Iesaki rakstu:

Nu jau kādu laiku dzÄ«voju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arÄ« Somija Ä£eogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvÄ“kiem ir lÄ«dzÄ«gi) tā iepriekš dažādu iemeslu dēļ ir palikusi ārpus “kadra”.

Skolas gados vÄ“stures mācÄ«bās pārsvarā Somija “pazuda” aiz Zviedrijas un Krievijas savstarpÄ“jās attiecÄ«bu skaidrošanas, bet vÄ“lāk par Somiju zināju vien dažas tipiskas klišejas - labi rallija un F1 braucÄ“ji, šÄ·Ä“pmetÄ“ji. “Nokia”, “Niknie putni”, “Fiskars”. Lācenes, ziemeļbrieži, Lapzeme, skaista daba. “Baby-box”, attÄ«stÄ«ta izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma utt.

Starp citu - par klišejām runājot. Es nezinu, no kurienes ir iesakņojies uzskats par somu-dzÄ“rāju. Latvijā dzÄ«vojot, laiku pa laikam saskāros ar šiem stereotipiskajiem jociņiem. Realitāte ir tāda, ka, kopš dzÄ«voju šeit, neesmu redzÄ“jis nekādu pārmÄ“rÄ«gu dzeršanu, pļēgurošanu, agresÄ«vus apreibušus jauniešus utt. - jeb to, ko LV uz ielām redz vai katru dienu.

Un patiešÄm - tās retās reizes, kad kaut kur esmu bāros/restorānos/pasākumos - tipiskais soms dzer ar mÄ“ru, kļūst jautrs un atbrÄ«vots, nevis agresÄ«vs, un laicÄ«gi izvÄ“las doties mājās. Jā, iespÄ“jams, tas ir saistÄ«ts ar augstajām alkohola cenām, bet tad atkal, ņemot vÄ“rā pirktspÄ“ju, alkohola pieejamÄ«ba nav sliktāka nekā Latvijā… Bet nu - atpakaļ pie temata.

Tagad, padzÄ«vojot Somijā un jau nedaudz iepazÄ«stot vietÄ“jo kultÅ«ru, mana perspektÄ«va un uzskatu sistÄ“ma par Somiju, protams, mainās. Lai arÄ« Somijas un Latvijas sociālekonomiskais stāvoklis ir gana atšÄ·irÄ«gs, kopumā ir vairāk kopÄ«ga nekā atšÄ·irÄ«ga.

Jāsāk ar vÄ“sturi un valodu. Somija tikko nosvinÄ“ja savu simtgadi (starp citu - gana piezemÄ“ti, bez liekām ārišÄ·Ä«bām, ar vien ļoti simbolisku salÅ«tu, bet gana lielu sabiedrÄ«bas kopÄ«bas sajÅ«tu), tāpat kā Latvijai pirms tam nācās samierināties ar apkārt esošo lielvaru teritoriālajām ambÄ«cijām.

Un, lai arÄ« varÄ“tu likties, ka somu valoda no latviešu valodas ir tikpat tāla kā persiešu valoda, tā gluži vis nav. Pat it kā pilnÄ«gi citas saimes valodā - somu valodā ir atrodamas lÄ«dzÄ«bas latviešu valodai. Tā vārdi “laiva” (prāmis), “maja” (Ä“ka), “amatti” (amats), “torni” (tornis), “maksaa” (maksāt), “seina” (siena), “maalee” (mālÄ“t/krāsot) u.c. vārdi latviski domājošajai bÅ«tnei ir viegli atpazÄ«stami.

Un cilvÄ“ki. Tagad redzu to, ka vidÄ“jais latvietis (lai cik abstrakts ir šis jÄ“dziens) ir drÄ«zāk lÄ«dzÄ«gs somam, nevis lietuvietim visās izpausmÄ“s - ikdienišÄ·ajā piezemÄ“tÄ«bā, nesavtÄ«gajā strādÄ«gumā un visbeidzot - domāšanā un pasaules uztverÄ“.

