Par kadru tÄ«rÄ«Å¡anu Tieslietu ministrijÄ BordÄna stilÄ
Pietiek lasÄ«tÄjs · 11.01.2022. · Komentāri (0)Bezkompromisa tiesiskums laikam saprot tikai vÄrdu “bezkompromisa”. NekÄda kompromisa, lai sasniegtu sev vÄ“lamo. Kur tiesiskums – tas jau nav svarÄ«gi.
PÄ“rnÄ gada vasaras sÄkumÄ J. BordÄns nÄca klajÄ ar paziņojumu, ka Tieslietu ministrijÄ (TM) notiks reformas.[1] IesÄkumÄ bija pagrÅ«ti saprast, par kÄdÄm reformÄm tiek runÄts, jo nereti redzamÄs reformas parasti ir aizsegs citÄm. TomÄ“r, paejot kÄdam laikam, viss ir kļuvis daudz redzamÄks. ReizÄ“m ir vÄ“rts paskatÄ«ties uz notikumiem hronoloÄ£iskÄ kÄrtÄ«bÄ:
1. Kopš 2020. gada 27. decembra ir brÄ«va Patentu valdes direktora amata vieta.
2. 2021. gada 20. septembris – pÄ“dÄ“jÄ darba diena TM valsts sekretÄra vietniecei tiesÄ«bu politikas jautÄjumos Lailai Medinai.
3. 2021. gada 15. oktobris – pÄ“dÄ“jÄ darba diena IeslodzÄ«juma vietu pÄrvaldes priekšniecei Ilonai Spurei.
4. 2021. gada 30. decembris – pÄ“dÄ“jÄ darba diena TM valsts sekretÄram Raivim Kronbergam.
Laikam tÄ ir bijusi tikai sakritÄ«ba, ka ilgstoši tika turÄ“ta vakanta Patentu valdes direktora vieta, kura visžēlÄ«gi tika atvÄ“lÄ“ta R. Kronbergam[2]. TomÄ“r ne viss notiek, kÄ ieplÄnots, - tÄ laimÄ«gu apstÄkļu sakritÄ«bu dēļ R. Kronbergs ieguva amatu atbilstoši savÄm spÄ“jÄm.[3]
PiekritÄ«siet, ļoti maz ticams, ka par sakritÄ«bu jÄuzskata arÄ« L. Medinas amata atstÄšana. Reti kurš nezina, ka tieši L. Medina un R. Kronbergs bija tie, kuri spÄ“ja noturÄ“t Tieslietu ministriju attiecÄ«gÄ lÄ«menÄ« un viņiem nereti bija atšÄ·irÄ«gi viedokļi ar J. BordÄnu.
ArÄ« I. Spures vÄ“lme doties prom no amata sÄkotnÄ“ji izklausÄs nevainÄ«gi, ja nepaskatÄs kopsakarÄ«bÄ ar to, ka tieši šiem cilvÄ“kiem it kÄ ir bijuši citÄdÄki viedokļi saistÄ«bÄ ar LiepÄjas cietuma bÅ«vniecÄ«bu.
J. BordÄna nepatika pret AugstÄkÄs tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄju A. Strupišu plašÄkai sabiedrÄ«bai jau sen kÄ nav nekÄds dižais noslÄ“pums. TÄs patiesais iemesls visticamÄk tÄ arÄ« paliks starp abiem kungiem, bet kaut kÄ šÄ·iet, ka A. Strupišs nav vÄ“lÄ“jies iet J. BordÄna pavadÄ.
Nereti gadÄs, ka starp cilvÄ“kiem ir kÄda nesaderÄ«ba, bet, ja tÄda ir ar visiem apkÄrtÄ“jiem, tad tas jau ir interesanti. Nevar nepieminÄ“t J. BordÄna konfliktu ar iepriekšÄ“jo Ä£enerÄlprokuroru Ä’. Kalnmeieru. Jau tad kuluÄros runÄja par J. BordÄna vÄ“lmi mainÄ«t prokuratÅ«ras neatkarÄ«bu. KÄdu laiku šis jautÄjums bija pieklusis, bet, kÄ tiek runÄts – pašlaik jau ir atkal aktualizÄ“jies.
Bez personÄliju izmaiņÄm un jau pieminÄ“to prokuratÅ«ras neatkarÄ«bas jautÄjuma J. BordÄns ir pievÄ“rsies arÄ« atsevišÄ·iem normatÄ«vÄ regulÄ“juma jautÄjumiem.
