Par Ä£imenes tiesisko attiecÄ«bu noregulÄ“jumu ir tiesÄ«gs lemt vienÄ«gi pats Latvijas suverÄ“ns: Satversmes tiesas tiesneÅ¡a atseviÅ¡Ä·Äs domas
Aldis Laviņš, Satversmes tiesas tiesnesis · 12.01.2021. · Komentāri (0)1. Satversmes tiesa 2020. gada 12. novembrÄ« pasludinÄja spriedumu lietÄ Nr. 2019-33-01 "Par Darba likuma 155. panta pirmÄs daļas atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam" (turpmÄk – Spriedums) un nosprieda:
1) atzÄ«t Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktÄl tÄ neparedz aizsardzÄ«bu un atbalstu bÄ“rna mÄtes partnerei sakarÄ ar bÄ“rna piedzimšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spÄ“kÄ neesošu no 2022. gada 1. jÅ«nija;
2) attiecÄ«bÄ uz personu C atzÄ«t Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktÄl tÄ neparedz aizsardzÄ«bu un atbalstu bÄ“rna mÄtes partnerei sakarÄ ar bÄ“rna piedzimšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spÄ“kÄ neesošu no viņas pamattiesÄ«bu aizskÄruma rašanÄs brīža.
PiekrÄ«tu SpriedumÄ atzÄ«tajam, ka likumdevÄ“jam no Satversmes 110. panta pirmÄ teikuma izriet pozitÄ«vs pienÄkums nodrošinÄt Ä£imenes juridisko, sociÄlo un ekonomisko aizsardzÄ«bu. TomÄ“r nevaru piekrist tam, ka šÄ iemesla dēļ apstrÄ«dÄ“tÄ norma, ciktÄl tÄ neparedz aizsardzÄ«bu un atbalstu bÄ“rna mÄtes partnerei sakarÄ ar bÄ“rna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.
ArgumentÄ“jot savu viedokli, izmantošu SpriedumÄ lietotos saÄ«sinÄjumus.
2. AtzÄ«stot apstrÄ«dÄ“to normu par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam, Satversmes tiesa, pirmkÄrt, ir paplašinÄjusi apstrÄ«dÄ“tÄs normas mÄ“rÄ·i un, otrkÄrt, ietiekusies demokrÄtiski leÄ£itimÄ“ta likumdevÄ“ja darbÄ«bas sfÄ“rÄ.
2.1. ApstrÄ«dÄ“tÄ norma noteic, ka bÄ“rna tÄ“vam ir tiesÄ«bas uz 10 kalendÄra dienas ilgu atvaļinÄjumu tÅ«lÄ«t pÄ“c bÄ“rna piedzimšanas, bet ne vÄ“lÄk kÄ divu mÄ“nešu laikÄ pÄ“c bÄ“rna piedzimšanas (turpmÄk arÄ« – paternitÄtes atvaļinÄjums).
ŠÄ atvaļinÄjuma mÄ“rÄ·is ir dot bÄ“rna tÄ“vam iespÄ“ju bÅ«t kopÄ ar savu Ä£imeni uzreiz pÄ“c bÄ“rna piedzimšanas, lai sniegtu atbalstu bÄ“rna mÄtei, citstarp uzņemoties rÅ«pes par bÄ“rnu. PaternitÄtes atvaļinÄjums ļauj bÄ“rna tÄ“vam agrÄ«nÄ stadijÄ veidot emocionÄlu saikni ar bÄ“rnu (sk. Sprieduma 11.1. un 11.2. punktu). ApstrÄ«dÄ“tÄ norma tika pieņemta, lai sekmÄ“tu dzimumu lÄ«dztiesÄ«bu, mainÄ«tu sabiedrÄ«bas stereotipus par dzimumu lomÄm tik svarÄ«gÄ institÅ«tÄ kÄ Ä£imene, nostiprinot vÄ«rieša kÄ tÄ“va lomu bÄ“rnu audzinÄšanÄ.
