Iesaki rakstu:

Gaļas pārstrādes industrijā joprojām ir daudzi uzņēmumi, kuri strādā tā sauktajā “pelÄ“kajā zonā” un nenomaksā visus nodokļus, - kā rāda Lursoft apkopotā oficiālā informācija par nodokļu nomaksu, uzņēmumu maksātā vidÄ“jā alga vienā un tajā pašÄ nozarÄ“ var atšÄ·irties pat desmitreiz – no 122 lÄ«dz 1266 eiro mÄ“nesÄ«.

Izmantojot uzņēmumu gada pārskatu publisko informāciju un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) interneta mājas lapā piedāvāto algu kalkulatoru, ir iespÄ“jams iegÅ«t pietiekami pilnÄ«gu ainu par reālajiem nomaksātajiem nodokļiem. Turklāt šÄdu analÄ«zi var veikt ikviens interesents, ne tikai VID.

Vispirms, par pamatu ņemot 2016. gada darbÄ«bas pārskatus (dati par pagājušo gadu lielākajai daļai uzņēmumu vÄ“l nav pieejami), tiek saskaitÄ«ts kopā, cik uzņēmums kopumā nomaksājis iedzÄ«votāju ienākuma nodoklÄ« (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās. IegÅ«tā summa tiek dalÄ«ta ar darbinieku skaitu.

IegÅ«tais skaitlis tad arÄ« ir vidÄ“jais nomaksātais nodokļu apjoms par vienu darbinieku. Savukārt, lai aprÄ“Ä·inātu, kāda katrā konkrÄ“tajā uzņēmumā ir vidÄ“jā alga, iegÅ«tais skaitlis tiek dalÄ«ts ar mÄ“nešu skaitu gadā – 12, bet pÄ“c tam šÄ« summa tiek ierakstÄ«ta VID algu kalkulatorā. Tas savukārt izrÄ“Ä·ina, kāda ir vidÄ“jā darbinieka alga uzņēmumā.

Veicot aprÄ“Ä·inus par kopumā 68 gaļas pārstrādes uzņēmumiem, rezultāti faktiski apliecina – „pelÄ“kajā zonā” joprojām atrodas bÅ«tiska daļa šÄ«s jomas uzņēmumu. Izrādās, ka vienā un tajā pašÄ nozarÄ“, tikai dažādos uzņēmumos vidÄ“jā darbiniekam maksātā mÄ“nešalga var bÅ«t gan 1266-1414 eiro (atkarÄ«bā no apgādājamo skaita), gan nieka 122-270 eiro (tāpat atkarÄ«bā no apgādājamo skaita).

RealitātÄ“ šÄ«s atšÄ·irÄ«bas turklāt var bÅ«t vÄ“l lielākas, jo šie ir tikai vidÄ“jie rādÄ«tāji, bet katrā uzņēmumā ir darbinieki, kuri saņem gan bÅ«tiski lielāku, gan arÄ« bÅ«tiski mazāku algu.

Protams, ka neviens no apkopoto datu tabulas lejasgala uzņēmumiem, kuri, kā rāda šie dati, saviem darbiniekiem oficiāli nemaksā pat minimālo algu, „aplokšÅ†u algu” maksāšanā neatzÄ«stas un lielākoties par šo tÄ“mu izteikties atsakās vispār.

SIA Turaidas pils (vidÄ“jā oficiālā alga – 282-429 eiro) valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Sandra Greibere ir viens no retajiem izņēmumiem: „Strādājam maiņās un pa stundām. CilvÄ“kus varam atrast, lai gan ir grÅ«ti. TomÄ“r tas, ka nav pilna darba diena, ir iemesls, kādēļ cilvÄ“ki ir gatavi strādāt. Vispār ļoti grÅ«ti izdzÄ«vot pie tik augstiem nodokļiem. Ä»oti nopietni jādomā, kā uzturÄ“t uzņēmumu virs Å«dens.”

