Iesaki rakstu:

MÅ«su valsts “labvēļi” pagājušajā nedēļā kārtÄ“jo reizi pārliecinājās, ka mums komforts, veiksme un nauda ir daudz svarÄ«gāki par pienākuma apziņu pret tiem cilvÄ“kiem, kuri deva mums iespÄ“ju šo komfortu, veiksmi un naudu šodien izbaudÄ«t.

ŠÄ« cieņas trÅ«kuma izpausme ir nokritušie stendi, kurus Barikāžu muzejs uzstādÄ«ja Doma laukumā vienā no savām fotoizstāžu ietvaros un kurus neviens nevarÄ“ja pacelt no zemes. Kā daudziem ir zināms, pÄ“c stendu nokrišanas zemÄ“ gandrÄ«z veselu dienu neviens tos nepacÄ“la, kamÄ“r RÄ«gas dome un Barikāžu muzejs ilgi sprieda savā starpā, kā to labāk izdarÄ«t.

No šÄ«, manuprāt, ļoti simboliskā incidenta, var izdarÄ«t šÄdus secinājumus:

- Mēs esam gatavi nedēļām ilgi apspriest, kāpēc Rīgas domes plakāta oranžais un melnais ornaments ir nodevība, taču nevaram savākt triju vīru pulku, lai paceltu no zemes mūsu brīvības un neatkarības simbolus.

- MÅ«su sievām daudz svarÄ«gāk ir papļāpāt ar draudzenÄ“m par to, kā picu piegādātājiem vajadzÄ“tu flirtÄ“t ar sievietÄ“m, nevis piespiest savus vÄ«rus vai dÄ“lus iziet ārā un sakārtot tos pašus brÄ«vÄ«bas un neatkarÄ«bas simbolus.

- RÄ«gas dome ir gatava sÅ«tÄ«t savu darbinieku uzlÄ«mÄ“t stāvvietas sodu ilgi, pirms atdzisis tavas mašÄ«nas dzinÄ“js, bet nav gatava sÅ«tÄ«t darbinieku, lai paceltu Latvijas tautai visdārgākos simbolus, kas nokrita pilsÄ“tas galvenā vÄ“sturiskā orientiera teritorijā.

- Barikāžu muzejs naudas trÅ«kuma, entuziasma vai abu dēļ gandrÄ«z veselu dienu nespÄ“ja pacelt to, kam vispirms jau nemaz nevajadzÄ“ja nokrist. Kas ir sliktāks - naudas trÅ«kums muzejā, kas simbolizÄ“ mÅ«su brÄ«vÄ«bu, vai entuziasma trÅ«kums tā darbinieku vidÅ«, spriediet paši.

- Goda rÄ«dzinieks un Latvijas patriots Nils Ušakovs, viņa komanda, kā arÄ« pseido "RÄ«gas kalpotāji" kārtÄ“jo reizi pierādÄ«ja, ka bez naudas nebÅ«s gatavi ne pirkstu pakustināt.

- Tā kā stendi nekrita divas nedēļas pirms vÄ“lÄ“šanām un šobrÄ«d ar to celšanu no zemes nav iespÄ“jams nopelnÄ«t balsis, protams, neviens Gobzems, Šlesers, Dombrovskis vai Ä¢irÄ£ens negribÄ“ja sevi nomocÄ«t ar tik garlaicÄ«gu nodarbošanos kā cieņas izpausme pret savu dzimteni.

– AtsevišÄ·i, protams, ir vÄ“rts atzÄ«mÄ“t Twitter patriotus, kam pietika patriotisku spÄ“ku, lai uzrakstÄ«tu tvÄ«tu par stendiem, bet ne, lai paceltu tos. Un arÄ« visus garāmgājÄ“jus, kuri, ieraugot nokritušos stendus, padomāja “atkal kaut kādu sviestu valdÄ«ba uztaisÄ«ja par manu naudu” un turpināja ceļu uz restorānu vai tirdzniecÄ«bas centru.

Å…emot vÄ“rā, ka runa ir par tādām lietām kā mÅ«su valsts brÄ«vÄ«ba un barikādes, protams, ir vÄ“rts atcerÄ“ties gudros un dziļos vārdus, ko par šÄ«m tÄ“mām teikuši mÅ«su valsts spilgtākie patrioti.

“Egils Levits: 1991. gada barikādes bija mÅ«su nācijas valstsgribas pierādÄ«jums” – un šodien garām skrienoši suņi urinÄ“ uz šo pierādÄ«jumu kritušajiem simboliem, kamÄ“r jÅ«s, prezidenta kungs, varat to visu burtiski vÄ“rot no savas brÄ«nišÄ·Ä«gās pils loga.

“Krišjānis Kariņš: pateicoties barikāžu aizstāvjiem, paši varam bÅ«t noteicÄ“ji savā valstÄ«” – bet, kas tur notiek ar muzeju un izstādÄ“m, jau nav tik svarÄ«gi, jo galvenais bija, lai Kariņa kungs kļūtu par valsts un tās naudas noteicÄ“ju.

“Jānis Bordāns: 1991. gada barikādes pierāda to, ka latvieši ir drosmÄ«gi un patriotiski.” – 30 gadus vÄ“lāk atmaksāt  drosmÄ«gajiem latviešiem ar elementāru cieņu pret viņu patriotismu acÄ«mredzot nav Bordāna kunga pienākums.

“Artis Pabriks: šajās dienās (barikāžu aizstāvju atceres dienas) varam tikai sapņot par tādu kopÄ«bas sajÅ«tu, kāda bija barikāžu laikā” – pilnÄ«gi piekrÄ«tu ministram, jo tālāk par sapņiem kopÄ«ba aizvadÄ«tajā nedēļā neaizgāja.

“Raivis Dzintars: šodienas nozÄ«mÄ«ga cīņa par Latviju ir iedot jaunajai paaudzei izpratni, kāpÄ“c cilvÄ“ki gāja uz barikādÄ“m (..)” – cilvÄ“ki gāja uz barikādÄ“m noteikti ne tāpÄ“c, lai 30 gadus vÄ“lāk skatÄ«tos uz savas cīņas kritušajiem simboliem, kurus pacelt no zemes nevarÄ“jāt ne jÅ«s personÄ«gi, Dzintara kungs, ne kāds jÅ«su it kā patriotiskās partijas biedrs.

Visiem tiem, kas tagad jautā, "kā gan prezidents varÄ“ja zināt par sabrukušajām stendiem?", gribu apliecināt, ka, ja par tām zināja parasts Pietiek lasÄ«tājs, tad vÄ“l jo vairāk par tām zināja prezidents, premjerministrs un daudzi citi cilvÄ“ki un valsts iestādes. Ja vien viņus šÄdas lietas kaut nedaudz interesÄ“.