Iesaki rakstu:

Aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudzām Latvijas valsts amatpersonām, kas regulāri dodas ārvalstu komandÄ“jumos, ir kļuvuši par patÄ«kamu, turklāt neviena neuzskaitÄ«tu piedevu pārÄ“jam atalgojumam, - faktiski uz valsts rÄ“Ä·ina ierÄ“dņi un politiÄ·i gÅ«st iespÄ“ju iegādāties lidojumus un citus labumus sev un Ä£imenes locekļiem.

Vācijas politiÄ·iem jāaiziet par punktu piesavināšanos

„Krāj pins punktus un iegÅ«sti bezmaksas aviobiļetes! airBaltic Club valÅ«ta joprojām ir pins. Krāj pins punktus, lai apmainÄ«tu tos pret bezmaksas lidojumiem, nododamo bagāžu vai airBaltic dāvanu kartÄ“m,” – tā savus lojalitātes punktus reklamÄ“ aviokompānija airBaltic.

ArÄ« lielai daļai citu pasaules aviokompāniju ir lojalitātes programmas, kuru bÅ«tÄ«ba ir viena un tā pati – jo vairāk, tālāk un biežāk cilvÄ“ks lido, jo vairāk lojalitātes punktu viņš saņem, un tos iespÄ“jams apmainÄ«t pret „bezmaksas” lidojumiem un citām vÄ“rtÄ«bām.

Īsti bez maksas gan šie lojalitātes punkti ir cilvÄ“kiem, kuri paši par saviem lidojumiem nemaksā, un viņu vidÅ« liela daļa ir valsts amatpersonas, kas dodas dienesta komandÄ“jumos.

Pirms vairākiem gadiem Vācijā atklājās, ka augstas valsts amatpersonas savus „nopelnÄ«tos” lojalitātes punktus ir izmantojušas personiskām vajadzÄ«bām. Viņu vidÅ« bija BerlÄ«nes ekonomikas ministrs Gregors Gisi, kurš bija izlietojis valsts komandÄ“jumos iegÅ«tos aviokompānijas Lufthansa Bonus Miles lojalitātes punktus, lai iegādātos aviobiļetes sev tuviem cilvÄ“kiem.

G. Gisi bija spiests aiziet no amata un publiski paziņoja: „Es esmu pieļāvis kļūdu, ko es sev nevaru piedot.” Turklāt viņš nebija vienÄ«gais, kas šÄdas valsts un personiskās kabatas sajaukšanas dēļ zaudÄ“ja amatu, - par to pašu tika apsÅ«dzÄ“ti vÄ“l vairāki parlamenta deputāti un citas amatpersonas.

Latvijas izņēmums – KultÅ«ras ministrija

Taču, kamÄ“r Vācijas politikā šÄda valsts lÄ«dzekļu izmantošana personiskām vajadzÄ«bām tiek uzskatÄ«ta par nepieņemamu un ir aizliegta ar likumu, Latvijā situācija ir pilnÄ«gi citāda.

GandrÄ«z visās Latvijas valsts iestādÄ“s valda neformāls viedoklis – dienesta komandÄ“jumos iegÅ«tie lojalitātes punkti ir attiecÄ«go ierÄ“dņu personiskā manta un papildu labums, par ko iestādes vadÄ«bai nav nekādas intereses.

Diena atrada tikai vienu izņēmumu – KultÅ«ras ministriju. Daces Melbārdes vadÄ«tā ministrija atklāj, ka tāpat kā citās valsts iestādÄ“s arÄ« tajā airBaltic lojalitātes programmas pins punkti tiek uzkrāti katrai fiziskajai personai – ministrijas darbiniekiem, nevis ministrijai kā biļešu pasÅ«tÄ«tājam.

Taču šÄ« bija vienÄ«gā ministrija, kas uzskatÄ«ja par nepieciešamu nekavÄ“joties veikt vadošo iestādes amatpersonu aptauju, lai noskaidrotu, ka pÄ“dÄ“jos divos gados uzkrātos punktus nav izmantojusi ne pati ministre, ne kāds no astoņiem vadošajiem ministrijas darbiniekiem.

TomÄ“r arÄ« KultÅ«ras ministrija izvairās no skaidras atbildes uz jautājumu - kādi iekšÄ“jie normatÄ«vie akti iestādÄ“ nosaka kārtÄ«bu rÄ«cÄ«bai ar aviokompāniju lojalitātes punktiem, ko iestādes darbinieki ir ieguvuši, dodoties valsts apmaksātos komandÄ“jumos un citos ārvalstu braucienos, un ko nosaka šie normatÄ«vie akti. Cik noprotams, šÄdu noteikumu nav arÄ« šajā iestādÄ“.