Jau 2020. gada sÄkumÄ tika aktualizÄ“ts jautÄjums par viltus ziņu izplatÄ«šanu, precÄ«zÄk, panikas un trauksmes radÄ«šanu sabiedrÄ«bÄ (Saeimas deputÄtu izstrÄdÄts likumprojekts Nr.572/Lp13), kas JuridiskajÄ komisijÄ netika tÄlÄk virzÄ«ts.[4]
VÄ“lÄk diskusijas par viltus ziņu izplatÄ«šanas sodÄ«šanu tika aktualizÄ“tas periodiski gan dažÄdÄs Saeimas komisijÄs, gan IeM, gan TM. Bet kopumÄ tiesÄ«bu eksperti un juristi konsekventi ir pauduši viedokli, ka esošais KL 231.pants “HuligÄnisms” ir pietiekams, lai šÄdu viltus ziņu un dezinformÄcijas izplatÄ«tÄjus sauktu pie kriminÄlatbildÄ«bas. To apliecina esošÄ prakse.
2021. gada 9. novembrÄ« tiek publiskots, ka NoziedzÄ«bas novÄ“ršanas padomes augstÄko amatpersonu apspriedes forumÄ tiks diskutÄ“ts par viltus ziņu apkarošanu.[5] J. BordÄna ideja – viltus ziņu izplatÄ«šanu tiek piedÄvÄts noteikt Ärpus huligÄnisma tvÄ“ruma un atbildÄ«bu noteikt, ja ir bÅ«tisks kaitÄ“jums.
No vienas puses, ja neiedziļinÄs, varÄ“tu paust sajÅ«smu par centieniem, bet tika noklusÄ“ta, visticamÄkais, svarÄ«gÄkÄ lieta – veicot šÄdu pagriezienu, visi lÄ«dzšinÄ“jie procesi bÅ«tu izbeidzami. To jau nu vajadzÄ“tu saprast jebkuram.
SavdabÄ«ga izpratne par tiesiskumu, radot normas, kuras atbrÄ«vos daudzus no atbildÄ«bas. VarbÅ«t kÄdus konkrÄ“tus. ArÄ« sekas – bÅ«tisks kaitÄ“jums - daudzos gadÄ«jumos bÅ«s apšaubÄmas. Bezmaz vai rodas sajÅ«ta, ka J. BordÄna un viņa padomnieku mÄ“rÄ·is ir it kÄ pacelt karogu par to, ka atbildÄ«ba viltus ziņu izplatÄ«tÄjiem bÅ«s bargÄka, bet, paskatot, ko sevÄ« ietver jÄ“dziens “bÅ«tisks kaitÄ“jums”, kas minÄ“ts likuma “Par KriminÄllikuma spÄ“kÄ stÄšanÄs un piemÄ“rošanas kÄrtÄ«bu” 23.pantÄ[6], vairÄk rodas pÄrliecÄ«ba, ka procesa virzÄ«tÄjiem bÅ«s lielas iespÄ“jas pieņemt lÄ“mumu par kriminÄlprocesa izbeigšanu, jo nav konstatÄ“jamas attiecÄ«gÄs sekas.
Nereti rodas jautÄjums – kÄ pÄrÄ“jie politiskie spÄ“ki pieļauj atsevišÄ·u darboņu darbošanos, kura nereti pÄrkÄpj nekaunÄ«bas robežas?
Atbilde man radÄs šodien, braucot ar 7. tramvaju un izdzirdot vienu no pieturas nosaukumiem – “CentrÄltirgus”. Par ko varÄ“tu bÅ«t tirgus? PaskatÄm visus jau vakantos amatus vai tos, kuri drÄ«zumÄ kļūs vakanti, un atbildes varÄ“tu kļūt skaidras.
[1] https://juristavards.lv/doc/278952-ogad-sagaidamas-reformas-ari-tieslietu-ministrija/
[2] https://jauns.lv/raksts/zinas/476447-nomainis-tieslietu-ministrijas-valsts-sekretaru
[3] https://www.zm.gov.lv/presei/zemkopibas-ministrijas-valsts-sekretara-amata-valdiba-apstiprina-raivi?id=12716
[4] https://www.tvnet.lv/7133835/tm-kriminallikuma-nevajag-jaunu-pantu-par-viltus-zinu-izplatisanu
[5] https://lvportals.lv/dienaskartiba/335640-noziedzibas-noversanas-padomes-augstako-amatpersonu-foruma-diskutes-par-sabiedribas-iesaisti-korupcijas-apkarosana-2021
[6] https://likumi.lv/ta/id/50539-par-kriminallikuma-speka-stasanas-un-piemerosanas-