No kuras puses tuvojas Ä«stÄ klimata pÄrmaiņu problÄ“ma
Juris Bogdanovs · 13.11.2021. · Komentāri (0)Runa ir par ļoti nopienun problÄ“mu, kas rada klimata pÄrmaiņas un par kuru neviens nerunÄ. Delfi.lv bija Ivara Ijaba viedoklis, publicÄ“ts LÄÄplÄ“ša dienÄ. Ijabs tÄpat ka gandrÄ«z 100% visi politiÄ·i nesaprot no klimata pÄrmaiņÄm neko, un nav zinÄms, vai vÄ“las saprast. TÄpÄ“c bÅ«tu lietderÄ«gi, ja pietiek.com nopublicÄ“tu šo manu aprakstu par klimata pÄrmaiņÄm. VarbÅ«t tas izrÄdÄ«sies tas cinÄ«tis, kurš gÄzÄ«s to zinÄtnieku nekompetences vezumu, jo tas var izrÄdÄ«ties dzÄ«vÄ«bas un nÄves jautÄjums jau tuvÄkajÄs desmitgadÄ“s, ja ne ÄtrÄk.
Ijabs: ...Es varu tikai piekrist kolÄ“Ä£im Robertam ZÄ«lem, ka "Eiropas zaļais kurss iet pareizajÄ virzienÄ" ("Delfi", 30.10.2021.). Tiesa gan, ar kÄdu iebildi – tas patiesÄ«bÄ ir vienÄ«gais virziens, kurÄ doties, lai saglabÄtu puslÄ«dz apdzÄ«vojamu planÄ“tu...
NÄ“, nÄ“, nÄ“! NekÄdÄ pareizajÄ virzienÄ neiet nedz Eiropa, nedz pasaule. ZinÄtnieku aklums, kuru pierÄda viņu biedÄ“jošie modeļi, kas tika veidoti vairÄkas desmitgades atpakaļ un jau sen paredzÄ“ja pilnÄ«gu ekoloÄ£isko apokalipsi, to ļoti uzskatÄmi pierÄda...
Pasaulei bija jÄbÅ«t pilnÄ«bÄ neapdzÄ«votai jau 2010. gadÄ un pat agrÄk, ja viņu modeļiem bÅ«tu jebkas kopÄ«gs ar realitÄti. Klimata pÄrmaiņas pastÄv, un tÄs ir pat ļoti nopietnas, bet akli lÄ«deri un apjukuši zinÄtnieki nespÄ“j salikt kopÄ faktus, kurus paši atklÄjuši, un ieraudzÄ«t realitÄti tÄdu, kÄda tÄ ir, nevis pašu izdomÄto.
NekÄda siltumnÄ«cas efekta nav un nav bijis. Pasaule sasilst, un poli zaudÄ“ ledÄjus cita iemesla dēļ, kuru it kÄ ik pa laikam piemin, bet kurš vispÄr nefigurÄ“ja GlÄsgovas klimata konferences izskaņÄ, - tÄ ir mežu (augu valsts masas) zaudÄ“šana...
Pasaule varÄ“tu bÅ«t zaudÄ“jusi lÄ«dz pat 80% no zaļÄs masas, kas kÄdreiz bija augiem uz mÅ«su planÄ“tas. CO2 lÄ«menis ir pieaudzis, bet salÄ«dzinÄjumÄ ar augu valsts masas zudumu tas ir niecÄ«gs... Un tieši augu valsts lieliski tiktu galÄ arÄ« ar CO2. Bet aklu un tizlu zinÄtnieku un politiÄ·u laikmetÄ nekas mÅ«s nevar glÄbt, jo šie Ä·er vÄ“ju, kamÄ“r patieso problÄ“mu, principÄ, vispÄr ignorÄ“.
Mans komentÄrs par klimata izmaiņÄm citam rakstam: kas ir patiesie klimata izmaiņu cÄ“loņi? Tik, cik es esmu pÄ“tÄ«jis klimata izmaiņas, tad varu piekrist par CO2 lÄ«meni, kam vispÄr nav nekÄ kopÄ«ga klimata izmaiņÄm. TomÄ“r nav taisnÄ«ba par to, ka tas viss par klimata izmaiņÄm ir muļķības. Diemžēl jÄpiekrÄ«t, ka zinÄtnieku prognozes pirms 20 gadiem par ozona slÄņiem un to, kas notiks pÄ“c desmit gadiem ar klimatu vispÄr, ir bijušas tik nenormÄli pÄrspÄ«lÄ“tas, ka zinÄtnieki ir zaudÄ“juši jebkÄdu uzticamÄ«bu. Un tieši tas pats attiecas uz viņu prognozÄ“m par covid, ja kas...
