Par Latvijas Bankas padomes locekli izvirza bijuÅ¡o ministru Andri Vilku, kura nolaidÄ«ba noveda pie “LiepÄjas metalurga†kraha
PIETIEK · 17.09.2020. · Komentāri (0)Latvijas Bankas prezidents MÄrtiņš KazÄks bankas padomes locekļa amatam izvirzÄ«jis bijušo finanšu ministru Andri Vilku – vienu no tÄm personÄm, kuru nolaidÄ«ba vistiešÄkajÄ veidÄ noveda pie AS Liepajas metalurgs kraha un desmitiem miljonu eiro zaudÄ“jumiem valstij. Pietiek šodien ar grÄmatas LiepÄjas metalurgs: kam jÄsēž, kam jÄlido fragmentu atgÄdina – par ko tieši atbildÄ«gs bijušais ministrs, kuru tagad mÄ“Ä£ina “iestumt” Latvijas Bankas padomes locekļa amatÄ.
2013. gada 1. februÄrÄ«, kad nu jau aptuveni nedēļu visiem ir skaidrs, ka ar Latvijas lielÄko rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumu kaut kas galÄ«gi nav kÄrtÄ«bÄ, Andra Vilka vadÄ«tÄ Finanšu ministrija nÄk klajÄ ar garu skaidrojumu par to, cik cÄ«tÄ«gi un pamatÄ«gi, un, galvenais, tiesiski pamatoti tÄ gadu gaitÄ uzraudzÄ«jusi milzÄ«go valsts galvojumu saņēmušo LiepÄjas metalurgu:
PirmkÄrt, Finanšu ministrija un tÄs pÄrraudzÄ«bÄ esošÄ Valsts kase esot darÄ«jušas visu, ko tai normatÄ«vie akti liek, otrkÄrt, normatÄ«vie akti prasa sniegt pamatÄ«gu apjomu dokumentu, un ar to viss esot kÄrtÄ«bÄ, bet vÄ“l vairÄk rÅ«pÄ“ties par valsts galvojuma likteni Finanšu ministrija nemaz neesot tiesÄ«ga, treškÄrt, uzraudzÄ«šana rÅ«pÄ«gi sadalÄ«ta starp dažÄdÄm struktÅ«rÄm, kÄ rezultÄtÄ konkrÄ“ti vienas atbildÄ«gas amatpersonas vai struktÅ«ras nemaz nav, bet, ceturtkÄrt, vispÄr atbildÄ«ba esot jÄprasa no LiepÄjas metalurga padomes, kurai taÄu "jÄuzrauga valdes darbÄ«ba, tai skaitÄ jÄuzrauga, lai sabiedrÄ«bas lietas tiktu kÄrtotas saskaÅ†Ä ar likumiem, statÅ«tiem un akcionÄru sapulces lÄ“mumiem".
ApmÄ“ram to pašu Finanšu ministrija 2013. gada 6. februÄrÄ« paziņo arÄ«, atbildot uz Saeimas deputÄtu pieprasÄ«jumu. Visa pagarÄ dokumenta bÅ«tÄ«ba faktiski ir koncentrÄ“ta atbildÄ“ uz jautÄjumu, kura konkrÄ“ti institÅ«cija un amatpersona ir atbildÄ«ga par LiepÄjas metalurgamgalvoto saistÄ«bu uzraudzÄ«bu? Atbilde ir Ä«sa - neviena. IerÄ“dņu valodÄ izsakoties, "valsts galvoto aizdevumu uzraudzÄ«bu veic dažÄdi departamenti atbilstoši to kompetencei". Bet - "nevienÄ no departamentiem nav noteikta konkrÄ“ta persona, kas ir atbildÄ«ga par AS LiepÄjas metalurgs uzraudzÄ«bu".