PÄ“dÄ“jo desmitgadi strādājot kā makroekonomistam Latvijā, es laiku pa laiku grimu pārdomās - kur tad ir Latvijas vieta. Ne tik daudz Ä£eogrāfiski, cik kultÅ«ras, valodas, tradÄ«ciju un visbeidzot - domāšanas veida ziņā. LÄ«dz šim domāju, ka virzÄ«ba uz Rietumeiropas modeli ir pareiza (nespÄ“ju atrast šeit pareizāku vārdu), bet šobrÄ«d jÅ«tu, ka virzÄ«ba uz tā saucamo Ziemeļvalstu modeli tomÄ“r, iespÄ“jams, bÅ«tu reālāka un vÄ“lamāka.

Īpaši aktuāla šÄ« tÄ“ma man kļuva tagad, 2018.gada rudenÄ«, kad Saeimas vÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“ vairākas politiskās partijas atsaucās uz mistisko Ziemeļvalstu modeli, visbiežāk ar to saprotot nodokļu politikas progresivitāti un relatÄ«vo augsto nodokļu slogu, kas ļauj valsti sniegt relatÄ«vi lielu pakalpojumu grozu veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, izglÄ«tÄ«bā u.c. jomās.

TomÄ“r koncepts “Ziemeļvalstu modelis” ir daudz plašÄks… un galvenokārt tas saistās ar domāšanu. Ar to es domāju zināmu sociālisma konceptu sabiedrÄ«bā. Lai arÄ« es pavisam noteikti neesmu pilnvÄ“rtÄ«gi integrÄ“jies Somijas sabiedrÄ«bā (un laikam arÄ« Ä«sti nemÄ“Ä£inu to izdarÄ«t, zinot, ka došos atpakaļ uz LV), pat es jÅ«tu to kopÄ«bas sajÅ«tu, dzÄ«vojot vienā kultÅ«ras/tradÄ«ciju/vÄ“stures/zināšana ziņā vienotā Ä£eogrāfiskajā vienÄ«bā. Lai cik dÄ«vaini nebÅ«tu, tādu kopÄ«bas sajÅ«tu lÄ«dz šim LV Ä«sti neesmu jutis (ok, ja tā padomā tam ir zināmi objektÄ«vi iemesli, bet nu vienalga šÄ·iet nedaudz dÄ«vaini, ka savā dzimtenÄ“ šajā ziņā jÅ«tos sliktāk nekā ārvalstÄ«s).

Kas to nosaka? Laikam jau kopÄ«gs mÄ“rÄ·is dzÄ«vot lab-i/-āk. Es pat nezinu, kā lai to apraksta, bet Somijā daudz labāk ir saglabājusies sociālisma gaišÄ puse - cilvÄ“ku brÄ«vprātÄ«ga vÄ“lme ikdienā sadarboties kopÄ“ja labuma vārdā. Un tas nāk dabiski, bez piespiedu mehānismiem un regulācijas.

Te prasÄ«tos kāds piemÄ“rs, bet tā konkrÄ“ti pat grÅ«ti kaut ko minÄ“t, jo velns ir detaļās un šajā gadÄ«jumā sÄ«kumos. Vienu dienu zvana pie durvÄ«m kaimiņš. LV gadÄ«jumā mÄ“s tipiski pat neattaisÄ«tu durvis vaļā. Šeit attaisu un kaimiņš saka: “Es tagad dodos uz pagrabu miskasti izmest. Man viena brÄ«va roka vÄ“l ir - nevajag kaut ko aiznest?” Es savā latviskajā pazemÄ«bā, nemaz nepadomājot uzreiz bliežu “nÄ“” un atvadoties aizcÄ“rtu durvis. Tik pÄ“c tam sāku domāt un pārgremot tikko notikušo.

Citu dienu apsēžos kafejnÄ«cā, lai padzertu tÄ“ju, gaidot uz tikšanos pÄ“c stundas. NegaidÄ«ti kafejnÄ«cas darbinieks man priekšÄ noliek pÄ«rāga gabaliņu. Mana reakcija - “Es šo nepasÅ«tÄ«ju”. Un ja tā padomā - gandrÄ«z vai dusmÄ«ga/neapmierināta reakcija. PretÄ« es saņemu priecÄ«guma un mierÄ«guma pilnu: “Es zinu, bet mÄ“s drÄ«z slÄ“dzamies ciet uz brÄ«vdienām, un mums bÅ«s divu dienu brÄ«vdienas - iedomājos, ka jums pie tÄ“jas varÄ“tu derÄ“t pÄ“cpusdienas pÄ«rāgs uz iestādes rÄ“Ä·ina. Lai labs vakars!”

