Iesaki rakstu:

Kāda augsta Latvijas amatpersona baidās saņemt otro vakcÄ«nu pret Covid–19 ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcÄ«nu. IespÄ“jams, pirmajai vakcÄ«nas devai bija blaknes – slikta pašsajÅ«ta, drudzis vai pat sāpes vakcinācijas brÄ«dÄ« un pÄ“c tam.

IespÄ“jams, ka amatpersona pārvalda angļu un vācu valodu un lasa baisas ziņas par 7 nāves gadÄ«jumiem, kas, iespÄ“jams, bijuši saistÄ«ti ar šo vakcÄ«nu.

Tiesa, šo baiso nāves gadÄ«jumu aprakstā dominÄ“ atziņa, ka mirušÄs bijušas sievietes, kas lietojušas kontracepcijas tabletes un smÄ“Ä·Ä“jušas, bet mÅ«su amatpersona neatbilst nevienai no šÄ«m pazÄ«mÄ“m.

Un tomÄ“r – tā kā man nav bijusi iespÄ“ja pajautāt augstajai amatpersonai, kāpÄ“c tā izvairās saņemt AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcÄ«nu, konsekventi turpināšu šo amatpersonu dÄ“vÄ“t par amatpersonu un ne ar pušplÄ“stu vārdu nenorādÄ«šu, kuru tieši es domāju.

Kā partizāni klusē arī valdības politiķi un Panorāma.

Gluži tāpat augstās amatpersonas birojs, Vakcinācijas birojs un Paula Stradiņa klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas Komunikācijas daļas vadÄ«tāja kategoriski atsakās paust jebkādu ziņu – kāpÄ“c godājamā amatpersona pazudusi no publiskās telpas un baidās no vakcÄ«nas lÄ«dzÄ«gi kādam krievu multiplikācijas filmas varonim – Ä€frikas upju dzÄ«vnieciņam.

Minētās amatpersonas rīcība man un maniem kolēģiem lika aizdomāties par konsekvencēm.

Pirmā konsekvence bÅ«tu skaidra – amatpersona pirmo vakcÄ«nas devu ir saņēmusi un ar Covid–19 ļoti smagi saslimt un nomirt vairs nevar. Tātad – varÄ“s svinÄ“t Jāņus, Latvijas valsts 103. jubileju un ziemassvÄ“tkus, jo no Covid–19 nebÅ«s mirusi, pat ja otrreiz nevakcinÄ“sies.

Sarežģītāk ir ar variantu – otrajā vakcinācijas kārtā vakcinÄ“ties ar citu vakcÄ«nu.

Vācijā un Dānijā izskan aicinājumi – tos, kas pirmoreiz vakcinÄ“jušies ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcÄ«nu, otrajā kārtā vakcinÄ“t ar Pfizer/BioNTech vakcÄ«nu.

Šajā variantā ir vairāk zināmo nekā nezināmo. Kaut ir zināms, ka Eiropā jau ir cilvÄ“ki, kas šÄdu kombināciju ir saņēmuši, par šo kombināciju nav nekādu pÄ“tÄ«jumu.

Diezgan nopietna problÄ“ma ir apstāklÄ«, ka Pfizer/BioNTech ir mRNS vakcÄ«nas. NukleÄ«nskābju vakcÄ«nu darbÄ«bas mehānisma pamatā ir organismā dabÄ«gi notiekošie procesi – transkripcija un translācija, kuri ir nepieciešami proteÄ«nu producÄ“šanai.

Ja organismam trūkst kāda proteīna, tad informācija par to vispirms ar transkripcijas palīdzību tiek nolasīta no DNS un producējas mRNS. Pēc tam translācijas procesā informācija tiek nolasīta no mRNS un producēts proteīns.

Tādā pašÄ ceļā organisms var producÄ“t jebkuru, arÄ« svešas izcelsmes proteÄ«nu, ja vien ir pieejama attiecÄ«gā mRNS. NukleÄ«nskābju vakcÄ«nu priekšrocÄ«ba ir tāda, ka tās ir samÄ“rā vienkārši ražot, turklāt ražošanas process dažādu vÄ«rusu vakcÄ«nām ir ļoti lÄ«dzÄ«gs un tādÄ“jādi viegli pielāgojams.