DeputÄtu Ä“rtÄ«bai un labÄkai izpratnei pievienota pat shÄ“ma - lÅ«k, tÄ tiesiskajÄ Latvijas valstÄ« teorÄ“tiski notiekot valsts galvojumu sniegšana:
"Finanšu ministrija nosaka valsts vÄrdÄ sniedzamo galvojumu maksimÄli pieļaujamo limitu (gadskÄrtÄ“jÄ valsts budžeta likumprojekta izstrÄdes grafikÄ noteiktajÄ termiņÄ) >
Galvojuma pretendents iesniedz nozares ministrijÄ pieteikumu, biznesa plÄnu, informÄciju par plÄnoto galvojuma nodrošinÄjumu >
Nozares ministrija izvÄ“rtÄ“ projekta atbilstÄ«bu attiecÄ«gÄs nozares ministrijas politikas plÄnošanas dokumentiem, sagatavo atbalstÄmo galvojumu pretendentu projektu sarakstu sakÄrtotu prioritÄrÄ projektu realizÄcijas kÄrtÄ«bÄ un kopÄ ar pretendenta iesniegtajiem dokumentiem un nozares ministrijas projekta izvÄ“rtÄ“jumu iesniedz Finanšu ministrijÄ >
Finanšu ministrija veic iesniegto projektu izvÄ“rtÄ“jumu, kÄ prioritÄros nosakot šÄdus kritÄ“rijus: kredÄ«trisks, projekta atbilstÄ«ba apstiprinÄtajiem politikas plÄnošanas dokumentiem, projekta Ä«stenošanas ietekme uz valsts budžetu >
Finanšu ministrija pÄ“c projektu izvÄ“rtÄ“šanas sastÄda atbalstÄmo projektu sarakstu prioritÄrÄ secÄ«bÄ un iesniedz Ministru kabinetÄ lÄ“muma pieņemšanai >
Ministru kabinets apstiprina potenciÄli atbalstÄmo pretendentu un to projektu sarakstu galvojumu izsniegšanai, kas tiek iekļauts valsts budžeta likumprojektÄ >
PÄ“c gadskÄrtÄ“jÄ valsts budžeta likuma stÄšanÄs spÄ“kÄ galvojuma pretendenti, kuri ir iekļauti gadskÄrtÄ“jÄ valsts budžeta likumÄ rÄ«ko konkursu par kredÄ«tiestÄdes izvÄ“li un lÄ«dz saimnieciskÄ gada 1.septembrim iesniedz Finanšu ministrijÄ aktualizÄ“tus dokumentus, kÄ arÄ« zvÄ“rinÄta revidenta atzinumu par projekta biznesa plÄnu, sertificÄ“ta vÄ“rtÄ“tÄja novÄ“rtÄ“jumu nodrošinÄjumam, operatÄ«vo finanšu pÄrskatu u.c. >
PÄ“c dokumentu izvÄ“rtÄ“šanas finanšu ministrs pieņem lÄ“mumu sniegt vai nesniegt galvojumu."
Nav zinÄms, vai finanšu ministrs Andris Vilks (tomÄ“r kaut nedaudz zinot, kÄ ir ticis piešÄ·irts galvojums LiepÄjas metalurgam), brÄ«dÄ«, kad paraksta šo Saeimas deputÄtiem adresÄ“to dokumentu, kam nav nekÄ kopÄ“ja ar reÄlo dzÄ«vi, kaut nedaudz nosarkst vai tomÄ“r ne.
TaÄu ne tas bÅ«tiskÄkais. Faktiski skaidrojumÄ deputÄtiem Andris Vilks atkÄrto to pašu, kas ticis izklÄstÄ«ts arÄ« skaidrojumÄ sabiedrÄ«bai - ar uzraudzÄ«bu viss esot bijis labÄkajÄ kÄrtÄ«bÄ, viss esot darÄ«ts precÄ«zi tÄ, kÄ tas aprakstÄ«ts normatÄ«vajos aktos, bet tas, ka LiepÄjas metalurgskaut kÄ nejauši un negaidÄ«ti ir nonÄcis kraha priekšÄ, varot liecinÄt par visu ko, tikai ne par nepietiekamu valsts galvojumu saņēmušÄ uzņēmuma uzraudzÄ«bu. Ar to viss esot bijis kÄrtÄ«bÄ, visi vajadzÄ«gie papÄ«ri pieprasÄ«ti un arÄ« saņemti.
