Nu cik var gvelzt par vÄ«rusu un pandÄ“miju visÄdu sviestu?! KÄ nav paÅ¡iem apnicis!
N. Andersons · 26.11.2021. · Komentāri (0)Divu gadu laikÄ nebeidz pÄrsteigt idiotisma lÄ«menis, kas turpina arvien sazelt ap koronavÄ«rusa tÄ“mu, — laikmetÄ, kad informÄcija ir tik pieejama kÄ nekad, jÄatceras itÄļu teiciens: “Idiotu mÄte vienmÄ“r ir gaidÄ«bÄs.”
MÄ“dz teikt arÄ«, ka “jautÄjumi nevar bÅ«t muļkÄ«gi — muļķīga ir tikai nespÄ“ja uz tiem atbildÄ“t”, taÄu par apzinÄtu idiotismu jÄsauc tÄ«šuprÄt idiotisku jautÄjumu uzdošana, kaut gan atbildes uz tiem ir starp visvairÄk zinÄmajiem un sabiedrÄ«bÄ apspriestÄkajiem faktiem, kÄdi vien šogad vispÄr tikuši cilÄti publiskajÄ vidÄ“.
LÅ«k, desmit “briesmÄ«gi neatbildamie jautÄjumi”, kam patiesÄ«bÄ ir unikÄli vispÄrzinÄmas atbildes, no kaut kÄda Kaspara Pudnika un viņa metaforiskÄs “antivakcÄ«nu Ä£imenÄ«tes locekļiem”, ko, iespÄ“jams, varÄ“tu simboliski vienot augšminÄ“tÄ metaforiskÄ “mÄte”.
1. briesmÄ«gais un neatbildamais jautÄjums: “IepriekšÄ“jÄs ziemas Covid-19 viļņa laikÄ augstÄkais kumulatÄ«vais rÄdÄ«tÄjs LatvijÄ […] 10.janvÄrÄ« sasniedza 693,9 uz 100 000. SlimnÄ«cÄs pacientu skaits bija apmÄ“ram 1300. Tagad ir 1266,4 gadÄ«jumi uz 100 000 iedz., slimnÄ«cÄs pacientu skaits 1037. ŠobrÄ«d kumulatÄ«vais rÄdÄ«tÄjs ir teju 2x lielÄks, nekÄ tas bija pirms gada, taÄu slimnÄ«cÄ ievietoto pacientu skaits ir mazÄks, – kÄ tas var bÅ«t?”
VispÄrzinÄmÄ atbilde: vakcinÄciju izgÄjušie un imunitÄti ieguvušie cilvÄ“ki saslimst 4 lÄ«dz 5 reizes retÄk, bet inficÄ“šanÄs gadÄ«jumÄ izslimo ÄtrÄ un vieglÄ formÄ, atveseļojas nepilnas nedēļas laikÄ. SlimnÄ«cÄs ar Covid smagÄ formÄ nonÄk tie nedaudzie vakcinÄ“tie, kam vienlaikus ir vÄ“l kÄda cita hroniska vai akÅ«ta slimÄ«ba. GandrÄ«z visi, kas cÄ«nÄs par dzÄ«vÄ«bu slimnÄ«cÄs, ir nevakcinÄ“ti.
Pilns internets ar pÄrslimojušo personÄ«gajiem stÄstiem, kuru bÅ«tÄ«ba vienÄda: “Pateicoties vakcÄ«nai un imunitÄtei, saslimu ar Covid vienkÄršÄ formÄ, trÄ«s dienu laikÄ biju vesels, paldies zinÄtniekiem!” Par to ziņojuši cilvÄ“ki amplitÅ«dÄ no Mežciema iedzÄ«votÄju biedrÄ«bas vadÄ«tÄja Ä¢irta Lapiņa lÄ«dz arhibÄ«skapam Zbigņevam StankÄ“viÄam vai (ÄrzemÄ“s) panku grupas “Offspring” Ä£itÄristam NÅ«delim.
2. jautÄjums: “Cik cilvÄ“ki, kuri ir noslÄ“guši pilnu vakcinÄcijas kursu, šobrÄ«d atrodas slimnÄ«cÄs smagÄ un ļoti smagÄ stÄvoklÄ«? Jo, kÄ zinÄms, iepriekš tika ziņots un zvÄ“rÄ“ts, ka cilvÄ“ki, kuri bÅ«s vakcinÄ“jušies, saslims vieglÄ formÄ un slimnÄ«cÄs nenonÄks.”
Tieši tÄ arÄ« notiek: vakcinÄ“tie saslimst daudzkÄrt retÄk, un no tiem, kas tomÄ“r saslimst, pavisam nedaudzi vakcinÄ“tie nonÄk slimnÄ«cÄs, no kurienes netiek ziņots par vakcinÄ“tiem saslimušajiem smagÄ stÄvoklÄ«.
