Par ĪvÄnu un paÅ¡iem
Ä’riks Stendzenieks · 31.03.2019. · Komentāri (0)Šodien daudz manu sekotÄju trako par Daiņa ĪvÄna rakstu avÄ«zÄ“ "Cīņa" pirms gadiem 30, kas piespÄ“lÄ“ja sociÄlismam un PSRS*. Lai bÅ«tu.
Bet domÄju: daudziem no mums vienkÄrši paveicÄs piedzimt dažus gadus par vÄ“lu, lai kvalificÄ“tos Äekas spiegiem. TÄ ir no mums neatkarÄ«ga likteņa priekšrocÄ«ba, caur kuru mums te ļoti Ä“rti sajusties pÄrÄkam par kÄdu, kura kartÄ«te ir ÄŒK maisÄ.
Es biju uz NATO armijas iznÄ«cinÄtÄju parÄdi Daugavas krastÄ. BÄ“rni tÄ“viem sēž kukaragÄ. Konfeti, cukurvate, atrakcijas, izklaides un lÄ«ksmÄ«ba. SejÄ prieks, jÅ«sma un asaras. Un tad pÄ“kšÅ†i pavecÄka kunga balss no aizmugures: "LÅ«k, lÅ«k. TÄ mÄ“s, latvieši, sveicÄm PSRS tankus, tÄ mÄ“s gavilÄ“jam par iznÄ«cinÄtÄjiem, no kuriem katrs spÄ“j nonest pusi RÄ«gas.”
CilvÄ“ki grib izdzÄ«vot dažÄdÄs sistÄ“mÄs. Nevienu no šodien redzamajiem personÄžiem nevar vainot izsÅ«tÄ«šanÄ, kÄda nÄvÄ“ vai genocÄ«dÄ. Nav tÄdu dokumentu.
NÄ“. Parasts, formÄls protokols. Īstie vainÄ«gie jau sen zem zemes, un lai Dievs viņus tiesÄ. Es no sirds novÄ“lu ikvienam no kritizÄ“tÄjiem paveikt kaut 1% no tÄ, ko izdarÄ«ja Dainis ĪvÄns Latvijas tautas mobilizÄcijas valsts brÄ«vÄ«bai labÄ.
PagaidÄm viņi to nav paveikuši. Puņķu Ä“šanu Ä«sti nevar uzskatÄ«t par drosmÄ«gu un nelaužamu valsts vadÄ«bas principu. MÄ“s esam nolaidušies no GunÄra Astras lÄ«dz Ataola BÄ“rziņa izpratnei par nepakļaušanos varai, upurÄ“šanos un cīņu. RunÄtÄju tÄ kÄ pietiek. Tagad atkal vajadzÄ“tu darÄ«tÄjus. Paldies.
* Runa ir par Daiņa ĪvÄna parakstÄ«to LeonÄ«da Brežņeva nekrologu. LÅ«k, tÄ pilns teksts:
BÅ«sim vienoti!
Cik dÄ«vaina sajÅ«ta. DzÄ«ve rit. Viņa aizsÄktais darbs turpinÄs, viņa garÄ«gÄ klÄtbÅ«tne vÄ“l jÅ«tama ik uz soļa, bet viņa paša vairs nav. GrÅ«ti noticÄ“t… Lai arÄ« zinÄm – mirklÄ«gs laika ritumÄ viena cilvÄ“ka mūžs, mirstÄ«gs pats cilvÄ“ks.
Ä»oti daudz LeonÄ«da Brežņeva vÄrds nozÄ«mÄ“jis Ä«paši manai paaudzei, tiem, kuri vÄ“l nav sasnieguši trÄ«sdesmit gadu slieksni. Viņa netiešÄ un tiešÄ ietekmÄ“, viņa virzÄ«tÄs valsts politikas iespaidÄ esam vadÄ«juši sava apzinÄ«gÄ mūža gadus, nobrieduši, atraduši vietu dzÄ«vÄ“ un iesaistÄ«jušies tÄs veidošanÄ. MÄ“s, karu neredzÄ“jušie, neesam to aizmirsuši. MÄ“s esam iemÄcÄ«ti novÄ“rtÄ“t vÄrdu MIERS, ticÄ“t tam un savu iespÄ“ju robežÄs par to cÄ«nÄ«ties. LeonÄ«ds Brežņevs, politiÄ·is, valsts galva un izcila personÄ«ba, lÄ«dz šim allaž bijis mums lÄ«dzÄs, un caur mÅ«su paaudzi viņš tagad ieiet leÄ£endÄ. TÄ jau ir mÅ«su atbildÄ«ba NÄkotnes priekšÄ.
ŠajÄs dienÄs daudz runÄts par biedra Brežņeva lomu svarÄ«gu valsts politikas principu izstrÄdÄšanÄ, marksisma-ļeņinisma mÄcÄ«bas attÄ«stÄ«šanÄ, saspÄ«lÄ“juma mazinÄšanÄ, par viņa darbiem kara un miera jautÄjumos, par viņa teorÄ“tisko mantojumu. Man kÄ literÄtam šeit tÅ«lÄ«t nÄk prÄtÄ viņa atmiņu grÄmatas “MazÄ zeme”, “Atdzimšana”, “NeskartÄ zeme” un “Atmiņas”. Vai daudz ir tÄdu valstsvÄ«ru, kuri spÄ“juši atstÄt lÄ«dzÄ«gus literÄrus darbus? Jo Ä«paši to nozÄ«mÄ«gumu apzinÄmies tagad, kad viņa vairs nav mÅ«su vidÅ«. AtšÄ·iram grÄmatu, un atkal dzirdam viņa balsi, ejam cauri svarÄ«giem valsts dzÄ«ves notikumiem, redzam CilvÄ“ku un viņa lomu šais notikumos. TÄ vairs nav tikai literÄri pÄrstrÄdÄta biogrÄfija vien, bet gan vispÄrcilvÄ“ciska lÄ«dzÄ«ba par mÄ“rÄ·tiecÄ«bu un vÄ«rišÄ·Ä«bu, par principiÄlu kalpošanu ideÄliem, partijai un savai tautai.
Tikai pirms dažiem mÄ“nešiem es ar interesi vÄ“roju, kÄ mana kolÄ“Ä£e, jaunÄ televÄ«zijas režisore Dace SlagÅ«ne strÄdÄja pie LeonÄ«da Brežņeva “MazÄs zemes” fragmentu lasÄ«juma iestudÄ“šanas mÅ«su studijÄ. GrÄmata ir par grÅ«tiem brīžiem mÅ«su zemes un visas pasaules mūžÄ. TaÄu lielgabalu dÄrdus, ložu sprakšÄ·us un apdullinošo nÄves klusumu tajÄ pÄrskan LeonÄ«da Brežņeva optimisma, cilvÄ“kmÄ«lestÄ«bas un rÄ«tdienas ticÄ«bas balss. Savienojoties bijušajam ar esošo, dzimst jaunais… Tas bija jÅ«tams arÄ« raidÄ«jumÄ. Un tagad man šÄ·iet: vai nav zÄ«mÄ«gi, ka to iestudÄ“ja gados jauna režisore? LeonÄ«ds Brežņevs taÄu paliek dzÄ«vot mÅ«sos, viņš mums ir vajadzÄ«gs un mÄ“s piemiņu par viņu nesÄ«sim tÄlÄk.
D.ĪvÄns, Latvijas televÄ«zijas redaktors