Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Paziņojumi ap Olainfarm iespējamo iziešanu no biržas radījuši dažādu viedokļu cirkulēšanu medijos no dažādām pusēm, kārtējo reizi radot putru un haosu kompānijas mazāko akcionāru prātos. Bēdīgi slavenais un vairākkārt tiesātais advokāts Mārtiņš Kvēps (kuram ekvilibristiski veiklā kārtā joprojām ir advokāta licence) izplatījis arī savus viedokļus par notiekošo ap Olainfarm. Interesantā kārtā mediji šīs ziņas nopublicējuši gluži kā neapgāžamu patiesību, mantru vai mācītāja sprediķi bez objektīvas kritikas.

Pārsteidz advokāta divkosīgā pieeja publiskajos paziņojumos un nepamatotā augstprātība kratīt ar pirkstu un norādīt uz valsts institūciju kolektīvo mazspēju risināt jautājumus (kas Kvēpa kungam acīmredzami ir sasāpējuši pavisam privāti), kamēr pats šīs institūcijas turpina vazāt aiz deguna. 

Mārtiņš ar savu Olainfarm shēmotāju komandu – Kārli Krastiņu un Haraldu Velmeru (čehu investoru aizsegā) publiski uzstājas kā it kā 42.5% Olmafarm piederošo Olainfarm akciju turētāji. Turklāt kungi nebaidās publiski izplatīt vēstuli, ar kuras palīdzību, iespējams, tiek turpināts īstenot jau iepriekš iesākto krāpniecības shēmu. Šo dokumentu no kādas J&T bankas personas mēģina nodēvēt par samaksas apliecinājumu, lai pierādītu, ka Čehijas čaulas kompānija Black Duck Invest (BDI) ir veikusi apmaksu par augstāk minēto akciju iegādi. 

Mārtiņa Kvēpa publiskajā telpā izplatītie paziņojumi, ka kompānija BDI veikusi samaksu par 42.5% Olmafarm piederošo Olainfarm akciju ir faktiski šaubīgas bankas izsniegta izziņa, ka BDI kontā, iespējams, atrodas naudas līdzekļi norēķiniem par akciju iegādi.

Tāpat M. Kvēps apgalvo, ka Latvijas institūcijas pārliecinājušās par naudas līdzekļu izcelsmi, neminot šīs institūcijas. Pat advokātam M. Kvēpam vajadzētu saprast un zināt, ka neviena Latvijas institūcija nav spējīga pārliecināties par izziņā norādīto ziņu īstumu, kur nu vēl pārliecināties par naudas līdzekļu izcelsmi Čehijā esošajā BDI kontā. Mārtiņš Kvēps apzināti maldina sabiedrību par notiekošo, vai arī viņa zināšanas ir tālu no reālās patiesības par to, kā tiek pārbaudīta naudas līdzekļu izcelsme. To arī pati šaubīgā banka šajā izziņā norāda, ka tās saturam īsti nevar ticēt un nevar uzticēties tajā norādītām ziņām.

Ja šo dokumentu lasa kāds, kurš saprot angļu valodā vairāk nekā hi, how are you? un kuram kaut nedaudz darbojas loģiskā domāšana, tad ir skaidrs, ka vēstulē nav pateikts gandrīz nekas un noteikti nav pateikts, ka līdzekļi ir pārskaitīti konkrēto akciju iegādei. Turklāt J&T bankas piebilde, ka tā neuzņemas nekādu atbildību par vēstules saturu un tā nav pārbaudījusi norādīto informāciju, vedina domāt, ka arī šī institūcija varētu būt iesaistīta shēmas īstenošanā. 

Un te, lūk, arī rodas īsa pamācība korporatīvajā žonglēšanā ar visai vienkāršu formulu – ar bijušo kompānijas amatpersona palīdzību izshēmo līgumus par akciju pārdošanu, atrodi šaubīgu kaktu banku, kura piekrīt izsniegt apliecinājumu par samaksas veikšanu (bet patiesībā vēstules saturs ir pilnīga tukšruna), un pašpasludini sevi par akcionāru, nesamaksājot ne centu! Diez vai šāda rīcība ilgtermiņā nesīs blēžiem vēlamos augļus, taču uz brīdi noteikti izsitīs no sliedēm birokrātijas vilcienu un noraus rokas bremzi iesāktajam kursam.