PiemÄ“ram, nedēļa no 4. — 10. oktobrim, kad valstÄ« bija praktiski vienÄds vakcinÄ“to un nevakcinÄ“to skaits, tÄtad ļoti laba nedēļa salÄ«dzinÄjumu izdarÄ«šanai: šajÄ nedÄ“Ä¼Ä 7518 sasirgušie nebija lÄ«dz galam vakcinÄ“ti, kas ir 78% no visiem tajÄ nedÄ“Ä¼Ä saslimušajiem. SavukÄrt 2115 cilvÄ“ki bija vakcinÄ“ti, kas ir 22% no visiem aizvadÄ«tajÄ nedÄ“Ä¼Ä saslimušajiem. No šiem inficÄ“tajiem vidÄ“ji vismaz 1000 nokļuva stacionÄrÄ, kur 10,6% no šiem stacionÄ“tajiem bija smaga, dzÄ«vÄ«bu apdraudoša slimÄ«bas gaita. ŠajÄ vissmagÄkajÄ grupÄ netika ziņots par kaut vienu vakcinÄ“to, kas bÅ«tu pÄ“c tam saslimis ar Covid smagÄ formÄ un nomiris.
3. jautÄjums, zÄ«mÄ«gs savÄ trulumÄ: “KÄ tas var bÅ«t, ka LatvijÄ saslimstÄ«ba ir viena no augstÄkajÄm EiropÄ, ja lÄ«dz šim vakcinÄ“ta ir jau vairÄk nekÄ puse iedzÄ«votÄju, kam vÄ“l jÄpieskaita klÄt pÄrslimojušie?”
Visiem zinÄmÄ atbilde: LatvijÄ un RumÄnijÄ ir viszemÄkie vakcinÄcijas rÄdÄ«tÄji EiropÄ, tÄpÄ“c arÄ« visaugstÄkais saslimstÄ«bas pieaugums. PilnÄ«gi skaidra cÄ“loņsakarÄ«ba. (Var saukt arÄ« par likumsakarÄ«bu, ja tÄ patÄ«k labÄk.)
4. “Vai ir zinÄms, cik daudziem nevakcinÄ“tiem vÄ«russ pielipis caur vakcinÄ“tajiem?”
Visiem zinÄmÄ atbilde: mediÄ·i cenšas noteikt, no kÄ vÄ«russ pieÄ·Ä“ries un ko vÄ“l paspÄ“jis inficÄ“t. KatrÄ gadÄ«jumÄ tiek apziņoti visi, ko var apziņot, lai pÄrbaudÄs. Ä€rstu biedrÄ«bas pagaidÄm pÄ“dÄ“jÄ preses konferencÄ“ dakteri ziņoja: ja pirms gada sÄkotnÄ“jais vÄ«rusa variants no viena nevakcinÄ“tÄ inficÄ“ja vidÄ“ji trÄ«s citus, tad tagad daudz spÄ“cÄ«gÄkais, mutÄ“jušais delta variants no Indijas spÄ“j inficÄ“t pat septiņus jaunus upurus no viena esošÄ slimnieka, tajÄ skaitÄ arÄ« vakcinÄ“tos — taÄu vakcinÄ“tie, kam ir iegÅ«ta imunitÄte, lielÄkoties inficÄ“jas retÄk, pÄrslimo vieglÄs formÄs un drÄ«z ir atkal veseli.
5. “Vai taisnÄ«ba, ka slimnÄ«cÄs veidojas rindas pie uzņemšanas, jo banÄli nepietiek slimnÄ«cas personÄla?”
Ir jÄbÅ«t Ä«paši apdÄvinÄtiem, lai neredzÄ“tu un nedzirdÄ“tu mediÄ·u celto trauksmi. PersonÄla nepietiek tieši sakarÄ ar bezatbildÄ«giem zinÄtnes, smadzeņu un dzÄ«ves noliedzÄ“jiem, kas atrunÄ citus no vakcinÄ“šanÄs un izraisa katastrofÄlus sastrÄ“gumus slimnÄ«cÄs.
6. “Vai taisnÄ«ba, ka jebkura vakcinÄcija, tai skaitÄ pret covid, pazemina cilvÄ“ka imunitÄti, lÄ«dz ar to arÄ« spÄ“ju pretoties citÄm slimÄ«bÄm?”
TÄdi uzdotie jautÄjumi liek domÄt, ka to uzdevÄ“jiem bÅ«tu jÄanulÄ“ pamatskolas diploms — tÄpat kÄ prokuroram Cinkmanim anulÄ“ja bakalaura diplomu. TÄpat kÄ nodarbošanÄs ar amatieru sportu pastiprina veselÄ«bu un dziedÄšana korÄ« vai teÄtra spÄ“lÄ“šana uzlabo smadzeņu aktivitÄti, imÅ«nsistÄ“mu var tikai pastiprinÄt, ar vakcÄ«nu palÄ«dzÄ«bu “iepazÄ«stinot” imÅ«nsistÄ“mu un “apmÄcot” to, kÄ tikt galÄ ar jaunÄm slimÄ«bÄm. DomÄt, ka imÅ«nsistÄ“mas “trenÄ“šana” ar vakcÄ«nÄm tÄs spÄ“jas “pazeminÄtu”, ir tas pats, kas sacÄ«t — regulÄra skriešana un riteņbraukšana padara resnu. TurpretÄ« nedēļÄm ilga vÄrgšana slimnÄ«cas Covid nodaÄ¼Ä gan neuzlabo organisma spÄ“jas cÄ«nÄ«ties ar citÄm infekcijÄm.
