Par tikumu, bÄ“rnu droÅ¡Ä«bu, fizisko un garÄ«go veselÄ«bu: iesniegums Ilgai Å uplinskai, izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrei
Ä’riks EglÄ«tis · 17.03.2019. · Komentāri (0)BaudÄm aizvien lielÄku materiÄlo labklÄjÄ«bu. TomÄ“r vÄ“rojumi viena cilvÄ“ka mūža garumÄ ir drÅ«mi. Visu mūžu dzÄ«voju RÄ«gÄ. Gan mani, gan mÄsu vecÄki pie rociņas aizveda uz skolu, sameklÄ“ja klases audzinÄtÄju un atvadÄ«jÄs. TurpmÄk paši gÄjÄm uz skolu un paši pÄrnÄcÄm mÄjÄs. Neatceros, ka skolÄ bÅ«tu noticis kÄds incidents, kurÄ bÅ«tu cietuši izglÄ«tojamie.
LaikÄ, kad mani bÄ“rni uzsÄka skolas gaitas, daudzi vecÄki vairs neriskÄ“ja saviem pirm- un otrklasniekiem doties uz un no skolas bez pavadÄ«bas. SkolÄ vardarbÄ«ba vairs nebija reta parÄdÄ«ba.
Tagad, vismaz skolÄs RÄ«gÄ, lai kaut kÄ saturÄ“tu „rÄmjos” skolu personÄlsastÄvu, ir nepieciešami policijas posteņi, psihologu un sociÄlo pedagogu štata vietas (FranÄu licejÄ pat divas).
AbstrahÄ“simies uz mirkli no ikdienas rÅ«pÄ“m. MÄ“s esam kļuvuši par sabiedrÄ«bu, kurÄ bÄ“rni ir apdraudÄ“ti! Ne jau no dinozauriem, lÄÄiem vai vilkiem. BÄ“rni ir apdraudÄ“ti no bÄ“rniem un pieaugušajiem!!! Vai šÄdu sabiedrÄ«bu varam klasificÄ“t kÄ normÄlu?
MÅ«su valsts aktuÄlajÄ un spÄ“kÄ esošajÄ likumÄ dokumentÄ [1] ir konstatÄ“ts:
PÄ“dÄ“jo gadu pÄ“tÄ«jumos atklÄts fakts, ka no garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem cieš vairÄk nekÄ trešdaļa Eiropas iedzÄ«votÄju un garÄ«gÄs saslimšanas gadu gaitÄ kļūst par arvien aktuÄlÄku problÄ“mu (22.lpp.)
Ekspertu pieņēmumi liecina, ka reÄlais nediagnosticÄ“to psihisko un uzvedÄ«bas traucÄ“jumu Ä«patsvars Latvijas populÄcijÄ varÄ“tu bÅ«t vÄ“l augstÄks (22.lpp.)
… Viena no bÅ«tiskÄkajÄm sabiedrÄ«bas veselÄ«bas problÄ“mÄm LatvijÄ ir pašnÄvÄ«bas. Dati liecina, ka pašnÄvÄ«bu rÄdÄ«tÄji Latvijas populÄcijÄ ir trešie augstÄkie ES dalÄ«bvalstu vidÅ« un desmitie augstÄkie pasaulÄ“. … (24.lpp.)
No kurienes tas viss? Gan jau pÄ“tnieki varbÅ«t to zina. Bet es skaidri zinu vienu – narkotiku bezizmÄ“ra lietošana (Ä«paši legÄlo) ir viens liels saskaitÄmais tautas fiziskÄs un garÄ«gÄs veselÄ«bas lejupslÄ«dÄ“ un morÄlajÄ pagrimumÄ.