Un šÄdas sÄ«kumu epizodes ir uz katra stÅ«ra, ja vien māki izkāpt no savas latvietÄ«bas un tās pieņemt. CilvÄ“ki kopÄ«gi rÅ«pÄ“jas par bÄ“rniem, cilvÄ“ki kopÄ«gi organizÄ“ iepirkumus, cilvÄ“ki kopÄ«gi organizÄ“ izklaides u.t.t. Un tam nav nekādas saistÄ«bas ar politisko vai sociālo sistÄ“mu, vismaz ne mÅ«sdienās.

Nedaudz par dažām niansÄ“m, kas šÄ·ir Somiju no Latvijas mÅ«sdienās. Un ar visai lielu pārliecÄ«bu varu teikt, ka šie aspekti lielā mÄ“rā nosaka arÄ« Latvijas sociālekonomisko atpalicÄ«bu no Somijas (ja neņem vÄ“rā kapitāla akumulācijas dažādās starta pozÄ«cijas, kas, protams, ir gana objektÄ«vs faktors).

Pirmkārt, ekonomikas un arÄ« visas sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas stÅ«rakmens ir produktivitātes izaugsme. Un ir visapkārt esoša apziņa par situācijas nopietnÄ«bu. Somijas demogrāfiskās problÄ“mas nav tik akÅ«tas kā Latvijā, bet tendence tā ir pati. Somu jaunatne aizbrauc. Un nelÄ«dz ne fakts, ka Somija ir 1.vietā Laimes indeksā, ne fakts, ka tā atzÄ«ta par vienu no pasaules ilgtspÄ“jÄ«gākajām ekonomikām, ne arÄ« citi “apbalvojumi”.

Apziņa, ka dzÄ«vot varÄ“s labāk vien, ja (visa sabiedrÄ«ba) strādās efektÄ«vāk, ir iesakņojusies visos lÄ«meņos - ekonomiskās politikas veidotāju rakstÄ«tajos plānošanas dokumentos, uzņēmumu attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijās un vÄ«zijās un pat mājsaimniecÄ«bu un darbaspÄ“ka rÄ«cÄ«bā.

Otrkārt, demogrāfisko tendenču gaismā redzu, kā tiek izmantots pats galvenais resurss, kas ir pieejams ekonomikā - cilvÄ“ks, jeb no ekonomiskās perspektÄ«vas raugoties - cilvÄ“kkapitāls. Latvijā ir zināms jaunÄ«bas kults - tiek cienÄ«tas jaunieša IT zināšanas, programmÄ“šanas prasmes, lieliskā komunikācija, linkedin profils, fancy CV, fakts, ka cilvÄ“ks zina gana eksotiskas svešvalodas utt. Kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir labi, bet… Somijā visam pāri ir cilvÄ“cÄ«gas Ä«pašÄ«bas, starp kurām viena no nozÄ«mÄ«gākajām ir pieredze. Un ne tik daudz specifiskā profesionālā pieredze, cik dzÄ«ves pieredze. TāpÄ“c nav nekāds brÄ«nums, ka fiziÄ·is kļūst par ekonomistu vai jurists kļūst par mehāniÄ·i, un otrādi.

ŠobrÄ«d pirmo reizi mūžā strādāju vidÄ“, kad man apkārt pārsvarā ir daudz pieredzÄ“jušÄki cilvÄ“ki. Un jāteic, ka tā ir nenovÄ“rtÄ“jama sajÅ«ta, kad zini, ka vari paļauties uz kolÄ“Ä£u zināšanu bagāžu, vÄ“so un viedo prātu. Jā, iespÄ“jams, viņam daudzfaktoru regresija neko neizsaka, bet viņš zina kādu, kam izsaka. Jā, viņš, iespÄ“jams, nezina, kā ExcelÄ« uztaisÄ«t pivot table, bet viņš zina 101 citu veidu, kā sasniegt vajadzÄ«go rezultātu arÄ« bez šÄ«m prasmÄ“m. Un vismaz tā profesionālā vide, ar ko es saskaros, no Latvijas atšÄ·iras ar organizÄ“tÄ«bu. Nav tās haotiskās skriešanas un darÄ«šanas, bet gan viss tiek darÄ«ts saistÄ«bā ar iepriekš definÄ“tiem mÄ“rÄ·iem, strukturÄ“ti un saprotami visiem procesā iesaistÄ«tajiem.

