Iesaki rakstu:

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrÄ«bu pandÄ“mijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas nekā bailes.¹ TomÄ“r es tam nepiekritÄ«šu.

Protams, daļēji var pievienoties profesores teiktajam par vietÄ“jās aristokrātijas trÅ«kumu, neprasmi uzturÄ“t saziņas kultÅ«ru, paužot savas jÅ«tas, infantilo rādÄ«šanu vienam uz otru ar pirkstiem brÄ«dÄ«, kad jāuzņemas atbildÄ«ba.

Kā veselÄ«bas ministrs teica: “Bet ko pārÄ“jās ministrijas ir darÄ«jušas?” Sak, varÄ“ja taču tiesneši vai vismaz to palÄ«gi tiesas sÄ“dÄ“s apzinÄ«gi apvakcinÄ“t dalÄ«bniekus, aktieri, mÅ«ziÄ·i un diplomāti apzvanÄ«t pensionārus, zemkopji darināt kaņepju palagus sirgstošajiem, kā arÄ« brÅ«vÄ“t vitamÄ«nu dzÄ“rienus un pedagogi nevis apzināt iespÄ“jas inficÄ“ties ar slimÄ«bu, bet pasniegt stundas par vakcÄ«nu izstrādes vÄ“sturi un to pienesumu sabiedrÄ«bas vidÄ“jā dzÄ«ves ilguma palielināšanā.

Bet, runājot par profesores piesauktajiem arisokrātiem kā uzvedÄ«bas paraugu, jāatzÄ«st, ka tie palÄ«dzÄ“ja radÄ«t brÄ«nišÄ·Ä«gus mākslas darbus, mÅ«ziku un prozu. TomÄ“r bez augstākām garÄ«gām vÄ“rtÄ«bām tie tikpat labi varÄ“ja bÅ«t arÄ« pÄ“dÄ“jie nelieši, uzdzÄ«votāji un sÄ«kumaini tautas ekspluatatori, kuri pat varÄ“ja izraisÄ«t veselus pasaules karus vecu aizvainojumu, radu Ä·ildu un tukšu ambÄ«ciju dēļ.

Latvijā realitāte ir tāda, ka ir pat veseli reÄ£ioni LatgalÄ“, kur vakcinācijas aptvere vecā gadagājuma cilvÄ“ku vidÅ« ir aptuveni 30%. Un vÄ“l raksturÄ«gi, ka mazāka vakcinācijas aptvere ir tieši krievalodÄ«go populācijā.

Ko tas liecina? IespÄ“jams, kāds arÄ« protestÄ“ pret kārtÄ“jo slikto valdÄ«bu, paužot pasÄ«vu agresiju un izvÄ“loties nevakcinÄ“ties. TomÄ“r visticamāk šeit tomÄ“r valda bailes. Bailes no nezināmā, nejaukā. Un tajā brÄ«dÄ«, kad iztÄ“lotās briesmas apdraud cilvÄ“ku, ir divi rÄ«cÄ«bas modeļi – cÄ«nÄ«ties vai bÄ“gt.

Tos, kuri pieraduši cÄ«nÄ«ties, proaktÄ«vo sabiedrÄ«bas daļu padomju laikā centÄ«gi centās piesÄ“dināt – nelien augstāk, vÄ“l nopļaus, pieklusini savas ambÄ«cijas un nespekulÄ“ (t.i. nenodarbojies ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bu), lai neatzÄ«st par komunistiskās iekārtas grāvÄ“ju. Varoņi vairāk bija pielÄ«dÄ“ji un hameleoni nekā tie, kuri nāk ar savu iniciatÄ«vu. Kad izpaliek cīņa t.i. praktiska rÄ«cÄ«ba, paliek bailÄ“s balstÄ«tais uzvedÄ«bas modelis – bÄ“gt. Šai gadÄ«jumā vienkārši nedarÄ«t neko.

