Iesaki rakstu:

Lai gan 2009. gadā SalacgrÄ«vā svinÄ«gi tika atklātas modernas notekÅ«deņu attÄ«rÄ«šanas iekārtas (GanÄ«bu ielā 4) un dzeramā Å«dens atdzelžošanas stacija (Sila ielā 7), kas izbÅ«vÄ“tas ar ievÄ“rojamu Eiropas SavienÄ«bas KohÄ“zijas fonda lÄ«dzfinansÄ“jumu (kopÄ“jās izmaksas — 4,2 miljoni eiro, no kuriem 65% bija ES lÄ«dzekļi), šodien — pÄ“c 16 gadiem — solÄ«tie ieguvumi nav jÅ«tami. Joprojām saskaramies ar jÅ«ras piesārņojumu, nekvalitatÄ«vu dzeramo Å«deni un nesakārtotu infrastruktÅ«ru.

VÄ“l 2019. gadā tika noslÄ“gta trešÄ kārta ŪdenssaimniecÄ«bas projekta ietvaros, kuras kopÄ“jais ieguldÄ«jums pārsniedza 7 miljonus eiro. Tātad laikā no 2007. lÄ«dz 2019. gadam SalacgrÄ«vas Å«denssaimniecÄ«bā ieguldÄ«ti vairāk nekā 11 miljoni eiro. Taču šie lÄ«dzekļi nav devuši cerÄ“to rezultātu — pilsÄ“tā, kurā dzÄ«vo vien 2500 iedzÄ«votāju, joprojām ir jÅ«ra, kurā nav ieteicams peldÄ“ties.

Realitāte: piesārņota jūra un neattīrīts ūdens

Kaut arÄ« projekta Ä«stenošanas brÄ«dÄ« tika solÄ«ts, ka jaunās attÄ«rÄ«šanas sistÄ“mas uzlabos jÅ«ras un dzeramā Å«dens kvalitāti, reālā situācija ir satraucoša: VeselÄ«bas inspekcija katru vasaru iesaka nepeldÄ“ties SalacgrÄ«vas pludmalÄ“, kur konstatÄ“ti paaugstināti fekālo baktÄ“riju (E. coli, zarnu enterokoku) lÄ«meņi. Kopš 2009. gada, kad sāka strādāt jaunās notekÅ«deņu attÄ«rÄ«šanas iekārtas, ir bijuši arÄ« aizliegumi peldÄ“ties.

Gadiem ilgais fekālais piesārņojums ir pārvÄ“rtis SalacgrÄ«vas jÅ«rmalu Salacas kreisajā krastā, kur atrodas tā dÄ“vÄ“tās “modernās” notekÅ«deņu attÄ«rÄ«šanas iekārtas, par degradÄ“tu zonu — smiltis kļuvušas pelÄ“kas, liedags aizaudzis ar krÅ«miem, niedrÄ“m un kanalizācijas atplÅ«du dubļiem.

2021., 2023. un 2024. gada oficiālajās atskaitÄ“s (videscentrs.lv) redzams, ka SalacgrÄ«vas notekÅ«deņu attÄ«rÄ«šanas iekārtas (NAI) jÅ«rā novadÄ«jušas “normatÄ«vi netÄ«rus notekÅ«deņus”, neskatoties uz to, ka tie it kā izgājuši caur attÄ«rÄ«šanas iekārtām.

Gadu gaitā dzeramais Å«dens iedzÄ«votajiem bieži tiek piegādāts bez atdzelžošanas, kā to apliecina SIA “SalacgrÄ«vas Å«dens” dati (2020., 2021., 2023. un 2024. gads).

Ūdens filtri mājsaimniecības regulāri kļūst brūni un aizsērē dzelzs piesārņojuma dēļ.

Nepietiekama kapacitāte, ignorēti brīdinājumi

Salacgrīvas NAI projektētas 3832 cilvēkekvivalentiem, bet faktiskā slodze pārsniedz 8000 CE.

Plānošanas procesā 2006. gadā Vides ministrija noteica, ka jaunajām notekÅ«deņu attÄ«rÄ«šanas iekārtām jābÅ«t paredzÄ“tām 16 000 cilvÄ“kekvivalentu (CE) slodzei, tās jāizvieto SalacgrÄ«vas ziemeļu pusÄ“ — tālāk no apdzÄ«votām teritorijām un oficiālās peldvietas —, kā arÄ« jāizbÅ«vÄ“ slÄ“gts, nevis atklāts novadgrāvis, lai nepieļautu piesārņojuma nonākšanu RÄ«gas jÅ«ras lÄ«cÄ«.