Satiksmes ministrs klusē tāpat kā viņa ministrija

ŠÄ gada janvārÄ« jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits plašu ievÄ“rÄ«bu guva ar savu publisko atteikšanos no airBaltic viņa lojalitātes kartei piešÄ·irtās VIP pakalpojumu paketes (iespÄ“ja divreiz gadā bez maksas ceļot biznesa klasÄ“ un pārvadāt rokas bagāžu, izmantot VIP zāli un prioritāru reÄ£istrāciju).

„ŠÄda veida piedāvājumi nav savietojami ar likumu par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonām. Otrkārt, tas nebÅ«tu Ä“tiski attiecÄ«bā pret tiem daudzajiem miljoniem airBaltic pasažieru, kas lido, izmanto pakalpojumus un viņiem šis Ä«pašais VIP pakalpojums ir jānopelna,” toreiz paziņoja T. Linkaits.

Toties par valsts apmaksātos lidojumos saņemtiem lojalitātes punktiem personiskām vajadzÄ«bām principiālais satiksmes ministrs ir daudz nerunÄ«gāks, - viņš pats uz jautājumiem šai saistÄ«bā vispār neatbild, un arÄ« viņa vadÄ«tā Satiksmes ministrija pauž KultÅ«ras ministrijai diametrāli pretÄ“ju nostāju.

T. Linkaita vadÄ«tā ministrija uzskatot, ka, tā kā „spÄ“kā esošie normatÄ«vie akti nereglamentÄ“ aviokompāniju lojalitātes karšu un tajos uzkrāto punktu izmantošanas noteikumus”, ministrijas iekšÄ“jos normatÄ«vos dokumentos nekāda atsevišÄ·a kārtÄ«ba rÄ«cÄ«bai ar aviokompāniju lojalitātes punktiem neesot noteikta.

ArÄ« uz atkārtotu Dienas jautājumu, vai tiešÄm Satiksmes ministrija nevÄ“las un negatavojas noskaidrot, kādu personisko labumu no dienesta komandÄ“jumiem, tātad uz valsts rÄ“Ä·ina ir guvušas ministrijas vadošÄs amatpersonas, atbilde ir – tas netiks noskaidrots.

Apliecinājumam, ka „ministrija, iegādājoties aviobiļetes darbinieku komandÄ“jumu nodrošināšanai, neievāc un nekad nav ievākusi informāciju par darbinieka privātā rÄ«cÄ«bā esošajām lojalitātes kartÄ“m vai dalÄ«bu jebkādās lojalitātes programmās”, T. Linkaita vadÄ«tā iestāde vÄ“l piebilst – tā veicot „tikai tādu savu darbinieku personas datu apstrādi, kurai ir likumÄ«gs pamats un leÄ£itÄ«ms nolÅ«ks”.

Reirs, Bordāns, RinkÄ“vičs – klusÄ“ visi

LÄ«dzÄ«ga ir arÄ« citu ministriju nostāja. „AttiecÄ«bā uz amatpersonu personÄ«gā lietošanā esošÄm lidsabiedrÄ«bu lojalitātes kartÄ“m vai individuālu dalÄ«bu atlaižu programmās, kuras piesaistÄ«tas konkrÄ“tai personai, informÄ“jam, ka ārÄ“jie normatÄ«vie akti neaizliedz valsts pārvaldes darbiniekiem vai amatpersonām individuālu dalÄ«bu lojalitātes vai atlaižu programmās,” skaidro Finanšu ministrija.

Tās ieskatā valsts pārvaldes normatÄ«vie akti un darba lÄ«gumi neparedzot informācijas par bonusa punktu piešÄ·iršanu un to izlietojumu apstrādi, jo šÄdu personas datu apstrādei neesot tiesiska pamata. Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs uz jautājumu, cik lojalitātes punktus viņš saņēmis par lidojumiem dienesta komandÄ“jumu ietvaros un kā tos izmantojis, atbildÄ“t nevÄ“las.

ArÄ« bezkompromisu tiesiskumu sološÄ Jāņa Bordāna vadÄ«tā Tieslietu ministrija apliecina, ka „neviens normatÄ«vais akts Latvijā, tajā skaitā Tieslietu ministrijas iekšÄ“jie noteikumi, neregulÄ“ kārtÄ«bu par aviokompāniju lojalitātes punktiem”.

Savukārt uz jautājumu, vai tas nozÄ«mÄ“, ka arÄ« ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki un departamentu vadÄ«tāji atsakās sniegt ziņas par lojalitātes punktiem, ko saņēmuši pÄ“dÄ“jos divos gados, un par to izlietojumu, atbilde vairs netiek sniegta.

Ä€rvalstu komandÄ“jumos pÄ“rn Ä«paši intensÄ«vi braucis ārlietu ministrs Edgars RinkÄ“vičs, - ministra un viņa sabiedrisko attiecÄ«bu padomnieka Mārtiņa DrÄ“Ä£era komandÄ“jumiem 2018. gadā kopā iztÄ“rÄ“ti 118 885 eiro. TomÄ“r ne politiÄ·is, ne viņa vadÄ«tā ministrija datus par privāti sakrātajiem un iztÄ“rÄ“tajiem lojalitātes punktiem neatklāj.