TomÄ“r klimata izmaiņas notiek, tÄs ir cilvÄ“ku radÄ«tas, tÄs ir ÄrkÄrtÄ«gi nopietnas un pieaugošas... Lai saprastu to nopietnÄ«bu, ikvienam iesaku noskatÄ«ties dokumentÄlo filmu "Pumped Dry" (atrodama arÄ« YouTube). TÄ skaidri norÄda uz tendencÄ“m - pasaulÄ“ ir arvien mazÄk lietus, un gaiss ir arvien sausÄks, kas nonÄk pilnÄ«gÄ pretrunÄ arÄ« ar tÄ saucamo siltumnÄ«cas efektu...
Jo, redziet, saskaÅ†Ä ar siltumÄ«cas efektu atmsofÄ“rai bija jÄpaliek mitrÄkai visu laiku, jo augstÄkas temperatÅ«ras izraisa spÄ“cÄ«gÄku okeÄnu tvaikošanu. Bet notiek pretÄ“jais - gaiss paliek sausÄks un sausÄks, un neviens zinÄtnieks šo paradoksu tÄ Ä«sti nepÄ“ta un nespÄ“j izskaidrot...
SaskaÅ†Ä ar manis izpÄ“tÄ«to tas viss sÄkÄs un beidzas ar mežu daudzumu uz pasaules. Un, lai arÄ«, piemÄ“ram, Latvijas mežu teritorija statistiski ir divkÄršojusies, tas nekÄdi nenozÄ«mÄ“, ka koksnes un mežu zaļÄs masas apjoms ir palielinÄjies.
Gribu par to izteikties... Ir tÄ, ka koki ne tikai sevÄ« uzkrÄj oglekļa dioksÄ«du (CO2), bet dara kaut ko, kas ir daudz svarÄ«gÄks - koki (augi) mitrina gaisu. Augi paturot tikai 5 procentus no visa uzņemtÄ Å«dens. Tas ir zinÄtnieku izpÄ“tÄ«ts, un viņi paši to apgalvo. PÄrÄ“jo 95 procentus augi izsmidzina atmosfÄ“rÄ, tÄdÄ“jÄdi to mitrinot.
Viens pieaudzis bÄ“rzs VIENAS DIENAS LAIKÄ€ ATGRIEŽOT ATMOSFÄ’RÄ€ AP 100 LITRU ŪDENS... Tas ir milzÄ«gs apjoms vienam kokam. Ja iedomÄjamies, ka noteiktÄ teritorijÄ ir nocirsti 1000 koki... PadomÄjiet, vai tas var vai nevar atstÄt iespaidu uz atmosfÄ“ras mitruma lÄ«meni...
Tas, ko zinÄtnieki nekad neiekļauj savos pÄ“tÄ«jumos, ir tas, ka atmosfÄ“ra uz visas planÄ“tas paliek arvien sausÄka. Tas noved pie upju un ezeru izsÄ«kšanas, pie plašÄkiem ugunsgrÄ“kiem, pie specÄ«gÄkÄm un biežÄkÄm smilšu vÄ“trÄm, un to nedara CO2. Tas viss (pieaugošais sausums, kas izraisa virkni minÄ“to problÄ“mu) arvien vairÄk iznÄ«cina augu valsti, ieskaitot mežus...
VeselÄ«gÄ ekosistÄ“mÄ, kur ir daudz augu visapkÄrt, nekÄds Å«dens trÅ«kums vispÄr nav iespÄ“jams NEKUR UN NEKAD... Augu valsts absorbÄ“ mitrumu, kas nÄk no tÄdiem Å«deņiem kÄ jÅ«ras un okeÄni, un nodrošina tÄ palikšanu virs sauszemes. Augi tÄdÄ veidÄ kalpo kÄ depozitÄrijs Å«deņiem un mitrumam gaisÄ tieši virs sauzemes. Tas nodrošina arÄ« regulÄru un biežu lietus klÄtesamÄ«bu, kura samazinÄšanÄs arÄ« šobrÄ«d ir lielÄkÄ problÄ“ma. Par to labi pastÄstÄ«ts tajÄ filmÄ, kuru ieteicu sÄkumÄ.
Interesanti, ka ledÄji un ledus kÄrtas uz poliem veidojas, no augšas Å«denim piesalstot pie tiem. TÄtad, jo sausÄks ir gaiss, jo mazÄk piesalst... AcÄ«mredzami tas lieliski izskaidro arÄ« šo problÄ“mu.
