÄ«dinājuma gaismā, lai nenonāktu viņa aprakstÄ«to cilvÄ“ku kategorijā.

VÄ“l viens spilgts lÄ«dzeklis – vÄ“stÄ«jums sākas ar jautājumu: “Kādēļ Jurim Rubenim vairs nav vietas Latvijas luterāņu baznÄ«cā? Tādēļ, ka viņš raugās uz dzÄ«vi plašÄk nekā daudzi viņa amatbrāļi.” Juris Rubenis tiešÄm ir cilvÄ“ks ar plašu skatu, taču viņš nekad nav teicis, ka viņam nebÅ«tu vietas LELB. Gluži pretÄ“ji, viņš ir apliecinājis, ka ļoti vÄ“las bÅ«t mÅ«su baznÄ«cas un savas Torņakalna draudzes loceklis.

Ir jānožēlo un jāizsÅ«dz mÄ«lestÄ«bas un pacietÄ«bas trÅ«kums sarunās, kas Juri pamudināja aiziet no mācÄ«tāja amata, taču fakts, ka LELB ir draudze, kurai Juris Rubenis vÄ“las piederÄ“t, liecina, ka mÅ«su baznÄ«cā ir plašÄks un daudzveidÄ«gāks piedāvājums, nekā vÄ“stÄ«jums grib atzÄ«t. VienmÄ“r vajadzÄ“tu padomāt, vai spilgtu, bet nepatiesu apgalvojumu lietošana stiprina pausto vÄ“sti, vai drÄ«zāk liek šaubÄ«ties par tās nolÅ«ku.

GarÄ«guma praksÄ“ ir zināma patiesÄ«ba, ka cilvÄ“ku bieži pieviļ “lieliskas idejas”. Pirms sekot garÄ«gai iedvesmai, ir jāpārbauda tās izcelsme, lietojot garu izšÄ·iršanas dāvanu. Viens no klasiskajiem paņēmieniem ir t.s. “Å«dens pilienu tests”. Saskaņā ar to cilvÄ“kam, kurš, Dievam kalpojot, ir labā ceļā, SvÄ“tā Gara iedvesmas pil kā Å«dens lāses uz sÅ«kļa. Tās nokrÄ«t un iesÅ«cas viegli, atnesot dzÄ«vÄ«bas saldumu. TurpretÄ« ļaunā gara iedvesmas krÄ«t asi un trokšÅ†aini kā uz akmens, baidot, apbÄ“dinot un nesot nemieru.

Domāju, ka amata brāļu vÄ“stÄ«jumu vajadzÄ“tu lasÄ«t norimstot, lÅ«dzot Dievu un ieklausoties, kā atsaucas mÅ«su sirds. Kas no šÄ« vÄ“stÄ«juma ienāk sirdÄ« viegli un gaiši, vairojot mieru un dzÄ«vÄ«bas spÄ“ku? Apustulis Pāvils teica: “Pārbaudiet visu, paturiet to, kas labs!”

Mieru un Dieva svētību vēlot,

+ Jānis

Rīgas arhibīskaps

* Horhe Mario Bergoljo, Pāvests Francisks, PazemÄ«bas ceļš, KALA Raksti,2018, 42., 43. lpp.