Iesaki rakstu:

Maldinošais sadÅ«mojums izkliedÄ“jies. Skatienam pavÄ“rusies skaidra aina. Beidzot arÄ« satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis: “Rail Baltica” vilcieni RÄ«gā neienāks. Tajos varÄ“s iekāpt SalaspilÄ«. Uz lidostu uzbÅ«vÄ“s esošÄ sliežu platuma dzelzceļa lÄ«niju, un tāda pati, visticamāk, ies arÄ« lÄ«dz Salaspils pārsÄ“šanās punktam.

Nu, ko? Kas mums paliek sausajā atlikumā, no visām tām skaistajām animācijas bildÄ«tÄ“m, kurās vairākās sliežu lÄ«nijās pārvietojas modernie plÅ«dlÄ«niju ātrvilcieni? Viens sliežu ceļš (kā tagad uz Liepāju) cauri valstij no ziemeļiem un dienvidiem caur Salaspili, pa kuru dažas reizes diennaktÄ« aiztrauks kluss, vientuļš vilciens no Tallinas uz Kauņu un atpakaļ.

Viss tas prieks maksās tikai kādus 20+ miljardus eiro (kādas būs projekta beigu izmaksas, neviens nevar pateikt, bet diez vai mazāk). Tas nozīmē, ka Latvijas daļa būs aptuveni 6-7 miljardi (iesākumā). Tā kā 85% sedz ES, tad tik traki nemaz nesanāk. Nieka miljards.

Droši vien zaudÄ“jumus nesoši izdevumi turpināsies arÄ« pÄ“c projekta pabeigšanas, jo diez vai ekspluatācijas izmaksas izdosies nosegt ar pārvadājumu ieņēmumiem. Citiem vārdiem, “Rail Baltica” bÅ«s padārga rotaļlieta. Taču tāpÄ“c nevajadzÄ“tu krist panikā vai, vÄ“l trakāk, bezspÄ“cÄ«gās dusmās kratÄ«t dÅ«res pret valdÄ«bu un projekta organizÄ“tājiem.

Pirmkārt, rotaļlietām ir milzÄ«ga nozÄ«me cilvÄ“ces attÄ«stÄ«bā. Jo bagātāka sabiedrÄ«ba, jo dārgākas rotaļlietas. Nevar taču mÅ«sdienu rotaļlietas salÄ«dzināt tām nabaga spēļmantiņām, ar kādām bÄ“rni spÄ“lÄ“jās kādreiz. LÄ«dz ar to arÄ« tādu pieaugušo rotaļlietu (vai spēļu) kā, teiksim, “zaļais kurss” izmaksas nav pat salÄ«dzināmas ar mÅ«su mazo rotaļu vilcieniņu par “desmit kapeikām”.

Otrkārt, atļaušos bÅ«t pat tik optimistisks, ka pieļauju: kādreiz, ap 2040. gadu šis projekts varÄ“tu bÅ«t pietiekami attÄ«stÄ«jies, pielāgojies situācijai un varbÅ«t pat sākt dot kādu pozitÄ«vu ekonomisko efektu. Nav teikts, ka tā bÅ«s, bet varbÅ«tÄ«ba ir lielāka par nulli. Tā ka jācenšas ikvienā lietā saskatÄ«t labo, skaisto.

Kas tur beigās sanāks, neviens nezina

TomÄ“r jebkurā gadÄ«jumā “Rail Baltica” ir un vÄ“l ilgi bÅ«s projekts ar visai šaubÄ«gu ekonomisko lietderÄ«bu. Stāsti par tā militāro nozÄ«mi, manuprāt, arÄ« ir stipri pārspÄ«lÄ“ti, jo par projektā ieguldÄ«to naudu Baltijas telpu varÄ“tu nobruņot tā, ka nekādam Putinam uz šo pusi pat skatÄ«ties negribÄ“tos. Cita lieta, ka šÄdiem nolÅ«kiem neviena ES nedotu nekādus miljardus. ArÄ« tagad, dalot ES naudu, militārie aspekti tiek pieminÄ“ti labākajā gadÄ«jumā tikai garāmejot. Kā papildu arguments, nevis kā pamata arguments.

ŠobrÄ«d, kad eiforijas burvju plÄ«vurs ir kritis un gandrÄ«z visi apjautuši reālo situāciju, rodas jautājums - ko darÄ«t tālāk? Varianti ir tikai divi: vai nu projektu slÄ“gt (iekonservÄ“t), vai turpināt. Lai labāk saprastu, ko izvÄ“lÄ“ties, vispirms jāsaprot projekta sākotnÄ“jā jÄ“ga. Jau no paša sākuma tā ekonomiskā lietderÄ«ba nebija prioritāra. Tas bija un joprojām ir tÄ«ri politisks (tagad arÄ« militārs) projekts. Var pat teikt - solidārs projekts. Visā ES nemitÄ«gi tiek realizÄ“ti daudzi un dažādi mega projekti (to ekonomiskais izdevÄ«gums ir otršÄ·irÄ«gs), un pÄ“c taisnÄ«gas sadales principa kaut kas bija jāatvÄ“l arÄ« Baltijas reÄ£ionam.