Te gan atliek vien pasmaidīt par tām institūcijām, kas šādas bankas izziņas uzskata par samaksu apliecinošu dokumentu – paņemiet savu bankas konta izrakstu, piekraujiet veikalā pilnu grozu ar dārgiem produktiem un pie kases to paviciniet kasierei, skaļā balsī pasakot – samaksāts! Un tad gaidiet reakciju – vai saņemsiet uzlīmes par pirkumu vai nepatīkamus brīžus ar apsargu.

Paralēli šai jezgai man kā ļoti ziņkārīgam lasītājam radās vēlme apskatīt, kas tā Melno pīļu izvēlētā J&T banka tāda ir un cik nozīmīgs spēlētājs banku sektorā Čehijā. 

Atbilstoši publiski atrodamai informācijai, J&T banka esot daļa no Slovākijas investīciju grupas ar nosaukumu J&T Finance Group. Patiesā labuma guvēji - Ivans Jakabovičs un Jozefs Tkačs. Jau no pirmajiem meklējumiem nojaušams, ka šī “finanšu institūcija” var lepoties ar visai šķērmu reputāciju. Nesenā pagātnē internetā vīdēja baumas par naudas atmazgāšanas lietām, kurās, iespējams, piedalījusies J&T banka.

2014.gadā mediji ziņoja, ka Čehijas korupcijas novēršanas policija sākusi izmeklēšanu par Čehijas/Slovākijas J&T Financial Group vadītājiem un vietējiem politiķiem aizdomās par kukuļdošanu un korupciju Tērksas un Kaikosas salās (TCI).

http://curacaochronicle.com/region/turks-and-caicos-corruption-under-investigation-in-czech-republic/

Savukārt 2019.gadā J&T bankas vārds parādās lietā, kur Čehijas miljardieris Radovans Viteks, kas pazīstams kā lielākais komercīpašuma īpašnieks Berlīnē, tika iesūdzēts tiesā par iespējamu naudas izkrāpšanu vairāk nekā 1 miljarda ASV dolāru apmērā no Ņujorkas riska ieguldījumu fonda un Čehijas investīciju firmas.

Kā aprakstīts Bloomberg rakstā, R. Vitekam iespējamajā shēmā palīdzējis neliels privāts aizdevējs Čehijā - J&T Banka. Banka it kā strukturējusi simtiem miljonu dolāru parādu R. Vitekam, pārkāpjot Čehijas un Eiropas banku noteikumus. Banka arī esot palīdzējusi čaulas uzņēmumu veidošanā un administrēšanā.

https://www.bloombergquint.com/markets/czech-billionaire-accused-of-1-billion-fraud-by-n-y-hedge-fund

Tātad, atgriežoties pie Olainfarm tēmas, – ļoti iespējams, ka BDI naudas izcelsme akciju iegādei ir tikpat respektabla kā banka, kas izsniegusi šo "apliecinājumu”. 

Šāda “sadarbības partnera” izvēle un aprakstītās darbības no M. Kvēpa puses nebūt nepārsteidz, jo advokāta iepriekšējā darbība skaidri iezīmējusi viņa rokrakstu un spēju justies nevainīgam. Pat neraugoties uz faktu, ka krietnu brīdi viņam tikusi atņemta advokāta licence. Lūk, ieskats no dažām publikācijām par M. Kvēpa juridisko praksi:

Latvijā bēdīgi slavenais jurists Mārtiņš Kvēps, uzdodoties par Ventspils tirdzniecības ostas (VTO) pārstāvi, jau trešo reizi mēģina pretlikumīgi pārņemt varu kādā no Ventspils uzņēmumiem. –[..] Izskatās, ka M. Kvēps vistuvākajā laikā atkal grasās rīkot kādu viltotu „akcionāru sapulci”, līdzīgi kā tas notika Kālija Parka un Ventbunkers gadījumā.

https://bnn.lv/atklajusies-jurista-martina-kvepa-karteja-afera-soreiz-apdraudeta-vto-13964