To, ka oficiālie dati esot skaidrojami ar darbu maiņās, apgalvo arÄ« SIA Bišu muižas meistars (vidÄ“jā oficiālā alga – 136-284 eiro) menedžeris Viktors Mihailovs: „Mums darbinieki strādā maiņās, pārsvarā nepilnu darba laiku, tādēļ arÄ« algas ir attiecÄ«gas. TomÄ“r mums ir arvien grÅ«tāk pārdot savu produkciju, jo tirgus kļuvis cilvÄ“kiem grÅ«ti pieejams, tur pat pirmo pusstundu nav iespÄ“jams nolikt mašÄ«nu bez maksas. LÄ«dz ar to varam orientÄ“ties tikai uz pircÄ“jiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Tas atspoguļojas arÄ« algās.”

Savukārt tabulas augšgala uzņēmumu pārstāvji, runājot par mazajiem nozares pārstāvjiem ar oficiāli niecÄ«gajām algām, pietiekami skaidri norāda uz iespÄ“jamu nodokļu apiešanu. „Ar tik augstiem nodokļiem, kādi ir Latvijā, ir gandrÄ«z neiespÄ“jami strādāt ar peļņu, darot visu oficiāli. Maziem uzņēmumiem šÄdā situācijā ir grÅ«ti izdzÄ«vot. Manā paziņu lokā ir kafejnÄ«cas Ä«pašnieks, kurš nostrādāja tikai gadu, turklāt tā arÄ« nespÄ“ja maksāt algas legāli pilnÄ«bā. Ja visu bÅ«tu maksājis legāli, tad nostrādātu vien pāris mÄ“nešus,” stāsta SIA Biovela grāmatvede Alla Kostanjana.

Tiesa, pati Biovela var lepoties ar otrām augstākajām algām nozarÄ“ (vidÄ“jā oficiālā alga - 1218-1365 eiro mÄ“nesÄ«). Taču, kā stāsta A. Kostanjana, realitātÄ“ tas nozÄ«mÄ“ pamatÄ«gus zaudÄ“jumus: „Strādājam kopš 2002.gada un visu laiku tikai legāli, mums nekad nav bijušas aplokšÅ†u algas. Tā ir mÅ«su kompānijas politika. NeslÄ“pšu, ka mums ir lieli zaudÄ“jumi, jo par tik zemām cenām, kādas nosaka veikali, ir neiespÄ“jami strādāt ar peļņu, maksājot konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas algas. Šajā ziņā mÅ«s glābj tas, ka esam Lietuvas kompānija, un finanšu pārskats tiek konsolidÄ“ts abām valstÄ«m kopā. TādÄ“jādi sanāk peļņa...”

ArÄ« SIA Rubeņi (trešÄ vieta lielāko algu maksātāju vidÅ« ar 1021-1168 eiro lielu vidÄ“jo oficiālo mÄ“nešalgu) finanšu direktors Gatis SkrÄ«veris dod skaidru mājienu par to, ka „mazās ražotnes, kas pārdod produkciju tirgÅ«, varbÅ«t var bÅ«t daudz elastÄ«gākas darba algu izvÄ“lÄ“, jo ir jākonkurÄ“ citā segmentā”.

Taču Rubeņiem šÄds „elastÄ«gums” neesot iespÄ“jams, jo „mums vidÄ“jā alga ir tuvu tÅ«kstotim, un mÄ“s par zemākām algām nespÄ“tu piesaistÄ«t darbiniekus, turklāt esam uzstādÄ«juši par mÄ“rÄ·i piedāvāt tikai augstvÄ“rtÄ«gus un kvalitatÄ«vus gaļas izstrādājumus un iesaistÄ«ties konkurencÄ“ par lielveikalu pircÄ“jiem, kas mums neizdotos, ja mÄ“s mÄ“Ä£inātu daļēji vai pilnÄ«bā strādāt nelegāli”.

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests tradicionāli vēsta, ka likums tam aizliedzot sniegt ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.