Par Dieva izspļautajiem, varas lemtspēju un neizlēmību
Leonards Inkins · 15.10.2021. · Komentāri (0)Kur un kÄ, kÄ arÄ« kÄpÄ“c rodas tie, daudzuprÄt, nesaprÄtÄ«gie un neloÄ£iskie likumi, ierobežojumi, stabiņi, saliņas un veloceliņi RÄ«gÄ un citi vÄjprÄti, kas izsauc un izraisa mÅ«su sašutumu? Vai tos kÄds apzinÄti rada, mÄ“rÄ·tiecÄ«gi un plÄnveidÄ«gi izveido, vai tas ir tÄdas kolektÄ«vÄs bezatbildÄ«bas, muļķības, neizpratnes un neprasmes rezultÄts kÄdiem cÄ“loņiem, kurus minÄ“ju iepriekš? VarbÅ«t tos pasÅ«ta greizo spoguļu valstÄ«bÄ un ir kÄda cilvÄ“ku kopa, kas Ä«paši specializÄ“jas uz aplamÄ«bu izdomÄšanu un ieviešanu?
Esmu novÄ“rojis, ka vairumam cilvÄ“ku nav patiesas izpratnes par to, kÄ tiek pÄrvaldÄ«ti pat nelieli uzņēmumi, kur nu vÄ“l lieli un starptautiskas korporÄcijas. Vairums nezina, kÄ tiek Ä«stenota vara pašvaldÄ«bÄs, valstÄ«, kÄ darbojas likumdevÄ“js, kÄ darbojas izpildvara, kÄ darbojas visas pÄrÄ“jÄs varas, ieskaitot tiesu varu.
KÄds ir šis mehÄnisms, kas to visu virza, un vai vispÄr kÄds to viens spÄ“j kontrolÄ“t, virzÄ«t un pÄrvaldÄ«t? Vairums cilvÄ“ku ir pÄrliecinÄti, ka tas ir tik vienkÄrši un saprotami, ka par to pat nav jÄinteresÄ“jas. Tas taÄu tÄpat visiem ir skaidrs. Tas lika, tas teica, un tas izdarÄ«ja.
ŠÄdi stereotipi cilvÄ“kos ir izveidojušies, viņiem lasot romÄnus un skatoties filmas. Bet gan grÄmatÄs, gan mÄkslas filmÄs šis ir attÄ“lots ļoti vienkÄršoti un bieži pat melÄ«gi. Ir, protams, it kÄ šim nolÅ«kam un skaidrÄ«bas viešanai speciÄlas dokumentÄlas filmas, speciÄlas publikÄcijas, bet arÄ« tÄs galvenokÄrt ir tendenciozas, kļūdainas un pat melÄ«gas.
Mazais cinītis
No aplamas domÄšanas par to, kÄ tas notiek, rodas naivas un bezcerÄ«gas iniciatÄ«vas, piemÄ“ram – es tÅ«lÄ«t piecelšos, es tÅ«lÄ«t roku pielikšu, un bÅ«s. Bet izrÄdÄs, ka nav. Un nav tÄpÄ“c, ka tÄ tas nedarbojas. Lai darbotos un lai mazais cinÄ«tis gÄztu lielu vezumu, cinÄ«tim ir jÄbÅ«t Ä«stajÄ vietÄ un laikÄ. Tikai tad vezums gÄžas. Pietiek ar desmit centimetru nobÄ«di, un vezums ir drošÄ«bÄ. To cinÄ«tis vairs neapdraud.
PastÄvošÄ vara nepÄrtraukti piedÄvÄ tÄ saucamos risinÄjumus vÄ“lÄ“tÄju iniciatÄ«vÄm. Un, pa šo ceļu ejot, šÄdi risinot, tu patiesÄ«bÄ savas problÄ“mas un savus ierosinÄjumus nerisini un nesasniedz nospraustos mÄ“rÄ·us, neÄ«steno savas vajadzÄ«bas, bet tikai nodrošini pastÄvošÄs varas eksistenci. Pat kļūsti lÄ«dzvainÄ«gs.