JÄuzsver, ka Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu, tostarp Latvijas, pienÄkums nodrošinÄt paternitÄtes atvaļinÄjumu tieši bÄ“rna tÄ“vam izriet no DirektÄ«vas 2019/1158 4. panta. ArÄ« DirektÄ«vas 2019/1158 izpratnÄ“ paternitÄtes atvaļinÄjuma mÄ“rÄ·is ir veicinÄt to, lai bÄ“rna aprÅ«pes pienÄkumi tiktu vienlÄ«dzÄ«gÄk sadalÄ«ti starp sievietÄ“m un vÄ«riešiem un lai tiktu radÄ«ti tÄdi apstÄkļi, kuros jau agri veidojas saikne starp tÄ“vu un bÄ“rnu (sk. DirektÄ«vas 2019/1158 19. apsvÄ“rumu). No DirektÄ«vas 2019/1158 izriet, ka bÄ“rna mÄtes partnerei ir tiesÄ«bas uz paternitÄtes atvaļinÄjumu vien tad, ja dalÄ«bvalsts normatÄ«vajos aktos bÄ“rna vecÄka partneris ir pielÄ«dzinÄts otram vecÄkam. Latvijas tiesiskajÄ sistÄ“mÄ bÄ“rna mÄtes partnere nav pielÄ«dzinÄta bÄ“rna tÄ“vam. Atbilstoši Civillikuma normÄm par bÄ“rna tÄ“vu, kuram ir tiesÄ«bas saņemt apstrÄ«dÄ“tajÄ normÄ paredzÄ“to paternitÄtes atvaļinÄjumu, ir uzskatÄms vÄ«rietis, kas: 1) atzÄ«stams par bÄ“rna tÄ“vu, pamatojoties uz paternitÄtes pieņēmumu; 2) brÄ«vprÄtÄ«gi atzinis paternitÄti; 3) atzÄ«ts par bÄ“rna tÄ“vu ar tiesas spriedumu.
Satversmes 110. panta pirmais teikums neliedz likumdevÄ“jam paredzÄ“t noteiktas tiesÄ«bas tikai bÄ“rna vecÄkiem – mÄtei vai tÄ“vam –, jo katram no viņiem ir juridiska saikne ar bÄ“rnu, kÄ arÄ« tiesÄ«bas un pienÄkumi, ko noteic aizgÄdÄ«bas tiesÄ«bu institÅ«ts. SaskaÅ†Ä ar likumu "Par maternitÄtes un slimÄ«bas apdrošinÄšanu" bÄ“rna tÄ“vam, kam piešÄ·irts apstrÄ«dÄ“tajÄ normÄ paredzÄ“tais atvaļinÄjums, ir tiesÄ«bas saņemt paternitÄtes pabalstu. SavukÄrt bÄ“rna mÄtei ir tiesÄ«bas par grÅ«tniecÄ«bas un dzemdÄ«bu atvaļinÄjumu saņemt maternitÄtes pabalstu.
TÄdÄ“jÄdi izskatÄ«tajÄ lietÄ apstrÄ«dÄ“tÄ norma rada tiesÄ«bas bÄ“rna tÄ“vam, nevis mÄtes partnerei vai kÄdam citam Ä£imenes loceklim, proti, apstrÄ«dÄ“tÄ norma nepÄrprotami noteic, ka tiesÄ«bas uz tajÄ paredzÄ“to atvaļinÄjumu ir bÄ“rna tÄ“va individuÄlas, citiem nenododamas tiesÄ«bas. BÄ“rna tÄ“va atvaļinÄjums un ar to saistÄ«tais paternitÄtes pabalsts ir mÄ“rÄ·Ä“ts sociÄlais atbalsts vienam no vecÄkiem – bÄ“rna tÄ“vam. Pieteikuma iesniedzÄ“ja bÄ“rna tÄ“vam paredzÄ“to atvaļinÄjumu ir kļūdaini kvalificÄ“jusi kÄ sociÄlu atbalstu Ä£imenei, kas tÄdÄ“jÄdi pienÄkas arÄ« viņas Ä£imenei.
IevÄ“rojot minÄ“to, secinu, ka tieši apstrÄ«dÄ“tÄ norma, kas paredz tiesÄ«bas uz paternitÄtes atvaļinÄjumu bÄ“rna tÄ“vam, nerada Pieteikuma iesniedzÄ“jai Satversmes 110. panta pirmajÄ teikumÄ ietverto pamattiesÄ«bu aizskÄrumu.
