Par lietÄm, ko nesaprast
MÄris Liopa, Latvijas Mežu sertifikÄcijas padomes priekÅ¡sÄ“dÄ“tÄjs · 21.03.2018. · Komentāri (0)Pirms dažiem gadiem cilvÄ“ki sÅ«dzÄ“jÄs, ka Gaujas NacionÄlajÄ parkÄ starp Auciemu un Pielekšiem huligÄni dzÄ«vÄm priedÄ“m noplÄ“suši mizu. VÄ“lÄk gan izrÄdÄ«jÄs, ka tie nav bijuši nekÄdi bandÄ«ti, bet gan profesionÄli dabas draugi, kas mizu noplÄ“suši par Eiropas naudu – 823 243 eiro vÄ“rta projekta ietvaros.
Viņi šo darbÄ«bu savÄ starpÄ mīļi dÄ“vÄ“ par "gredzenošanu". "To dara, metra augstumÄ no zemes kokam izgriežot mizas sloksni, lai tas aizietu bojÄ. (..) IzklausÄs brutÄli? Ir jau arÄ«, jo tÄ ir lÄ“na koku nÄve, un tÄpÄ“c es tÄ vairs nekad nedarÄ«šu," procesu apraksta PÄ“teris VollÄ“bens grÄmatÄ "Koku slepenÄ dzÄ«ve". TaÄu mÅ«su kokmīļi tÄ dara un darÄ«s.
IzrÄdÄs, ka parkÄ, pÄ“c profesionÄlu dabas draugu ieskatiem, vienkÄrši ir par maz mirušu koku, kur dzÄ«vot bezmugurkaulniekiem, putniem un sÄ«kajiem grauzÄ“jiem, augt tik reti sastopamajiem Ä·Ä“rpjiem, sÅ«nÄm un sÄ“nÄ“m. StÄvošos nokaltušos kokos taÄu var dzÄ«vot dažÄdas vaboles, citi sÄ«ki bezmugurkaulnieki.
IzrÄdÄs, ka arÄ« šÄdas darbÄ«bas pieder pie dabÄ«gÄs vides atjaunošanas. TÄs vides, kuru pamazÄm sabojÄja mÅ«su senÄi, iekopjot zemi lauksaimniecÄ«bai, kÄ arÄ« sÄkot mÄ“rÄ·tiecÄ«gi apsaimniekot un kopt mežus. ŠÄ«s dabiskÄs vides sabojÄšana savu augstÄko punktu sasniedza ulmaņlaikos, kad lauksaimnieciskÄs zemes platÄ«ba un Ä«patsvars bija vislielÄkie.
Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldes (DAP) ierÄ“dņi arÄ« dzÄ«vo atmiņÄs par skaisto senatni, kad lauki bija neiekopti un vairÄk nekÄ deviņdesmit procentu valsts teritorijas klÄja meži. SeminÄrÄ nÄcÄs klausÄ«ties kÄdas DAP ierÄ“dnes vaimanÄšanu par “šausmÄ«go situÄciju LatvijÄ”, kuras dēļ ”asins asaras tek, redzot izpostÄ«to SÄ“lijas ainavu” – protams, bez konkrÄ“tÄ«bas šo nejÄ“dzÄ«go apgalvojumu pamatojumÄ. DAP ir arÄ« ierÄ“dņi, kas slavina “lielisko dabas aizsardzÄ«bas sistÄ“mu PSRS laikos", un viņus nemulsina, piemÄ“ram, Daugavas senlejas izpostÄ«šana un latviešu tautai dÄrgu kultÅ«rvÄ“sturisko vietu appludinÄšana.
Protams, parastajam latvietim koksnes bojÄšana nekad nav šÄ·itusi prÄta darbs. TomÄ“r vismazÄk saprotamÄ profesionÄlu dabas draugu izdarÄ«ba bija ieplÄnotais uguns rituÄls, ko viņi paši mīļi sauca par "kontrolÄ“tu dedzinÄšanu". Proti, tajÄ pašÄ Gaujas NacionÄlajÄ parkÄ bija plÄnots jau 2014. gadÄ sarÄ«kot ugunsgrÄ“kus 4 hektÄru platÄ«bÄ, lai viss notiktu kÄ senatnÄ“, kad meži dega un tos nedzÄ“sa, bet pÄ“c tam izdegumos izauga tas, kas nu tur izauga. LÄ«dz 2050. gadam Herostrata garÄ«gie mantinieki bija iecerÄ“juši pielaist sarkano gaili 251 hektÄram pÄrlieku zaļu un veselÄ«gu mežu. Projekta "Meža biotopu atjaunošana Gaujas NacionÄlajÄ parkÄ" Ä«stenošanas ietvaros, protams, sadegtu arÄ« bezmugurkaulnieki, putni, rÄpuļi un sÄ«kie grauzÄ“ji.
SabiedrÄ«bas sašutuma dēļ profesionÄlie dabas draugi bija spiesti atteikties no lielÄ dedzinÄšanas projekta. Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvalde zÅ«dÄ«jÄs, ka "sabiedrÄ«ba paudusi neizpratni un satraukumu par šo aktivitÄti" un "kontrolÄ“tÄ zemsedzes dedzinÄšana varÄ“tu notikt tikai pÄ“c tam, kad sabiedrÄ«ba bÅ«s izglÄ«tota par šÄdu aktivitÄti un tai bÅ«s panÄkts lielÄks iedzÄ«votÄju atbalsts". Interesanti, kÄ gan dabas aizsardzÄ«bas birokrÄti iedomÄjas panÄkt šÄdu neiedomÄjamu atbalstu?
SavukÄrt viens no dedzinÄšanas ideologiem UÄ£is Rotbergs intervijÄ 2017. gada 21.-27. jÅ«lija "SestdienÄ", kurÄ viņš pieteikts kÄ "mežu zinÄtÄjs un politiÄ·is", žēlojas, ka pret svilinÄšanu "desmitiem doktoru rakstÄ«ja vÄ“stuli". Bet viņš tik un tÄ ir gatavs svilinÄt kaut tÅ«lÄ«t, jo "kontrolÄ“tÄ dedzinÄšana ir normÄlas mežsaimniecÄ«bas metode" un "šÄ« kontrolÄ“tÄ dedzinÄšana patiesÄ«bÄ samazina jaudÄ«gÄka ugunsgrÄ“ka draudus – ja tu ik pa brÄ«dim pasvilini, meža nobiras neuzkrÄjas". Galu galÄ: "Paskaties, kÄds ir priedes Äiekurs – viņam vajag karstumu, lai atvÄ“rtos.” Un tÄ tÄlÄk, un tÄ joprojÄm. RunÄ nu gluži kÄ Zaratustra – latvietim tikpat sveši un nesaprotami.
VienkÄršs cilvÄ“ks nespÄ“j saprast, kÄpÄ“c, tajÄ skaitÄ arÄ« dabas aizsardzÄ«bas vÄrdÄ, mežos netiek izmantota un atstÄta sapÅ«šanai koksne, kuras vÄ“rtÄ«ba, pÄ“c speciÄlistu aprÄ“Ä·iniem, ir 1,5 miljardi eiro. Gluži tÄpat pat profesionÄli dabas draugi nespÄ“s viņu pÄrliecinÄt, kÄpÄ“c vienÄ vietÄ, rÅ«pÄ“joties par kukaiņiem, zaļojošiem kokiem jÄplÄ“š miza, bet citÄ vietÄ jÄsadedzina koki kopÄ ar visiem kukaiņiem.