Galvenais vakcÄ«nu trÅ«kums ir mRNS nepieciešamÄ«ba iekļūt organisma šÅ«nās – lai varÄ“tu sākties proteÄ«nu ražošanas process.

mRNS kodolā nav jānokļūst, taču mRNS vakcÄ«na ir salÄ«dzinoši ļoti nestabila. SalÄ«dzinājumā ar citiem vakcÄ«nu veidiem mRNS vakcÄ«nu ražošana ir Ä·Ä«misks process, kurā netiek izmantota šÅ«nu kultÅ«ru audzÄ“šana. mRNS arÄ« nevar integrÄ“ties cilvÄ“ka DNS genomā un to izmainÄ«t.

Savukārt Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna ir adenovīrusu vektoru vakcīna, kura no SARS-CoV-2 satur tikai S proteīna ģenētisko informāciju DNS formā, kas ir iekļauta modificēta adenovīrusa genoma sastāvā.

AdenovÄ«rusi ir cilvÄ“ka organismam samÄ“rā nekaitÄ«gi un mÄ“dz izraisÄ«t iesnām lÄ«dzÄ«gus simptomus, turklāt no vakcÄ«nā izmantotā varianta ir izņemti gÄ“ni, kuri ir atbildÄ«gi par vÄ«rusa vairošanos.

ModificÄ“tais adenovÄ«russ ar S proteÄ«na gÄ“nu organisma šÅ«nās iekļūst daudz efektÄ«vāk. TomÄ“r lielai daļai cilvÄ“ku dzÄ«ves laikā ir izstrādājusies imunitāte pret adenovÄ«rusiem, tādēļ pastāv iespÄ“ja, ka imÅ«nā sistÄ“ma vakcÄ«nu iznÄ«cina, vÄ“l pirms tā spÄ“j iedarboties.

Tādēļ Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcÄ«na satur modificÄ“tu šimpanžu adenovÄ«rusu, pret kuru cilvÄ“kiem nevarÄ“tu bÅ«t izstrādājusies vÄ“rā ņemama imunitāte.

Stāsts par abām vakcÄ«nām izklausās lÄ«dzÄ«gi. TomÄ“r Ä«stas pārliecÄ«bas par to, ka šÄ«s vakcÄ«nas var krustot, man nav.

SalÄ«dzinājumam sena bÄ“rnu anekdote: puisÄ«tis ar vectÄ“vu staigā pa zooloÄ£isko dārzu, un puisÄ«tis jautā – kas tas tāds? VectÄ“vs stāsta – zirgÄ“zelis. TÄ“vs viņam zirgs, bet māte Ä“zeliene. Pieiet pie nākamā voljÄ“ra – kas tas tāds? VectÄ“vs saka – skudrulācis. PuisÄ«tis izbrÄ«nÄ«ts: tas nevar bÅ«t…

Manuprāt, cilvēka imunoloģiskā sistēma arī varētu būt nedaudz izbrīnīta par dažādu veidu vakcīnu kombināciju.

Un es tiešÄm neesmu pārliecināts, vai tiešÄm tieši ar augsto Latvijas amatpersonu bÅ«tu jāsāk eksperiments – pÄ“c pirmās Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vÄ«rusu vektoru vakcÄ«nas vakcÄ«nas devas kā otro devu vakcinÄ“t Pfizer/BioNTech mRNS vakcÄ«nu.

Man jāteic, ka itin plaši pÄ“tÄ«jumi ir jau veikti ar variantu – pirmā vakcÄ«na Oksfordas Universitātes/AstraZeneca, otrā – Sputnik V otrā vakcÄ«na.

Krievijā, Gamaleja institūtā izstrādātā Sputnik V arī ir adenovīrusa vektora vakcīna (līdzīgi kā Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna), kuras sastāvā ir gan 26. tipa adenovīrusu vektors (pirmajai devai), gan 5. tipa adenovīrusu vektors (otrajai devai).

Ideja izmantot divus dažādus adenovÄ«rusu tipus ir tāda, ka pÄ“c otrās vakcinācijas imÅ«nā atbilde varÄ“tu tikt pastiprināta pret abu vakcÄ«nu kopÄ«go komponenti – t.i. S proteÄ«nu.

Informācija par šÄdiem pÄ“tÄ«jumiem ir atrodama jau itin nopietnos žurnālos, un šÄ« kombinācija tiek atzÄ«ta par labu esam.

