Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, ka no mutīga "tiktokera", kas gatavs uzbrukt jaunai žurnālistei, līdz krietni piezemētākam paskaidrojumam policijā, kur taisnojas, ka viss teiktais ir tikai subjektīvs viedoklis, ir vien daži soļi. To apliecina Lato Lapsas piemērs.

Mazliet ieskatam par šo kungu – Lapsa nu jau ilgu laiku nav saistÄ«ts ar žurnālistiku, bet savā darbÄ«bā, manuprāt, cenšas imitÄ“t savu piederÄ«bu žurnālistu arodam. Viņš, pozicionÄ“jot sevi kā mediju pārstāvi, bieži veicis informācijas pieprasÄ«jumus valsts iestādÄ“m, bet tās, baidoties no tiesÄ«bu pārkāpumiem, samierinās un sniedz atbildes. Tas tieši saistās ar jautājumu, ka Latvijā likuma priekšÄ žurnālista definÄ«cija ir plaši interpretÄ“jama. Jāatgādina, ka žurnālista statuss sniedz tiesÄ«bas pieprasÄ«t informāciju no valsts un sabiedriskajām organizācijām, tāpat nodrošina informācijas avotu aizsardzÄ«bas privilēģijas. Turklāt tādÄ“jādi vieglāk sevi auditorijas acÄ«s pozicionÄ“t kā tādu, kas iestājas par taisnÄ«gumu. Lapsa to izmanto.

KādreizÄ“jais žurnālists gadiem darbojies no sabiedrisko attiecÄ«bu aÄ£entÅ«ras "P.R.A.E." telpām (to man apliecina vairāki bijušie aÄ£entÅ«ras darbinieki), kā arÄ« publiskajā komunikācijā izmanto portālu "Pietiek.com", kur starp dažādiem rakstiem regulāri atrodamas publikācijas, kurās vÄ“rsti agresÄ«vi pārmetumi un "atmaskojumi" pret visvisādiem cilvÄ“kiem, uzņēmumiem un valsts iestādÄ“m. ŠÄdus tekstus viņš regulāri velta arÄ« medijiem, Ä«paši sabiedriskajiem. Paši varat iztÄ“loties, pÄ“c kā tas izklausās.

Lapsa savulaik bija viens no redzamākajiem un ietekmÄ«gākajiem žurnālistiem. Viņam bijusi sava loma laikraksta "Diena" un ziņu aÄ£entÅ«ras LETA redakcijās. PÄ“dÄ“jā desmitgadÄ“ ar Lapsas kungu žurnālistikā vairs nerēķinās un nopietni neuztver, bet pieņem zināšanā kā aktÄ«vu "melnā PR" darboni. Kas nogāja greizi šÄ« cilvÄ“ka vÄ“rtÄ«bu skalā? Jautājiet pašam. Å…emot vÄ“rā, ka viņa metodes ir zemiskas – regulāri cenšas aizskart cilvÄ“ka cieņu, ņirgājas par izskatu utt. –, kopumā mÅ«sdienu mediju vidÄ“ šo cilvÄ“ku uztver kā tādu toksisku fona troksni, bet visbiežāk par viņu esmu dzirdÄ“jis parunu, un šeit atvainojos lasÄ«tājiem par rupjÄ«bu – "Nekustini s…du, smirdÄ“s!".

Manās acÄ«s šÄdu raksturojumu nostiprināja piemÄ“rs no 2015. gada. Tolaik viņš aktÄ«vi rakstÄ«ja dažādus nÄ«grus rakstiņus par advokātu Induli Balmaku. Pats Balmaks vÄ“lāk pieļāva, ka kampaņu pret viņu pasÅ«tÄ«jis kāds jurists. Diemžēl jāatzÄ«st, ka kādu periodu lÄ«dz 2015. gadam Lapsa rakstÄ«ja komentārus arÄ« "Delfi" sadaļā "Versijas", saņēma par to naudu, tomÄ“r tā gada pavasarÄ« šÄ« sadarbÄ«ba izbeidzās. Te arÄ« ir konkrÄ“ts piemÄ“rs, kā izpaužas Lapsas darbÄ«ba un meli. SadarbÄ«ba pārtrÅ«ka, jo Lapsa atsÅ«tÄ«ja viedokļrakstu, kurā, redakcijas ieskatā, netieši tika vÄ“lÄ“ta konkrÄ“ta, identificÄ“jama cilvÄ“ka nāve, viņš tÄ«ksmÄ«gi aprakstÄ«ja, kā iztÄ“lojas, kā kādi tumšÄdaini iezemieši šo cilvÄ“ku varÄ“tu vārÄ«t katlā, un tamlÄ«dzÄ«gas sadistiskas šausmas, kas tolaik raidÄ«ja pamatotus signālus – vai nu konkrÄ“tajam teksta autoram ir ļauni nolÅ«ki, vai arÄ«, iespÄ“jams, viņš nejÅ«tas tik labi, lai varÄ“tu atbildÄ“t par saviem vārdiem.

