Iesaki rakstu:

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome (turpmāk - Padome) ir saņēmusi Ministru prezidenta biedra, aizsardzÄ«bas ministra, Dr.Arta Pabrika 2022.gada 1.aprīļa vÄ“stuli Nr. MV-N/661 “Par š.g. 29. marta Latvijas TelevÄ«zijas kanāla “LTV7” raidÄ«jumu”.

VÄ“stulÄ“ A.Pabriks norāda, ka: “Å…emot vÄ“rā š.g. 29. martā Valsts SIA “Latvijas TelevÄ«zija” kanāla “LTV7” raidÄ«jumā notikušo interviju ar LeonÄ«du Ragozinu, kurā viņš izteica viedokli, kas praktiski viens pret vienu tiek atskaņots Krievijas propagandas medijos, kā arÄ« tam sekojošo sabiedrÄ«bas sašutumu nav saprotams, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā. ŠobrÄ«d, kad Krievija sākusi nepamatotu karu Ukrainā, slepkavojot civiliedzÄ«votājus un pakļaujot Ukrainas tautu neizmÄ“rojamām ciešanām, Latvijas sabiedriskajā medijā uz raidÄ«jumu tiek aicināts iespÄ“jamais Krievijas ietekmes aÄ£ents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vÄ“stÄ«jumus par šo karu.”

Atbildot uz ministra jautājumu par to, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā, Padome norāda, ka par mediju politikas veidošanu atbildÄ«gā institÅ«cijā ir KultÅ«ras ministrija. Padomes rÄ«cÄ«bā nav informācijas par to, vai Latvijā pastāv atsevišÄ·a krievu valodā raidošo mediju politika. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu un to pārvaldÄ«bas likums (turpmāk - SEPLL) nedod Padomei tiesÄ«bas veidot mediju politiku Latvijā, jo tās kompetence attiecas tikai uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu pārvaldÄ«bu un uzraudzÄ«bu.

Padome nevar piekrist A.Pabrika vÄ“stulÄ“ minÄ“tajam apgalvojumam, ka uz televÄ«zijas programmā “LTV7” 2022.gada 29.martā pārraidÄ«to mazākumtautÄ«bu multimediālās platformas RUS.LSM.lv raidÄ«jumu “Točki nad i” aicinātais žurnālists LeonÄ«ds Ragozins ir iespÄ“jamais Krievijas ietekmes aÄ£ents, jo Padomes rÄ«cÄ«bā nav tādas no kompetentām iestādÄ“m saņemtas informācijas un Padome savas kompetences ietvaros nav tiesÄ«ga pārbaudÄ«t un sniegt vÄ“rtÄ“jumu par to, vai kāda persona ir iespÄ“jamais Krievijas ietekmes aÄ£ents.

Ja AizsardzÄ«bas ministrijas vai citu kompetento iestāžu rÄ«cÄ«bā ir attiecÄ«ga informācija, Padome lÅ«dz iesniegt šÄdu informāciju arÄ« Padomei. Vienlaikus jānorāda, ka Padomei ar likumu deleģētās funkcijas nedod tiesÄ«bas veidot vai iesniegt sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas lÄ«dzekļiem sarakstus ar personām, kas nebÅ«tu aicināmas piedalÄ«ties raidÄ«jumos. RaidÄ«jumu dalÄ«bnieku aicināšana un informācijas avotu izvÄ“le ir redakcionālās darbÄ«bas jautājums, kurā Padome nav tiesÄ«ga iejaukties.

Padome arÄ« norāda, ka, lai, sekojot ministra lÅ«gumam, tā lÅ«gtu VSIA “Latvijas TelevÄ«zija” sniegt jebkādu publisku skaidrojumu par raidÄ«jumu “Točki nad i” un tajā izskanÄ“jušo informāciju, bÅ«tu nepieciešams zināt, par ko tieši ir runa no vairāk nekā 60 minÅ«šu garā raidÄ«juma, kurā turklāt tika intervÄ“ti kopumā trÄ«s dažādi ārvalstu žurnālisti. Padome aicina aizsardzÄ«bas ministru izmantot savas tiesÄ«bas un vÄ“rsties ar konkrÄ“tu jautājumu pie VSIA “Latvijas TelevÄ«zija” galvenās redaktores Sigitas RoÄ·es, kurai ir tiesÄ«bas komentÄ“t redakcionālo izvÄ“li, vai sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu ombuda Andas Rožukalnes ar konkrÄ“tu sÅ«dzÄ«bu par iespÄ“jamiem žurnālistu Ä“tikas vai profesionālās darbÄ«bas pārkāpumiem.

