Neliegsim vÄrdu “nÄ“Ä£erisâ€, “žīdsâ€, “ÄigÄnsâ€, “invalÄ«ds†lietojumu: tas ir ne tikai vÄrda brÄ«vÄ«bas un mÅ«su valodas identitÄtes, bet arÄ« veselÄ saprÄta jautÄjums
Andrejs Veisbergs* · 08.05.2021. · Komentāri (0)Laba valodas lietojuma pamatpazÄ«mes ir skaidrÄ«ba, precizitÄte un piemÄ“rotÄ«ba runas situÄcijai. TaÄu nu jau vairÄkus gadu desmitus pieņemas spÄ“kÄ politkorektuma, eifÄ“mizÄcijas un birokratizÄcijas mode, kas lÄ«dzi nes tieši pretÄ“jo — neskaidrÄ«bu, neprecizitÄti, aizmiglotÄ«bu. TÄ Ä«paši izplatÄ«ta angļu valodÄ un attiecÄ«gi gÄžas iekšÄ arÄ« latviešu valodÄ. PilnÄ«bÄ to apturÄ“t nav iespÄ“jams, zinÄmÄs situÄcijÄs tÄ varbÅ«t noder. TaÄu bÅ«tu jÄcÄ«nÄs pret sliecÄ«bu to pieņemt kÄ vienÄ«go pareizo un aizliegt tradicionÄlos vÄrdus.
Politkorektums uzstÄj, ka cilvÄ“ku aprakstÄ«šana un klasificÄ“šana pÄ“c Ädas krÄsas, etniskÄs, reliÄ£iskÄs piederÄ«bas vai seksuÄlÄs orientÄcijas ir klaja cilvÄ“ciskÄs vÄ“rtÄ«bas nonivelÄ“šana. Tam varÄ“tu piekrist tikai gadÄ«jumos, kad apraksts aizsÄk diskriminÄciju, taÄu starp nosaukšanu un diskriminÄciju nav ne tiešas, ne pastarpinÄtas saiknes. TurklÄt cita apzÄ«mÄ“juma lietojums nerisina šo izdomÄto problÄ“mu.
Orvelisko jaunvalodu parasti veido vai nu ar eifÄ“mismu, vai garu perifrÄžu palÄ«dzÄ«bu, un tÄ nebÅ«t neaprobežojas ar cilvÄ“ku Ä«patnÄ«bu aprakstiem. KÄ zinÄms, eifÄ“mismi Ätri mainÄs, tÄpÄ“c jaunradÄ«tÄjiem ir iespÄ“ja tiku tikÄm izspÄ“lÄ“ties: “atlaist”, “atstÄdinÄt”, “uzteikt darbu” (vai nav jauki, jo vÄrdÄ “uzteikt” jau ir arÄ« pozitÄ«vÄ nozÄ«me), “samazinÄt personÄlu”, “optimizÄ“t”. VÄ“l smalkÄk — “atbrÄ«vot no amata pienÄkumu izpildes” — esi gan brÄ«vs, gan bez pienÄkumiem.
Latviešu valodÄ tiek pÄrņemtas citas valodas problÄ“mas un risinÄjumi. Tipisks piemÄ“rs bÅ«tu “nÄ“Ä£eris”, bet tas pats attiecas arÄ« uz “žīdu”, “ÄigÄnu” u. c. “Baltais”, “melnais” tiek aizstÄts ar “baltÄdainais”, “melnÄdainais”. “Baltajam” un “melnajam” gan ir citas nozÄ«mes, taÄu nez vai “baltgvards”, “šÅ†abÄ«tis” un “melnstrÄdnieks”, “kurinÄtÄjs” vai “kaukÄzietis” tik viegli var sajukt ar rases nozÄ«mi.
TaÄu vienkrÄsas “Ädaiņu” etaps jau ir noiets, nÄk “personas ar tumšas Ädas krÄsu” vai “gaišas Ädas krÄsu”. Tas vÄ“l vairÄk samudžina jÄ“gu, jo baltais itÄlis parasti ir ar tumšas Ädas pieskaņu; tumša Äda var bÅ«t arÄ« latvietim, kas braši nosauļojies.
TurklÄt — ko darÄ«t ar angļu people of colour? Ja “krÄsainie” neder un “krÄsainÄdainie” ir pavisam Ä“rmÄ«gs vÄrds, tad patlaban tiek piedÄvÄti “cilvÄ“ki ar dažÄdu Ädas krÄsu” un vÄ“l spocÄ«gÄkÄs “personas ar citu Ädas krÄsu”. Bet tas taÄu iekļauj arÄ« nÄ«stos “baltos”. PÄ“dÄ“jos savukÄrt angļu valodÄ mÄ“dz apzÄ«mÄ“t ar eifÄ“mismu Caucasian. Labi, ka “kaukÄzietis” mums jau aizņemts.