TomÄ“r pašvaldÄ«ba šos norādÄ«jumus ignorÄ“ja — attÄ«rÄ«šanas iekārtas tika uzbÅ«vÄ“tas ar ievÄ“rojami mazāku jaudu (3832 CE), pilsÄ“tas dienvidu pusÄ“, tiešÄ tuvumā oficiālajai pilsÄ“tas peldvietai un ar atklātu novadgrāvi, kas ietek jÅ«rā caur privātÄ«pašumiem.

Lai gan oficiāli netiek atzÄ«ta SalacgrÄ«vas NAI nepietiekamā jauda, jau kopš 2009. gada jÅ«rā tiek novadÄ«ti netÄ«ri sadzÄ«ves notekÅ«deņi ne tikai caur oficiālo novadgrāvi Lauteros, bet arÄ« caur atklātu, nelegālu novadgrāvi, kas šÄ·Ä“rso privātÄ«pašumu Sila ielā 36.

Nesen jÅ«rmalas smilšu joslā pretÄ« šim Ä«pašumam tika ierakta aptuveni 40 metrus gara caurule, caur kuru jÅ«rā tiek novadÄ«ts piesārņotās lagÅ«nas saturs.

Valsts vides dienests šo izplÅ«di lÄ«dz šim skaidrojis kā “pÅ«stošas jÅ«ras aļģes”, taču iedzÄ«votāji skaidri atpazÄ«st specifisko kanalizācijas smaku. ŠÄ« nav dabas parādÄ«ba — tā ir cilvÄ“ku radÄ«ta piesārņojuma sekas.

Trūkst uzraudzības un parskatamības Salacgrīvas udenssaimniecības projektos

Oficiālajos pārskatos (videscentrs.lv) redzams, ka laikā no 2000. lÄ«dz 2006. gadam, kad tika plānota SalacgrÄ«vas NAI izbÅ«ve, trÄ«s dažādi operatori — AS “BrÄ«vais Vilnis”, AS “SalacgrÄ«va ’95” un PA “SalacgrÄ«vas komunālie pakalpojumi” — kopumā jÅ«rā novadÄ«ja vidÄ“ji 315 000 m³ notekÅ«deņu gadā.

TomÄ“r, izstrādājot SalacgrÄ«vas NAI tehnisko projektu 2007. gadā, tika paredzÄ“ta bÅ«tiski mazāka jauda — tikai 196 000 m3/gadā, neskatoties uz to, ka faktiskie piesārņojuma apjomi jau toreiz bija krietni lielāki.

Pirmie darbÄ«bas pārskati par SalacgrÄ«vas NAI paradās tikai trÄ«s gadus pÄ“c to atklāšanas, un lÄ«dz pat 2020. gadam tajos uzrādÄ«tais attÄ«rÄ«to notekÅ«deņu apjoms bija vidÄ“ji tikai 75 000 m3 gadā — tas ir trÄ«s reizes mazāk nekā iepriekš novadÄ«tie apjomi un bÅ«tiski mazāk par plānoto kapacitāti.

Lai gan jau 2006. gadā AS “BrÄ«vais Vilnis” attÄ«rÄ«šanas iekārtas tika atzÄ«tas par novecojušÄm, uzņēmums lÄ«dz 2020. gada 31. augustam turpināja sniegt attÄ«rÄ«šanas pakalpojumus gan sev, gan SalacgrÄ«vas labā krasta iedzÄ«votājiem. Jāuzsver, ka jau no paša sākuma šÄ«s iekārtas nodrošināja tikai priekšattÄ«rÄ«šanu, nevis pilnvÄ“rtÄ«gu attÄ«rÄ«šanu, kas atbilst vides kvalitātes normām.

2020. gadā Valsts vides dienests uzdeva AS “BrÄ«vais Vilnis” demontÄ“t novecojušÄs iekārtas, uzbÅ«vÄ“t jaunas un turpmāk, pirms tam veicot priekšattÄ«rÄ«šanu, visus uzņēmuma notekÅ«deņus novadÄ«t uz SalacgrÄ«vas NAI. Papildus tika noteikts arÄ« samazināt piesārņojuma apjomu, lai tas nepārsniegtu SalacgrÄ«vas NAI projektÄ“to kapacitāti.

TomÄ“r, sākot no 2021. gada, saskaņā ar oficiālajām atskaitÄ“m SalacgrÄ«vas NAI ik gadu jÅ«rā novada normatÄ«vi netÄ«rus notekÅ«deņus, kuru apjoms jau pārsniedz 200 000 m³. Tas pierāda, ka attÄ«rÄ«šanas iekārtas nav piemÄ“rotas pat tam slodzes lÄ«menim, kas paredzÄ“ts dokumentācijā, nerunājot par reālajām vajadzÄ«bām.