Treškārt, korupcija. Jeb tās nulles tolerance. Tieši tik vienkārši. Jociņus par kaut kā izkrāpšanu, nozagšanu, uzmešanu šeit vienkārši nesaprot. Nemaz nemÄ“Ä£iniet - nostādÄ«siet sevi neveiklā stāvoklÄ«. Un tad ir nodokļi. Jā, tie ir augsti. VÄ“l augstāki tie ir labi pelnošajiem. Beigu beigās vairāk nekā pusi no bruto algas nākas atstāt valstij/pašvaldÄ«bai/baznÄ«cai/arodbiedrÄ«bai.

Bet kombinācijā ar izciliem publiskajiem pakalpojumiem (sabiedriskais transports, veselÄ«ba, izglÄ«tÄ«ba utt.) trijstÅ«ris „korupcijas intolerance - nodokļi - publiskais pakalpojums” ļoti labi darbojas. Jā, protams, nav jau tā, ka viss ir izcili. ArÄ« veselÄ«bas sistÄ“mā ir rindas uz publisko pakalpojumu tāpat kā LV, arÄ« izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā ir savas Ä«patnÄ«bas (kaut vai augstskolu milzÄ«gie konkursi).

Ceturtkārt, uz attÄ«stÄ«bu vÄ“rsta domāšana un fleksibilitāte. ŠobrÄ«d Somija tāpat kā Skandināvijas valstis gatavojas nākamajam lÄ“cienam - IKT revolÅ«cijas sniegto iespÄ“ju pilnvÄ“rtÄ«gai izmantošanai. Nav noslÄ“pums, ka 5G nav vairs sapņi, bet gan visai tuva realitāte. Un tā klātbÅ«tne jau šobrÄ«d tiek integrÄ“ta visur - viedajās mājās, pilsÄ“tās, transportā, pakalpojumos un rÅ«pniecÄ«bā.

Mana darba priekšrocÄ«ba ir tāda, ka man sanāk pabraukāt pa lielo rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumu rÅ«pnÄ«cām. Un es redzu to, ka viņi ir gatavi. Vai mÄ“s esam? Nezinu, nav man viennozÄ«mÄ«gas atbildes. Bet Somijā redzu to, cik ļoti ātri tā spÄ“j adaptÄ“ties pārmaiņām un jaunām iespÄ“jām. Ceru, ka kādreiz arÄ« Latvija spÄ“s, lai arÄ« jāteic, ka ogļu kalni RÄ«gā un apaļkoksnes kalni ostās joprojām liecina par pretÄ“jo.

Piektkārt, un vismaz manā ikdienā šÄ·iet visskaudrākā atšÄ·irÄ«ba - apziņas lÄ«meņa atšÄ·irÄ«ba par ar vidi saistÄ«tajiem jautājumiem. Jā, Helsinku centrā vÄ“l joprojām ir ogļu stacija. Un tā ir tur, jo Ä«pašnieki ir investÄ“juši tajā un vÄ“las atgÅ«t savus ieguldÄ«jumus. Bet labā ziņa ir tāda, ka nevienam nav ne mazāko šaubu, ka tas nav labi, ka tā tur ir. Un es nešaubos, ka, tiklÄ«dz bÅ«s iespÄ“ja no ekonomiskā viedokļa, tā bÅ«s slÄ“gta.

Meža piesārņotājus te nesastapt. Mežā vecu riepu nebÅ«s. Uz ielām pudeles un maisiņi nemÄ“tājas. Vides ekonomika un aprites ekonomika ir ekonomiskās politikas plānotāju ikdiena. SabiedrÄ«ba ir labi izglÄ«tota par galvenajām lokālajām un arÄ« globālajām vides problÄ“mām. Un šÄ« izglÄ«tÄ«ba kombinācijā ar tradÄ«cijām (desmitgadÄ“m piekopto dzÄ«vesveidu) un Ä«stenoto vides politiku panāk rezultātu - Somija ir Ä«steni zaļi domājoša valsts.

Pārpublicēts no http://www.miesnieks.com