Klāt vÄ“l nāk kaimiņu valsts informatÄ«vās telpas spiediens, kur valdošajam aparātam, lai saglabātu varu, ir izdevÄ«gi atainot pasauli kā kaut ko biedÄ“jošu. Apkārt valda naidÄ«gie rietumi, sazvÄ“restÄ«bas, diversanti un ārzemju aÄ£enti, planÄ“ta Niburu, kura tuvojas zemei, visbeidzot asteroÄ«di, kuri tÅ«lÄ«t, tÅ«lÄ«t var ietriekties mÅ«su planÄ“tā, dranÄ·Ä«gs uzturs, noziegumi, nacisti un krāpnieki.

VienÄ«gais patiesi uzticamais, kas vÄ“l tajā atlicis, ir valdošais, patiesi stabilais režīms, kurš jÅ«s aizsargās ar virsskaņas raÄ·etÄ“m! Diemžēl pÄ“dÄ“jais nepasargā no vÄ«rusa, bet neko, nebāzÄ«šu galvu ārā, un mani tas neskars. Antivakseru argumenti kalpo vienkārši par alibi, lai pastāvÄ“tu status quo, iekapsulÄ“tos. Vecam cilvÄ“kam turklāt domāšana nav tik elastÄ«ga, lai krasi pārvÄ“rtÄ“tu iepriekš pieņemto lÄ“mumu pareizÄ«bu.

Kāds ir risinājums vakcinācijas aptveres palielināšanai šajā vidÄ“? Kā redzams, milzÄ«gie PR pasākumi ar vakcinācijas centriem, atkailinātām rokām varbÅ«t palÄ«dz novakcinÄ“t jaunatni, bet vecā gadagājuma cilvÄ“ki ir pilnÄ«gi imÅ«ni pret to. Sak, vai mazums propagandas redzÄ“ts savā dzÄ«vÄ“, lai katram uzsaukumam skrietu pakaļ.

Vai atslēgas moments ir skaļi apraudātais moments, ka kādam neaizsūta pavēsti viņa dzimtajā valodā? Baidos, ka tādas lapeles vairāk kalpos iekuram krāsnij nekā kā reāls pamudinājums valstij, kuras valdībai jau tā trūkst uzticības, uzticēt arī savu veselību. Arī Krievija nebūt nav pirmrindniece vakcinācijas aptveres ziņā.

Risinājums ir uzrunāt katru personÄ«gi. PiesaistÄ«t vietÄ“jos cilvÄ“kus, ja lokālajam Ä£imenes ārstam trÅ«kst resursu, kuri, apzvanot lÄ«dzpilsoņus, nevis vienkārši saka – vakcinÄ“jieties, bet runā par savu piemÄ“ru, pasaka – es to darÄ«ju, arÄ« man apkārtÄ“jie, un nav izauguši ne ragi, ne nagi. JÅ«tos lieliski un pasargāts/a, kā arÄ« nu daudz mazākā mÄ“rā varu apdraudÄ“t apkārtÄ“jos. Pievienojieties! Un vÄ“l pazvanÄ«t otru, trešo reizi, jo ne visi var uz kādu rÄ«cÄ«bu izšÄ·irties vienas sarunas brÄ«dÄ«. VarbÅ«t vÄ“l aizbraukt kopā ar pastnieku un parunāt klātienÄ“, kā to dara Lietuvā.

Ko varam darīt kā sabiedrība, kādas zāles būtu dodamas pret bailēm ne tikai pandēmijas apstākļos?

DievbijÄ«ba ir laba lieta, tā palÄ«dz sakārtot dzÄ«vi un nejaukt ārā citu, piemÄ“ram, izjaucot Ä£imenes, bet vienkārši bezjÄ“dzÄ«gas bailes iznÄ«cina dvÄ“seli.

