Iesaki rakstu:

2009. gada marta nogalÄ“ ASV ekonomisko palÄ«dzÄ«bu Centrālamerikas valstÄ«m – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). KāpÄ“c? TāpÄ“c, ka šodienas Amerikas Savienotās Valstis atšÄ·iras no lÄ«dzšinÄ“jo prezidentu vadÄ«tām. Mainoties valsts prezidentam, ASV lÄ“nām, bet neatlaidÄ«gi un spÄ«tÄ«gi maina kursu.

Kuģis

IztÄ“losimies kādu lielu kuÄ£i. Tam lÄ«dz ar dzenskrÅ«vi ir piestiprināta neliela lāpstiņa (neliela attiecÄ«bā pret kuÄ£a izmÄ“riem). Lielais kuÄ£is maina virzienu atbilstoši tam, kā pagriežas šÄ« lāpstiņa, kuru mÄ“dz dÄ“vÄ“t par kuÄ£a stÅ«ri. Donalds Tramps ASV pilda lÄ«dzÄ«gas funkcijas.

Uz asām stÅ«res kustÄ«bām lielais kuÄ£is reaģē ar novÄ“lošanos un it kā negribÄ«gi, bet tomÄ“r maina virzienu. Tieši tas nu jau kādu laiku notiek. ASV sāk darÄ«t to, kas kādreiz likās neiespÄ“jams un neiedomājams. Izved karaspÄ“ku no SÄ«rijas, izdara spiedienu uz NATO valstÄ«m, bÅ«vÄ“ žogu uz Meksikas robežas, neielaiž no Dienvidiem ASV virzienā ejošÄs migrantu kolonnas.

Uzpirkšana

Par iemeslu palÄ«dzÄ«bas atteikšanai ir minÄ“to valstu atteikšanās pārtraukt pulcÄ“t migrantus gājienam uz ASV. Dažs labs senators dusmās aizrunājās lÄ«dz tam, ka apgalvoja, ka ekonomiskā palÄ«dzÄ«ba šÄ«m trim valstÄ«m izpaudās tā, ka naudu izmantoja šo valstu vadÄ«tāju uzpirkšanai, lai valstis labvÄ“lÄ«gi attiektos pret ASV, un tagad, nesaņemot šo naudu, šÄ«s valstis pret ASV nebÅ«s tik labvÄ“lÄ«gas. Vairs neatbalstÄ«s ANO balsojumos un citādi.

Ja tā padomā, tad nebÅ«tu slikti ja, piemÄ“ram, Vācija, Anglija, Francija ASV un citas valstis ekonomiski palÄ«dzÄ“tu Latvijai. Mums pietiktu naudas gan medicÄ«nai, gan izglÄ«tÄ«bai un arÄ« NATO maksājumus veiktu bez grÅ«tÄ«bām. Bet nekā, kaut varbÅ«t kļūdos un šÄdi maksājumi tomÄ“r tiek saņemti, lai Latvija bÅ«tu labvÄ“lÄ«ga pret ASV, sÅ«tÄ«tu karavÄ«rus, kur tas nepieciešams amerikāņiem, un bÅ«tu atsaucÄ«ga un izpalÄ«dzÄ«ga arÄ« citās jomās, piemÄ“ram, ar balsojumiem atbalstÄ«tu ASV nostāju ANO.

Migrantu karavānas

Donalds Tramps paziņoja, ka šo valstu vadÄ«ba palÄ«dzÄ“ja organizÄ“t migrantu karavānas un veicināja to iekļūšanu ASV. Var rasties jautājums – kāpÄ“c? KāpÄ“c, piemÄ“ram, arÄ« Latvijas vadÄ«tājiem ir nepieciešams, lai Latvijas Republikas pilsoņi dotos prom uz ES valstÄ«m, strādāt un dzÄ«vot. Publiski, protams, viņi tā nesaka, bet darbi par to liecina.

D. Tramps uz šo jautājumu zina atbildi. TāpÄ“c, ka, piemÄ“ram, Meksika no nelegāli ASV dzÄ«vojošiem meksikāņiem gadā saņem vairāk naudas nekā no naftas eksporta. Meksikāņi sÅ«ta nopelnÄ«to naudu uz Meksiku, tur meksikāņi ar to norÄ“Ä·inās veikalos, veikali maksā nodokļus un ekonomika ir dzÄ«votspÄ“jÄ«ga.

IespÄ“jams, ka arÄ« Latvijā ir lÄ«dzÄ«gi. Ko mÄ“s darÄ«tu, ja prombraucÄ“ji nesÅ«tÄ«tu savām Ä£imenÄ“m uz Latviju naudu, ja viņi šurp nebrauktu atvaļinājumos un netÄ“rÄ“tu, ja nebrauktu ciemos. Vai kāds ir rÄ“Ä·inājis, cik Latvija gadā saņem šÄdas naudas?

Nav brÄ«nums, ka arÄ« Centrālamerikas valstis vÄ“las šÄdi saņemt budžeta papildinājumu, un, ja vÄ“l par to ir gatavas maksāt ASV un citas Eiropas valstis, ar ekonomiskās palÄ«dzÄ«bas svirām, tad grÄ“ks tādu iespÄ“ju neizmantot.

