Neko nevar darÄ«t, ja valstsgribis liek un valsts nauda jÄatstrÄdÄ: par Lato Lapsu un gļēvajiem uzbrukumiem „Delfi†žurnÄlistei
Filips Lastovskis, Delfi galvenais redaktors · 30.03.2023. · Komentāri (0)IzrÄdÄs, ka no mutÄ«ga "tiktokera", kas gatavs uzbrukt jaunai žurnÄlistei, lÄ«dz krietni piezemÄ“tÄkam paskaidrojumam policijÄ, kur taisnojas, ka viss teiktais ir tikai subjektÄ«vs viedoklis, ir vien daži soļi. To apliecina Lato Lapsas piemÄ“rs.
Mazliet ieskatam par šo kungu – Lapsa nu jau ilgu laiku nav saistÄ«ts ar žurnÄlistiku, bet savÄ darbÄ«bÄ, manuprÄt, cenšas imitÄ“t savu piederÄ«bu žurnÄlistu arodam. Viņš, pozicionÄ“jot sevi kÄ mediju pÄrstÄvi, bieži veicis informÄcijas pieprasÄ«jumus valsts iestÄdÄ“m, bet tÄs, baidoties no tiesÄ«bu pÄrkÄpumiem, samierinÄs un sniedz atbildes. Tas tieši saistÄs ar jautÄjumu, ka LatvijÄ likuma priekšÄ žurnÄlista definÄ«cija ir plaši interpretÄ“jama. JÄatgÄdina, ka žurnÄlista statuss sniedz tiesÄ«bas pieprasÄ«t informÄciju no valsts un sabiedriskajÄm organizÄcijÄm, tÄpat nodrošina informÄcijas avotu aizsardzÄ«bas privilēģijas. TurklÄt tÄdÄ“jÄdi vieglÄk sevi auditorijas acÄ«s pozicionÄ“t kÄ tÄdu, kas iestÄjas par taisnÄ«gumu. Lapsa to izmanto.
KÄdreizÄ“jais žurnÄlists gadiem darbojies no sabiedrisko attiecÄ«bu aÄ£entÅ«ras "P.R.A.E." telpÄm (to man apliecina vairÄki bijušie aÄ£entÅ«ras darbinieki), kÄ arÄ« publiskajÄ komunikÄcijÄ izmanto portÄlu "Pietiek.com", kur starp dažÄdiem rakstiem regulÄri atrodamas publikÄcijas, kurÄs vÄ“rsti agresÄ«vi pÄrmetumi un "atmaskojumi" pret visvisÄdiem cilvÄ“kiem, uzņēmumiem un valsts iestÄdÄ“m. ŠÄdus tekstus viņš regulÄri velta arÄ« medijiem, Ä«paši sabiedriskajiem. Paši varat iztÄ“loties, pÄ“c kÄ tas izklausÄs.
Lapsa savulaik bija viens no redzamÄkajiem un ietekmÄ«gÄkajiem žurnÄlistiem. Viņam bijusi sava loma laikraksta "Diena" un ziņu aÄ£entÅ«ras LETA redakcijÄs. PÄ“dÄ“jÄ desmitgadÄ“ ar Lapsas kungu žurnÄlistikÄ vairs nerēķinÄs un nopietni neuztver, bet pieņem zinÄšanÄ kÄ aktÄ«vu "melnÄ PR" darboni. Kas nogÄja greizi šÄ« cilvÄ“ka vÄ“rtÄ«bu skalÄ? JautÄjiet pašam. Å…emot vÄ“rÄ, ka viņa metodes ir zemiskas – regulÄri cenšas aizskart cilvÄ“ka cieņu, ņirgÄjas par izskatu utt. –, kopumÄ mÅ«sdienu mediju vidÄ“ šo cilvÄ“ku uztver kÄ tÄdu toksisku fona troksni, bet visbiežÄk par viņu esmu dzirdÄ“jis parunu, un šeit atvainojos lasÄ«tÄjiem par rupjÄ«bu – "Nekustini s…du, smirdÄ“s!".
