Iesaki rakstu:

13.septembrÄ« – piektdienā, kad bija vÄ“rojams pilnmÄ“ness, Latvijas valdÄ«bas vadÄ«tājs Krišjānis Kariņš informÄ“ja iedzÄ«votājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pÄ“c Jaunās konservatÄ«vās partijas prasÄ«bas valdÄ«ba uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansÄ“juma novirzÄ«šanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.

Kariņš uzsvÄ“ra, ka 2020.gadā netiks celti nodokļi. ParedzÄ“ts, ka no 2020.gada 1.janvāra tiks pacelts diferencÄ“tais neapliekamais minimums lÄ«dz 300 eiro. Kopumā ministrijām prioritāriem pasākumiem bÅ«s pieejami aptuveni 190 miljoni eiro.

KomentÄ“jot budžeta pieņemšanu valdÄ«bā, Jaunās konservatÄ«vās partijas lÄ«deris un tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka budžeta skatÄ«šana valdÄ«bā bija smaga cīņa. Bordāns lepojoties, ka viņa vadÄ«tajai partijai ir izdevies panākt vairākas lietas, piemÄ“ram, papildu naudu skolotājiem un zinātniekiem, kā arÄ« vienošanos par minimālās algas celšanu lÄ«dz 500 eiro no 2021.gada 1.janvāra.

Neviens nešaubās, ka šoreiz Bordāns teica taisnÄ«bu. Visi atceras daudzos partijas pārstāvju ultimātus gan par Latvijas Universitātes rektora IndriÄ·a Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā, gan par jauna cietuma celšanu Liepājā, kā arÄ« citus šÄ«s partijas pārstāvju izvirzÄ«tos ultimātus, draudot ar valdÄ«bas gāšanu gadÄ«jumā, ja tie netiks pildÄ«ti.

PÄ“c tā sauktā bÅ«vnieku karteļa skandāla sākuma Bordāns piekrita atlikt uz gadu jautājumu par lÄ«guma slÄ“gšanu ar bÅ«vniekiem par cietuma celtniecÄ«bu. Viņš uzsvÄ“ra, ka tiks rÄ«kots jauns konkurss par cietuma celtniecÄ«bu un tajā varÄ“s piedalÄ«ties arÄ« ārvalstu bÅ«vnieki.

Var tikai apbrÄ«not citu valdošÄs koalÄ«cijas partiju pacietÄ«bu un spÄ“ju nesteigties ar skaļiem paziņojumiem par Jaunās konservatÄ«vās partijas daudzajiem ultimātiem un prasÄ«bām, kas vÄ“rotājiem no malas bieži izskatÄ«jās pÄ“c niÄ·ošanās un savu kaprīžu bÄ«dÄ«šanas.

Kā jau ierasts, pÄ“c vienošanās panākšanas ar budžetu pilnÄ«bā nav apmierināta neviena partija. PiemÄ“ram, “AttÄ«stÄ«bai/Par” pārstāve – veselÄ«bas ministre Ilze Viņķele nav apmierināta, ka medicÄ«na saņems mazāk naudas, nekā tika solÄ«ts agrāk. PilnÄ«bā nav apmierināts arÄ« iekšlietu ministrs Sandis Ä¢irÄ£ens, kurš gribÄ“ja bÅ«tiski palielināt algas policistiem un ugunsdzÄ“sÄ“jiem. Protams, visi gribÄ“tu palielināt pensijas pensionāriem un pabalstus invalÄ«diem, kā arÄ« celt algas pārÄ“jiem iedzÄ«votājiem.

Spriešana par nākamā gada budžetu rāda, ka neviena no valdÄ«bu veidojošajām partijām šobrÄ«d nevÄ“las gāzt valdÄ«bu. Kaut arÄ« vairāki Jaunās konservatÄ«vās partijas pārstāvji, kuri regulāri draud ar dažādiem ultimātiem un vicina “dzeltenās kartÄ«tes” Kariņam, varÄ“tu arÄ« izmantot iespÄ“ju bļaustÄ«ties opozÄ«cijā par slikto valdÄ«bu, tomÄ“r šajā partijā daudzi saprot, ka tādā veidā radÄ«s vilšanos daudziem saviem vÄ“lÄ“tājiem.

DzirdÄ“ts viedoklis, ka latviešu vÄ“lÄ“tājiem patÄ«k uzvarÄ“tāji un viņi nicina tā sauktos lÅ«zerus, kuri nespÄ“j izmantot savas iespÄ“jas valdÄ«bā. Spilgts piemÄ“rs tam bija savā laikā Einara Repšes pieņemtais lÄ“mums par “Jaunā laika” aiziešanu no Aigara KalvÄ«ša vadÄ«tās valdÄ«bas un turpmāku strādāšanu opozÄ«cijā. Kaut arÄ« toreiz Repše lepni paziņoja, ka par izveidojušos situāciju vainÄ«gs ir KalvÄ«tis, kurš ir neizlÄ“mÄ«gs un nespÄ“j kontrolÄ“t situāciju valstÄ«, pÄ“c tam partijai strauji kritās reitingi, un tā zaudÄ“ja savu ietekmi Latvijas politikā.