Ja rÅ«pÄ«gÄk paraudzÄ«ties uz oficiÄlÄs uzraudzÄ«bas kÄrtÄ«bÄ iesniedzamajiem un izvÄ“rtÄ“jamajiem dokumentiem, Ätri kļūst skaidrs - to vidÅ« ir ļoti maz tÄdu, kas agrÄk vai vÄ“lÄk nebÅ«tu pieejami publiski. To apliecina arÄ« finanšu ministra 2013. gada februÄra sÄkuma atskaite Saeimas deputÄtiem par pÄ“dÄ“jo divu gadu kontaktiem ar LiepÄjas metalurgu.
2011. gadÄ Finanšu ministrija ar LiepÄjas metalurgu sarakstÄ«jusies divreiz, pieprasot uzņēmumam revidenta atzinumu (kas tÄpat pÄ“cÄk ir atrodams gada pÄrskatÄ) un vÄ“l arÄ« reitinga novÄ“rtÄ“jumu, - un tas arÄ« viss. Tas, kÄ uzņēmumam iet ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, Finanšu ministriju nav interesÄ“jis, - tikai mantas vÄ“rtÄ“jumi.
SavukÄrt 2012. gadÄ Finanšu ministrija pÄ“kšÅ†i pamanÄ«jusi, ka uzņēmumam "pasliktinÄjušies finanšu rÄdÄ«tÄji" (kaut patiesÄ«bÄ LiepÄjas metalurgs ar zaudÄ“jumiem strÄdÄ jau gadiem ilgi), un "pieprasÄ«jusi paskaidrojumus". Uzņēmums atbild, ka "rÄdÄ«tÄjiem vajadzÄ“tu izlÄ«dzinÄties", un Andra Vilka vadÄ«tajai ministrijai ar to pilnÄ«gi pietiek. ArÄ« visi pÄrÄ“jie informÄcijas pieprasÄ«jumi uzņēmumam ir tikpat formÄli.
Tiesa, ir notikušas arÄ« divas tikšanÄs, - taÄu abas ir bijušas tikai un vienÄ«gi paÄalošanas lÄ«menÄ«, bez kaut jel kÄdas konkrÄ“tas izpÄ“tes, analÄ«zes un lÄ“mumu pieņemšanas. LÅ«k, oficiÄlais atstÄsts par Andra Vilka viesošanos uzņēmumÄ 2012. gada 8.
"Šodien AS LiepÄjas metalurgs vizÄ«tÄ“ bija ieradies finanšu ministrs Andris Vilks, ministrijas valsts sekretÄre Sanita BajÄre, parlamentÄrÄ sekretÄre Karina Korna un Valsts kases pÄrvaldnieks Kaspars Ä€boliņš. KopÄ ar AS LiepÄjas metalurgs vadÄ«bu viesi apskatÄ«ja jauno elektrotÄ“raudkausÄ“šanas cehu un pÄrliecinÄjÄs, ka darbs tajÄ rit bez traucÄ“jumiem.
IzvÄ“rtÄ“jot AS LiepÄjas metalurgs lomu Latvijas ekonomikÄ finanšu ministrs Andris Vilks rezumÄ“ja: "Biju šeit laikÄ, kad tika apturÄ“ta vecÄs martena krÄsns darbÄ«ba, mÄ“Ä£inÄju toreiz vizualizÄ“t gaidÄmo, bet tagad redzu, cik vÄ“rienÄ«gas pÄrmaiņas ir notikušas.
Ir notikusi dinamiska pÄreja no vecÄs tehnoloÄ£ijas uz jauno. PÄrsteidz, ka šo sarežģīto un apjomÄ«go nozari ir iespÄ“jams attÄ«stÄ«t - rÅ«pnÄ«ca jau iezÄ«mÄ“ nÄkotnes vÄ«zijas, redzu, kÄds bÅ«s nÄkošais posms. Metalurgam ir spÄ“cÄ«gi pamati, stabils kolektÄ«vs, visu cieņu tam, kas šeit tiek darÄ«ts, jo nozare ir sarežģīta - precedenta nav ne LatvijÄ, arÄ« ne BaltijÄ.