ManÄs acÄ«s šÄdu raksturojumu nostiprinÄja piemÄ“rs no 2015. gada. Tolaik viņš aktÄ«vi rakstÄ«ja dažÄdus nÄ«grus rakstiņus par advokÄtu Induli Balmaku. Pats Balmaks vÄ“lÄk pieļÄva, ka kampaņu pret viņu pasÅ«tÄ«jis kÄds jurists. Diemžēl jÄatzÄ«st, ka kÄdu periodu lÄ«dz 2015. gadam Lapsa rakstÄ«ja komentÄrus arÄ« "Delfi" sadaÄ¼Ä "Versijas", saņēma par to naudu, tomÄ“r tÄ gada pavasarÄ« šÄ« sadarbÄ«ba izbeidzÄs. Te arÄ« ir konkrÄ“ts piemÄ“rs, kÄ izpaužas Lapsas darbÄ«ba un meli. SadarbÄ«ba pÄrtrÅ«ka, jo Lapsa atsÅ«tÄ«ja viedokļrakstu, kurÄ, redakcijas ieskatÄ, netieši tika vÄ“lÄ“ta konkrÄ“ta, identificÄ“jama cilvÄ“ka nÄve, viņš tÄ«ksmÄ«gi aprakstÄ«ja, kÄ iztÄ“lojas, kÄ kÄdi tumšÄdaini iezemieši šo cilvÄ“ku varÄ“tu vÄrÄ«t katlÄ, un tamlÄ«dzÄ«gas sadistiskas šausmas, kas tolaik raidÄ«ja pamatotus signÄlus – vai nu konkrÄ“tajam teksta autoram ir ļauni nolÅ«ki, vai arÄ«, iespÄ“jams, viņš nejÅ«tas tik labi, lai varÄ“tu atbildÄ“t par saviem vÄrdiem.
Pirms lÄ“muma pieņemšanas par Lapsas teksta atraidÄ«šanu galvenais redaktors aicinÄja mani un vÄ“l vienu redaktoru uz apspriedi, lai nolemtu, kÄ rÄ«koties. KopÄ izlÄ“mÄm, ka šÄdu tekstu nedrÄ«kst publicÄ“t, ne tikai žurnÄlistikas Ä“tikas un atbildÄ«bas dēļ, bet arÄ« konkrÄ“ta KriminÄllikuma panta dēļ. Un, godÄ«gi sakot, vienkÄrši veselÄ saprÄta dēļ. LÄ“mumu pieņēmÄm, aizsÅ«tÄ«jÄm atbildi. Nebija ilgi jÄgaida, lÄ«dz minÄ“tÄ publicista informÄcijas kanÄlos parÄdÄ«jÄs vÄ“stÄ«jums: "LÄ«dz ar to mana sadarbÄ«ba ar portÄlu "Delfi", kurš lÄ«dz ar savu galveno redaktoru acÄ«mredzot pievienojas pÄ“rkamu vai citÄdi ietekmÄ“jamu mediju saimei, ir beigusies."
IespÄ“jams, kunga lielais aizvainojums bija iemesls tam, kÄpÄ“c dažus gadus vÄ“lÄk "Delfi" redakcijas e-pastÄ iekrita vÄ“stule ar fragmentiem no kÄdas kÄrtÄ“jÄs fantÄziju grÄmatas teksta, kurÄ acÄ«mredzot tika cerÄ“ts aizskart galveno redaktoru saistÄ«bÄ ar viņa privÄtÄs dzÄ«ves jautÄjumiem. Tas bija tÄds ļoti mÄ«lÄ«gs mēģinÄjums, kas tikai atkÄrtoti iezÄ«mÄ“ Lapsas darba rokrakstu. Varu tikai minÄ“t, ka sÄpe par zaudÄ“tiem pÄrdesmit eiro honorÄros tomÄ“r bija gana dziļi iedÅ«rusi, iespÄ“jams arÄ« trieciens pašlepnumam.
TÄtad neatkarÄ«ga medija atbilde, redakcionÄla izvÄ“le tÅ«lÄ«tÄ“ji tika pÄrvÄ“rsta konspirÄcijÄ un izdomÄjumos par iemesliem, kÄpÄ“c raksts netika publicÄ“ts. Izmantoti uzmanÄ«bas pievÄ“ršanas vÄrdi "pÄ“rkami", "ietekmÄ“jami". TÄpÄ“c liecÄ«bas un pieņēmumi, ka Lapsa nodarbojas ar dezinformÄciju, nomelnošanu, man šÄ·iet visai ticami. Esmu to redzÄ“jis tuvplÄnÄ uz savas komandas Ädas. Bet lasÄ«tÄji var arÄ« paši "Google" ierakstÄ«t atslÄ“gas vÄrdus "Lapsa, Prae, nomelnošana, Krievija" – un parÄdÄ«sies vairÄki blogi un ieraksti par šo tematu, kur Lapsas metodes aprakstÄ«tas visai niansÄ“ti. Diemžēl lielÄkÄ daļa – anonÄ«mi, jo, kÄ jau rakstÄ«ju iepriekš, latviešiem patÄ«k šÄ« paruna par noteiktas substances nebakstÄ«šanu.