VÄ“stulÄ“ aizsardzÄ«bas ministrs pauž uzskatu, ka: "AizsardzÄ«bas ministrijas ieskatā sabiedrisko mediju bÅ«tÄ«ba ir nodrošināt tādu saturu, ar kura palÄ«dzÄ«bu tiek veicināta sabiedrÄ«bas integrācija un valsts demokrātisko pamatvÄ“rtÄ«bu aizstāvÄ«ba neatkarÄ«gi no tā, kādā valodā tas tiek pasniegts.”

A.Pabriks arÄ« norāda: “Atgādināšu, ka sabiedrisko mediju darbÄ«bas principi, mÄ“rÄ·i un uzdevumi izriet no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu pārvaldÄ«bas likuma, un šÄ« likuma 3. panta septÄ«tā daļa kā vienu no sabiedrisko mediju darbÄ«bas pamatprincipiem noteic mazākumtautÄ«bu satura nozÄ«mi: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi veido raidÄ«jumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautÄ«bu valodās, lai veicinātu visas Latvijas iedzÄ«votāju sajÅ«tu, ka viņi ir piederÄ«gi Latvijai, sabiedrÄ«bas integrāciju Latvijā kā nacionālā valstÄ« un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultÅ«ras procesiem.” ŠÄda satura pārraidÄ«šana Latvijas krievvalodÄ«gajiem iedzÄ«votājiem neļauj iegÅ«t objektÄ«vu informāciju, bet turpina ierobežot dezinformācijas grožos. Un šÄdas personas aicināšana un Latvijas valsts publiskās platformas nodrošināšana Krievijas naratÄ«vu paušanai ir uzskatāma par demokrātijas principu zaimošanu. Vai varam iedomāties, ka 2. Pasaules kara laikā Lielbritānijas medijos tiktu intervÄ“ti Nacistiskās Vācijas aÄ£enti?”

Padome kā institÅ«cija nevar atbildÄ“t uz aizsardzÄ«bas ministra oficiālā vÄ“stulÄ“ uzdoto retorisko jautājumu par iespÄ“jamo Lielbritānijas mediju rÄ«cÄ«bu Otrā pasaules kara laikā. Vienlaikus Padome nevar arÄ« atbildÄ“t uz ministra apgalvojumu par krievvalodÄ«go iedzÄ«votāju grÅ«tÄ«bām saņemt objektÄ«vu informāciju, dezinformācijas grožiem un demokrātijas principu zaimošanu, jo nav zināms, uz kādu raidÄ«jumā izskanÄ“jušo informāciju savā vÄ“stulÄ“ tieši norāda A.Pabriks.

Padome apstiprina, ka tā savā darbÄ«bā vadās pÄ“c SEPLL normām, tajā skaitā pÄ“c tām, uz kurām vÄ“stulÄ“ atsaucās aizsardzÄ«bas ministrs. Par Padomes rÄ«cÄ«bu likuma Ä«stenošanā liecina gan tās apstiprinātais sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma plāns 2022.gadam sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas lÄ«dzekļiem, kas ir publiski pieejams Padomes tÄ«mekļa vietnÄ“ www.seplp.lv, gan pÄ“c Padomes darba sākuma 2021.gada 4.augustā pirmo reizi atjaunotās Latvijas Republikas vÄ“sturÄ“ ir amatos apstiprināti sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu galvenie redaktori, gan atklātā konkursā izvÄ“lÄ“ts un amatā apstiprināts sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu ombuds. Tāpat Padomes vadÄ«bā, atbildot uz Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisijas lÅ«gumu rast risinājumu mazākumtautÄ«bu auditorijas vecumā 55+ sasniegšanai, ir tapis plāns par kabeļtelevÄ«zijas kanāla izveidi, lai mazākumtautÄ«bu multimediālas platformas RUS.LSM.lv saturs sasniegtu plašÄku mazākumtautÄ«bu auditorijas loku, sniedzot tai kvalitatÄ«vu ziņu un informatÄ«vi analÄ«tisko saturu. PadomÄ“ tiek strādāts arÄ« pie “Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvÄ“rtÄ“šanas metodoloÄ£ijas” ieviešanas un kvalitātes vadÄ«bas sistÄ“mas pilnveidošanas.

AizsardzÄ«bas ministrs vÄ“stulÄ“ norāda: “Vienlaikus vÄ“los vÄ“rst jÅ«su uzmanÄ«bu, ka AizsardzÄ«bas ministrija ir saņēmusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes (turpmāk - SEPLP) sagatavoto Koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas lÄ«dzekļa izveidošanu un darbÄ«bu un Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu finansÄ“šanas modeļa maiņu, kas laikā lÄ«dz 2027. gadam sabiedriskajiem medijiem paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansÄ“jumu nekā šobrÄ«d.”

Atbildot uz šo ministra norādi, Padome apstiprina, ka tā ir izpildÄ«jusi SEPLL pārejas noteikumu 6.punktā paredzÄ“to, ka “sešu mÄ“nešu laikā pÄ“c tam, kad atbilstoši šÄ likuma prasÄ«bām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas lÄ«dzekļa izveidošanu un darbÄ«bu”, kā arÄ« izpildÄ«jusi likuma pārejas noteikumu 8.punkts paredzÄ“to, ka “sešu mÄ“nešu laikā pÄ“c tam, kad atbilstoši šÄ likuma prasÄ«bām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu finansÄ“šanas modeli, kas nodrošinās neatkarÄ«gu, atbilstošu un prognozÄ“jamu sabiedrisko plašsaziņas lÄ«dzekļu finansÄ“jumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidÄ“jam finansÄ“juma lÄ«menim lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu apjomu”.

LÄ«dz ar to minÄ“tā summa - aptuveni 17 miljoni eiro piecu gadu laikā - izriet no aprÄ“Ä·iniem, ko Padome, izstrādājot Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu finansÄ“šanas modeļa maiņu, ir veikusi, tieši izpildot Saeimas ar likumu uzdoto uzdevumu par tāda finansÄ“juma modeļa izstrādi, kas piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidÄ“jam finansÄ“juma lÄ«menim lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu apjomu. Eiropas vidÄ“jais apjoms tika rÄ“Ä·ināts pÄ“c Eiropas raidorganizāciju apvienÄ«bas (EBU) publiski pieejamiem datiem.

A.Pabriks vÄ“stulÄ“ Padomei arÄ« raksta: “Å…emot vÄ“rā vÄ“stulÄ“ minÄ“to piemÄ“ru, rodas šaubas par to vai šÄds finansÄ“jums ir nepieciešams. Ja tiek turpināta šÄda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tÄ“rÄ“t nodokļu maksātāju naudu, bet vienkārši mainÄ«t Nacionālās elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) lÄ“mumu un atsākt pārraidÄ«t Krievijas finansÄ“tos propagandas kanālus, kas bÅ«s lÄ“tāk.”

Padome savas kompetences ietvaros nevar sniegt atbildi uz to, kādi lÄ“mumi bÅ«tu jāpieņem Nacionālajai elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomei, kā arÄ« par Krievijas finansÄ“to propagandas kanālu pārraidÄ«šanas izmaksām. Vienlaikus Padome norāda, ka no ministra vÄ“stules nav skaidrs, par kādu tieši sabiedrisko mediju politiku ir runa, un kādēļ ministrs uzskata par nepieciešamu netÄ“rÄ“t nodokļu maksātāju naudu. Vienlaikus Padome uzskata par nepieciešamÄ«bu norādÄ«t uz Nacionālas drošÄ«bas koncepcijā minÄ“to: “BÅ«tiskas Latvijas informatÄ«vās telpas ievainojamÄ«bas ir saistÄ«tas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansÄ“juma. SalÄ«dzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spÄ“jas ražot augstas kvalitātes saturu. Ä«paši negatÄ«vi finansÄ“juma trÅ«kums ietekmÄ“ sabiedriskos medijus, kuru finansÄ“jums ir viens no zemākajiem ES.” LÄ«dz ar to padome uzskata, ka sabiedrisko mediju stiprināšanai Ä«paši šajos apstākļos ir jākļūst par stratÄ“Ä£isku prioritāti, kas stiprinās Latvijas informatÄ«vo telpu.

Å…emot vÄ“rā, ka A.Pabriks ir Ministru prezidenta biedrs un Ministru kabineta loceklis, Padome uzskata, ka šÄds ministra publiski paustais viedoklis par viena raidÄ«juma satura sasaisti ar finansÄ“jumu sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas lÄ«dzekļiem ir atklāts mÄ“Ä£inājums izdarÄ«t politisku spiedienu un tieši ietekmÄ“t sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu saturu un redakcionālo neatkarÄ«bu. Padome tādu rÄ«cÄ«bu uzskata par nepieļaujamu un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu neatkarÄ«bu apdraudošu.

Padome arÄ« atgādina, ka SEPLL 3.pants paredz, ka: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi ir brÄ«vi no politiskas, ekonomiskas, atsevišÄ·u interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbÄ«bā. (..) Valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu neatkarÄ«bu.” SEPLL 17.panta 1.punkta 2.da|a nosaka, ka Padome “garantÄ“ sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu redakcionālo neatkarÄ«bu, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā”.

VÄ“stulÄ“ Padomei A.Pabriks aicina: “Å…emot vÄ“rā sabiedrÄ«bas pamatoto neapmierinātÄ«bu par iespÄ“jams Krievijas ietekmes aÄ£enta L.Ragozina dalÄ«bu “LTV7” raidÄ«jumā, aicinu SEPLP publiski nākt klājā ar plānu kā tiks veidoti sabiedriskie mediji, kuru veidotais saturs veicinās Latvijas iedzÄ«votāju piederÄ«bu valstij, sabiedrÄ«bas integrāciju, nepieļaus Latvijas mazākumtautÄ«bu auditorijas nonākšanu Latvijai nelojālā informatÄ«vajā telpā, kā arÄ« neveicinās un neizplatÄ«s Krievijas kara propagandu, ko arÄ« nosaka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu un to pārvaldÄ«bas likums.”

Atbildot uz šo aicinājumu, Padome norāda, ka jau augstāk šajā atbildes vÄ“stulÄ“ ir minÄ“ts, kādas darbÄ«bas savas darbÄ«bas astoņos mÄ“nešos tā ir veikusi sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu darbÄ«bas uzraudzÄ«bā un kvalitātes vadÄ«bas kontrolÄ“. Tāpat Padome turpina darbu pie sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma sistÄ“mas pilnveides. Ar Padomes darba plāniem var iepazÄ«ties arÄ« augstāk minÄ“tajās Koncepcijās. Papildus informÄ“jam, ka kopš Krievijas agresijas Ukrainā valsts SIA “Latvijas TelevÄ«zija” un valsts SIA “Latvijas Radio” sadarbÄ«bā ar ombudu ir izstrādājušas un pieņēmušas vadlÄ«nijas kara un konfliktu atspoguļošanai sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas lÄ«dzekļos. Savukārt Padome ir pasÅ«tÄ«jusi lÄ«gumus ar mediju ekspertiem par ziņu un analÄ«tiska satura recenziju sagatavošanu, kas tiks izmantotas, lai pilnveidotu satura kvalitāti.

Nobeigumā Padome uzsver, ka, tā kā Padome elektroniski parakstÄ«tu un “E-pārvaldes” portālā piektdien, 1.aprÄ«lÄ« pulksten 19.40 izsÅ«tÄ«to vÄ“stuli saņēma jau pÄ“c oficiālā darba laika, bet aizsardzÄ«bas ministrs A.Pabriks šajā gadÄ«jumā publicÄ“ja Padomei domātās vÄ“stules tekstu sociālajā medijā “Twitter” sestdien, 2.aprÄ«lÄ«, pulksten 1.04, Padome pretÄ“ji ierastajai praksei valsts institÅ«ciju savstarpÄ“jā saziņā ne tikai nosÅ«tÄ«s atbildi elektroniski, bet izņēmuma kārtā publiskos šo atbildes vÄ“stuli ministram arÄ« “Twitter”.

Ar cieņu,

Padomes priekšsÄ“dÄ“tājs Jānis Siksnis (attÄ“lā)