Varas pÄrstÄvji ļoti izvairÄs bÅ«t par kaut ko atbildÄ«gi, uzņemties atbildÄ«bu un pieņemt kÄdus lÄ“mumus. Viņi reti kad iebilst, bet nekad arÄ« nav kvÄ“li par. «Tev ir kÄds ierosinÄjums, tu gribi, lai bÅ«tu tÄ, nu es jau neiebilstu, dari. Aizej pie tÄ, paņem to, aiznes tur! Ej, dari! Un, ja netiksi galÄ, tad es pieslÄ“gšos...» Viņi nekad aktÄ«vi nelÄ«dzdarbojas, jo nekad nav zinÄms, kÄ tas beigsies, un vienmÄ“r pastÄv risks, ka arÄ« labie nodomi var pÄrtapt par ceļu uz elli, tie var kÄdam augstÄk sÄ“došam traucÄ“t. Var gadÄ«ties, un tÄ ne reizi ir gadÄ«jies, kad pÄ“c it kÄ labÄm iecerÄ“m par vainÄ«go kļūsti tu pats. TÄpÄ“c kÄdam vadÄ«tÄjam labÄk, drošÄk un izdevÄ«gÄk ir neteikt «nÄ“», bet neteikt arÄ« «jÄ». Ir taÄu sen zinÄms, ka par iniciatÄ«vu mÄ“dz sodÄ«t.
Savtīgie nolūki
LÄ«dzÄ«gi tiek pÄrvaldÄ«ta arÄ« Krievija. Un nav tÄ, kÄ mÄ“dzam melst, ka Putins izdomÄja, Putins lika, Putins teica, Putins pavÄ“lÄ“ja, bet izpildvara klausÄ«ja un darÄ«ja. NebÅ«t ne!
PatiesÄ«bÄ lÄ«dz viņa kabinetam izlaužas daži apÄ·Ä“rÄ«gi un uzņēmÄ«gi cilvÄ“ki, kuriem ir savtÄ«gi mÄ“rÄ·i un nolÅ«ki. Ne vienmÄ“r šie nolÅ«ki ir saistÄ«ti ar naudu, – gadÄs, ka patiesÄ motivÄcija ir slavaskÄre, iedomÄ«ba, lepnÄ«ba un arÄ« varaskÄre. Viņi prot to noformulÄ“t un pasniegt kÄdÄ ideoloÄ£iskÄ vai Krievijai izdevÄ«gÄ, tÄ teikt, komplektiÅ†Ä vai paciÅ†Ä jeb paketÄ“. Un, tad nokļuvuši pie valsts vadÄ«tÄja, tam saka: vadoni, redzi, ja mÄ“s izdarÄ«sim šÄdi, tad valsts iegÅ«s, tad Krievija iegÅ«s, vai arÄ« – tu, vadoni, gÅ«si labumu.
Valsts vadÄ«tÄjs noklausÄs un nesaka nedz «nÄ“», nedz «jÄ». Viņš saka: ak tÄ, nu es neiebilstu, vai, nu es nezinu, bet pamÄ“Ä£ini. Izdari! Viņš nesaka: jÄ, tÄ ir laba doma, paldies, to es noteikti darÄ«šu, un nekavÄ“joši sauc uz kabinetu tos, kuriem liks šo pildÄ«t. NÄ“, viņš saka: labi, es padomÄšu, vai, kad pÄ“c laika atkal satiksi vadoni un jautÄsi, nu kÄ, viņš teiks: mÄ“s pie šÄ« jautÄjuma strÄdÄjam...
PÄ“c brīža viņa kabinetÄ nonÄk nÄkamais ar savu iniciatÄ«vu, kas var bÅ«t diametrÄli pretÄ“ja iepriekšÄ“jai. ArÄ« šim vadÄ«tÄjs saka tos pašus vÄrdus, un viņu neuztrauc, ka šÄ« iecere ir klajÄ pretrunÄ ar iepriekšÄ“jo. RezultÄtÄ bÅ«s tÄ, ko kÄdam no viņiem izdosies Ä«stenot, bet valsts vadÄ«tÄjs atbilstoši situÄcijai vai nu plÅ«ks augļus vai sodÄ«s vainÄ«go.
