Par kÄdas Ä«paÅ¡as amatpersonas bailÄ“m, saņemot otro “AstraZeneca†vakcÄ«nu, un Å¡Ä«s rÄ«cÄ«bas konsekvencÄ“m
PÄ“teris Apinis · 16.04.2021. · Komentāri (0)KÄda augsta Latvijas amatpersona baidÄs saņemt otro vakcÄ«nu pret Covid–19 ar AstraZeneca/Oksfordas universitÄtes vakcÄ«nu. IespÄ“jams, pirmajai vakcÄ«nas devai bija blaknes – slikta pašsajÅ«ta, drudzis vai pat sÄpes vakcinÄcijas brÄ«dÄ« un pÄ“c tam.
IespÄ“jams, ka amatpersona pÄrvalda angļu un vÄcu valodu un lasa baisas ziņas par 7 nÄves gadÄ«jumiem, kas, iespÄ“jams, bijuši saistÄ«ti ar šo vakcÄ«nu.
Tiesa, šo baiso nÄves gadÄ«jumu aprakstÄ dominÄ“ atziņa, ka mirušÄs bijušas sievietes, kas lietojušas kontracepcijas tabletes un smÄ“Ä·Ä“jušas, bet mÅ«su amatpersona neatbilst nevienai no šÄ«m pazÄ«mÄ“m.
Un tomÄ“r – tÄ kÄ man nav bijusi iespÄ“ja pajautÄt augstajai amatpersonai, kÄpÄ“c tÄ izvairÄs saņemt AstraZeneca/Oksfordas universitÄtes vakcÄ«nu, konsekventi turpinÄšu šo amatpersonu dÄ“vÄ“t par amatpersonu un ne ar pušplÄ“stu vÄrdu nenorÄdÄ«šu, kuru tieši es domÄju.
KÄ partizÄni klusÄ“ arÄ« valdÄ«bas politiÄ·i un PanorÄma.
Gluži tÄpat augstÄs amatpersonas birojs, VakcinÄcijas birojs un Paula Stradiņa klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas KomunikÄcijas daļas vadÄ«tÄja kategoriski atsakÄs paust jebkÄdu ziņu – kÄpÄ“c godÄjamÄ amatpersona pazudusi no publiskÄs telpas un baidÄs no vakcÄ«nas lÄ«dzÄ«gi kÄdam krievu multiplikÄcijas filmas varonim – Ä€frikas upju dzÄ«vnieciņam.
MinÄ“tÄs amatpersonas rÄ«cÄ«ba man un maniem kolÄ“Ä£iem lika aizdomÄties par konsekvencÄ“m.
PirmÄ konsekvence bÅ«tu skaidra – amatpersona pirmo vakcÄ«nas devu ir saņēmusi un ar Covid–19 ļoti smagi saslimt un nomirt vairs nevar. TÄtad – varÄ“s svinÄ“t JÄņus, Latvijas valsts 103. jubileju un ziemassvÄ“tkus, jo no Covid–19 nebÅ«s mirusi, pat ja otrreiz nevakcinÄ“sies.
SarežģītÄk ir ar variantu – otrajÄ vakcinÄcijas kÄrtÄ vakcinÄ“ties ar citu vakcÄ«nu.
VÄcijÄ un DÄnijÄ izskan aicinÄjumi – tos, kas pirmoreiz vakcinÄ“jušies ar AstraZeneca/Oksfordas universitÄtes vakcÄ«nu, otrajÄ kÄrtÄ vakcinÄ“t ar Pfizer/BioNTech vakcÄ«nu.
ŠajÄ variantÄ ir vairÄk zinÄmo nekÄ nezinÄmo. Kaut ir zinÄms, ka EiropÄ jau ir cilvÄ“ki, kas šÄdu kombinÄciju ir saņēmuši, par šo kombinÄciju nav nekÄdu pÄ“tÄ«jumu.
Diezgan nopietna problÄ“ma ir apstÄklÄ«, ka Pfizer/BioNTech ir mRNS vakcÄ«nas. NukleÄ«nskÄbju vakcÄ«nu darbÄ«bas mehÄnisma pamatÄ ir organismÄ dabÄ«gi notiekošie procesi – transkripcija un translÄcija, kuri ir nepieciešami proteÄ«nu producÄ“šanai.
Ja organismam trÅ«kst kÄda proteÄ«na, tad informÄcija par to vispirms ar transkripcijas palÄ«dzÄ«bu tiek nolasÄ«ta no DNS un producÄ“jas mRNS. PÄ“c tam translÄcijas procesÄ informÄcija tiek nolasÄ«ta no mRNS un producÄ“ts proteÄ«ns.
TÄdÄ pašÄ ceÄ¼Ä organisms var producÄ“t jebkuru, arÄ« svešas izcelsmes proteÄ«nu, ja vien ir pieejama attiecÄ«gÄ mRNS. NukleÄ«nskÄbju vakcÄ«nu priekšrocÄ«ba ir tÄda, ka tÄs ir samÄ“rÄ vienkÄrši ražot, turklÄt ražošanas process dažÄdu vÄ«rusu vakcÄ«nÄm ir ļoti lÄ«dzÄ«gs un tÄdÄ“jÄdi viegli pielÄgojams.