2.2. Satversmes tiesa, interpretÄ“jot apstrÄ«dÄ“to normu tÄdÄ veidÄ, ka tÄ attiecinÄma arÄ« uz bÄ“rna mÄtes partneri, tiesiskajÄ realitÄtÄ“ ir radÄ«jusi lielu tiesisko nenoteiktÄ«bu. ŠobrÄ«d darba devÄ“jam ir uzlikts tÄds pienÄkums, kuru tam faktiski nav iespÄ“jams izpildÄ«t. Proti, darba devÄ“jam, lai tas varÄ“tu piešÄ·irt darbiniecei – bÄ“rna mÄtes partnerei – apstrÄ«dÄ“tajÄ normÄ paredzÄ“to paternitÄtes atvaļinÄjumu, ir jÄnoskaidro, vai darbinieces partnerei ir piedzimis bÄ“rns. Pat ja bÄ“rna mÄtes partnere iesniegs darba devÄ“jam savas partneres rakstveida apliecinÄjumu, ka viņas abas kÄ partneres dzÄ«vo vienÄ mÄjsaimniecÄ«bÄ, vai arÄ« nodrošinÄs liecinieku liecÄ«bas, šÄdi pierÄdÄ«jumi nebÅ«s pieļaujami. Gan Civilprocesa likuma 95. panta otrÄ daļa, gan AdministratÄ«vÄ procesa likuma 152. panta otrÄ daļa noteic, ka faktus, kurus saskaÅ†Ä ar likumu var pierÄdÄ«t tikai ar noteiktiem pierÄdÄ«šanas lÄ«dzekļiem, nevar nodibinÄt ne ar kÄdiem citiem pierÄdÄ«šanas lÄ«dzekļiem. Atbilstoši CivilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄcijas likuma 46. pantam faktu, proti, to, ka persona ir bÄ“rna vecÄks, var pierÄdÄ«t tikai ar civilstÄvokļa akta reÄ£istrÄciju apliecinošu dokumentu, konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ – bÄ“rna dzimšanas apliecÄ«bu, kurÄ ir ietvertas ziņas gan par bÄ“rna mÄti, gan bÄ“rna tÄ“vu. Tikai tad, kad fakts bÅ«s pierÄdÄ«ts ar likumÄ pieļautu pierÄdÄ«šanas lÄ«dzekli, darba devÄ“js bÅ«s tiesÄ«gs piešÄ·irt likumÄ paredzÄ“to paternitÄtes atvaļinÄjumu, savukÄrt Valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas aÄ£entÅ«ra bÅ«s tiesÄ«ga izmaksÄt paternitÄtes pabalstu. JÄņem vÄ“rÄ, ka Latvijas tiesiskajÄ sistÄ“mÄ nav iekļauts tÄds tiesiskais regulÄ“jums, kas bÄ“rna mÄtes partnerei piešÄ·irtu vecÄka statusu un radÄ«tu juridisku saikni ar bÄ“rnu, tostarp tiesÄ«bas attiecÄ«bÄ uz bÄ“rnu un pienÄkumus pret bÄ“rnu.
MinÄ“tie apsvÄ“rumi apstiprina to, ka Pieteikuma iesniedzÄ“ja, cenšoties panÄkt viendzimuma partneru Ä£imenes juridisko aizsardzÄ«bu, iespÄ“jams, ir apstrÄ«dÄ“jusi citu tiesÄ«bu normu, nevis tÄs tiesÄ«bu normas, kuras patiesi ir aizskÄrušas viņas tiesÄ«bas. SavukÄrt Satversmes tiesa, atzÄ«stot bÄ“rna mÄtes partnerei konkrÄ“tas sociÄlÄs tiesÄ«bas, proti, tiesÄ«bas uz paternitÄtes atvaļinÄjumu, tÄdos apstÄkļos, kad Latvijas tiesiskajÄ sistÄ“mÄ nav tÄda regulÄ“juma, kas bÄ“rna mÄtes partnerei noteiktu vecÄka statusu un radÄ«tu juridisku saikni ar bÄ“rnu, ir ietiekusies demokrÄtiski leÄ£itimÄ“tÄ likumdevÄ“ja darbÄ«bas sfÄ“rÄ. Izveidojušos situÄciju tuvÄk paskaidrošu šo atsevišÄ·o domu nÄkamajos punktos.