7. “Vai taisnÄ«ba, ka bÄ“rni ar Covid slimo ļoti viegli, vai neslimo vispÄr? Tad kÄda velna pÄ“c “Pfizer” jau vÄ“las sÄkt potÄ“t bÄ“rnus no 5 lÄ«dz 11 gadiem? KÄds tieši tam ir mÄ“rÄ·is?”
KoronavÄ«rusam ik pa laikam mutÄ“jot, tas evolucionÄ“ un kļūst arvien niknÄks. Ja sÄkumÄ nepilngadÄ«gie neslimoja ar Vuhaņas vÄ«rusu, tad britu paveidam parÄdÄ«jÄs tÄdi gadÄ«jumi, savukÄrt tagad delta variants jau apdraud ne tikai skolniekus, bet pat bÄ“rnudÄrzniekus — tÄdi gadÄ«jumi ir reti, bet kļūs arvien biežÄki. PiemÄ“ram, LiepÄjas slimnÄ«cÄ no Covid ÄrstÄ“jÄs divas dzemdÄ“tÄjas un viens bÄ“rniņš. TurklÄt bÄ“rni, pat ja nav saslimuši, var kļūt par vÄ«rusa pÄrnÄ“sÄtÄjiem un aiznest to mÄjÄs vecvecÄkiem. JebkurÄ gadÄ«jumÄ pret poliomielÄ«tu, stingumkrampjiem, garo klepu, masaliņÄm u.c. infekcijas slimÄ«bÄm vakcÄ«nas tiek saņemtas bÄ“rnÄ«bÄ, un varam prognozÄ“t, ka tuvÄkajÄs desmitgadÄ“s vakcÄ«nas pret koronavÄ«rusu kļūs tÄdas pašas, glÄbjot dzÄ«vÄ«bas avansÄ.
8. “Ir pierÄdÄ«ts, ka cilvÄ“kam ir antivielas pret Sars-Cov2 vÄ«rusu. Tad kÄdēļ tÄds spiediens un vÄ“lme vakcinÄ“t?”
Antivielas asinÄ«s var bÅ«t tikai tad, ja cilvÄ“ks ir vai nu vakcinÄ“jies, vai izslimojis (tajÄ skaitÄ Ä¼oti vieglÄ formÄ vai slÄ“ptÄ formÄ). Cita iespÄ“ja tikt pie organisma ražotajÄm antivielÄm nepastÄv.
Ja pandÄ“mija turpinÄs arvien uzliesmot no jauna dažÄdÄs valstÄ«s, tad no šÄ« vÄ«rusa mÄ“s netiksim vaÄ¼Ä nekad, un ikviens no mums savas dzÄ«ves laikÄ pÄrslimos kÄdu Covid paveidu — lÄ«dzÄ«gi kÄ tas iepriekšÄ“jÄs desmitgadÄ“s bijis ar gripu. PastÄvot tÄdai iespÄ“jai, vakcinÄ“šanÄs ir vienÄ«gÄ iespÄ“ja, kÄ garantÄ“ti tikt pie savÄm pašu antivielÄm savÄs pašu asinÄ«s un garantÄ“ti palikt dzÄ«viem.
9. “KÄ var pÄrbaudÄ«t, vai cilvÄ“ks ir nopircis sertifikÄtu vai reÄli vakcinÄ“jies?”
Ja noÄ·er vienu sertifikÄta viltojumu, tad policija pÄrbauda visus, pie kÄ bijuši klÄt konkrÄ“tie viltus vakcinÄcijas veicÄ“ji, un anulÄ“ tos viltus sertifikÄtus, par kuriem maksÄti kukuļi. Tas jau ir policijas, ne mediÄ·u pienÄkums.
10. “Statistiski vislielÄkÄs briesmas nomirt ir laikÄ starp pirmÄs un otrÄs dozas saņemšanu!”
Šo apgalvojumu lieliski jau analizÄ“jis MatemÄtikas institÅ«ta zinÄtnieks IlmÄrs “Neo” PoikÄns: cilvÄ“ki ietilpinÄmi divÄs lielÄs kopÄs (vai nu nevakcinÄ“tie, vai pilnÄ«bÄ vakcinÄ“tie), savukÄrt starpgrupa (tikai pirmo vakcÄ«nu paspÄ“t ieguvušie) ir salÄ«dzinoši tik maza pret abÄm pÄrÄ“jÄm, ka tur katrs saslimšanas gadÄ«jums izrÄdÄs potenciÄli vairÄk no svara un var strauji uzdzÄ«t augšÄ rÄdÄ«tÄjus tieši šajai mazajai starpgrupai, kamÄ“r ilgÄkÄ laika posmÄ nav novÄ“rojamas Ä«pašas anomÄlijas.
Skat. https://pietiek.com/raksti/diezgan_uzskatami_var_redzet,_ka_vakcinacija_samazina_mirstibu/