Iesaki rakstu:

MācÄ«bu grāmatās ir rakstÄ«ts, ka žurnālistika ir vÄ“stures melnraksts. Tas nav un nekad nebÅ«s perfekts. Nesaku, ka Gunta Bojāra darbs man vienmÄ“r ir paticis - dažreiz esmu patiesi apbrÄ«nojis viņa veikumu, dažreiz man tas šÄ·itis apšaubāms. Bet tāpÄ“c man ir sava galva un spÄ“ja pašam spriest, vÄ“rtÄ“t. Te nevajag kādam no malas pamācÄ«t - ko un kā man vajadzÄ“tu "pareizi" domāt.

Šaubas ir inteliÄ£enta cilvÄ“ka pazÄ«me. Un tās man bÅ«s vienmÄ“r - gan „Aizliegtā paņēmiena” gadÄ«jumā, gan viņu oponentu. Bet, lÅ«dzu, nejauciet pa vidu visādus NEPLP, jo tas baisi atgādina laikus, kad varÄ“ja pasÅ«dzÄ“ties partijas komitejai un uzsÅ«tÄ«t uz kakla GlavÄ»itu (Главлит - PSRS okupācijas režīma cenzÅ«ras organizācija, kas kontrolÄ“ja, lai plašsaziņas lÄ«dzekļos nepaspruktu kāds režīmam nevÄ“lams viedoklis, informācija.)

Bojāra raidÄ«jums raisÄ«jis ļoti plašas diskusijas par svarÄ«giem jautājumiem, un tas ir ļoti labi. Gan par mediju, vārda brÄ«vÄ«bu, gan par vakcÄ«nām, metodoloÄ£ijām. Vai varbÅ«t es maldos - par to nav sākusies plašÄka diskusija sociālajos un tradicionālajos medijos?

Žurnālisti nekad neatradÄ«s un nedos galÄ«gās, vienÄ«gās un Ä«stās, "pareizās" atbildes. Tam vienmÄ“r ir vajadzÄ«ga laika distance. Īpaši jÅ«tÄ«gos zinātniskos jautājumos. Žurnālistu uzdevums atrast, uzlikt uz galda sabiedrÄ«bai svarÄ«gus, bÅ«tiskus jautājumus un izraisÄ«t visplašÄko diskusiju, kur izskan pÄ“c iespÄ“jas plašÄks, daudzveidÄ«gs viedokļu spektrs. PatÄ«k tie mums vai nepatÄ«k, piekrÄ«tam vai nepiekrÄ«tam, bet tie ir jādzird. Un tikai tā mÄ“s varam cerÄ“t uz iespÄ“jami labākajiem risinājumiem.

Un, ja „Aizliegtais paņēmiens” un Bojārs ir izraisÄ«jis šo viļņošanos, tad tas ir labi. Kuram šajā stāstā bija vai nebija taisnÄ«ba - to uzzināsim tikai pÄ“c kāda laika. Bet viņa darbs licis mums vÄ“lreiz domāt par ļoti svarÄ«giem jautājumiem, meklÄ“t argumentus. AktÄ«vāk, rÅ«pÄ«gāk, pamatÄ«gāk.