Pārsteidzoši, ka nav dzirdami skaļi ultimāti un prasÄ«bas no tā sauktās Kaimiņa partijas. IespÄ“jams, tam iemesls ir zemie partijas reitingi pÄ“c tās sašÄ·elšanās, kad no Saeimas frakcijas izstājās vairāki deputāti – zināmākie ir Aldis Gobzems un Didzis Šmits. ZÄ«mÄ«gi, ka viņi pirms vÄ“lÄ“šanām bija gatavi veidot valdÄ«bu kopā ar “Saskaņu” un uzlabot attiecÄ«bas ar Krieviju, sakot, ka tas esot vajadzÄ«gs Latvijas uzņēmÄ“jiem. BÅ«tu kādreiz interesanti dzirdÄ“t, kurus tieši uzņēmÄ“jus vÄ“las atbalstÄ«t Gobzems un Šmits. BÅ«tu jauki, ja viņi nosauktu konkrÄ“tus uzvārdus, lai vÄ“lÄ“tāji varÄ“tu labāk saprast, kuru uzņēmÄ“ju intereses tiek lobÄ“tas šÄdā diezgan agresÄ«vā veidā.

ValdÄ«bā esošajiem ministriem no Kaimiņa partijas – Ramonai Petravičai, Ralfam Nemiro un Sandim Ä¢irÄ£enam ir skaidrs, ka šobrÄ«d, kad partijai ir tik zemi reitingi, bÅ«tu bÄ«stami zaudÄ“t vietu valdošajā koalÄ«cijā. Domājams, viņi nebÅ«s tie, kas provocÄ“s valdÄ«bas krišanu budžeta pieņemšanas laikā. LÄ«dzÄ«gi rÄ«kosies arÄ« Artuss Kaimiņš, kurš vairs neskraida ar kameru Saeimā un necÄ«nās pret žurnālistiem, kā arÄ« vairāki šÄ«s partijas deputāti.

Interesanti, ka šoreiz nav dzirdami ultimāti, ko izteiktu Nacionālās apvienÄ«bas pārstāvji. IepriekšÄ“jās valdÄ«bās tieši Nacionālā apvienÄ«ba bija zināma kā aktÄ«va dažādu prasÄ«bu un ultimātu izteicÄ“ja. IespÄ“jams, pat Nacionālajai apvienÄ«bai ir skaidrs, ka bÅ«s grÅ«ti pārspÄ“t Jauno konservatÄ«vo partiju un izvirzÄ«t vÄ“l trakākus ultimātus pārÄ“jiem koalÄ«cijas partneriem. Ir mazliet neierasti vÄ“rot, ka Nacionālā apvienÄ«ba ir kļuvusi par samÄ“rā piekāpÄ«gu un apdomÄ«gu partiju.

ValdÄ«bas saglabāšanā ir ieinteresÄ“ta partija “AttÄ«stÄ«bai/Par”, kas vÄ“las pierādÄ«t, ka ir nopietni ņemama un ietekmÄ«ga partija. VARAM ministrs Juris PÅ«ce turpina aktÄ«vi bÄ«dÄ«t reÄ£ionālo reformu, paciešot daudzo pašvaldÄ«bu vadÄ«tāju iebildumus un kritiku. No malas šÄ·iet, ka viņš Ä«paši daudz uzmanÄ«bas nepievÄ“rš šiem pašvaldÄ«bu vadÄ«tājiem, kuri nevÄ“las zaudÄ“t savas pozÄ«cijas. AktÄ«vi darbojas arÄ« veselÄ«bas ministre Ilze Viņķele, mÄ“Ä£inot izkarot vairāk naudas savai nozarei un palielināt algas mediÄ·iem. Tiesa, apmierināts var justies aizsardzÄ«bas ministrs Artis Pabriks, jo Latvija pildÄ«s NATO prasÄ«bu par 2% no IKP aizsardzÄ«bai.

Ir skaidrs, ka Kariņam nācās pietiekami pÅ«lÄ“ties, lai nomierinātu aktÄ«vos valdošÄs koalÄ«cijas dalÄ«bniekus un vienotos par nākamā gada budžetu. Viņš ir izteicies, ka šÄ« situācija nav vienkārša un ir nogurdinoša visiem. TomÄ“r jāņem vÄ“rā, ka vÄ“l jau neviens nevar justies lÄ«dz galam mierÄ«gs, jo ir paredzÄ“ta budžeta apstiprināšana Saeimā.

Varam nešaubÄ«ties, ka arÄ« Saeimas deputāti nelaidÄ«s garām iespÄ“ju gari un plaši izrunāties par dažādiem tematiem. Kā parasti, aktÄ«vi bÅ«s arÄ« opozÄ«cijas deputāti, kuri izmantos iespÄ“ju teikt skaļas runas un stāstÄ«t, cik labi bÅ«tu, ja valdÄ«bu veidotu, piemÄ“ram, “Saskaņa” un ZZS, kā arÄ« opozÄ«cijā esošie Aldis Gobzems un Didzis Šmits.

“Jaunā VienotÄ«ba” ir premjera partija, tāpÄ“c tai ir gaidāms diezgan grÅ«ts laiks, mÄ“Ä£inot samierināt dažādos partnerus valdošajā koalÄ«cijā un panākt budžeta apstiprināšanu Saeimā. SkatÄ«simies, kā “Jaunās VienotÄ«bas” pārstāvji spÄ“s pildÄ«t šo uzdevumu un cik sekmÄ«gi aizstāvÄ“s budžetu parlamentā. Nav šaubu, ka politikas vÄ“rotājiem tuvākajos mÄ“nešos ir gaidāms pietiekami interesants laiks.