BNN, 2010.gada 12.maijs

M. Kvēpam un viņa līdzzinātājiem ir iespaidīgs, bet ne ļoti veiksmīgs iepriekšējo falsificējumu saraksts. M. Kvēps turpina īstenot tās pašas netīrās un nelikumīgās metodes. Viņa neveiksmes turpinās. Viņš falsificējis Kurakao pieņemto Euridice Corporation N.V. akcionāru sapulces lēmumu 2010. gada 26. aprīlī. Saskaņā ar tiesas spriedumu tika anulēts gan šis, gan visi citi lēmumi, kuru pieņemšanā bija piedalījies falsificētais Orginvest padomes loceklis. Pēc tam M. Kvēps falsificēja uzņēmuma Kālija parks akcionāru sapulci 2010. gada 29. aprīlī. Arī šī sanāksme ar tiesas spriedumu tika anulēta. Pēc tam viņš, falsificējot akcionāru sanāksmes, mēģināja pārņemt kontroli pār Ventspils Tirdzniecības ostu, kas viņam atkal neizdevās. Tiesa anulēja arī šo „sapulci”. Pret M. Kvēpu un viņa līdzzinātājiem ir uzsāktas vairākas kriminālizmeklēšanas.

https://bnn.lv/martins-kveps-ir-izdarijis-atkal-vel-viena-falsificeta-asventbunkers-akcionaru-sanaksme-44369

2011.gada 21.oktobris

Uzņēmumu reģistrs (UR) atteicies reģistrēt juridisko pakalpojumu uzņēmuma SIA "Heidelberga" nosaukuma maiņu uz nosaukumu, kas ietver 25 vārdus. "Heidelberga" vēlējusies mainīt nosaukumu pret šādu vārdu salikumu: "Viss mainījies skaļi klusēja migla virs pļavām aiz upes un jenotiņš to sajuta tik skaidri ka aizrāvās elpa un nosvīda uz ceļgaliem rātni uzliktās ķepiņas (jeb saīsinot – VMSKMVPAUUJTSTSKAEUNUCRUĶ)"

https://www.delfi.lv/news/national/politics/juristu-uznemumam-liedz-mainit-nosaukumu-pret-25-vardu-salikumu.d?id=20092793 

2008. gada 25.janvāris

Laikraksts sazinājies ar "Heidelbergas" otru īpašnieku, valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Kvēpu, kurš patlaban apsūdzēts tā saucamajā digitalizācijas lietā un bijis ierauts arī Ventspils tranzītkarā. Viņam "jenotiņu" pieminēšana izsauca ilgus smieklus. Arī viņš neapstiprināja pieņēmumu, ka garais vārdu virknējums varētu saturēt kādu šaurākam personu lokam skaidru mājienu.

https://www.tvnet.lv/5075754/juristu-birojs-megina-registret-sia-nosaukumu-no-25-vardiem 

2008. gada 25. janvāris

Advokāta pilnvaras viņam apturētas tieši saistībā ar šo krimināllietu.[..] 2005.gadā advokāts aizturēts, pārstāvot ūdensapgādes, apkures un dārza preču vairumtirgotājas SIA "Akvedukts" intereses strīdā ar maksātnespējīgo SIA "Koras" par 10 000 latu parādu. Krimināllietu ierosināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). KNAB uzskatīja, ka M. Kvēps devis "Koras" administratora pārstāvim 2000 latu, lai viņš atteiktos no iepriekš celtās prasības tiesā. KNAB to traktēja kā komerciālo uzpirkšanu, par ko likums paredz kriminālatbildību. M. Kvēps izvirzīto apsūdzību neatzina, norādot, ka nav veicis nekādas nelikumīgas darbības un nevienu nav komerciāli uzpircis, nauda dota saskaņā ar panākto mierizlīgumu "Akvedukts" un "Koras" strīdā.

https://www.delfi.lv/news/national/politics/kveps-lugs-zap-atjaunot-vina-advokata-pilnvaras.d?id=18831059 

2007.gada 30. augusts

Melošana kļūst par akceptētu sociālu normu. Varbūt kāds tviterists pagānīsies, bet sabiedrības "sargsuņi" tikai klusi vēros. Sirreāli. Kā jurists domāju, vai un kā šai jaunajai realitātei izdosies iesūkties arī tiesību sfērā?

Novērtē šo rakstu:

0
0