Uzņēmums ir unikÄls, jo nav tradicionÄls, LatvijÄ to nav ar ko salÄ«dzinÄt. Ir jÄskatÄs, kas notiek pasaulÄ“ ar šÄdiem uzņēmumiem. Lai realizÄ“tu pÄreju no viena ekonomiskÄ modeļa uz otru ir vajadzÄ«ga drosme. Ir jÄsaprot, ka notiek pÄreja no viena modeļa uz otru, ir iespÄ“jamas problÄ“mas, tÄ notiek un pret to ir jÄattiecas ar izpratni. LatvijÄ lÄ«dzÄ«gu uzņēmumu nav, bet pieredze pasaulÄ“ ir.""
TiešÄm tikai paÄalošanas? Un kÄ tad izpÄ“te, uzraudzÄ«ba, pieņemtie lÄ“mumi? LÅ«k, izteiksmÄ«ga Finanšu ministrijas valsts sekretÄres vietnieces Baibas BÄnes atbilde uz oficiÄlu pieprasÄ«jumu - kas abÄs tikšanÄs reizÄ“s piedalÄ«jÄs, kÄdus jautÄjumus apsprieda, kur ir tikšanÄs protokoli vai ziņojumi par rezultÄtiem:
"TikšanÄs [2012. gada 17. decembrÄ«] notika pÄ“c Finanšu ministrijas iniciatÄ«vas, Finanšu ministrijas telpÄs, un tajÄ piedalÄ«jÄs AS LiepÄjas metalurgs pÄrstÄvji [kuru vÄrdus ministrija nevÄ“las atklÄt] un Finanšu ministrijas pÄrstÄvji: A. Vilks, K. Korna,
TikšanÄs [2012. gada 08.
Un kÄ tad ar visu - ne pÄrÄk apjomÄ«go un detalizÄ“to, bet nu tomÄ“r - informÄciju, kuru Finanšu ministrija 2011. un 2012. gadÄ valsts galvojuma uzraudzÄ«bas ietvaros esot pieprasÄ«jusi noLiepÄjas metalurga? Neticami, bet fakts - lÅ«k, tÄs pašas Baibas BÄnes oficiÄlais skaidrojums:
"InformÄ“jam, ka Valsts kase ir saņēmusi AS LiepÄjas metalurgs 2013. gada 3. aprīļa vÄ“stuli Nr.1626/31-1, kurÄ norÄdÄ«ts, ka visa informÄcija, ko saņēmusi Finanšu ministrija un/vai Valsts kase saistÄ«bÄ ar valsts vÄrdÄ sniegto galvojumu, ir komercnoslÄ“pums."
Tas nozÄ«mÄ“: LiepÄjas metalurgs ir bez kÄdÄm diskusijÄm paziņojis Latvijas valstij, ka visa tÄ informÄcija, kas valstij tiek sniegta saistÄ«bÄ ar privÄtuzņēmuma saņemtu valsts galvojumu, esot paša uzņēmuma komercnoslÄ“pums, - un valsts pÄrstÄvji ar finanšu ministru priekšgalÄ tam ir bez ierunÄm piekrituši.
VÄ“l vairÄk - Baiba BÄne noklusÄ“ to, ka tieši valsts pÄrstÄvji ir bijuši tie, kas uzņēmumam pirms tam pieklÄjÄ«gi lÅ«guši sniegt savu atzinumu - kÄds ir ar valsts galvojumu saistÄ«tÄs informÄcijas statuss.
Un tas nav nekÄds izdomÄjums vai fantÄzija - lÅ«k, arÄ« pati LiepÄjas metalurga valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja ValÄ“rija Terentjeva 2013. gada 3. aprīļa vÄ“stule "Par informÄcijas statusu":
"Atbildot uz JÅ«su pieprasÄ«jumu par Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un Valsts kasei iesniegtÄs informÄcijas statusu, AS LiepÄjas metalurgs informÄ“ JÅ«s, ka atbilstoši InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 5. panta otrÄs daļas trešajam punktam, 5. panta trešajai daļai, 7. panta pirmajai daļai un Komerclikuma 19. pantam visa informÄcija, ko AS LiepÄjas metalurgs laika posmÄ no 2009. gada 01. janvÄra lÄ«dz šai dienai ir sniegusi Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un/vai Valsts kasei saistÄ«bÄ ar valsts galvojuma izsniegšanu, ir AS LiepÄjas metalurgs komercnoslÄ“pums.
