Iesaki rakstu:

Pirms dažiem gadiem cilvÄ“ki sÅ«dzÄ“jās, ka Gaujas Nacionālajā parkā starp Auciemu un Pielekšiem huligāni dzÄ«vām priedÄ“m noplÄ“suši mizu. VÄ“lāk gan izrādÄ«jās, ka tie nav bijuši nekādi bandÄ«ti, bet gan profesionāli dabas draugi, kas mizu noplÄ“suši par Eiropas naudu – 823 243 eiro vÄ“rta projekta ietvaros.

Viņi šo darbÄ«bu savā starpā mīļi dÄ“vÄ“ par "gredzenošanu". "To dara, metra augstumā no zemes kokam izgriežot mizas sloksni, lai tas aizietu bojā. (..) Izklausās brutāli? Ir jau arÄ«, jo tā ir lÄ“na koku nāve, un tāpÄ“c es tā vairs nekad nedarÄ«šu," procesu apraksta PÄ“teris VollÄ“bens grāmatā "Koku slepenā dzÄ«ve". Taču mÅ«su kokmīļi tā dara un darÄ«s.

Izrādās, ka parkā, pÄ“c profesionālu dabas draugu ieskatiem, vienkārši ir par maz mirušu koku, kur dzÄ«vot bezmugurkaulniekiem, putniem un sÄ«kajiem grauzÄ“jiem, augt tik reti sastopamajiem Ä·Ä“rpjiem, sÅ«nām un sÄ“nÄ“m. Stāvošos nokaltušos kokos taču var dzÄ«vot dažādas vaboles, citi sÄ«ki bezmugurkaulnieki.

Izrādās, ka arÄ« šÄdas darbÄ«bas pieder pie dabÄ«gās vides atjaunošanas. Tās vides, kuru pamazām sabojāja mÅ«su senči, iekopjot zemi lauksaimniecÄ«bai, kā arÄ« sākot mÄ“rÄ·tiecÄ«gi apsaimniekot un kopt mežus. ŠÄ«s dabiskās vides sabojāšana savu augstāko punktu sasniedza ulmaņlaikos, kad lauksaimnieciskās zemes platÄ«ba un Ä«patsvars bija vislielākie.

Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes (DAP) ierÄ“dņi arÄ« dzÄ«vo atmiņās par skaisto senatni, kad lauki bija neiekopti un vairāk nekā deviņdesmit procentu valsts teritorijas klāja meži. Seminārā nācās klausÄ«ties kādas DAP ierÄ“dnes vaimanāšanu par “šausmÄ«go situāciju Latvijā”, kuras dēļ ”asins asaras tek, redzot izpostÄ«to SÄ“lijas ainavu” – protams, bez konkrÄ“tÄ«bas šo nejÄ“dzÄ«go apgalvojumu pamatojumā. DAP ir arÄ« ierÄ“dņi, kas slavina “lielisko dabas aizsardzÄ«bas sistÄ“mu PSRS laikos", un viņus nemulsina, piemÄ“ram, Daugavas senlejas izpostÄ«šana un latviešu tautai dārgu kultÅ«rvÄ“sturisko vietu appludināšana.

Protams, parastajam latvietim koksnes bojāšana nekad nav šÄ·itusi prāta darbs. TomÄ“r vismazāk saprotamā profesionālu dabas draugu izdarÄ«ba bija ieplānotais uguns rituāls, ko viņi paši mīļi sauca par "kontrolÄ“tu dedzināšanu". Proti, tajā pašÄ Gaujas Nacionālajā parkā bija plānots jau 2014. gadā sarÄ«kot ugunsgrÄ“kus 4 hektāru platÄ«bā, lai viss notiktu kā senatnÄ“, kad meži dega un tos nedzÄ“sa, bet pÄ“c tam izdegumos izauga tas, kas nu tur izauga. LÄ«dz 2050. gadam Herostrata garÄ«gie mantinieki bija iecerÄ“juši pielaist sarkano gaili 251 hektāram pārlieku zaļu un veselÄ«gu mežu. Projekta "Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā" Ä«stenošanas ietvaros, protams, sadegtu arÄ« bezmugurkaulnieki, putni, rāpuļi un sÄ«kie grauzÄ“ji.

SabiedrÄ«bas sašutuma dēļ profesionālie dabas draugi bija spiesti atteikties no lielā dedzināšanas projekta. Dabas aizsardzÄ«bas pārvalde zÅ«dÄ«jās, ka "sabiedrÄ«ba paudusi neizpratni un satraukumu par šo aktivitāti" un "kontrolÄ“tā zemsedzes dedzināšana varÄ“tu notikt tikai pÄ“c tam, kad sabiedrÄ«ba bÅ«s izglÄ«tota par šÄdu aktivitāti un tai bÅ«s panākts lielāks iedzÄ«votāju atbalsts". Interesanti, kā gan dabas aizsardzÄ«bas birokrāti iedomājas panākt šÄdu neiedomājamu atbalstu?

Savukārt viens no dedzināšanas ideologiem UÄ£is Rotbergs intervijā 2017. gada 21.-27. jÅ«lija "Sestdienā", kurā viņš pieteikts kā "mežu zinātājs un politiÄ·is", žēlojas, ka pret svilināšanu "desmitiem doktoru rakstÄ«ja vÄ“stuli". Bet viņš tik un tā ir gatavs svilināt kaut tÅ«lÄ«t, jo "kontrolÄ“tā dedzināšana ir normālas mežsaimniecÄ«bas metode" un "šÄ« kontrolÄ“tā dedzināšana patiesÄ«bā samazina jaudÄ«gāka ugunsgrÄ“ka draudus – ja tu ik pa brÄ«dim pasvilini, meža nobiras neuzkrājas". Galu galā: "Paskaties, kāds ir priedes čiekurs – viņam vajag karstumu, lai atvÄ“rtos.” Un tā tālāk, un tā joprojām. Runā nu gluži kā Zaratustra – latvietim tikpat sveši un nesaprotami.

Vienkāršs cilvÄ“ks nespÄ“j saprast, kāpÄ“c, tajā skaitā arÄ« dabas aizsardzÄ«bas vārdā, mežos netiek izmantota un atstāta sapÅ«šanai koksne, kuras vÄ“rtÄ«ba, pÄ“c speciālistu aprÄ“Ä·iniem, ir 1,5 miljardi eiro. Gluži tāpat pat profesionāli dabas draugi nespÄ“s viņu pārliecināt, kāpÄ“c vienā vietā, rÅ«pÄ“joties par kukaiņiem, zaļojošiem kokiem jāplÄ“š miza, bet citā vietā jāsadedzina koki kopā ar visiem kukaiņiem.