Pirms lÄ“muma pieņemšanas par Lapsas teksta atraidÄ«šanu galvenais redaktors aicināja mani un vÄ“l vienu redaktoru uz apspriedi, lai nolemtu, kā rÄ«koties. Kopā izlÄ“mām, ka šÄdu tekstu nedrÄ«kst publicÄ“t, ne tikai žurnālistikas Ä“tikas un atbildÄ«bas dēļ, bet arÄ« konkrÄ“ta Krimināllikuma panta dēļ. Un, godÄ«gi sakot, vienkārši veselā saprāta dēļ. LÄ“mumu pieņēmām, aizsÅ«tÄ«jām atbildi. Nebija ilgi jāgaida, lÄ«dz minÄ“tā publicista informācijas kanālos parādÄ«jās vÄ“stÄ«jums: "LÄ«dz ar to mana sadarbÄ«ba ar portālu "Delfi", kurš lÄ«dz ar savu galveno redaktoru acÄ«mredzot pievienojas pÄ“rkamu vai citādi ietekmÄ“jamu mediju saimei, ir beigusies."

IespÄ“jams, kunga lielais aizvainojums bija iemesls tam, kāpÄ“c dažus gadus vÄ“lāk "Delfi" redakcijas e-pastā iekrita vÄ“stule ar fragmentiem no kādas kārtÄ“jās fantāziju grāmatas teksta, kurā acÄ«mredzot tika cerÄ“ts aizskart galveno redaktoru saistÄ«bā ar viņa privātās dzÄ«ves jautājumiem. Tas bija tāds ļoti mÄ«lÄ«gs mēģinājums, kas tikai atkārtoti iezÄ«mÄ“ Lapsas darba rokrakstu. Varu tikai minÄ“t, ka sāpe par zaudÄ“tiem pārdesmit eiro honorāros tomÄ“r bija gana dziļi iedÅ«rusi, iespÄ“jams arÄ« trieciens pašlepnumam.

Tātad neatkarÄ«ga medija atbilde, redakcionāla izvÄ“le tÅ«lÄ«tÄ“ji tika pārvÄ“rsta konspirācijā un izdomājumos par iemesliem, kāpÄ“c raksts netika publicÄ“ts. Izmantoti uzmanÄ«bas pievÄ“ršanas vārdi "pÄ“rkami", "ietekmÄ“jami". TāpÄ“c liecÄ«bas un pieņēmumi, ka Lapsa nodarbojas ar dezinformāciju, nomelnošanu, man šÄ·iet visai ticami. Esmu to redzÄ“jis tuvplānā uz savas komandas ādas. Bet lasÄ«tāji var arÄ« paši "Google" ierakstÄ«t atslÄ“gas vārdus "Lapsa, Prae, nomelnošana, Krievija" – un parādÄ«sies vairāki blogi un ieraksti par šo tematu, kur Lapsas metodes aprakstÄ«tas visai niansÄ“ti. Diemžēl lielākā daļa – anonÄ«mi, jo, kā jau rakstÄ«ju iepriekš, latviešiem patÄ«k šÄ« paruna par noteiktas substances nebakstÄ«šanu.