Kad raugāmies uz lÄ«dzÄ«giem projektiem, tad nekad nevajadzÄ“tu aizmirst projektekonomikas “tÄ“va”, Kolumbijas universitātes profesora Džeimsa Rona Scilarda nemirstÄ«go citātu: “Ja jÅ«s cilvÄ“kiem uzreiz pateiksiet, kā projekts patiesi beigsies, tad nevienu nepārliecināsiet un naudu nedabÅ«siet. Bet, ja drusku pamānÄ«sieties, tad bÅ«s gan entuziasms, gan nauda. Tiesa, kāds jutÄ«sies piekrāpts.”

ŠÄ« vienkāršÄ, bet ļoti precÄ«zā atziņa vienmÄ“r jāpatur prātā, kad vÄ“rtÄ“jam kādu projektu. Šo atziņu varÄ“tu papildināt ar domu, ka, tāda mÄ“roga projektu uzsākot, neviens patiesÄ«bā nemaz nezina, kā tas beigsies. VÄ“l jo vairāk tāpÄ“c, ka projektekonomikā galvenais ir pats process (naudas apguve), nevis tā rezultāts.

Dusmas par pieviltajām cerībām

Kad pirms gandrÄ«z divdesmit gadiem toreizÄ“jais ES transporta lietu komisārs SÄ«mss Kallass sāka bÄ«dÄ«t “Rail Baltica” dzelzceļa projektu, tad viņš tikai aptuveni apjauta, pie kā tas novedÄ«s un kā projekts izskatÄ«sies beigu posmā. Tajā pašÄ laikā 85% ES finansÄ“jums solÄ«ja lielu ekonomisko pienesumu kaut vai projektÄ“šanas un bÅ«vniecÄ«bas gaitā.

Visus šos nu jau padsmit gadus notika sÄ«ka (vai varbÅ«t arÄ« ne tik sÄ«ka) mānÄ«šanās, kas ļāva piesaistÄ«t gan ES naudu, gan budžeta lÄ«dzfinansÄ“jumu. Daudzi labi nopelnÄ«ja. Tiesa, kā pieminÄ“tā citāta beigu daļā teikts: kāds jutÄ«sies piekrāpts. Turklāt ne tik daudz par iztÄ“rÄ“tajiem miljardiem (tos neviens nevar uztvert kā reālu naudu, vienÄ«gi kā tÄ«ru abstrakciju), bet gan par pieviltajām cerÄ«bām.

IztÄ“lÄ“ redzÄ“jām animācijas sapņu bildi, bet realitātÄ“ vientuļas sliedes kaut kur mazapdzÄ«votā nekurienÄ“. Komplektā ar tām pašÄm vecā platuma sliedÄ“m uz lidostu (caur jau esošo Imantas dzelzceļa pieturu), jaunu RÄ«gas centrālās dzelzceļa stacijas Ä“ku par 300 miljoniem eiro un pusuzbÅ«vÄ“tu neesoša dzelzceļa tilta balstu blakus jau esošajam tiltam. Tieši pretÄ« vienam tādam pašam otrpus tiltam, kas saglabājies vÄ“l no cara laikiem.

Dusmoties, lamāt valdÄ«bu, iepriekšÄ“jos un tagadÄ“jos projekta vadÄ«tājus, bez šaubām, var un vajag, bet tas tā, tikai emocionālam lÄ«dzsvaram. Ko darÄ«t konstruktÄ«vi? JÄ“gpilni? Turpināt darÄ«t to, ko paredz projektekonomikas darbÄ«bas pamatprincipi, un nemeklÄ“t tajos to, kas tur nekad nav bijis.

Proti, nevajag šajā projektā meklÄ“t kādu klasiskās ekonomikas izdevÄ«gumu vai lietderÄ«gumu. Tā tur nav un nebÅ«s. Toties ir tas, kas projektekonomikā svarÄ«gākais - piešÄ·irtā nauda. Kura jāapgÅ«st. Tik vien tā darba: visu labi uzrakstÄ«t un apgÅ«t piešÄ·irto naudu. Neticu, ka Latvijā bÅ«tu liels šÄ«s nozares speciālistu trÅ«kums. Tā ka par “Rail Baltica” projekta nākotni varam bÅ«t droši. Tas nepazudÄ«s.

P.S. Kolumbijas universitātes profesora, projektekonomikas “tÄ“va” Džeimsa Rona Scilarda tÄ“lu izdomāju mākslinieciskam krāšÅ†umam. Tas nav reāls cilvÄ“ks, tāpat kā viņa “slavenais” citāts.