Galvenais vakcÄ«nu trÅ«kums ir mRNS nepieciešamÄ«ba iekļūt organisma šÅ«nÄs – lai varÄ“tu sÄkties proteÄ«nu ražošanas process.
mRNS kodolÄ nav jÄnokļūst, taÄu mRNS vakcÄ«na ir salÄ«dzinoši ļoti nestabila. SalÄ«dzinÄjumÄ ar citiem vakcÄ«nu veidiem mRNS vakcÄ«nu ražošana ir Ä·Ä«misks process, kurÄ netiek izmantota šÅ«nu kultÅ«ru audzÄ“šana. mRNS arÄ« nevar integrÄ“ties cilvÄ“ka DNS genomÄ un to izmainÄ«t.
SavukÄrt Oksfordas UniversitÄtes/AstraZeneca vakcÄ«na ir adenovÄ«rusu vektoru vakcÄ«na, kura no SARS-CoV-2 satur tikai S proteÄ«na Ä£enÄ“tisko informÄciju DNS formÄ, kas ir iekļauta modificÄ“ta adenovÄ«rusa genoma sastÄvÄ.
AdenovÄ«rusi ir cilvÄ“ka organismam samÄ“rÄ nekaitÄ«gi un mÄ“dz izraisÄ«t iesnÄm lÄ«dzÄ«gus simptomus, turklÄt no vakcÄ«nÄ izmantotÄ varianta ir izņemti gÄ“ni, kuri ir atbildÄ«gi par vÄ«rusa vairošanos.
ModificÄ“tais adenovÄ«russ ar S proteÄ«na gÄ“nu organisma šÅ«nÄs iekļūst daudz efektÄ«vÄk. TomÄ“r lielai daļai cilvÄ“ku dzÄ«ves laikÄ ir izstrÄdÄjusies imunitÄte pret adenovÄ«rusiem, tÄdēļ pastÄv iespÄ“ja, ka imÅ«nÄ sistÄ“ma vakcÄ«nu iznÄ«cina, vÄ“l pirms tÄ spÄ“j iedarboties.
TÄdēļ Oksfordas UniversitÄtes/AstraZeneca vakcÄ«na satur modificÄ“tu šimpanžu adenovÄ«rusu, pret kuru cilvÄ“kiem nevarÄ“tu bÅ«t izstrÄdÄjusies vÄ“rÄ Å†emama imunitÄte.
StÄsts par abÄm vakcÄ«nÄm izklausÄs lÄ«dzÄ«gi. TomÄ“r Ä«stas pÄrliecÄ«bas par to, ka šÄ«s vakcÄ«nas var krustot, man nav.
SalÄ«dzinÄjumam sena bÄ“rnu anekdote: puisÄ«tis ar vectÄ“vu staigÄ pa zooloÄ£isko dÄrzu, un puisÄ«tis jautÄ – kas tas tÄds? VectÄ“vs stÄsta – zirgÄ“zelis. TÄ“vs viņam zirgs, bet mÄte Ä“zeliene. Pieiet pie nÄkamÄ voljÄ“ra – kas tas tÄds? VectÄ“vs saka – skudrulÄcis. PuisÄ«tis izbrÄ«nÄ«ts: tas nevar bÅ«t…
ManuprÄt, cilvÄ“ka imunoloÄ£iskÄ sistÄ“ma arÄ« varÄ“tu bÅ«t nedaudz izbrÄ«nÄ«ta par dažÄdu veidu vakcÄ«nu kombinÄciju.
Un es tiešÄm neesmu pÄrliecinÄts, vai tiešÄm tieši ar augsto Latvijas amatpersonu bÅ«tu jÄsÄk eksperiments – pÄ“c pirmÄs Oksfordas UniversitÄtes/AstraZeneca vÄ«rusu vektoru vakcÄ«nas vakcÄ«nas devas kÄ otro devu vakcinÄ“t Pfizer/BioNTech mRNS vakcÄ«nu.
Man jÄteic, ka itin plaši pÄ“tÄ«jumi ir jau veikti ar variantu – pirmÄ vakcÄ«na Oksfordas UniversitÄtes/AstraZeneca, otrÄ – Sputnik V otrÄ vakcÄ«na.
KrievijÄ, Gamaleja institÅ«tÄ izstrÄdÄtÄ Sputnik V arÄ« ir adenovÄ«rusa vektora vakcÄ«na (lÄ«dzÄ«gi kÄ Oksfordas UniversitÄtes/AstraZeneca vakcÄ«na), kuras sastÄvÄ ir gan 26. tipa adenovÄ«rusu vektors (pirmajai devai), gan 5. tipa adenovÄ«rusu vektors (otrajai devai).
Ideja izmantot divus dažÄdus adenovÄ«rusu tipus ir tÄda, ka pÄ“c otrÄs vakcinÄcijas imÅ«nÄ atbilde varÄ“tu tikt pastiprinÄta pret abu vakcÄ«nu kopÄ«go komponenti – t.i. S proteÄ«nu.