Raksta sākumā minÄ“ju par Lapsas kunga tekstiem "TikTok" un uzbrukumiem "Delfi" žurnālistei. Kas notika? Portālā "Diena" tika publicÄ“ta intervija "Kas un kā "pasÅ«tÄ«ja" Lato Lapsu un JurÄ£i Liepnieku". Tā lasāma šeit. Šajā rakstā medijs publicÄ“ja interviju ar Initu LÅ«ri, kādreizÄ“jo VID izmeklÄ“tāju. Intervijā medijam viņa pauda, ka 2020. gada sākumā darbā viņai noteica uzdevumu "atrast jebko" pret Lato Lapsu, JurÄ£i Liepnieku un citām personām. Jāpiebilst, ka pati LÅ«re intervijas laikā ne reizi neminÄ“ja ne Lapsas, ne Liepnieka vārdu. Par šÄ«m personām jautāja intervijas autors. Nav skaidrs, kāpÄ“c un kā LÅ«re nolÄ“ma interviju sniegt tieši portālam "Diena". Vienlaikus žurnālistu vidÄ“ noplÅ«da tāds pats intervijas teksts, kurā kā intervijas autors pierakstÄ«ts... Lato Lapsa. Vai tā ir kāda sabotāža, sagadÄ«šanās vai neuzmanÄ«bas kļūda, to droši pateikt nevar. Īsāk sakot, publikācija raisÄ«ja vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Tā radÄ«ja neskaidrÄ«bu par teksta tapšanas apstākļiem un mÄ“rÄ·iem. TāpÄ“c "Delfi" žurnāliste Laine Fedotova pÄ“c iknedēļas redakcijas sapulces un mana mudinājuma veidoja publikāciju, pÄ“c bÅ«tÄ«bas skaidrojot – par ko vispār "cepiens"? Kādi ir mediju standarti faktu pārbaudÄ“, un kā tas attiecas uz konkrÄ“to materiālu? Kāda šeit ir vai nav redzama saistÄ«ba ar "melno PR"? Fedotovai uzticos kā apņēmÄ«gai žurnālistei, kurai rÅ«p mediju vide, tāpÄ“c šÄ·ita un aizvien šÄ·iet, ka viņa bija piemÄ“rota autore šÄdai publikācijai. Ar viņas publikāciju iespÄ“jams iepazÄ«ties šeit. JāatzÄ«st, ka rakstā bija arÄ« dažas neuzmanÄ«bas kļūdas, kuras "Delfi" pÄ“c publicÄ“šanas laboja (piemÄ“ram, Ainārs Ä’rglis pārrakstÄ«šanās dēļ bija pieminÄ“ts kā Andrejs Ä’rglis). Cenšamies, lai raksti bÅ«tu iespÄ“jami precÄ«zi, bet reizi pa reizei kādas neuzmanÄ«bas kļūdas nepamanÄ«tas izkļūst redakcionālajam sietam cauri.

AcÄ«mredzot sirmajam kungam šÄda publikācija valsts populārākajā komercmedijā nebija plānota, tāpÄ“c uzreiz pÄ“c raksta viņš, manā ieskatā, rupji aizskāra žurnālistes godu un cieņu. Tas bija nevÄ«rišÄ·Ä«gi un gļēvi. Es viņa citātus šeit neminÄ“šu (daļa no tiem redzama policijas atbildÄ“ zem šÄ« teksta), bet tie bija gan vienkārši aizvainojumi un meli, gan arÄ« divdomÄ«gas piezÄ«mes par to, kurā vietā žurnālistei vajadzÄ“tu sevi aizskart.

PÄ“c šÄ« kunga video "TikTok" un aizvainojumiem mani pārņēma žēlums, jo, diez, kam gan jānotiek cilvÄ“ka galvā, lai šÄdi izturÄ“tos pret vairāk nekā divreiz jaunāku žurnālisti? Pieļauju, ka šis drÄ«zāk ir jautājums Lato Lapsas Ä£imenei, draugiem un lÄ«dzcilvÄ“kiem. Ja tādi, neskaitot naudas partnerus, vÄ“l ir palikuši. Es ceru, ka ir.

Žurnāliste vÄ“rsās policijā ar aicinājumu uzsākt kriminālprocesu. Lapsa tika aicināts skaidrot savu rÄ«cÄ«bu. Tajā brÄ«dÄ« arÄ« viņa bravÅ«ra un meli par žurnālisti un pasÅ«tÄ«jumu pārtapa subjektÄ«vā viedoklÄ«. Diemžēl policijas inspektore kapteine Lāsma Pometko Lapsas mÄ«kstmiesÄ«go izlocÄ«šanos pieņēma un lietu neuzsāka. Protams, lÄ“mums tiek pārsÅ«dzÄ“ts. Turklāt pÄ“c paskaidrojumu sniegšanas minÄ“tais publicists turpināja nomelnošanu un savus aizvainošanas darbus. Tikai tagad viņam pieslÄ“dzās palÄ«gos arÄ« JurÄ£is Liepnieks – lÄ«dzÄ«gs materiāls ar apvainojumiem un nepamatotiem pieņēmumiem parādÄ«jās arÄ« portālā "Puaro". Cita starpā – Liepnieks savulaik draudzÄ«gi diņģējies par savu klientu satura publicÄ“šanu "Delfi", bet tagad acÄ«mredzot nolÄ“mis, ka tas vairs nebÅ«s aktuāli.