Prezidents uzklausa
No tÄ arÄ« izriet koalÄ«cijas veidošana, premjera iecelšana un tamlÄ«dzÄ«gas lietas. Pie prezidenta nÄk valstÄ« ietekmÄ«gi cilvÄ“ki, nÄk politisku un ekonomisku apvienÄ«bu pÄrstÄvji, izsaka savas vÄ“lmes, izsaka savu piedÄvÄjumu, bet prezidents uzklausa un: ak tÄ, nu tad dariet vai darÄ«sim tÄ. Nekad viņš nesaka: es vÄ“los, lai bÅ«tu tÄ, un nav svarÄ«gi, ko vÄ“lies tu. SvarÄ«gs ir mans redzÄ“jums, mana programma un mÄ“rÄ·i, jo tÄpÄ“c mani šeit ievÄ“lÄ“ja. Bet kailÄ patiesÄ«ba ir cita: «Mani šeit ievÄ“lÄ“ja, lai es nespļautu pret vÄ“ju un neizaicinÄtu likteni, kÄ arÄ« lieki neriskÄ“tu». Tas attiecas praktiski uz visiem varas pakÄpieniem, mainÄs tikai apjomi un lemtÄ sekas.
Ir, protams, gadÄ«jumi, kad notiek citÄdi. Visi taÄu esam dzÄ«vi cilvÄ“ki, un arÄ« viņiem nav svešas cilvÄ“ciskÄs vÄjÄ«bas. ArÄ« viņi mÄ“dz bÅ«t ļaunatminÄ«gi, mÄ“dz bÅ«t kaislÄ«gi un mÄ“dz bÅ«t arÄ« gana nelietÄ«gi. Tie arÄ« mÄ“dz rÄ«koties neapdomÄ«gi, spontÄni, nesaprÄtÄ«gi un pat kļūdÄ«ties.
Izstumtie
GadÄs arÄ« tÄdi, kuri kvÄ“li aizstÄv vai agresÄ«vi iebilst. PirmkÄrt, tÄdi ir retums, un viņu pienesums pamatÄ nemaina kopainu. OtrkÄrt, faktiski uz vienas rokas pirkstiem ir skaitÄmi gadÄ«jumi, kad šie Ä«patņi šÄdu nostÄju, rÄ«cÄ«bu un uzvedÄ«bu saglabÄ un vara tos neizstumj. Bet izstumtie staigÄ un vaimanÄ: redziet, es darÄ«ju, es mÄ“Ä£inÄju, bet viņi un Ä«paši tas...
Ar to viss arÄ« beidzÄs.
Šai kontekstÄ labs piemÄ“rs ir viens pašreizÄ“jais Latvijas deputÄts BriselÄ“.
PavÄ“ro politiÄ·us, Ä«paši pavÄ“ro vadošos politiÄ·us. Viņi ļoti reti kad ir vai nu par vai pret. Toties viņi vienmÄ“r ir gatavi par to parunÄt. Viņi šÅ«pojas komforta viļņos. Ja tu atnÄc un ierosini, viņš neiebilst, tu izdari, un rezultÄts ir labs, viņš nokožas no gÅ«tajiem labumiem, bet, ja tu izdari un rezultÄts izrÄdÄs politiskajam vadÄ«tÄjam nevÄ“lams, tad viņš rausta plecus, izbola acis un, izbrÄ«nÄ papletis rokas, saka: es par to neko nezinu. Par ko ir runa, kas tas tÄds? TÄ kÄda Saeimas deputÄte pat pa nama gaiteņiem un kÄpnÄ“m bÄ“ga no žurnÄlistes, nespÄ“jot atbildÄ“t uz vienkÄršu jautÄjumu.
Iepriekš teiktais ir dabiskas atlases process, kur pÄrgalvÄ«gie un nepaklausÄ«gie klÅ«p, savainojas un pat mirst – ne tikai politiskÄs nÄvÄ“s, bet izdzÄ«vo remdenie, tie, par kuriem Rakstos ir teikts: «Esiet karsti vai auksti, jo remdenos Dievs izspļauj.»
Vienaldzība
IzdzÄ«vo nevis spÄ“jÄ«gÄkie, bet tie, kuri izmanto izdevÄ«bu un paklusÄ“. TÄ teikt, klusie Å«deņi. Jo katrai iniciatÄ«vai ir atbildes reakcija,– kÄdiem tÄ patÄ«k, un tiem šai konkrÄ“tÄ brÄ«di ar tevi ir pa ceļam, bet ar citiem atkal ir pretÄ“ji. TaÄu ja nav iniciatÄ«vas, ja nav viedokļa, tad nav arÄ« pretinieku. Štrunts par atbalstÄ«tÄjiem, jo tas ir ļoti nestabils lielums, un jau rÄ«t viņi novÄ“rsÄ«sies un atbalstÄ«s kÄdu citu. LabÄk, kÄ teica runcis Leopolds, dzÄ«vot mierÄ«gi un draudzÄ«gi. Vai, kÄ manÄ jaunÄ«bÄ dziedÄja Alla PugaÄova, – labÄk, ja tev ir simt draugu, nevis simt rubļu.