Bībelē, kura gadsimtu gaitā cilvēcei ir kalpojusi kā iedvesmas un garīgā stiprinājuma avots veselām paaudzēm, ir lielisks citāts: Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. 2Tim1:7

Instinktu lÄ«menÄ« cilvÄ“ciski ir domāt par nebÅ«šanām, tās domās bezgalÄ«gi šÄ·etināt, jo tā šÄ·ietami liekamies pasargāti – liekas, esam apzinājuši visus iespÄ“jamos draudus dažādiem situāciju attÄ«stÄ«bas scenārijiem. TomÄ“r tas ne vienmÄ“r kaut kur ved, gluži otrādi, mÄ“dz ievest liekā stresā un bailÄ“s, kas paralizÄ“. Ne visu varam mainÄ«t, bet, ja ir iespÄ“ja, tad to darām, pārejam uz rÄ«cÄ«bu!

Tādēļ lieliski ir mainÄ«t fokusu no nebÅ«šanām un iespÄ“jām.

Beidzot vÄ“l, brāļi, kas vien ir patiess, kas svÄ“ts, kas taisns, kas šÄ·Ä«sts, kas patÄ«kams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet! Fil 4:8

Angliski šis citāts ir vÄ“l spÄ“cÄ«gāks – domājiet par ekselenci un to, kas ir balvas vÄ“rts!

Finally, brothers and sisters, whatever is true, whatever is noble, whatever is right, whatever is pure, whatever is lovely, whatever is admirable—if anything is excellent or praiseworthy—think about such things. Phil 4:8

Vai mana rÄ«cÄ«ba, izgāžot žulti, ir balvas vÄ“rta? Vai es rÄ«kojos ekselenti, ierāvies/usies savā alā? Vai pasaulÄ“ ir tikai šausmas vai lietas, kas ir šÄ·Ä«stas un mÄ«lÄ«gas? VarbÅ«t pats/i varu tāds/a bÅ«t? Nezāģēt apkārtÄ“jos, bet strādāt pie sevis, pateicoties par visu, nevis tikai šÄ·endÄ“joties par to, kā nav. Atceroties par deportÄ“tajiem, mirušajiem, iznÄ«cinātajiem pasaules karos un sÄ“rgās, tomÄ“r nepaliekot mūžīgajās sÄ“rās un melanholijā, kā arÄ« bailÄ“s, ka kas tāds var atkārtoties, tādēļ labāk neko nepasākt.

Un pandÄ“mijas sakarā - vai tas ir cÄ“li uzmest apkārtÄ“jiem sevi kā slogu, kas mÄ“nešiem aizņem intensÄ«vās terapijas gultu? Vai tomÄ“r solidarizÄ“ties vakcinÄ“joties ja ne sevis, tad apkārtÄ“jo un sev mīļo cilvÄ“ku dēļ.

DzÄ«vot pats par sevi ir riskanti. Jautājums: “Kā mÄ“s šos riskus varam menedžēt, lai dzÄ«ve neapstātos?” Ne vienmÄ“r risinājums ir braukšana uz 30km/h, lai izvairÄ«tos no visa, kas varÄ“tu draudÄ“t, sevišÄ·i, ja jāveic tāls ceļš (šai gadÄ«jumā, izvairoties no visām iespÄ“jamajām vakcÄ«nas blaknÄ“m, vienkārši nevakcinÄ“joties un apstādinot sabiedrisko dzÄ«vi).  Tāpat kā apgādājamies ar drošÄ«bas jostām un izguļamies pirms ceļa, lai iespÄ“ju robežās nodrošinātu drošu satiksmi, tāpat arÄ« vakcÄ«na var palÄ«dzÄ“t dzÄ«vot piepildÄ«tu dzÄ«vi, nebaidoties uzņemt sev tuvos ciemos, apmeklÄ“jot reliÄ£iskos un kultÅ«ras pasākums, redzot apkārtÄ“jo smaidus, nevis daudzu piesauktos “uzpurņus”. Jā, kā katrām zālÄ“m, protams, nāk klāt risks, bet vai tas nav tā vÄ“rts?

Draugi, mazāk skatāmies TV, bet izejam ārā un priecājamies par dzÄ«vi, nodrošinoties, lai gan mÄ“s, gan apkārtÄ“jie bÅ«tu arÄ« dzÄ«vi!

1.       https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/psihoterapeite-ancane-sabiedriba-pandemija-valda-dusmas-nevis-bailes.a427639/