Nodokļu dati demonstrÄ“ „pelÄ“ko zonu†gaļas pÄrstrÄdÄ“
Lato Lapsa, KristÄ«ne Bormane · 15.04.2018. · Komentāri (0)Gaļas pÄrstrÄdes industrijÄ joprojÄm ir daudzi uzņēmumi, kuri strÄdÄ tÄ sauktajÄ “pelÄ“kajÄ zonÄ” un nenomaksÄ visus nodokļus, - kÄ rÄda Lursoft apkopotÄ oficiÄlÄ informÄcija par nodokļu nomaksu, uzņēmumu maksÄtÄ vidÄ“jÄ alga vienÄ un tajÄ pašÄ nozarÄ“ var atšÄ·irties pat desmitreiz – no 122 lÄ«dz 1266 eiro mÄ“nesÄ«.
Izmantojot uzņēmumu gada pÄrskatu publisko informÄciju un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) interneta mÄjas lapÄ piedÄvÄto algu kalkulatoru, ir iespÄ“jams iegÅ«t pietiekami pilnÄ«gu ainu par reÄlajiem nomaksÄtajiem nodokļiem. TurklÄt šÄdu analÄ«zi var veikt ikviens interesents, ne tikai VID.
Vispirms, par pamatu ņemot 2016. gada darbÄ«bas pÄrskatus (dati par pagÄjušo gadu lielÄkajai daļai uzņēmumu vÄ“l nav pieejami), tiek saskaitÄ«ts kopÄ, cik uzņēmums kopumÄ nomaksÄjis iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodoklÄ« (IIN) un valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas iemaksÄs. IegÅ«tÄ summa tiek dalÄ«ta ar darbinieku skaitu.
IegÅ«tais skaitlis tad arÄ« ir vidÄ“jais nomaksÄtais nodokļu apjoms par vienu darbinieku. SavukÄrt, lai aprÄ“Ä·inÄtu, kÄda katrÄ konkrÄ“tajÄ uzņēmumÄ ir vidÄ“jÄ alga, iegÅ«tais skaitlis tiek dalÄ«ts ar mÄ“nešu skaitu gadÄ – 12, bet pÄ“c tam šÄ« summa tiek ierakstÄ«ta VID algu kalkulatorÄ. Tas savukÄrt izrÄ“Ä·ina, kÄda ir vidÄ“jÄ darbinieka alga uzņēmumÄ.
Veicot aprÄ“Ä·inus par kopumÄ 68 gaļas pÄrstrÄdes uzņēmumiem, rezultÄti faktiski apliecina – „pelÄ“kajÄ zonÄ” joprojÄm atrodas bÅ«tiska daļa šÄ«s jomas uzņēmumu. IzrÄdÄs, ka vienÄ un tajÄ pašÄ nozarÄ“, tikai dažÄdos uzņēmumos vidÄ“jÄ darbiniekam maksÄtÄ mÄ“nešalga var bÅ«t gan 1266-1414 eiro (atkarÄ«bÄ no apgÄdÄjamo skaita), gan nieka 122-270 eiro (tÄpat atkarÄ«bÄ no apgÄdÄjamo skaita).
RealitÄtÄ“ šÄ«s atšÄ·irÄ«bas turklÄt var bÅ«t vÄ“l lielÄkas, jo šie ir tikai vidÄ“jie rÄdÄ«tÄji, bet katrÄ uzņēmumÄ ir darbinieki, kuri saņem gan bÅ«tiski lielÄku, gan arÄ« bÅ«tiski mazÄku algu.
Protams, ka neviens no apkopoto datu tabulas lejasgala uzņēmumiem, kuri, kÄ rÄda šie dati, saviem darbiniekiem oficiÄli nemaksÄ pat minimÄlo algu, „aplokšÅ†u algu” maksÄšanÄ neatzÄ«stas un lielÄkoties par šo tÄ“mu izteikties atsakÄs vispÄr.
SIA Turaidas pils (vidÄ“jÄ oficiÄlÄ alga – 282-429 eiro) valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja Sandra Greibere ir viens no retajiem izņēmumiem: „StrÄdÄjam maiņÄs un pa stundÄm. CilvÄ“kus varam atrast, lai gan ir grÅ«ti. TomÄ“r tas, ka nav pilna darba diena, ir iemesls, kÄdēļ cilvÄ“ki ir gatavi strÄdÄt. VispÄr ļoti grÅ«ti izdzÄ«vot pie tik augstiem nodokļiem. Ä»oti nopietni jÄdomÄ, kÄ uzturÄ“t uzņēmumu virs Å«dens.”