3. TiesÄ«bu zinÄtnÄ“ ir vispÄratzÄ«ts tas, ka tiesÄ«bpolitiskie apsvÄ“rumi nosaka sasniedzamo mÄ“rÄ·i, t. i., vispÄrÄ“ju – ekonomisko, politisko un sociÄlo sabiedrÄ«bas dzÄ«ves aspektu uzlabojumu, savukÄrt juridiskie apsvÄ“rumi paredz noteikumus, kas ir jÄievÄ“ro nevis tÄdēļ, ka tie paši par sevi nodrošinÄs vÄ“lamo ekonomisko, politisko un sociÄlo situÄciju, bet tÄdēļ, ka to prasa tiesiskums (sk.: Dworkin R. Taking Rights Seriously. London: Harvard University Press, 1977, p. 22).
Tiesa lietu ir tiesÄ«ga izvÄ“rtÄ“t tikai tiktÄl, ciktÄl uz to iespÄ“jams attiecinÄt tiesÄ«bu (juridiskos) argumentus, tos atdalot no tiesÄ«bpolitiskiem argumentiem. Par jautÄjumiem, kuru izlemšanai nav noteikti pietiekami stingri juridiskie standarti, bet kuros izdarÄmie secinÄjumi pÄrsvarÄ ir atkarÄ«gi no politiskÄs lietderÄ«bas, jÄlemj demokrÄtiski leÄ£itimÄ“tiem, politiskiem valsts orgÄniem, pirmÄm kÄrtÄm – likumdevÄ“jam (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februÄra sprieduma lietÄ Nr. 2011-11-01 11.2. punktu). Tiesu vara nav demokrÄtiskÄ pilsoņu vairÄkuma vÄ“lÄ“ta vara, un tÄdēļ tai nekÄdÄ ziÅ†Ä nepiemÄ«t demokrÄtiska leÄ£itimÄcija Ä«stenot politiskus apsvÄ“rumus (sk.: Dworkin R. Taking rights seriously. London: Harvard University Press, 1977, p. 84).
Satversme raksturo attiecÄ«gÄs valsts identitÄti, aptverot ne vien tiesÄ«bu, bet arÄ« vÄ“sturiskos, politiskos, nacionÄlos, kultÅ«ras un citus Ärpusjuridiskos faktorus, kas raksturo attiecÄ«go valsti (sk.: Pleps J., Pastars E., Plakane I. KonstitucionÄlÄs tiesÄ«bas. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2014, 19. lpp.). KonstitucionÄlÄs tiesÄ«bas ir visciešÄk saistÄ«tas ar politiku, un konstitucionÄlÄs tiesas vÄ“rtÄ“jums bieži tiek veikts uz politikas un tiesÄ«bu saskares lÄ«nijas (sk.: Wilberg. H. J. PriekšvÄrds. Vorlander H. IztulkotÄjs kÄ suverÄ“ns ar neierobežotu varu. Likums un TiesÄ«bas. 2001, Nr. 10, 299. lpp.). Tiesa, nodrošinot SatversmÄ“ ietverto vÄ“rtÄ«bu aizsardzÄ«bu, nedrÄ«kst pÄrkÄpt to robežu, aiz kuras sÄkas tiesÄ«bpolitiski apsvÄ“rumi un likumdevÄ“jam demokrÄtiski leÄ£itÄ«mi nodotÄ kompetence. Atbilstoši varas dalÄ«šanas principam izšÄ·iršanÄs par politiski lietderÄ«gÄko risinÄjumu ir likumdevÄ“ja uzdevums.
3.1. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa savÄ judikatÅ«rÄ ir atzinusi, ka valstij no Konvencijas 8. panta var izrietÄ“t pozitÄ«vs pienÄkums nodrošinÄt viendzimuma partneru Ä£imenes juridisku atzÄ«šanu vienÄ«gi tad, ja šÄdu attiecÄ«bu faktiska atzÄ«šana jau ir notikusi valsts sociÄlajÄ un tiesiskajÄ realitÄtÄ“, kÄ arÄ« noteikt juridisku ietvaru šo Ä£imeņu aizsardzÄ«bai. TurklÄt valstij ir rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba attiecÄ«bÄ uz viendzimuma partneru Ä£imeņu juridiskÄs aizsardzÄ«bas tiesiskÄ regulÄ“juma formu un saturu (sk., piemÄ“ram, Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2010. gada 24. jÅ«nija sprieduma lietÄ "Schalk and Kopf v. Austria", pieteikums Nr. 30141/04, 97., 105., 108.–109. punktu un 2015. gada 21. jÅ«lija sprieduma lietÄ "Oliari and Others v. Italy", pieteikumi Nr. 18766/11 un Nr. 36030/11, 162.–187. punktu).