Tikai es neesmu pārliecināts, vai tieši Latvijas augstajai amatpersonai bÅ«tu jākļūst par globālo sÅ«tni šai angļu/krievu vakcÄ«nu kombinācijai.

Es pieļauju, ka pÄ“c dažiem mÄ“nešiem, kad bÅ«s veikti daudzmaz cienÄ«jami pÄ“tÄ«jumi, labākā kombinācija tiem, kas jau saņēmuši Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcÄ«nas pirmo devu, bet kategoriski atsakās no otrās, bÅ«s otro devu vakcinÄ“t ar JanssenCilag/Johnson&Johnson vakcÄ«nu, kas injicÄ“jama tikai vienreiz, kam ir relatÄ«vi mazāk blakņu, kuras lietošana vakcinācijā šobrÄ«d pārtraukta un kuru veselÄ«bas ministrs Daniels Pavļuts nolÄ“mis lietot galvenokārt bezpajumtnieku vakcinÄ“šanai.

NemÄ“Ä£ināšu iztÄ“loties, kā notiktu augstās valsts amatpersonas vakcinācija kopā ar bezpajumtniekiem vai patversmju iemÄ«tniekiem.

Katrā ziņā mans ieteikums godājamajai valsts amatpersonai būtu saņemties un vakcinēties ar otro AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnas devu. Nav zāļu bez blaknēm, nav vakcīnu bez blaknēm.

Blaknes vakcÄ«nām ir retas, bet ar recÄ“šanas traucÄ“jumiem saistÄ«tās blaknes – apmÄ“ram vienam uz vienu miljonu vakcinÄ“to. IespÄ“jas saslimt ar Covid–19 pat pÄ“c pirmās saņemtās vakcÄ«nas devas ir itin lielas.

Manuprāt, nav redzamu atšÄ·irÄ«bu starp dažādu vakcÄ«nu sasniedzamo rezultātu, sargājot no Covid–19, tāpat nav redzamu atšÄ·irÄ«bu starp dažādu vakcÄ«nu blakņu incidenci.

Kampaņa pret vienu vakcÄ«nu noteikti ir veikta ar citu konkurÄ“jošu firmu atbalstu. Globālā farmācijas industrija ir miljardu industrija, un cīņa par savu miljardiņu parasti notiek, reklamÄ“jot savu produktu un nomelnojot konkurentus.

AstraZeneca sākotnēji vakcīnas pārdeva britiem un Britu sadraudzības valstīm, iemantojot Eiropas piktumu.

ArÄ« breksits Briseles ierÄ“dņiem ir atstājis nepatÄ«kamas mieles, un viņi labprāt publiskai apskatei izcÄ“la katru – pat sÄ«ku AstraZeneca neveiksmi.

Protams, jāņem vÄ“rā arÄ« Ä«pašo Latvijas gaisotni, kad politisku lÄ“mumu iespaidā pÄ“rnā gada nogalÄ“ dažas vakcÄ«nas netika iepirktas.

PÄ“c tam notika savstarpÄ“jas politiÄ·u „razborkas”, kad vainu mÄ“Ä£ināja uzgrÅ«st vakcÄ«nu loÄ£istikas kompānijai, kurā 7% akciju pieder ārstam, kas savulaik ar vājiem panākumiem balotÄ“jies Saeimas vÄ“lÄ“šanām.

Un tomÄ“r – galvenā bÄ“da Latvijā ir tā, ka VeselÄ«bas ministrija un Vakcinācijas birojs rÄ«kojas Ä«paši haotiski gan vakcÄ«nu iegādÄ“, gan izplatÄ«šanā, gan iedzÄ«votāju reÄ£istrācijā, radot pamatotu neapmierinātÄ«bu cilvÄ“ku vidÅ« un pretestÄ«bu vakcinācijas procesam.

TÅ«kstoš antivakcinÄ“šanas aktÄ«vistu nespÄ“j nodarÄ«t vakcinācijas procesam tik daudz ļauna kā Daniels Pavļuts un Eva Juhņēviča. Latvijā divas vakcÄ«nu devas saņēmuši (tātad IR vakcinÄ“ti) mazāk par 1% iedzÄ«votāju, un ar šo rezultātu Latvija pārliecinoši ir pÄ“dÄ“jā vietā Eiropā.

VarbÅ«t augstā valsts amatpersona vienkārši vÄ“las bÅ«t karognesÄ“js šim valsts vakcinācijas haosam?