To, ka oficiÄlie dati esot skaidrojami ar darbu maiņÄs, apgalvo arÄ« SIA Bišu muižas meistars (vidÄ“jÄ oficiÄlÄ alga – 136-284 eiro) menedžeris Viktors Mihailovs: „Mums darbinieki strÄdÄ maiņÄs, pÄrsvarÄ nepilnu darba laiku, tÄdēļ arÄ« algas ir attiecÄ«gas. TomÄ“r mums ir arvien grÅ«tÄk pÄrdot savu produkciju, jo tirgus kļuvis cilvÄ“kiem grÅ«ti pieejams, tur pat pirmo pusstundu nav iespÄ“jams nolikt mašÄ«nu bez maksas. LÄ«dz ar to varam orientÄ“ties tikai uz pircÄ“jiem ar zemiem un ļoti zemiem ienÄkumiem. Tas atspoguļojas arÄ« algÄs.”
SavukÄrt tabulas augšgala uzņēmumu pÄrstÄvji, runÄjot par mazajiem nozares pÄrstÄvjiem ar oficiÄli niecÄ«gajÄm algÄm, pietiekami skaidri norÄda uz iespÄ“jamu nodokļu apiešanu. „Ar tik augstiem nodokļiem, kÄdi ir LatvijÄ, ir gandrÄ«z neiespÄ“jami strÄdÄt ar peļņu, darot visu oficiÄli. Maziem uzņēmumiem šÄdÄ situÄcijÄ ir grÅ«ti izdzÄ«vot. ManÄ paziņu lokÄ ir kafejnÄ«cas Ä«pašnieks, kurš nostrÄdÄja tikai gadu, turklÄt tÄ arÄ« nespÄ“ja maksÄt algas legÄli pilnÄ«bÄ. Ja visu bÅ«tu maksÄjis legÄli, tad nostrÄdÄtu vien pÄris mÄ“nešus,” stÄsta SIA Biovela grÄmatvede Alla Kostanjana.
Tiesa, pati Biovela var lepoties ar otrÄm augstÄkajÄm algÄm nozarÄ“ (vidÄ“jÄ oficiÄlÄ alga - 1218-1365 eiro mÄ“nesÄ«). TaÄu, kÄ stÄsta A. Kostanjana, realitÄtÄ“ tas nozÄ«mÄ“ pamatÄ«gus zaudÄ“jumus: „StrÄdÄjam kopš 2002.gada un visu laiku tikai legÄli, mums nekad nav bijušas aplokšÅ†u algas. TÄ ir mÅ«su kompÄnijas politika. NeslÄ“pšu, ka mums ir lieli zaudÄ“jumi, jo par tik zemÄm cenÄm, kÄdas nosaka veikali, ir neiespÄ“jami strÄdÄt ar peļņu, maksÄjot konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas algas. ŠajÄ ziÅ†Ä mÅ«s glÄbj tas, ka esam Lietuvas kompÄnija, un finanšu pÄrskats tiek konsolidÄ“ts abÄm valstÄ«m kopÄ. TÄdÄ“jÄdi sanÄk peļņa...”
ArÄ« SIA Rubeņi (trešÄ vieta lielÄko algu maksÄtÄju vidÅ« ar 1021-1168 eiro lielu vidÄ“jo oficiÄlo mÄ“nešalgu) finanšu direktors Gatis SkrÄ«veris dod skaidru mÄjienu par to, ka „mazÄs ražotnes, kas pÄrdod produkciju tirgÅ«, varbÅ«t var bÅ«t daudz elastÄ«gÄkas darba algu izvÄ“lÄ“, jo ir jÄkonkurÄ“ citÄ segmentÄ”.
TaÄu Rubeņiem šÄds „elastÄ«gums” neesot iespÄ“jams, jo „mums vidÄ“jÄ alga ir tuvu tÅ«kstotim, un mÄ“s par zemÄkÄm algÄm nespÄ“tu piesaistÄ«t darbiniekus, turklÄt esam uzstÄdÄ«juši par mÄ“rÄ·i piedÄvÄt tikai augstvÄ“rtÄ«gus un kvalitatÄ«vus gaļas izstrÄdÄjumus un iesaistÄ«ties konkurencÄ“ par lielveikalu pircÄ“jiem, kas mums neizdotos, ja mÄ“s mÄ“Ä£inÄtu daļēji vai pilnÄ«bÄ strÄdÄt nelegÄli”.
TikmÄ“r Valsts ieņēmumu dienests tradicionÄli vÄ“sta, ka likums tam aizliedzot sniegt ziņas par konkrÄ“tiem nodokļu maksÄtÄjiem.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.