TÄtad attiecÄ«bÄ uz viendzimuma partneru Ä£imenes juridiskas atzÄ«šanas tiesiskÄ regulÄ“juma formu un saturu nav noteikti stingri juridiskie standarti, kas uzliktu valstij pienÄkumu rÄ«koties konkrÄ“tÄ veidÄ. TÄdÄ“jÄdi tas, kad un tieši kÄdÄ veidÄ viendzimuma partneru Ä£imenÄ“m jÄbÅ«t nodrošinÄtai juridiskajai aizsardzÄ«bai, ir nevis juridisks, bet gan likumdevÄ“ja tiesÄ«bpolitiskas izšÄ·iršanÄs jautÄjums.
3.2. IzskatÄ«tajÄ lietÄ Satversmes tiesa atzina, ka Darba likuma 155. panta pirmÄ daļa tiktÄl, ciktÄl tÄ neparedz aizsardzÄ«bu un atbalstu bÄ“rna mÄtes partnerei sakarÄ ar bÄ“rna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam. AtzÄ«stot, ka Pieteikuma iesniedzÄ“jas pamattiesÄ«bu prettiesisku aizskÄrumu ir radÄ«jis attiecÄ«ga regulÄ“juma trÅ«kums tieši Darba likuma 155. panta pirmajÄ daļÄ, Satversmes tiesa pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir secinÄjusi, ka viendzimuma pÄra tiesiskÄ aizsardzÄ«ba bÄ“rna piedzimšanas gadÄ«jumÄ bija jÄnodrošina tÄdÄ veidÄ, ka lÄ«dzÄs regulÄ“jumam, kas paredz bÄ“rna tÄ“vam atvaļinÄjumu sakarÄ ar bÄ“rna piedzimšanu, vajadzÄ“ja bÅ«t arÄ« regulÄ“jumam, kas paredzÄ“tu tieši šÄda paša atvaļinÄjuma piešÄ·iršanu arÄ« bÄ“rna mÄtes partnerei. Izraugoties izskatÄ«tajÄ lietÄ šÄdu risinÄjumu, nav respektÄ“ts tas, ka normatÄ«vajos aktos paredzamais Ä£imenes sociÄlÄs un ekonomiskÄs aizsardzÄ«bas un atbalsta veids ir jÄnosaka likumdevÄ“jam.
Par to, ka attiecÄ«bÄ uz viendzimuma partneru Ä£imeņu tiesisko aizsardzÄ«bu ir iespÄ“jami dažÄdi risinÄjumi un tiem nav obligÄti jÄbÅ«t paredzÄ“tiem tieši Darba likumÄ, liecina arÄ« citu Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu regulÄ“jums. KÄ tiesas sÄ“dÄ“ skaidroja Saeimas pÄrstÄvji, tÄdÄs valstÄ«s kÄ GrieÄ·ija, UngÄrija, ItÄlija, Luksemburga un ÄŒehija arÄ« ir paredzÄ“ts apstrÄ«dÄ“tajai normai lÄ«dzÄ«gs regulÄ“jums, atbilstoši kuram atvaļinÄjums tiek piešÄ·irts tikai bÄ“rna tÄ“vam. Viendzimuma partneru Ä£imeņu sociÄlÄ un ekonomiskÄ aizsardzÄ«ba tiek nodrošinÄta citÄdÄ veidÄ (sk. 2020. gada 13. oktobra tiesas sÄ“des stenogrammu). TÄtad tiesai nebija pamata secinÄt, ka tieši Darba likuma 155. panta pirmajÄ daÄ¼Ä ir konstatÄ“jams regulÄ“juma trÅ«kums, turklÄt tÄds, kas neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.