Oponenti iebildÄ«s, - atradies kÄrtÄ“jais. Alkoholu cilvÄ“ki ir lietojuši jau gadu tÅ«kstošiem un aizvien dzÄ«vo. PatiesÄ«bÄ nav tik vienkÄrši. TÅ«kstošiem gadu cilvÄ“ki vaiga sviedros strÄdÄja, cÄ«nÄ«jÄs par izdzÄ«vošanu. DzerstÄ«šanÄs privilÄ“Ä£ija bija tikai augstmaņiem. CilvÄ“ces sasniegumi zinÄtņu un tehnoloÄ£iju jomÄs ir neizmÄ“rojami atvieglojuši mÅ«su iespÄ“jas izdzÄ«vot, devušas ikvienam varÄ“t apmierinÄt visas savas materiÄlÄs vajadzÄ«bas un nevajadzÄ«bas. Te nu mÄ“s esam. Pie finiša.
Par sevi. Neesmu vaimanÄtÄjs. Esmu darÄ«tÄjs. Ne jau milzis, tikai mazs cinÄ«tis.
ApzinÄti, nemitÄ«gu prÄtojumu ceļÄ, jau 17 gadu vecumÄ esmu guvis skaidru redzÄ“jumu, ka alkohola lietošana (lÄ«dzÄ«gi arÄ« smÄ“Ä·Ä“šana) cilvÄ“kam nav vajadzÄ«ga. To tad arÄ« visiem novÄ“lu. TÄ nedod cilvÄ“kam neko pozitÄ«vu, tÄ ir novirzÄ«šanÄs ilÅ«ziju pasaulÄ“. TÄs ir narkotikas, jo cilvÄ“ki, sÄkot tÄs lietot, zaudÄ“ brÄ«vÄ«bu. Lieki izšÄ·iež lÄ«dzekļus, bendÄ“ veselÄ«bu ne tikai sev, bet arÄ« pÄ“cnÄcÄ“jiem. PÄ“dÄ“jais nozÄ«mÄ“ to, ka tÄ nav katra no mums personÄ«ga lieta, tas ir apdraudÄ“jums nÄcijai.
Mūža garumÄ esmu krÄjis zinÄšanas, dalÄ«jies ar tÄm, diskutÄ“jis. Esmu piestrÄdÄjis arÄ« pie metodikas darbam ar vidusskolu jauniešiem. Bet skolÄm (vadÄ«bai) to nevajag. Esot jau dažÄdi institÅ«ciju sÅ«tÄ«ti speciÄlisti, un viss tiek darÄ«ts. Ä»oti reti gadÄs runÄt ar jauniešiem skolÄs. Varu teikt, ka ieklausÄs, jo neesmu papagailis, runÄju to, ko zinu, bez laipošanas.
VarÄ“tu teikt, ka skolÄs nav jÄlien visiem, kam nav slinkums. Ka tÄ vispirms ir VeselÄ«bas ministrijas un IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas kompetence. TÄ ir. Bet kur ir vezums? PurvÄ.
Paskaidrošu.
DokumentÄ [1] … Alkohola lietošana ir cÄ“lonis vairÄk nekÄ 60 dažÄdÄm hroniskÄm slimÄ«bÄm vai akÅ«tiem stÄvokļiem. … (34.lpp.)
TÄ vietÄ, lai ar visiem šodien pieejamiem lÄ«dzekļiem un Ä£imenes Ärstiem celtu trauksmi, darÄ«tu to zinÄmu un nemitÄ«gi atgÄdinÄtu ko tas nozÄ«mÄ“ visai sabiedrÄ«bai un ikvienam no mums, - Ärsti klusÄ“. MÅ«su veselÄ«bniekiem 60 slimÄ«bas ir par maz. Tad kÄds mÄ“rÄ·is ir jÄsasniedz, lai beigtu izdabÄt mÅ«su dzeršanas kultÅ«rai? 160 vai 660? IzskatÄs ka arÄ« ar to nepietiktu.