Papildu neskaidrÄ«bas rada arÄ« dzeramā Å«dens kvalitātes uzraudzÄ«ba — dati par Å«dens apstrādi nav pieejami lÄ«dz pat 2014. gadam, lai gan atdzelžošanas stacija tika atklāta jau 2009.gadā.

Maz ticams, ka AS “BrÄ«vais Vilnis” ir bÅ«tiski samazinājis savu ražošanas notekÅ«deņu apjomu, jo:

uzņēmums nav publiski ziņojis par ražošanas apjoma samazināšanu — tieši pretÄ“ji,

pieejamie dati liecina, ka uzņēmuma gada apgrozījums ar katru gadu pieaug;

uzņēmuma darbÄ«ba — zivju pārstrāde — pati par sevi rada ievÄ“rojamu piesārņojumu;

SalacgrÄ«vas NAI jau kopš 2021. gada ir pārslogota, novadot jÅ«rā normatÄ«vi netÄ«rus notekÅ«deņus.

Tātad — kur paliek "BrÄ«vā viļņa" notekÅ«deņi?

Ir iespējami trīs ticamākie scenāriji.

Pārsniegtais apjoms tiek vienkārši novadÄ«ts uz SalacgrÄ«vas NAI, pārslogojot to un bÅ«tiski pasliktinot attÄ«rÄ«šanas kvalitāti. To apliecina 2021., 2023. un 2024. gada atskaites, kurās norādÄ«ts, ka jÅ«rā novadÄ«ti “normatÄ«vi netÄ«ri” notekÅ«deņi.

Daļa notekÅ«deņu var tikt nelegāli novadÄ«ta, apejot centralizÄ“to sistÄ“mu — piemÄ“ram, caur novadgrāvjiem, kas ietek jÅ«rā (kā Sila ielas gadÄ«jumā). ŠÄdi risinājumi ir tehniski vienkārši, grÅ«ti izsekojami un Latvijā diemžēl nav reti.

“BrÄ«vais Vilnis” var veikt tikai priekšattÄ«rÄ«šanu un pÄ“c tam nodot notekÅ«deņus centralizÄ“tiem tÄ«kliem bez bÅ«tiska slodzes mazinājuma. Tas nozÄ«mÄ“, ka NAI joprojām saņem piesārņotu Å«deni, ko nespÄ“j pilnÄ«bā attÄ«rÄ«t.

Secinājums

Bez reāliem datiem par “BrÄ«vā viļņa” notekÅ«deņu daudzumu un kvalitāti nav iespÄ“jams pārliecināties, ka uzņēmums ievÄ“ro noteikumus.

Ņemot vērā:

attÄ«rÄ«šanas iekārtu pārslogotÄ«bu,

publiski pieejamos monitoringa rezultātus,

un lÄ«dz šim pieredzÄ“to nolaidÄ«bu,

ir pamatots pieņēmums, ka daļa notekÅ«deņu netiek attÄ«rÄ«ta atbilstoši vai vispār, bet nonāk jÅ«rā caur alternatÄ«viem un nelegāliem ceļiem.

Sekas jūtamas arī zvejniecībā un tūrismā

Zvejnieki norāda uz bÅ«tisku zivju krājumu samazinājumu pie SalacgrÄ«vas krastiem. Piekrastes Å«deņi kļuvuši tumši, eļļaini un smakojoši — ainava, kas atbaida gan iedzÄ«votājus, gan tÅ«ristus. ŠÄ« nav vairs vieta, kur dzÄ«vot ar lepnumu vai attÄ«stÄ«t piekrastes kultÅ«ru.

Aicinām uz nekavÄ“jošu rÄ«cÄ«bu!

ŠÄ« situācija nav tikai estÄ“tiska problÄ“ma — tā ir vides drošÄ«bas, sabiedrÄ«bas veselÄ«bas un finanšu atbildÄ«bas krÄ«ze.

Nepieciešams:

NeatkarÄ«gs audits par attÄ«rÄ«šanas sistÄ“mu tehnisko un ekonomisko efektivitāti;

Kapacitātes pārbÅ«ve atbilstoši faktiskajām slodzÄ“m;

Pastiprināta Valsts vides dienesta kontrole un uzraudzība;

Publiska atbildÄ«ba par projekta Ä«stenošanas trÅ«kumiem.

Ja tas netiks darīts, Salacgrīva kļūs par brīdinājuma piemēru, kā tiek izniekoti Eiropas Savienības un Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi.

Latvijai jākļūst par zaļu valsti ne tikai saukļos, bet arī realitātē.