3.3. LikumdevÄ“ja rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu noteikt tÄs personas, kurÄm ir tiesÄ«bas uz bÄ“rna tÄ“va atvaļinÄjumu, atzinusi arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa 2017. gada 12. decembra lÄ“mumÄ lietÄ "Hallier and Others v. France", kuras faktiskie apstÄkļi bija gandrÄ«z identiski Pieteikuma iesniedzÄ“jas situÄcijai. Proti, Francijas tiesas, tostarp augstÄkÄ tiesu instance, atzina, ka saskaÅ†Ä ar Francijas tiesisko regulÄ“jumu tiesÄ«bas uz paternitÄtes atvaļinÄjumu tobrÄ«d bija tikai bÄ“rna tÄ“vam, bet mÄtes partnerim neatkarÄ«gi no viņa dzimuma šÄdu tiesÄ«bu nebija. SÅ«dzÄ«bu par Konvencijas 8. un 14. panta pÄrkÄpumu iesniedza bÄ“rna mÄtes partnere, kurai, pamatojoties uz minÄ“to regulÄ“jumu, bija atteikta paternitÄtes atvaļinÄjuma piešÄ·iršana. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa šo sÅ«dzÄ«bu uzskatÄ«ja par acÄ«mredzami noraidÄmu, secinot, ka, pirmkÄrt, pret bÄ“rna mÄtes partneri pieļautÄ atšÄ·irÄ«gÄ attieksme kalpo leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a sasniegšanai, proti, veicina tÄ“vu iesaisti bÄ“rnu audzinÄšanÄ, sekmÄ“ taisnÄ«gu mÄjas darbu sadali starp vÄ«riešiem un sievietÄ“m un nav balstÄ«ta uz dzimumu vai seksuÄlo orientÄciju, otrkÄrt, paternitÄtes atvaļinÄjuma saņēmÄ“ju loka noteikšana ir demokrÄtiski leÄ£itimÄ“tÄ likumdevÄ“ja kompetences jautÄjums. Kopš 2012. gada, Ä«stenojot savu rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu, tieši Francijas likumdevÄ“js, nevis šÄ«s valsts tiesa, ir noteicis tiesÄ«bas uz bÄ“rna tÄ“va atvaļinÄjumu arÄ« bÄ“rna mÄtes partnerim, kas nav bÄ“rna bioloÄ£iskais tÄ“vs.
3.4. AttiecÄ«bÄ uz cilvÄ“ka cieņas principu, kam bija nozÄ«me izskatÄ«tajÄ lietÄ, vÄ“ršu uzmanÄ«bu uz vairÄkÄm atziņÄm.
PirmkÄrt, Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir atzinusi, ka cilvÄ“ka cieņas ievÄ“rošana ir daļa no Konvencijas bÅ«tÄ«bas (sk., piemÄ“ram, Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas LielÄs palÄtas 2015. gada 28. septembra sprieduma lietÄ "Bouyid v. Belgium", pieteikums Nr. 23380/09, 89. punktu). TomÄ“r lietÄs par viendzimuma partneru Ä£imeņu aizsardzÄ«bu tiesa, piemÄ“rojot Konvenciju, no cilvÄ“ka cieņas dalÄ«bvalstÄ«m nav atvasinÄjusi konkrÄ“tus pienÄkumus šo Ä£imeņu aizsardzÄ«bai. Tam pamatÄ ir vairÄki iemesli, pirmkÄrt, viendzimuma partneru Ä£imeņu aizsardzÄ«bas jautÄjums ir nesaraujami saistÄ«ts ar sabiedrÄ«bÄ pastÄvošajÄm morÄles normÄm un Ä“tikas vÄ“rtÄ«bÄm un, otrkÄrt, starp Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m nav vienprÄtÄ«bas par šo Ä£imeņu aizsardzÄ«bas veidiem (sk., piemÄ“ram, Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2010. gada 24. jÅ«nija sprieduma lietÄ "Oliari and Others v. Italy", pieteikumi Nr. 18766/11 un Nr. 36030/11, 162. punktu).