Protams, vienaldzÄ«ba nerada draugus, bet ienaidniekus tÄ arÄ« noteikti nerada, un politiÄ·im tieši šis ir svarÄ«gs. Bet manis pieminÄ“tais Briseles deputÄts nekad neko bÅ«tisku nav ierosinÄjis un panÄcis. Viņš vienkÄrši nav radÄ«jis sev ienaidniekus un nav citiem traucÄ“jis. IzrÄdÄs, ar to pietiek, lai labi iekÄrtotos. Laikus jÄsaprot, no kurienes, uz kurieni pÅ«š vÄ“jš, un jÄgriež vÄ“jam mugura...
Tie laiki, kad Staļins, Berija, Vilis LÄcis un citi parakstÄ«ja izsÅ«tÄmo vai nošaujamo sarakstus, sen ir beigušies. Tie laiki, kad Ä£enerÄļi pavÄ“lÄ“ja mest bumbas uz kÄdÄm pilsÄ“tÄm, ir beigušies. Tie laiki, kad militÄrie vadÄ«tÄji cÄ“lÄs paši un pavÄ“lÄ“ja arÄ« citiem rÄ«koties lÄ«dzÄ«gi, ir beigušies.
Esam iemÄcÄ«jušies aiz citu mugurÄm slÄ“pties. Nu protam uzrakstÄ«t gana daudz dokumentu, lÄ«gumu, konvenciju un cita, lai varÄ“tu par ļoti daudz ko parunÄt un ne par ko personiski neatbildÄ“t. PolitiÄ·i prot runÄt ilgi, bet nepateikt neko. Viņi ir kļuvuši gudrÄki, bet vÄ“lÄ“tÄjus vÄ“l aizvien baro ar maldÄ«giem stereotipiem. Ķīnieši to jau sen ir atklÄjuši un definÄ“juši – sÄ“di upes krastÄ un pacietÄ«gi gaidi, kad garÄm papeldÄ“s tava ienaidnieka lÄ«Ä·is.
Atbildība
TÄpÄ“c viss ir ļoti tūļīgi un novÄ“loti. Pat dakteri vairs neuzņemas atbildÄ«bu un nesteidz ÄrstÄ“t, bet konsultÄ“jas, atliek, domÄ, un tad kÄds konsÄ«lijs kaut ko izlemj, piemÄ“ram, ļausim, lai dzÄ«vo, vai ÄrstÄ“sim.
PavÄ“ro politiÄ·us un ne tikai politiÄ·us, bet arÄ« saimnieciskos darboņus. Cik tajÄ, ko viņi vada, ir viņu pašu ierosinÄts, viņu pašu panÄkts? NÄ“, viņi ļauj darÄ«t tev. Viņi ļauj ierosinÄt, viņi ļauj izdarÄ«t, un tad, kad tu izdari, tad viņi plÅ«c kopÄ«gos uzvaras augļus. Bet, kad tev gadÄs kÄda kļūme, tad – mÄ“s par to neko nezinÄm.
Tas ir ļoti labi redzams un konstatÄ“jams kovida pandÄ“mijas laikÄ. Valsts vadÄ«tÄji nespÄ“j pieņemt lÄ“mumus, tie neuzstÄj, ka jÄdara ir tÄ vai tieši pretÄ“ji – nav tÄ jÄdara. Viņi gaida, kad kÄds nesavaldÄ«sies un izdarÄ«s. Tad atbilstoši rezultÄtam viņi piesliesies uzvarÄ“tÄju nometnei.
Ir, protams, jomas un jautÄjumi, kur nekÄdas izvairÄ«šanÄs vai slaistÄ«šanÄs nenotiek. Ja jautÄ Saskaņai, tad nekÄdas Latvijas okupÄcijas nebija; ja jautÄt patriotiskai partijai, tad, protams, bija, bet kÄ rÄ«koties tajos jautÄjumos, kuri vÄ“l nav izlemti...?