Nevienam nevajadzÄ“tu bÅ«t tiesÄ«bÄm lemt par cita cilvÄ“ka dzÄ«ves vÄ“rtÄ«bu
Juris Jansons, tiesÄ«bsargs · 17.10.2020. · Komentāri (0)Šogad ir apritÄ“juši 10 gadi, kopš Latvijas RepublikÄ ir stÄjies spÄ“kÄ likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditÄti tiesÄ«bÄm”, un 5 gadi, kopš LabklÄjÄ«bas ministrija Ä«steno Eiropas SavienÄ«bas struktÅ«rfondu lÄ«dzfinansÄ“tu projektu deinstucionalizÄcijas (DI) jomÄ. Un kÄpÄ“c par šo nozÄ«mÄ«go tÄ“mu runÄju tieši tagad, jo 10. oktobrÄ« visÄ pasaulÄ“ tika atzÄ«mÄ“ta Pasaules GarÄ«gÄs veselÄ«bas diena.
Konvencijas par personu ar invaliditÄti tiesÄ«bÄm 19. pants paredz, ka dalÄ«bvalstis atzÄ«st, ka visÄm personÄm ar invaliditÄti ir vienlÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas dzÄ«vot sabiedrÄ«bÄ ar tÄdu pašu izvÄ“les brÄ«vÄ«bu kÄ citiem cilvÄ“kiem, un veic efektÄ«vus un atbilstošus pasÄkumus, lai atvieglotu personÄm ar invaliditÄti šo tiesÄ«bu izmantošanu un pilnÄ«gu iekļaušanos un lÄ«dzdalÄ«bu sabiedrÄ«bas dzÄ«vÄ“.
Laiks paskatÄ«ties, kur mÄ“s esam, kÄ mums klÄjas ar vispÄrzinÄma cilvÄ“ktiesÄ«bu pamatprincipa, kas paģēr - visi cilvÄ“ki piedzimst vienlÄ«dzÄ«gi cieÅ†Ä un tiesÄ«bÄs un ikvienai dzÄ«vÄ«bai ir vienÄda vÄ“rtÄ«ba - Ä«stenošanu. Vai Latvijas valsts ikvienam cilvÄ“kam ar invaliditÄti nodrošina vienlÄ«dzÄ«bas tiesÄ«bas dzÄ«vot sabiedrÄ«bÄ?
Ne pirmo reizi esmu skaļi paudis asus vÄrdus par atbildÄ«go valsts institÅ«ciju bezdarbÄ«bu vismazÄk aizsargÄto personu tiesÄ«bu nodrošinÄšanÄ. Jau 2013. gadÄ savÄ ZiņojumÄ “Par Valsts sociÄlÄs aprÅ«pes centriem pilngadÄ«gÄm personÄm ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem” vÄ“rsu uzmanÄ«bu uz valsts sociÄlÄs aprÅ«pes centros esošajiem vispÄrÄ“jiem sadzÄ«ves apstÄkļiem, kas bija atzÄ«stami par klientu individuÄlajÄm vajadzÄ«bÄm neatbilstošajiem, pilnvÄ“rtÄ«gas sociÄlÄs aprÅ«pes un sociÄlÄs rehabilitÄcijas trÅ«kumiem un privÄtÄs dzÄ«ves neaizskaramÄ«bas pÄrkÄpumiem un uz ikviena klienta tiesÄ«bÄm dzÄ«vot sabiedrÄ«bÄ.
VairÄki secinÄjumi un rekomendÄcijas vistiešÄkajÄ veidÄ norÄdÄ«ja uz ilgstošas sociÄlÄs aprÅ«pes un sociÄlÄs rehabilitÄcijas sistÄ“mas nepilnÄ«bÄm. Tolaik jo Ä«paši izcÄ“lu pÄrmÄ“rÄ«gu medikamentu lietošanu klientiem jeb, kÄ tautÄ tas tika saukts, klientu “nozÄļošanu “ .
Par sociÄlo nozari atbildÄ«gÄ LabklÄjÄ«bas ministrija vÄ“l 2014. gadÄ ir pasludinÄjusi, ka valstÄ« tiks Ä«stenoti DI projekti, kuru laikÄ visi lielie valsts sociÄlÄs aprÅ«pes centri (lÄ«dz šim pastÄvošÄ institucionÄlÄ aprÅ«pe) tiks aizstÄti ar sabiedrÄ«bÄ balstÄ«tiem un Ä£imeniskai videi pietuvinÄtiem sociÄlajiem pakalpojumiem.
Ko mÄ“s redzam šodien - joprojÄm ir liels cilvÄ“ku skaits, kas ilgstoši dzÄ«vo lielÄs institÅ«cijÄs, un, pats satraucošÄkais, sociÄlÄs aprÅ«pes iestÄdÄ“s joprojÄm tiek ievietoti cilvÄ“ki.
Šogad visÄ pasaulÄ“ piedzÄ«votÄ pandÄ“mija ir skaidrs apliecinÄjums, ka tieši sociÄlÄs aprÅ«pes iestÄdÄ“s, kurÄs ievietots liels klientu skaits, ir lielÄks risks masveida infekcijas izplatÄ«bai - tÄtad cilvÄ“ka veselÄ«bas un dzÄ«vÄ«bas apdraudÄ“jums ir krietni lielÄks nekÄ ikvienam no mums. LatvijÄ pagaidÄm vÄ“l izdevÄs iztikt bez liela skaita Covid-19 upuru valsts sociÄlÄs aprÅ«pes centros (VSAC), bet cena par to arÄ« bijusi gana augsta - principÄ cilvÄ“ki VSACos bijuši spiesti dzÄ«vot kÄ cietumÄ, jo arÄ« tad, kad vasarÄ visÄ valsts teritorijÄ ierobežojumi tika bÅ«tiski mÄ«kstinÄti, VSACos nekas nemainÄ«jÄs - tur joprojÄm turpinÄs karantÄ«na, kas nozÄ«mÄ“ to, ka tiek ierobežota cilvÄ“ku brÄ«vÄ«ba, iespÄ“ja tikties ar tuviniekiem, u.tml. Un par ko viss šis - vai viņi izdarÄ«juši kÄdu noziegumu? NÄ“, viņu vienÄ«gais “noziegums” ir tas ka viņi IR... jÄ, viņi ir cilvÄ“ki ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bÄm, bet tÄpat cilvÄ“ki.
Nevienam nevajadzÄ“tu bÅ«t tiesÄ«bÄm lemt par cita cilvÄ“ka dzÄ«ves vÄ“rtÄ«bu - un Latvijas valsts ir jau pirms desmit gadiem apņēmusies nodrošinÄt, ka IKVIENAI personai ar invaliditÄti ir tiesÄ«bas dzÄ«vot sabiedrÄ«bÄ.