ŠajÄ sakarÄ AS LiepÄjas metalurgs šai informÄcijai ir noteikusi ierobežotas pieejamÄ«bas statusu, jo šÄ«s informÄcijas izpaušana var nodarÄ«t kaitÄ“jumu AS LiepÄjas metalurgslikumiskajÄm interesÄ“m un bÅ«tiski negatÄ«vi ietekmÄ“t AS LiepÄjas metalurgs konkurÄ“tspÄ“ju.
Å…emot vÄ“rÄ iepriekšminÄ“to, AS LiepÄjas metalurgs uzskata, ka visi dokumenti, ko AS LiepÄjas metalurgs laika posmÄ no 2009. gada 01. janvÄra lÄ«dz šai dienai ir sniegusi Latvijas Republikas Finanšu ministrijai un/vai Valsts kasei saistÄ«bÄ ar valsts galvojuma izsniegšanu, kÄ arÄ« šo dokumentu saturs un tajos ietvertÄ informÄcija nav izpaužami trešajÄm personÄm..."
ArÄ« tÄs skopÄs ziņas, ko Finanšu ministrija un Valsts kase uzdrÄ«kstas izpaust bez LiepÄjas metalurga un tÄ saimnieku atļaujas, apliecina valsts galvojuma valstisko uzraudzÄ«tÄju neieinteresÄ“tÄ«bu un vienkÄrši nolaidÄ«bu, rÅ«pÄ“joties par sešdesmit miljoniem valsts naudas.
LÅ«k, kÄda, piemÄ“ram, bijusi Finanšu ministrijas rÄ«cÄ«ba, beidzot "pamanot", ka 2012. gada pirmajÄ ceturksnÄ« LiepÄjas metalurga darbÄ«bas rezultÄti vÄ“l pasliktinÄjušies, - vÄ“l viens Baibas BÄnes oficiÄlais skaidrojums:
"Valsts galvoto kredÄ«tu uzraudzÄ«ba notiek atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 12. jÅ«lija noteikumiem Nr. 513 „Galvojumu sniegšanas un uzraudzÄ«bas kÄrtÄ«ba". Savas kompetences ietvaros Finanšu ministrija un Valsts kase kontroli Ä«stenoja, regulÄri uzraugot AS LiepÄjas metalurgs finanšu rÄdÄ«tÄjus un to izpildi pret biznesa plÄnu.
KonstatÄ“jot AS LiepÄjas metalurgs iesniegto prognožu neizpildi pret biznesa plÄnu un finanšu rÄdÄ«tÄju pasliktinÄšanos, tika veiktas pÄrrunas un organizÄ“tas tikšanÄs, kuru laikÄ tika pÄrrunÄti AS LiepÄjas metalurgs finansiÄlÄs darbÄ«bas un valsts vÄrdÄ galvotÄ aizdevuma atmaksas jautÄjumi, rosinot AS LiepÄjas metalurgs aktualizÄ“t biznesa plÄnu un uzsÄkt sarunas ar Unicredit S.p.A. par aizdevuma atmaksas grafika pÄrskatÄ«šanu vai pÄrfinansÄ“šanu citÄ kredÄ«tiestÄdÄ“."
TÄtad - redzot, ka bizness sÄk pikÄ“t bezdibenÄ«, Finanšu ministrijas un Valsts kases pÄrstÄvji "veikuši pÄrrunas un organizÄ“juši tikšanÄs", kuru laikÄ "pÄrrunÄjuši finansiÄlÄs darbÄ«bas un jautÄjumus", kÄ arÄ« "rosinÄjuši aktualizÄ“t biznesa plÄnu un uzsÄkt sarunas". Tas tad arÄ« viss - un, kÄ mÄ“s jau labi zinÄm, šÄdas "sarunas" visa 2012. gada laikÄ bijušas precÄ«zi divas (ja ieskaita ministra Andra Vilka viesošanos LiepÄjÄ un jÅ«smošanu par tehnisko progresu).