AvotÄ [2] skaidri ir definÄ“ts “Etilspirts ir tipiska narkotiska viela, kas iedarbojas toksiski galvenokÄrt uz centrÄlo nervu sistÄ“mu.” Tas zinÄtnei nav jaunatklÄjums. Pats esmu to pašu atradis 1942. gadÄ izdotajÄ farmakoloÄ£ijas grÄmatÄ latviešu valodÄ. TÄtad tas sen vairs nav noslÄ“pums ne tikai šodienas Ärstiem, bet arÄ« profesÅ«rai.
Narkotika, legÄla vai nelegÄla, ievadot organismÄ, grauj to fiziski un psihiski (cilvÄ“ks dzÄ“rumÄ taÄu vairs nav Ä«sti normÄls) un rada tieksmi to darÄ«t vÄ“l un vÄ“l. ŠÄ« parÄdÄ«ba no mums nav noslÄ“pta, ikviens to redzam. Bet nesaprotam. ArÄ« Ärsti un Ärstu Ärsti to nesaprot.
TÄ: … “Pacienti jÄuzslavÄ“, ka viņi pašreiz alkoholu lieto reti, un viņiem jÄatgÄdina, ka alkohola lietošanas gadÄ«jumÄ jÄaprobežojas ar ieteiktajÄm devÄm.” Sk. „Ieteikumi Ä£imenes Ärstiem alkohola atkarÄ«bas profilaksÄ“”, SlimÄ«bu profilakses un kontroles centrs, 2015, 3.lpp, 18.lpp.
TÄtad Ärstu Ärsti jeb Ärstu mÄcÄ«tÄji mÄca Ärstiem mÄcÄ«t tautu dzert ieteiktÄs alkohola devas! PatiesÄ«bas labad jÄpiebilst ka iesaka arÄ« atturÄ“ties no dzeršanas, un – ak šausmas!, veselas divas dienas nedēļÄ!
KÄ JÅ«s domÄjat, ko labu skolu jaunatnei iemÄcÄ«s šÄ« kantora sÅ«tÄ«tie un dÄsni apmaksÄtie emisÄri! Šodien gan nedzer, bet kad bÅ«s 18, tad tik uz priekšu izbaudÄ«t dzÄ«vi!
Ä». cien. Šuplinskas kundze!
SituÄcijÄ var palÄ«dzÄ“t tikai zinoši un nesavtÄ«gi entuziasti. Kur ir nauda, tÅ«lÄ«t rindÄ stÄvÄ“s izpalÄ«gi naudas apgÅ«šanÄ.
LÅ«dzu JÅ«s „ieslÄ“gt zaļo gaismu” šÄ«m aktivitÄtÄ“m man, maniem sabiedrotajiem un lÄ«dzÄ«gi domÄjošiem. AtkÄrtoju – darbam ar vidusskolu jaunatni, nesavtÄ«gi, bez atlÄ«dzÄ«bas.
Tikai cilvÄ“ki, kuri nav alkohola vai citu narkotiku varÄ, spÄ“j izprast problÄ“mu kopumÄ – kas ir cÄ“loņi, kÄdas ir sekas un kÄ skaisti dzÄ«vot. SokrÄta atziņa – „Neviens nav ļauns labprÄtÄ«gi. Ä»aunums ir nezinÄšanas sekas.” Tikai skaidrie cilvÄ“ki spÄ“j (ja grib) atklÄt jaunatnei šeit minÄ“to netÄ«kamo ainu un dot iespÄ“ju pieņemt patiesÄs un pilnÄ«gÄs zinÄšanÄs balstÄ«tu no atkarÄ«bÄm brÄ«vu dzÄ«vesveidu.
Esmu gatavs šo pozÄ«ciju izklÄstÄ«t, aizstÄvÄ“t jebkurÄ auditorijÄ un jebkurÄ lÄ«menÄ«. Ä»oti labprÄt ar Jums tiktos jebkurÄ laikÄ un vietÄ.
Esmu 100% darbaspÄ“jÄ«gs un brÄ«vs no saistÄ«bÄm.
Avoti:
[1] SabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatnostÄdnes 2014.–2020.gadam