Ja reiz minÄ“tās Lapsas izdarÄ«bas ir fona troksnis, kāpÄ“c to visu vispār rakstu? TāpÄ“c, ka pagājušÄ gada oktobrÄ«, stājoties "Delfi" galvenā redaktora amatā, lasÄ«tājiem solÄ«ju skaidrot redakcijas un mÅ«su žurnālistu darbu. Vienlaikus es nevÄ“lÄ“tos savā dzÄ«vÄ“ vairs tÄ“rÄ“t laiku, lai runātu par šo fona troksni un smaku, kas no tā nāk, tāpÄ“c "Delfi" pozÄ«cija ir ignorÄ“t Lapsas kunga skaļās aktivitātes, jo, manā ieskatā, tām vienkārši nevar ticÄ“t, kā arÄ« nav vÄ“rts tÄ“rÄ“t laiku un enerÄ£iju. Ja nu kādā kriminālprocesā gadÄ«sies kāds rezultatÄ«vs noslÄ“gums, tad arÄ« varÄ“sim pie temata atgriezties.

LÄ«dzÄ«gi kā ar dezinformāciju sociālajos tÄ«klos, nekad nevar bez pierādÄ«jumiem uzreiz pateikt, kāpÄ“c cilvÄ“ks izplata melus vai vienkārši aplamÄ«bas, – varbÅ«t rÄ«kojas kādas citas valsts interesÄ“s, tikpat labi tas var bÅ«t saistÄ«ts ar biznesa mÄ“rÄ·iem, tās var bÅ«t kādas Ä£imenes darÄ«šanas (piemÄ“ram, brāļa), bet reizumis vienkārši sevis apjÅ«smošana, uzmanÄ«bas trÅ«kums un klikšÄ·u vākšana. Vai kas no tā atbilst Lapsas kungam, precÄ«zi un pierādāmi pateikt nevar. Ja nu jÅ«s varat un vÄ“laties – publiski vai konfidenciāli – dalÄ«ties ar informāciju, droši varat man rakstÄ«t – e-pasta adrese: [email protected]. Izmantoju arÄ« "Signal" lietotni.

NoslÄ“gumā vÄ“los vÄ“l teikt, ka cilvÄ“ki reizÄ“m uzÄ·eras uz dažādiem apmelojumiem par Latviju kā neizdevušos valsti. Tam ir racionāls pamats, jo uzticÄ“šanās valsts iestādÄ“m, institÅ«cijām, politiÄ·iem ir ļoti zema. Tā ir zema pamatoti, jo valsts savus iedzÄ«votājus regulāri "piekāš". Ceturtā daļa iedzÄ«votāju ir nabadzÄ«bas riska zonā, tādā pašÄ nabadzÄ«bas bedrÄ“ atstāta veselÄ«bas nozare, izglÄ«tÄ«ba un zinātne. Ir tiesas, kuras nevar iztiesāt gadiem, ir korupcijas skandāli, kas vienkārši izčab (iesaku LR1 "AtvÄ“rto failu" epizodi par Lemberga stipendiātu lietu), ceļi daudzviet ir tādā stāvoklÄ«, ka teju jābrÄ«nās, kā mÅ«su mašÄ«nas vÄ“l turas kopā. Tā visa ir taisnÄ«ba. Taču, cienÄ«tie lasÄ«tāji, demokrātiskā valstÄ« diemžēl bieži atrodas indivÄ«di, kas šÄ«s un citas problÄ“mas un zemo uzticÄ“šanos izmanto savtÄ«gos un nelietÄ«gos nolÅ«kos, tāpÄ“c bÅ«sim piesardzÄ«gi un informāciju vÄ“rtÄ“sim kritiski. Šajā sakarā nāk prātā vÄ“rtÄ«ga GÄ“tes atziņa: "Nekas nav pretÄ«gāks par vairākumu, jo to veido nedaudzi spÄ“cÄ«gi lÄ«deri, blēži, kas pielāgojas, vājie, kas asimilÄ“jas, un masa, kas tipina lÄ«dzi, nemaz nezinot, ko tā grib." Ticu, ka, vÄ“rtÄ“jot informāciju kritiski un nošÄ·irot drazu no žurnālistikas, varam veidot mÅ«su valsti par kripatiņu labāku.

Novērtē šo rakstu:

0
0