OtrkÄrt, nav šaubu, ka cilvÄ“ka cieņa ir Eiropas kultÅ«rtelpas un ikvienas Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalsts tiesiskÄs sistÄ“mas pamatvÄ“rtÄ«ba. TaÄu, ja cilvÄ“ka cieņas princips nepÄrprotami paredzÄ“tu valstij pienÄkumu noteikt viendzimuma partneru Ä£imeņu juridisku aizsardzÄ«bu, tad minÄ“tajos nolÄ“mumos bÅ«tu lieki norÄdÄ«t uz valsts rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bas esÄ«bu šÄdu jautÄjumu izlemšanÄ. TurklÄt tad nÄktos arÄ« secinÄt, ka tÄs Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstis, kuras atzinušas, ka tikai laulÄ«ba ir Ä£imenes veidošanas pamats, pÄrkÄpj cilvÄ“ka cieņu un rÄ«kojas prettiesiski. TaÄu šÄds secinÄjums ir pÄrsteidzÄ«gs.
TreškÄrt, nenoliedzot cilvÄ“ka cieņas nozÄ«mi demokrÄtiskas tiesiskas valsts tiesiskajÄ sistÄ“mÄ, tiesÄ«bu doktrÄ«nÄ vienlaikus ir norÄdÄ«tas atziņas, kas liek ievÄ“rot piesardzÄ«bu šÄ principa piemÄ“rošanÄ. Proti, cilvÄ“ka cieņas principam ir plašs un nenoteikts tvÄ“rums, kas var radÄ«t neprognozÄ“jamÄ«bu tÄ piemÄ“rošanÄ (sk.: Kernaleguen F. The Jurisprudential Reality(-ies) of the Principle of Human Dignity in France: A Prevailing or an Authoritative Principle? The Reality of Human Dignity in Law and Bioethics: Comparative Perspectives. Springer Verlag, 2018, p. 34).
Å…emot vÄ“rÄ šajÄ punktÄ minÄ“to, uzskatu, ka izskatÄ«tajÄ lietÄ, kurÄ aplÅ«kotais jautÄjums ir pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“ts Latvijas sabiedrÄ«bÄ, tiesai, piemÄ“rojot cilvÄ“ka cieņas principu, bija nepieciešams detalizÄ“tÄk konkretizÄ“t tÄ tvÄ“rumu un norÄdÄ«t argumentus, kÄdēļ no cilvÄ“ka cieņas principa likumdevÄ“jam izriet pienÄkumi attiecÄ«bÄ uz viendzimuma partneru Ä£imeņu juridisku aizsardzÄ«bu, un kÄdēļ pamattiesÄ«bu aizsardzÄ«ba konkrÄ“tajÄ situÄcijÄ ir nodrošinÄma augstÄkÄ lÄ«menÄ«, nekÄ to paredz Latvijai saistošÄs starptautisko tiesÄ«bu normas. TaÄu šÄdu argumentu SpriedumÄ iztrÅ«kst. TÄdēļ tiesai nebija pietiekama pamata secinÄt, ka apstrÄ«dÄ“tÄ norma, ciktÄl tÄ neparedz aizsardzÄ«bu un atbalstu bÄ“rna mÄtes partnerei sakarÄ ar bÄ“rna piedzimšanu, neatbilst Satversmei. TÄ vietÄ, skaidrojot Satversmes 110. panta pirmo teikumu, tiesa kÄ obiter dictum varÄ“ja likumdevÄ“jam norÄdÄ«t uz pienÄkumu aizsargÄt un atbalstÄ«t ikvienu Ä£imeni, un konkretizÄ“t principus, kas likumdevÄ“jam jÄņem vÄ“rÄ šÄ pienÄkuma izpildÄ“.
TÄpÄ“c nevaru piekrist tam, ka tieši Darba likuma 155. panta pirmÄ daļa, ciktÄl tÄ neparedz aizsardzÄ«bu un atbalstu bÄ“rna mÄtes partnerei sakarÄ ar bÄ“rna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.
4. Visbeidzot, noslÄ“gumÄ minÄ“šu vairÄkus vispÄrÄ«gus apsvÄ“rumus, kas, manÄ skatÄ«jumÄ, bija svarÄ«gi šÄ«s lietas izskatÄ«šanÄ.
