Iesaki rakstu:

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājÄ«bu. TomÄ“r vÄ“rojumi viena cilvÄ“ka mūža garumā ir drÅ«mi. Visu mūžu dzÄ«voju RÄ«gā. Gan mani, gan māsu vecāki pie rociņas aizveda uz skolu, sameklÄ“ja klases audzinātāju un atvadÄ«jās. Turpmāk paši gājām uz skolu un paši pārnācām mājās. Neatceros, ka skolā bÅ«tu noticis kāds incidents, kurā bÅ«tu cietuši izglÄ«tojamie.

Laikā, kad mani bērni uzsāka skolas gaitas, daudzi vecāki vairs neriskēja saviem pirm- un otrklasniekiem doties uz un no skolas bez pavadības. Skolā vardarbība vairs nebija reta parādība.

Tagad, vismaz skolās RÄ«gā, lai kaut kā saturÄ“tu „rāmjos” skolu personālsastāvu, ir nepieciešami policijas posteņi, psihologu un sociālo pedagogu štata vietas (Franču licejā pat divas).

AbstrahÄ“simies uz mirkli no ikdienas rÅ«pÄ“m. MÄ“s esam kļuvuši par sabiedrÄ«bu, kurā bÄ“rni ir apdraudÄ“ti! Ne jau no dinozauriem, lāčiem vai vilkiem. BÄ“rni ir apdraudÄ“ti no bÄ“rniem un pieaugušajiem!!! Vai šÄdu sabiedrÄ«bu varam klasificÄ“t kā normālu?

MÅ«su valsts aktuālajā un spÄ“kā esošajā likumā dokumentā [1] ir konstatÄ“ts:

PÄ“dÄ“jo gadu pÄ“tÄ«jumos atklāts fakts, ka no garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem cieš vairāk nekā trešdaļa Eiropas iedzÄ«votāju un garÄ«gās saslimšanas gadu gaitā kļūst par arvien aktuālāku problÄ“mu (22.lpp.)

Ekspertu pieņēmumi liecina, ka reālais nediagnosticēto psihisko un uzvedības traucējumu īpatsvars Latvijas populācijā varētu būt vēl augstāks (22.lpp.)

… Viena no bÅ«tiskākajām sabiedrÄ«bas veselÄ«bas problÄ“mām Latvijā ir pašnāvÄ«bas. Dati liecina, ka pašnāvÄ«bu rādÄ«tāji Latvijas populācijā ir trešie augstākie ES dalÄ«bvalstu vidÅ« un desmitie augstākie pasaulÄ“. … (24.lpp.)

No kurienes tas viss? Gan jau pÄ“tnieki varbÅ«t to zina. Bet es skaidri zinu vienu – narkotiku bezizmÄ“ra lietošana (Ä«paši legālo) ir viens liels saskaitāmais tautas fiziskās un garÄ«gās veselÄ«bas lejupslÄ«dÄ“ un morālajā pagrimumā.

Oponenti iebildÄ«s, - atradies kārtÄ“jais. Alkoholu cilvÄ“ki ir lietojuši jau gadu tÅ«kstošiem un aizvien dzÄ«vo. PatiesÄ«bā nav tik vienkārši. TÅ«kstošiem gadu cilvÄ“ki vaiga sviedros strādāja, cÄ«nÄ«jās par izdzÄ«vošanu. DzerstÄ«šanās privilÄ“Ä£ija bija tikai augstmaņiem. CilvÄ“ces sasniegumi zinātņu un tehnoloÄ£iju jomās ir neizmÄ“rojami atvieglojuši mÅ«su iespÄ“jas izdzÄ«vot, devušas ikvienam varÄ“t apmierināt visas savas materiālās vajadzÄ«bas un nevajadzÄ«bas. Te nu mÄ“s esam. Pie finiša.

Par sevi. Neesmu vaimanātājs. Esmu darītājs. Ne jau milzis, tikai mazs cinītis.

Apzināti, nemitÄ«gu prātojumu ceļā, jau 17 gadu vecumā esmu guvis skaidru redzÄ“jumu, ka alkohola lietošana (lÄ«dzÄ«gi arÄ« smÄ“Ä·Ä“šana) cilvÄ“kam nav vajadzÄ«ga. To tad arÄ« visiem novÄ“lu. Tā nedod cilvÄ“kam neko pozitÄ«vu, tā ir novirzÄ«šanās ilÅ«ziju pasaulÄ“. Tās ir narkotikas, jo cilvÄ“ki, sākot tās lietot, zaudÄ“ brÄ«vÄ«bu. Lieki izšÄ·iež lÄ«dzekļus, bendÄ“ veselÄ«bu ne tikai sev, bet arÄ« pÄ“cnācÄ“jiem. PÄ“dÄ“jais nozÄ«mÄ“ to, ka tā nav katra no mums personÄ«ga lieta, tas ir apdraudÄ“jums nācijai.