Ja augu (sevišÄ·i nobriedušu koku) zaÄ¼Ä masa ir tik svarÄ«ga, kÄ tas izskatÄs, un zinÄtne saka, ka mÄ“s esot zaudÄ“juši trešo daļu no mežiem kas bija pirms IndustriÄlÄs revolÅ«cijas, tad nav brÄ«nums, ka gaisÄ ir arvien mazÄk Å«dens.
SausÄks gaiss arÄ« uzkarst stiprÄk. To mÄ“s varam pierÄdÄ«t, novÄ“rojot un salÄ«dzinot slapjÄs un sausÄs pirtis. Viens un tas pats enerÄ£ijas un karstuma apjoms nodrošinÄs zemÄkas temperatÅ«ras slapjajÄs pirtÄ«s...
TurklÄt, zinÄtnieki negodprÄtÄ«gi uzskaita arÄ« mežu. Viņi par pilnvÄ“rtÄ«gu mežu sauc gan tÄdu, kas tikko sÄcis atjaunoties, gan tÄdu, kurš sastÄv no vairÄkus simtus gadus veciem kokiem, kuru koksnes un zaÄ¼Ä vainaga masas arÄ« ir simtiem reižu lielÄkas tÄpat kÄ to pienesums atmosfÄ“ras mitrinÄšanÄ.
Bet izcirsti tiek meži visÄ pasaulÄ“, kur koki bija vairÄkus simtus gadus veci... KÄ jau teicu, to koksnes un lapu masa bija vismaz desmitiem, ja ne simtiem reižu lielÄka nekÄ tajÄs jaunaudzÄ“s. Bet statistikÄ abi meži tiek parÄdÄ«ti kÄ lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi...
Meži atjaunojas vairÄkas desmitgades, ja ne simtgades... Tas nozÄ«mÄ“, ka pasaule varÄ“tu bÅ«t zaudÄ“jusi lÄ«dz pat 80% no zaļÄs masas kas augu valstij reiz bija pirms IndustriÄlÄs revolÅ«cijas. Un, ja augi mitrina gaisu un ar to pazemina arÄ« temperatÅ«ru, tad nav brÄ«nums, ka mums ir problÄ“mas ar klimatu, ja mežu (augu valsts) apjomi ir tik pamatÄ«gi samazinÄjušies...
Kad šo visu uzzinÄju, sapratu, ka pasaules vienÄ«gÄ patiesÄ problÄ“ma patiešÄm ir mežu iznÄ«cinÄšana, to zaļÄs un koksnes masu dramatiska samazinÄšanÄs. Bet zinÄtnieki un politiÄ·i to pilnÄ«bÄ ignorÄ“. CO2 ir maza nozÄ«me klimata pÄrmaiņÄs vai pat vispÄr nekÄda. KanÄda tÄpat kÄ Latvija šÄ·auda virsÅ« šai problÄ“mai. TÄpÄ“c arÄ« klimatu izmaiņu konference GlÄsgovÄ ir absolÅ«ti bezjÄ“dzÄ«gs cirks, kas neatrisinÄs vispÄr neko.
KanÄdieši jau tagad saka to pašu ko uzņēmÄ“ji LatvijÄ - mežu izciršanas apjomus neviens netaisÄs samazinÄt... Ar tÄdiem politiÄ·iem un zinÄtniekiem pasaulÄ“ ar mums visiem ir cauri... Viņi vispÄr ignorÄ“ augu valsts zaļÄs masas apjomu samazinÄšanos un to lomu klimata pÄrmaiņÄs. Viņi rÅ«pÄ“jas tikai par to, lai statistiski teritorija skaitÄs mežs. TÄtad viņi apzinÄti turpina iznÄ«cinÄt pasauli, bet oficiÄli par to rÅ«pÄ“jas.
Sausuma viļņu izraisÄ«ts pÄrtikas trÅ«kums var nÄkt pÄr visu pasauli vienÄ gadÄ kÄ milzu pÄrsteigums visiem šiem viltus politiÄ·iem un zinÄtniekiem... VÄ“lreiz - noskatieties filmu „Pumped Dry”. TajÄ parÄdÄ«ts, kÄ pasaules izžūšana tuvojas ar septiņjÅ«džu zÄbakiem... ProblÄ“ma ir lielÄka un tuvÄka, nekÄ zinÄtnieki domÄ. BiedÄ“ tas, ka cilvÄ“ki, pat zinÄtnieki par to pat nenojauš. Viņi neredz, no kuras puses problÄ“ma tuvojas...