Par pulksteņa grozīšanu
JurÄ£is Liepnieks · 25.10.2020. · Komentāri (0)Reizi gadÄ grozÄ«t pulksteni un pÄriet uz tÄ saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitÄ gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedÄvÄja vÄ«rs, vÄrdÄ Džordžs Hudzons, kurš aizrÄvÄs ar vaboļu un insektu kolekcionÄ“šanu. Hudzonam ļoti gribÄ“jÄs, lai pÄ“c darba viņam atliek vairÄk dienasgaismas stundu savam hobijam.
EiropÄ laika grozÄ«šana tika plaši ieviesta, lai ekonomÄ“tu ogles PirmÄ pasaules kara gados, kad trÅ«ka visu izejvielu. PÄ“c PirmÄ pasaules kara šÄ« prakse iznÄ«ka, taÄu atdzima septiņdesmito enerģētiskÄs krÄ«zes ietekmÄ“, kad šÄ« pati ideja tika attiecinÄta uz nepieciešamÄ«bu taupÄ«t elektrÄ«bu. Ideja bija, ka šie resursi tiek tÄ“rÄ“ti mazÄk, ja cilvÄ“ki efektÄ«vÄk izmanto saules gaismu.
MÅ«sdienÄs no šÄ«m idejÄm vÄ“l aizvien aktuÄla varbÅ«t ir vienÄ«gi tÄ, kas attiecas uz vaboļu kolekcionÄriem. Kas attiecas uz visu pÄrÄ“jo, tad nekÄdu pÄrliecinošu pierÄdÄ«jumu, ka pÄreja uz vasaras laiku ekonomÄ“tu jel kÄdus resursus, padarÄ«tu dzÄ«vi lÄ“tÄku vai bÅ«tu dabai draudzÄ«gÄka, no ekoloÄ£iskÄ viedokļa nav. TÄdu patiesÄ«bÄ nekad nav bijis, jo, ja jau ziemas laiks ir tas, kurš ir optimÄls no resursu taupÄ«šanas viedokļa, tad nav skaidrs, kÄpÄ“c no tÄ ir jÄatsakÄs pavasarÄ«, lai pÄ“c tam atkal atgrieztos vÄ“lÄ rudenÄ«.
Stundu agrÄka vai vÄ“lÄka celšanÄs vasarÄ taÄu acÄ«m redzami nekÄdÄ veidÄ neietekmÄ“ elektrÄ«bas vai ogļu patÄ“riņu, – vienÄ«gais, ko tÄ it kÄ dod, ir vienu stundu vairÄk vaboļu vÄkšanai pÄ“c darba. TaÄu šis arguments ir visai apšaubÄms, ņemot vÄ“rÄ, cik ilgi vasaras periodÄ ir gaišs.
SociÄlajos tÄ«klos es lasÄ«ju anekdoti par to, kÄ vecs indiÄņu virsaitis groza galvu un secina, ka vienÄ«gi baltais cilvÄ“ks var izdomÄt: ja segai vienÄ galÄ divus centimetrus nogriež un piešuj otrÄ galÄ, tad sega kļūst garÄka.
Argumentu par labu pulksteņa rÄdÄ«tÄju grozÄ«šanai vai nu nav vispÄr, vai tie ir ļoti apšaubÄmi. Toties ir zinÄms, ka pulksteņa grozÄ«šana nevajadzÄ«gi sarežģī daudzu jomu funkcionÄ“šanu, sÄkot no starptautiskajiem norÄ“Ä·iniem un transporta un IT sistÄ“mu darbÄ«bas, beidzot ar nevajadzÄ«gu nepieciešamÄ«bu regulÄri pÄrregulÄ“t visdažÄdÄkÄs ierÄ«ces – no sarežģītÄm medicÄ«nas diagnostikas iekÄrtÄm, lÄ«dz pat automašÄ«nÄm un cepeškrÄsnÄ«m.
VÄ“l svarÄ«gÄk ir tas, ka laika grozÄ«šana negatÄ«vi ietekmÄ“ cilvÄ“ka miega kvalitÄti, kas ir bÅ«tiski, Ä«paši, ja cilvÄ“ki jau citÄdi cieš no kÄdÄm veselÄ«bas problÄ“mÄm. NerunÄsim nemaz par dažÄdiem sadzÄ«viskiem pÄrpratumiem un neÄ“rtÄ«bÄm, kuri tÄpat vienmÄ“r pavada šo bezjÄ“dzÄ«go valsts noteikto kÄrtÄ«bu.
Laika grozÄ«šana divreiz gadÄ vienkÄrši nav vajadzÄ«ga, tas ir pilnÄ«gi lieki, un nav nekÄdu pierÄdÄ«jumu, ka šÄ«s nevajadzÄ«gÄs pulksteņa rÄdÄ«tÄju grozÄ«šanas rezultÄtÄ tiktu ekonomÄ“ti resursi vai uzlabota cilvÄ“ku dzÄ«ves kvalitÄte.
Tas, ka šÄda kÄrtÄ«ba pastÄv, ir kliedzošs pierÄdÄ«jums, cik ļoti politiskais process var bÅ«t atrauts no zinÄtniska, faktos balstÄ«ta pasaules redzÄ“juma un, ja reiz akceptÄ“tas, cik daudzas desmitgades var pastÄvÄ“t muļķīgas, nepamatotas normas kÄ, piemÄ“ram, ziemas laiks, marihuÄnas aizliegums, psihodÄ“liÄ·u pÄ“tÄ«jumu aizliegums psihiatrijÄ un lÄ«dzÄ«gi.
PÄrpublicÄ“ts no puaro.lv