PÄrnest citas valodas Ä«patnÄ«bas uz latviešu valodu ir, maigi izsakoties, dÄ«vaini. Nez, ko angļi teiktu, ja viņus rosinÄtu pieņemt lietuviešu precÄ“tÄs un neprecÄ“tÄs sievietes uzvÄrda pÄrmaiņas (Eiropas Tiesa to atzina par leÄ£itÄ«mu) vai no vÄciešiem pÄrņemt artikulu locÄ«šanu. Mums lietvÄrdam ir abas dzimtes — vai bÅ«tu jÄsatraucas un jÄmÄ“Ä£ina atrast latviešu valodÄ neesošu dzimtes problÄ“mu?
Vai “nevesels” ir patiesi slims vai tikai mazliet sasirdzis. Vai “stÄvoklis” ir slimÄ«ba, bet varbÅ«t kas ļaunÄks vai labÄks. Vai “nelabdabÄ«gs” ir ļaundabÄ«gs vai kaut kas nezinÄms. Vai “cilvÄ“ks ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bÄm” ir invalÄ«ds vai izlepis Ä«patnis? Un kÄpÄ“c “invalÄ«ds” ir nepieņemams, ja “invaliditÄte” pastÄv un tiek lietota?
Vai “sociÄli neaizsargÄtie” ir nabadzÄ«gie, mazturÄ«gie vai pakļauti kÄdÄm sabiedriskÄm represijÄm? Vai “Ä«pašÄs dienas” ir kÄdi svÄ“tki, “kritiskÄs dienas” — bÄ«stamas dzÄ«vÄ«bai, “kalendÄrÄs dienas” — darba vai atvaļinÄjuma pÄrskats, vai tomÄ“r runÄjam par mÄ“nešreizÄ“m? Vai “brieduma gadi” ir pusmūžs vai vecumdienas? Vai “mirstÄ«gÄs atliekas” ir lÄ«Ä·is vai tÄ daļas? Vai “brÄ«vÄ«bas atņemšana” ir cietumsods? “MÄjsÄ“de”, “dienests” un “laulÄ«ba” arÄ« ir brÄ«vÄ«bas atņemšana.
PolitkorektÄs un kancelejiskÄs valodas jaunveidojumi gandrÄ«z vienmÄ“r ir garÄki un piņķerÄ«gÄki nekÄ aizstÄjamie vÄrdi. Tas neatbilst valodas ekonomijas principam, apgrÅ«tina saziņu. Amatnoziegumi kļuvuši par “dienesta stÄvokļa negodprÄtÄ«gu izmantošanu”, izšÄ·Ä“rdÄ«ba par “neracionÄliem izdevumiem” (tÄtad izšÄ·Ä“rdÄ“tÄjs bÅ«tu neracionÄlo izdevumu meistars vai persona ar neracionÄliem izdevumiem). Melot jaunvalodÄ ir “sniegt nepatiesas ziņas”, “izplatÄ«t nedibinÄtus izdomÄjumus”.
NÄve tagad ir “letÄls iznÄkums”, cietums pÄrvÄ“rties par “ieslodzÄ«juma vietu”, operÄcija par “Ä·irurÄ£isku iejaukšanos”. JuridiskÄs valodas “persona” spraucas iekšÄ visur: Ärsts kļuvis par “ÄrstniecÄ«bas personu”, policists par “policijas amatpersonu”, ierÄ“dnis par “valsts amatpersonu”.
NegatÄ«vais nav vÄrdÄ, bet attieksmÄ“. Aizskarošs var bÅ«t jebkurš vÄrds attiecÄ«gÄ lietojumÄ un intonÄcijÄ: “sieviete”, “rÄ«dzinieks”, “latgalietis”, “laucinieks”, “katolis”, “luterÄnis”, “latvietis”, “krievs”, “veÄ£etÄrietis”, “gaļēdÄjs”, “cirvis”, “biete”, “sÄ“ne”, nemaz nerunÄjot par politiskiem apzÄ«mÄ“jumiem, kuros katrs cilvÄ“ks iemieso savu pÄrliecÄ«bu par labo un slikto: “komunists”, “kreisais”, “labÄ“jais”, “liberÄlis”, “konservatÄ«vais” u. t. jpr.
Ja birokrÄtiskÄm struktÅ«rÄm ir tieksme veidot garus kalambÅ«rus, lai tÄ bÅ«tu, bet nevajadzÄ“tu šo jaunvalodu uzspiest visiem. Neliegsim un neskaudÄ«sim vÄrdu “nÄ“Ä£eris”, “žīds”, “ÄigÄns”, “baltais”, “melnais”, “dzeltenais”, “krievs”, “invalÄ«ds”, “Ärsts”, “policists” lietojumu saziņas situÄcijÄs, kurÄs tie ir piemÄ“roti. Tas ir ne tikai vÄrda brÄ«vÄ«bas un mÅ«su valodas identitÄtes, bet arÄ« veselÄ saprÄta jautÄjums.
* valodnieks un tulkotÄjs, Dr. habil. philol., Latvijas UniversitÄtes profesors, vairÄk nekÄ 370 zinÄtnisku un 100 populÄrzinÄtnisku publikÄciju autors