ArÄ« šajā ministrijā neesot izdoti iekšÄ“jie normatÄ«vie akti, kas regulÄ“ rÄ«cÄ«bu ar aviokompānijas lojalitātes punktiem, kā arÄ« ministrijā netiekot veikta nekāda uzskaite par aviokompānijas lojalitātes punktiem.

VienÄ«gā atšÄ·irÄ«ba – uz jautājumu, vai arÄ« pārÄ“jās Ä€rlietu ministrijas vadošÄs amatpersonas atsakās sniegt ziņas par lojalitātes punktiem, ko tās par dienesta braucieniem saņēmušas pÄ“dÄ“jo divu gadu laikā, tiek paskaidrots – ministrijas atbilde, ka tai šÄdu datu nav, neesot „interpretÄ“jama tādÄ“jādi, ka ministrijas amatpersonas atsakās sniegt ziņas par lojalitātes punktiem un to izmantošanu”.

TikmÄ“r pašas Ä€rlietu ministrijas amatpersonas – ministrs, valsts sekretārs, tā vietnieki un departamentu vadÄ«tāji –, faktiski apgāžot šo atbildi, ziņas par to, kā izmantojuši sakrātos lojalitātes punktus, tomÄ“r nesniedz.

Valsts kontrole mēģina izlocīties

Netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka arÄ« Elitas KrÅ«miņas vadÄ«tajā Valsts kontrolÄ“ par dienesta braucieniem saņemtiem lojalitātes punkti tiek uzskatÄ«ti par personisku mantu, šÄ« iestāde tāpat skaidro – tā revÄ«zijās nekad neesot vÄ“rtÄ“jusi jautājumu saistÄ«bā ar aviokompāniju lojalitātes punktu piešÄ·iršanu un izmantošanu publiskajā sektorā.

Valsts kontrole bÅ«tÄ«bā apliecina – ir reizes, kad šÄ« citkārt asā un principiālā iestāde var bÅ«t ļoti nevarÄ«ga. „Dati par piešÄ·irtajiem lojalitātes punktiem ir fizisko personu un aviokompāniju rÄ«cÄ«bā un šÄda informācija Valsts kontroles pārbaudÄ“m nav pieejama,” E. KrÅ«miņas viedokli izklāsta iestādes preses pārstāve. Turklāt dažādām aviokompānijām esot „atšÄ·irÄ«ga politika lojalitātes punktu piešÄ·iršanā”

E. KrÅ«miņas vadÄ«tā iestāde izsaka pateicÄ«bu par „jautājuma aktualizÄ“šanu”, taču uz jautājumu, vai šajā jomā tiek plānotas kādas darbÄ«bas, vispirms vienkārši neatbild un tikai pÄ“c atkārtotas jautāšanas apliecina, ka „neplāno veikt revÄ«ziju, lai vÄ“rtÄ“tu jautājumu par konkrÄ“tu personu rÄ«cÄ«bu, izmantojot/neizmantojot aviokompāniju piešÄ·irtos lojalitātes punktus”.

Lai gan airBaltic akciju kontrolpaketes turÄ“tājs ir Latvijas valsts, E. KrÅ«miņas viedoklis esot: „LikumdevÄ“js Valsts kontrolei nav piešÄ·Ä«ris pilnvaras veikt revÄ«zijas privātās kapitālsabiedrÄ«bās, kurās kapitāla daļas vai akcijas nepieder publiskai personai, kā arÄ« pārbaudÄ«t privātpersonu darÄ«jumus.”

KNAB sācis pārbaudi

Tiesa, valsts iestāžu nostājai var nākties mainÄ«ties. Kopš februāra beigām Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic pārbaudi saistÄ«bā ar tam iesniegumā norādÄ«tiem faktiem par virkni ministriju, kurās to apmaksātos lidojumos konkrÄ“tu personu iegÅ«tie lojalitātes punkti netiek uzskaitÄ«ti un gadiem ilgi ir bijuši brÄ«vi izmantojami konkrÄ“to lidojumos devušos ierÄ“dņu un politiÄ·i personiskajām vajadzÄ«bām.

„Šie lojalitātes punkti ir uzskatāmi par materiālu vÄ“rtÄ«bu, jo tos saņemošÄs personas tos var apmainÄ«t pret bezmaksas lidojumiem, uzturÄ“šanos viesnÄ«cās un citiem labumiem. Tas nozÄ«mÄ“, ka šajās iestādÄ“s, iespÄ“jams, sistemātiski un gadiem ilgi amatpersonas ir nelikumÄ«gi izmantojušas valsts resursus un guvušas no tām personisku labumu,” teikts iesniegumā, kurā minÄ“tos faktus pašlaik pārbauda KNAB.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.