InformÄcija par šÄdiem pÄ“tÄ«jumiem ir atrodama jau itin nopietnos žurnÄlos, un šÄ« kombinÄcija tiek atzÄ«ta par labu esam.
Tikai es neesmu pÄrliecinÄts, vai tieši Latvijas augstajai amatpersonai bÅ«tu jÄkļūst par globÄlo sÅ«tni šai angļu/krievu vakcÄ«nu kombinÄcijai.
Es pieļauju, ka pÄ“c dažiem mÄ“nešiem, kad bÅ«s veikti daudzmaz cienÄ«jami pÄ“tÄ«jumi, labÄkÄ kombinÄcija tiem, kas jau saņēmuši Oksfordas UniversitÄtes/AstraZeneca vakcÄ«nas pirmo devu, bet kategoriski atsakÄs no otrÄs, bÅ«s otro devu vakcinÄ“t ar JanssenCilag/Johnson&Johnson vakcÄ«nu, kas injicÄ“jama tikai vienreiz, kam ir relatÄ«vi mazÄk blakņu, kuras lietošana vakcinÄcijÄ šobrÄ«d pÄrtraukta un kuru veselÄ«bas ministrs Daniels Pavļuts nolÄ“mis lietot galvenokÄrt bezpajumtnieku vakcinÄ“šanai.
NemÄ“Ä£inÄšu iztÄ“loties, kÄ notiktu augstÄs valsts amatpersonas vakcinÄcija kopÄ ar bezpajumtniekiem vai patversmju iemÄ«tniekiem.
KatrÄ ziÅ†Ä mans ieteikums godÄjamajai valsts amatpersonai bÅ«tu saņemties un vakcinÄ“ties ar otro AstraZeneca/Oksfordas universitÄtes vakcÄ«nas devu. Nav zÄļu bez blaknÄ“m, nav vakcÄ«nu bez blaknÄ“m.
Blaknes vakcÄ«nÄm ir retas, bet ar recÄ“šanas traucÄ“jumiem saistÄ«tÄs blaknes – apmÄ“ram vienam uz vienu miljonu vakcinÄ“to. IespÄ“jas saslimt ar Covid–19 pat pÄ“c pirmÄs saņemtÄs vakcÄ«nas devas ir itin lielas.
ManuprÄt, nav redzamu atšÄ·irÄ«bu starp dažÄdu vakcÄ«nu sasniedzamo rezultÄtu, sargÄjot no Covid–19, tÄpat nav redzamu atšÄ·irÄ«bu starp dažÄdu vakcÄ«nu blakņu incidenci.
Kampaņa pret vienu vakcÄ«nu noteikti ir veikta ar citu konkurÄ“jošu firmu atbalstu. GlobÄlÄ farmÄcijas industrija ir miljardu industrija, un cīņa par savu miljardiņu parasti notiek, reklamÄ“jot savu produktu un nomelnojot konkurentus.
AstraZeneca sÄkotnÄ“ji vakcÄ«nas pÄrdeva britiem un Britu sadraudzÄ«bas valstÄ«m, iemantojot Eiropas piktumu.
ArÄ« breksits Briseles ierÄ“dņiem ir atstÄjis nepatÄ«kamas mieles, un viņi labprÄt publiskai apskatei izcÄ“la katru – pat sÄ«ku AstraZeneca neveiksmi.
Protams, jÄņem vÄ“rÄ arÄ« Ä«pašo Latvijas gaisotni, kad politisku lÄ“mumu iespaidÄ pÄ“rnÄ gada nogalÄ“ dažas vakcÄ«nas netika iepirktas.
PÄ“c tam notika savstarpÄ“jas politiÄ·u „razborkas”, kad vainu mÄ“Ä£inÄja uzgrÅ«st vakcÄ«nu loÄ£istikas kompÄnijai, kurÄ 7% akciju pieder Ärstam, kas savulaik ar vÄjiem panÄkumiem balotÄ“jies Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm.
Un tomÄ“r – galvenÄ bÄ“da LatvijÄ ir tÄ, ka VeselÄ«bas ministrija un VakcinÄcijas birojs rÄ«kojas Ä«paši haotiski gan vakcÄ«nu iegÄdÄ“, gan izplatÄ«šanÄ, gan iedzÄ«votÄju reÄ£istrÄcijÄ, radot pamatotu neapmierinÄtÄ«bu cilvÄ“ku vidÅ« un pretestÄ«bu vakcinÄcijas procesam.
TÅ«kstoš antivakcinÄ“šanas aktÄ«vistu nespÄ“j nodarÄ«t vakcinÄcijas procesam tik daudz ļauna kÄ Daniels Pavļuts un Eva JuhņēviÄa. LatvijÄ divas vakcÄ«nu devas saņēmuši (tÄtad IR vakcinÄ“ti) mazÄk par 1% iedzÄ«votÄju, un ar šo rezultÄtu Latvija pÄrliecinoši ir pÄ“dÄ“jÄ vietÄ EiropÄ.
VarbÅ«t augstÄ valsts amatpersona vienkÄrši vÄ“las bÅ«t karognesÄ“js šim valsts vakcinÄcijas haosam?