Mūža garumā esmu krājis zināšanas, dalÄ«jies ar tām, diskutÄ“jis. Esmu piestrādājis arÄ« pie metodikas darbam ar vidusskolu jauniešiem. Bet skolām (vadÄ«bai) to nevajag. Esot jau dažādi institÅ«ciju sÅ«tÄ«ti speciālisti, un viss tiek darÄ«ts. Ä»oti reti gadās runāt ar jauniešiem skolās. Varu teikt, ka ieklausās, jo neesmu papagailis, runāju to, ko zinu, bez laipošanas.

Varētu teikt, ka skolās nav jālien visiem, kam nav slinkums. Ka tā vispirms ir Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence. Tā ir. Bet kur ir vezums? Purvā.

Paskaidrošu.

Dokumentā [1] … Alkohola lietošana ir cÄ“lonis vairāk nekā 60 dažādām hroniskām slimÄ«bām vai akÅ«tiem stāvokļiem. … (34.lpp.)

Tā vietā, lai ar visiem šodien pieejamiem lÄ«dzekļiem un Ä£imenes ārstiem celtu trauksmi,  darÄ«tu to zināmu un nemitÄ«gi atgādinātu ko tas nozÄ«mÄ“ visai sabiedrÄ«bai un ikvienam no mums, - ārsti klusÄ“. MÅ«su veselÄ«bniekiem 60 slimÄ«bas ir par maz. Tad kāds mÄ“rÄ·is ir jāsasniedz, lai beigtu izdabāt mÅ«su dzeršanas kultÅ«rai? 160 vai 660? Izskatās ka arÄ« ar to nepietiktu.

Avotā [2] skaidri ir definÄ“ts “Etilspirts ir tipiska narkotiska viela, kas iedarbojas toksiski galvenokārt uz centrālo nervu sistÄ“mu.” Tas zinātnei nav jaunatklājums. Pats esmu to pašu atradis 1942. gadā izdotajā farmakoloÄ£ijas grāmatā latviešu valodā. Tātad tas sen vairs nav noslÄ“pums ne tikai šodienas ārstiem, bet arÄ« profesÅ«rai.

Narkotika, legāla vai nelegāla, ievadot organismā, grauj to fiziski un psihiski (cilvÄ“ks dzÄ“rumā taču vairs nav Ä«sti normāls) un rada tieksmi to darÄ«t vÄ“l un vÄ“l. ŠÄ« parādÄ«ba no mums nav noslÄ“pta, ikviens to redzam. Bet nesaprotam. ArÄ« ārsti un ārstu ārsti to nesaprot.

Tā: … “Pacienti jāuzslavÄ“, ka viņi pašreiz alkoholu lieto reti, un viņiem jāatgādina, ka alkohola lietošanas gadÄ«jumā jāaprobežojas ar ieteiktajām devām.” Sk. „Ieteikumi Ä£imenes ārstiem alkohola atkarÄ«bas profilaksÄ“”, SlimÄ«bu profilakses un kontroles centrs, 2015, 3.lpp, 18.lpp.

Tātad ārstu ārsti jeb ārstu mācÄ«tāji māca ārstiem mācÄ«t tautu dzert ieteiktās alkohola devas! PatiesÄ«bas labad jāpiebilst ka iesaka arÄ« atturÄ“ties no dzeršanas, un  – ak šausmas!, veselas divas dienas nedēļā!

Kā JÅ«s domājat, ko labu skolu jaunatnei iemācÄ«s šÄ« kantora sÅ«tÄ«tie un dāsni apmaksātie emisāri! Šodien gan nedzer, bet kad bÅ«s 18, tad tik uz priekšu izbaudÄ«t dzÄ«vi!

Ä». cien. Šuplinskas kundze!

Situācijā var palÄ«dzÄ“t tikai zinoši un nesavtÄ«gi entuziasti. Kur ir nauda, tÅ«lÄ«t rindā stāvÄ“s izpalÄ«gi naudas apgÅ«šanā.

LÅ«dzu JÅ«s „ieslÄ“gt zaļo gaismu” šÄ«m aktivitātÄ“m man, maniem sabiedrotajiem un lÄ«dzÄ«gi domājošiem. Atkārtoju – darbam ar vidusskolu jaunatni, nesavtÄ«gi, bez atlÄ«dzÄ«bas.

Tikai cilvÄ“ki, kuri nav alkohola vai citu narkotiku varā, spÄ“j izprast problÄ“mu kopumā – kas ir cÄ“loņi, kādas ir sekas un kā skaisti dzÄ«vot. Sokrāta atziņa – „Neviens nav ļauns labprātÄ«gi. Ä»aunums ir nezināšanas sekas.” Tikai skaidrie cilvÄ“ki spÄ“j (ja grib) atklāt jaunatnei šeit minÄ“to netÄ«kamo ainu un dot iespÄ“ju pieņemt patiesās un pilnÄ«gās zināšanās balstÄ«tu no atkarÄ«bām brÄ«vu dzÄ«vesveidu.

Esmu gatavs šo pozÄ«ciju izklāstÄ«t, aizstāvÄ“t jebkurā auditorijā un jebkurā lÄ«menÄ«. Ä»oti labprāt ar Jums tiktos jebkurā laikā un vietā.

Esmu 100% darbaspējīgs un brīvs no saistībām.

Avoti:

[1] SabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam