Objektīvais faktors
Arturs PriedÄ«tis · 26.12.2019. · Komentāri (0)EksistenciÄlajai traģēdijai, kas latviešu tautÄ turpinÄs jau gadus trÄ«sdesmit un izteikti triumfÄlu pakÄpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzÄ“”, ir objektÄ«vs faktors. TÄds faktors patiešÄm eksistÄ“ un ir cienÄ«gs ieņemt noteiktu vietu analÄ«tiskajos diskursos, kaut gan tajÄ pašÄ laikÄ tÄds faktors karÄjas mata galÄ.
Tas ir ļoti trausls faktors. Tas ir tikai daļēji objektÄ«vs faktors un patiesÄ«bÄ tiek izvirzÄ«ts tÄpÄ“c, ka visas nelaimes negribÄ“tos izskaidrot vienÄ«gi ar subjektÄ«vajiem faktoriem; proti, pašas latviešu tautas simtprocentÄ«go vainu. Tautas vaina nav simtprocentÄ«ga, bet deviņdesmitdeviņprocentÄ«ga.
EksistenciÄlÄs traģēdijas objektÄ«vais faktors ir šÄds. Latviešu tauta tÄs varas inteliÄ£ences vadÄ«bÄ pÄ“c PSRS sagraušanas maksimÄli (maniakÄli) tiecas atmest un aizmirst kultÅ«ras mantojumu (šÄ«s tieksmes amorÄlÄs bÅ«tÄ«bas vÄ“rtÄ“jums ir atsevišÄ·a sÄpÄ«ga tÄ“ma) un sÄkt dzÄ«vi pilnÄ«gi no jauna, bÄzÄ“joties uz “eiropeisko kultÅ«ru”.
DedzÄ«gi tika propagandÄ“ta “atgriešanÄs EiropÄ”. Neviens nepievÄ“rsa uzmanÄ«bu tÄdas propagandas absurdam, jo Latvija taÄu nekad nebija pametusi Eiropu, kas vispÄr nav iespÄ“jams. TÄpat neviens nepievÄ“rsa uzmanÄ«bu tam, ka atsacÄ«šanÄs no kultÅ«ras mantojuma ir mežonÄ«ga atsacÄ«šanÄs no latviešu kultÅ«ras vÄ“sturÄ“ visaugstÄkajiem panÄkumiem XX gs. 70.gados.
Ä»oti dedzÄ«gi “Eiropu” joprojÄm propagandÄ“ latviešu mietpilsoņu guru Maija KÅ«le: “[..] Es stÄvu un krÄ«tu par Eiropas SavienÄ«bu. PrincipÄ par šo eiropeisko civilizÄcijas kopÄ«bu.” (Kas ir “civilizÄcijas kopÄ«ba”!?)
KÅ«le pati sevi uzskata un citiem liek viņu uzskatÄ«t par “filozofi”. Daudzus gadus bija “marksistiskÄ filozofe”, bet vienÄ rÄ«tÄ uz brokastu laiku kļuva “buržuÄziskÄ filozofe”. 2006.gadÄ “filozofei” iznÄca šausmÄ«gÄ valodÄ bez literÄrÄs rediģēšanas sataisÄ«ta grÄmata “EirodzÄ«ve”. StÄvÄ“šana un krišana par “Eiropu” tika akcentÄ“ta 2016.gadÄ, kad kundze aplaimoja tautu ar “jÄbÅ«tÄ«bas dimensijas” svÄ“to garu tÄpat kÄ Pavļuta kungs aplaimoja tautu ar “par-politikas” debilo programmu.
EksistenciÄlÄs traģēdijas objektÄ«vais faktors karÄjas mata galÄ tÄpÄ“c, ka latviešu varas inteliÄ£ence nekad nav centusies noskaidrot, kas notiek “EiropÄ” un vai vispÄr ir vÄ“rts “atgriezties EiropÄ”. Latviešu varas inteliÄ£encei faktiski nemaz neinteresÄ“ “Eiropas” tagadnes stÄvoklis – rietumeiropiešu morÄli garÄ«gÄ seja. Latviešu varas inteliÄ£ence nekad nav apsvÄ“rusi “Eiropas vÄ“rtÄ«bu” lietderÄ«bu savai tautai.
JautÄjums “KÄds bÅ«s latviešu tautai labums no “atgriešanÄs EiropÄ”?” neeksistÄ“. Ja latviešu varas inteliÄ£ence bÅ«tu saprÄtÄ«gi izturÄ“jusies pret Rietumu kultÅ«ras stÄvokli XX gs. 80.-90.gadu mijÄ, tad latviešu tautas eksistenciÄlÄs traģēdijas vietÄ bÅ«tu eksistenciÄlÄ drÄma, ja turpinÄm izmantot skatuves mÄkslas žanru specifiku. AtšÄ·irÄ«ba starp traģēdijas žanru un drÄmas žanru ir milzÄ«ga. Traģēdijai ir traÄ£iskas beigas. DrÄmas beigas neliecina par dzÄ«vÄ«bas izbeigšanos, un saglabÄjas optimistiska ticÄ«ba nÄkotnei.
Lieta ir tÄ, ka XX gs. 80.-90.gadu mijÄ Rietumeiropas kultÅ«rÄ Ärdoši turpinÄjÄs milzÄ«gs pagrimums. Pagrimums sÄkÄs pÄ“c 1968.gada notikumiem FrancijÄ, VÄcijÄ u.c. Eiropieši pÄrstÄja dzemdÄ“t bÄ“rnus. ZinÄtnÄ“, filosofijÄ, izglÄ«tÄ«bÄ, mÄkslÄ un literatÅ«rÄ lepni visu nosacÄ«ja postmodernisms (pisuÄri mÄkslas izstÄžu zÄlÄ“s). SociÄli politiskajÄ sfÄ“rÄ prioritÄte bija neoliberÄlismam. SaimnieciskÄ darbÄ«ba bija nonÄkusi finansu spekulantu rokÄs, radot kapitÄlisma jaunu modifikÄciju – finansu kapitÄlismu. MorÄli tikumiskajÄ sfÄ“rÄ priekšroka tika dota “politkorektumam”, “uzskatu plurÄlismam”, “demokrÄtiskumam”, “seksuÄlajai revolÅ«cijai”, “tolerancei”, “cilvÄ“ktiesÄ«bÄm”.
Latviešu tautas “atgriešanÄs EiropÄ” reÄli bija organiska pievienošanÄs Rietumeiropas pagrimumam. TÄ politiskais simbols tagad ir piedzÄ“ries vÄ«relis ar katrÄ kÄjÄ savÄdÄku kurpi.
Latviešus nevar vainot Rietumeiropas pagrimumÄ. Rietumeiropas pagrimums sÄkÄs bez latviešu lÄ«dzdalÄ«bas. TÄpÄ“c ir iespÄ“jams ļoti trauslais objektÄ«vais faktors, izskaidrojot latviešu tautas eksistenciÄlo traģēdiju.