Atbilstoši Civillikuma Ä¢imenes tiesÄ«bu daļas 214. panta jÄ“gai par Ä£imeni ir atzÄ«stami tikai laulÄtie un viņu bÄ“rni, kamÄ“r tie dzÄ«vo vienÄ saimniecÄ«bÄ ar vecÄkiem. TÄtad normatÄ«vais akts, kura uzdevums ir citstarp definÄ“t Ä£imenes jÄ“dzienu, precÄ«zi noteic, ka Ä£imene ir balstÄ«ta uz laulÄ«bu.
Lai nodrošinÄtu valsts aizsardzÄ«bu laulÄ«bai un Ä£imenei, radÄ«tu pamatus stabilas laulÄ«bas attiecÄ«bu veidošanai, kÄ arÄ« nodrošinÄtu sievietes un vÄ«rieša lÄ«dztiesÄ«bu Ä£imenes attiecÄ«bÄs, likumdevÄ“js CivillikumÄ ir iekļÄvis laulÄ«bas noslÄ“gšanas noteikumus (sk.: VÄ“bers J. Latvijas Republikas Civillikuma komentÄri: Ä¢imenes tiesÄ«bas. RÄ«ga: Mans Īpašums, 2000, 16.–24. lpp.). Pašreiz LatvijÄ izveidoto Ä£imenes tiesisko attiecÄ«bu pamatÄ ir visupirms personas brÄ«vÄ«ba pÄ“c saviem ieskatiem veidot savu Ä£imeni. Vienlaikus ir arÄ« atsevišÄ·i ierobežojumi, kuru mÄ“rÄ·is ir nodrošinÄt veselÄ«gu Ä£imenes attiecÄ«bu pastÄvÄ“šanu sabiedrÄ«bÄ (sal. sk.: VÄ“bers J. Latvijas Republikas Civillikuma komentÄri: Ä¢imenes tiesÄ«bas. RÄ«ga: Mans Īpašums, 2000, 16.–24. lpp.) Proti, regulÄ“jot laulÄ«bas noslÄ“gšanu, likumdevÄ“js Civillikuma 32.–38. pantÄ noteicis gadÄ«jumus, kad laulÄ«bas noslÄ“gšana ir aizliegta. PiemÄ“ram, saskaÅ†Ä ar Civillikuma 35. pantu ir aizliegta laulÄ«ba brÄļiem ar mÄsÄm, kÄ arÄ« viendzimuma laulÄ«bas. SavukÄrt šÄ likuma 37. pants aizliedz laulÄ«bu starp adoptÄ“tÄju un adoptÄ“to. TÄpat ir aizliegts atrasties vairÄkÄs laulÄ«bÄs vienlaikus.
IzskatÄ«tajÄ lietÄ pieņemtais Spriedums laulÄ«bas institÅ«tu neskar, tomÄ“r minÄ“tajiem Civillikuma noteikumiem ir arÄ« tÄda vÄ“rtÄ«ba, ka tie atklÄj šobrÄ«d tiesiskajÄ sistÄ“mÄ pastÄvošu tiesisku ideju par to, kÄda personu kopdzÄ«ves jeb savienÄ«bas forma vispÄr ir pieļaujama gan no tiesiskÄ, gan morÄles normu un Ä“tikas vÄ“rtÄ«bu skatpunkta arÄ« tad, ja personas izvÄ“lÄ“jušÄs veidot faktisku kopdzÄ«vi bez laulÄ«bas noslÄ“gšanas.
NeapšaubÄmi, reÄlajai dzÄ«vei mainoties un sabiedrÄ«bai attÄ«stoties, attiecÄ«gi mainÄs arÄ« vÄ“rtÄ«bu izpratne. TomÄ“r par to, kÄds ir atbilstošÄkais Ä£imenes tiesisko attiecÄ«bu noregulÄ“jums mÅ«sdienu LatvijÄ, balstoties uz sabiedrÄ«bÄ vispÄrpieņemtajÄm morÄles normÄm un Ä“tikas vÄ“rtÄ«bÄm, kÄ arÄ« vispÄrÄ“jiem tiesÄ«bu principiem un citÄm Satversmes normÄm, ir tiesÄ«gs lemt vienÄ«gi pats Latvijas suverÄ“ns – nepastarpinÄti vai ar demokrÄtiskÄs vÄ“lÄ“šanÄs ievÄ“lÄ“ta valsts orgÄna – parlamenta – starpniecÄ«bu.