Katru mÄ“nesi ASV varas iestādes noÄ·er simt tÅ«kstošus nelegālo robežpārkāpÄ“ju. Viņus ievieto tam paredzÄ“tajās nometnÄ“s. Šais nometnÄ“s notvertajiem ir jāgaida tiesas lÄ“mums – vai viņi drÄ«kst palikt ASV. Nometnes ir pārpildÄ«tas, un tāpÄ“c, atsijājot mazāk bÄ«stamos, viņus lÄ«dz tiesas lÄ“mumam atlaiž, pretÄ« saņemot apsolÄ«jumu, ka tiesas dienā viņi ieradÄ«sies atkal. Kā jÅ«s domājat, vai daudz ir tādu, kuri ierodas?

BÄ“rni

Daudzi migranti dodas uz ASV ar bÄ“rniem. Ne vienmÄ“r ar saviem. BÄ“rnu esÄ«ba nodrošina iespÄ“ju tikt atlaistam «lÄ«dz tiesai». PatiesÄ«bā, dodot tukšo solÄ«jumu ierasties uz tiesu, viņi dodas savās gaitās, bet bÄ“rni atgriežas Meksikā vai valstÄ«, no kurienes tie nākuši un riņķa dancis turpinās.

Par bÄ“rnu piepulcÄ“šanu kādai Ä£imenei jāmaksā septiņi tÅ«kstoši ASV dolāru par katru Ä£imenes locekli, kuru pavada bÄ“rni. Ä»oti primitÄ«vi aprÄ“Ä·ini liecina, ka, ja gadā ASV robežu pāriet miljons bÄ“gļu un katram ir lÄ«dzi bÄ“rns, tad migrāciju veicinošie un organizÄ“jošie par to saņem septiņus miljardus ASV dolāru.

Vai bÅ«tu liels brÄ«nums, ja šie migrācijas organizÄ“tāji padalÄ«tos ar pasakainajiem ieņēmumiem ar kādu partiju vai ASV senatoru? Citādi nevar izskaidrot pretdarbÄ«bu ASV valsts gaiteņos mÄ“Ä£inājumiem ierobežot bÄ“gļu ierašanos ASV.

Līdzekļi

Lai šo problÄ“mu neļautu atrisināt, demokrāti visādiem lÄ«dzekļiem nepieļauj lÄ«dzekļu piešÄ·iršanu jaunu nometņu celšanai un esošo paplašināšanai.

Interesants mehānisms ir izveidojies. Demokrāti uzstāj, ka Centrālamerikas valstÄ«m ir ekonomiski jāpalÄ«dz, lai tās pret ASV attiektos labi, naudas saņēmÄ“ji par šo naudu organizÄ“ migrantu karavānas un atkal saņem naudu no ASV jau migrantu naudas sÅ«tÄ«jumu veidā uz valsti, no kuras izceļoja.

Nu tas ir beidzies, vismaz tai ziņā, ka naudu minētajām valstīm ASV vairs nedod. Vismaz pagaidām.

Robeža

D. Tramps paziņoja, ka grasās slēgt ASV un Meksikas robežu. Robežu atvērs tikai tad, kad migrantu plūsma būs apturēta.

No tā cietÄ«s abas valstis, Ä«paši uzņēmÄ“ji, bet D. Tramps ir nolÄ“mis to darÄ«t, jo viņam citas iespÄ“jas apturÄ“t migrantu nelegālu ierašanos ASV vairs neesot. Viņš atšÄ·irÄ«bā no iepriekšÄ“jiem valsts vadÄ«tājiem jau vairākkārt ir pierādÄ«jis, ka spÄ“j darÄ«t arÄ« nepopulāras lietas gaišÄkas nākotnes vārdā.

Meksika paziņoja, ka nereaģēs uz ASV spēka akcijām un nepiekāpsies. Bet kur viņi liksies?

ES

Eiropas Savienība izliekas neredzam, ka ASV maina kursu, ES izliekas nesaprotam, ka, ja Eiropa turpinās degradēties un neapturēs lejupslīdi, drīz Eiropa būs tikai ģeogrāfisks vietas apzīmējums kartēs, bet saturs būs ļoti tāls no tās Eiropas, ar kuras vērtībām mūs baro.

Astoņās Eiropas valstÄ«s to vadÄ«tājiem nav bÄ“rnu. Nav Ä£imeņu, un viņiem ir nesaprotamas Ä£imenes vÄ“rtÄ«bas, kā arÄ« zemapziņā nākotne viņiem nerÅ«p. Viņiem ir tikai šodiena, un labākajā gadÄ«jumā viņiem rÅ«p tikai tas laiks, kurā dzÄ«vo viņi paši. Dzimtas turpināšana viņiem liekas kas jocÄ«gs un nesvarÄ«gs, ir viņu starpā arÄ« tādi, kurus šodien politkorekti sauc par seksuālām minoritātÄ“m.

Pozitīvā migrācija

IespÄ“jams, ka rakstiņā paustais skaidro un pamato, kāpÄ“c daudzi Eiropas labākie, gudrākie un spÄ“jÄ«gākie jau gadsimtu dodas dzÄ«vot uz ASV. ArÄ« šobrÄ«d šÄ« ASV noderÄ«gā, legālā migrācija turpinās. Paši spÄ“jÄ«gākie, tie, kas spÄ“j riskÄ“t, kuri ir pārgalvÄ«gi un kuri ir veiksmes aplaimoti, mÄ“rÄ·tiecÄ«gi dodas uz ASV. Nezinu, vai šo plÅ«smu kāds ir pÄ“tÄ«jis, bet iespÄ“jams, ka manis uzdotie jautājumi ir pamatoti un es nekļūdos savās atziņās.