Raksta sÄkumÄ minÄ“ju par Lapsas kunga tekstiem "TikTok" un uzbrukumiem "Delfi" žurnÄlistei. Kas notika? PortÄlÄ "Diena" tika publicÄ“ta intervija "Kas un kÄ "pasÅ«tÄ«ja" Lato Lapsu un JurÄ£i Liepnieku". TÄ lasÄma šeit. ŠajÄ rakstÄ medijs publicÄ“ja interviju ar Initu LÅ«ri, kÄdreizÄ“jo VID izmeklÄ“tÄju. IntervijÄ medijam viņa pauda, ka 2020. gada sÄkumÄ darbÄ viņai noteica uzdevumu "atrast jebko" pret Lato Lapsu, JurÄ£i Liepnieku un citÄm personÄm. JÄpiebilst, ka pati LÅ«re intervijas laikÄ ne reizi neminÄ“ja ne Lapsas, ne Liepnieka vÄrdu. Par šÄ«m personÄm jautÄja intervijas autors. Nav skaidrs, kÄpÄ“c un kÄ LÅ«re nolÄ“ma interviju sniegt tieši portÄlam "Diena". Vienlaikus žurnÄlistu vidÄ“ noplÅ«da tÄds pats intervijas teksts, kurÄ kÄ intervijas autors pierakstÄ«ts... Lato Lapsa. Vai tÄ ir kÄda sabotÄža, sagadÄ«šanÄs vai neuzmanÄ«bas kļūda, to droši pateikt nevar. ĪsÄk sakot, publikÄcija raisÄ«ja vairÄk jautÄjumu nekÄ atbilžu.
TÄ radÄ«ja neskaidrÄ«bu par teksta tapšanas apstÄkļiem un mÄ“rÄ·iem. TÄpÄ“c "Delfi" žurnÄliste Laine Fedotova pÄ“c iknedēļas redakcijas sapulces un mana mudinÄjuma veidoja publikÄciju, pÄ“c bÅ«tÄ«bas skaidrojot – par ko vispÄr "cepiens"? KÄdi ir mediju standarti faktu pÄrbaudÄ“, un kÄ tas attiecas uz konkrÄ“to materiÄlu? KÄda šeit ir vai nav redzama saistÄ«ba ar "melno PR"? Fedotovai uzticos kÄ apņēmÄ«gai žurnÄlistei, kurai rÅ«p mediju vide, tÄpÄ“c šÄ·ita un aizvien šÄ·iet, ka viņa bija piemÄ“rota autore šÄdai publikÄcijai. Ar viņas publikÄciju iespÄ“jams iepazÄ«ties šeit. JÄatzÄ«st, ka rakstÄ bija arÄ« dažas neuzmanÄ«bas kļūdas, kuras "Delfi" pÄ“c publicÄ“šanas laboja (piemÄ“ram, AinÄrs Ä’rglis pÄrrakstÄ«šanÄs dēļ bija pieminÄ“ts kÄ Andrejs Ä’rglis). Cenšamies, lai raksti bÅ«tu iespÄ“jami precÄ«zi, bet reizi pa reizei kÄdas neuzmanÄ«bas kļūdas nepamanÄ«tas izkļūst redakcionÄlajam sietam cauri.
AcÄ«mredzot sirmajam kungam šÄda publikÄcija valsts populÄrÄkajÄ komercmedijÄ nebija plÄnota, tÄpÄ“c uzreiz pÄ“c raksta viņš, manÄ ieskatÄ, rupji aizskÄra žurnÄlistes godu un cieņu. Tas bija nevÄ«rišÄ·Ä«gi un gļēvi. Es viņa citÄtus šeit neminÄ“šu (daļa no tiem redzama policijas atbildÄ“ zem šÄ« teksta), bet tie bija gan vienkÄrši aizvainojumi un meli, gan arÄ« divdomÄ«gas piezÄ«mes par to, kurÄ vietÄ Å¾urnÄlistei vajadzÄ“tu sevi aizskart.
PÄ“c šÄ« kunga video "TikTok" un aizvainojumiem mani pÄrņēma žēlums, jo, diez, kam gan jÄnotiek cilvÄ“ka galvÄ, lai šÄdi izturÄ“tos pret vairÄk nekÄ divreiz jaunÄku žurnÄlisti? Pieļauju, ka šis drÄ«zÄk ir jautÄjums Lato Lapsas Ä£imenei, draugiem un lÄ«dzcilvÄ“kiem. Ja tÄdi, neskaitot naudas partnerus, vÄ“l ir palikuši. Es ceru, ka ir.
ŽurnÄliste vÄ“rsÄs policijÄ ar aicinÄjumu uzsÄkt kriminÄlprocesu. Lapsa tika aicinÄts skaidrot savu rÄ«cÄ«bu. TajÄ brÄ«dÄ« arÄ« viņa bravÅ«ra un meli par žurnÄlisti un pasÅ«tÄ«jumu pÄrtapa subjektÄ«vÄ viedoklÄ«. Diemžēl policijas inspektore kapteine LÄsma Pometko Lapsas mÄ«kstmiesÄ«go izlocÄ«šanos pieņēma un lietu neuzsÄka. Protams, lÄ“mums tiek pÄrsÅ«dzÄ“ts. TurklÄt pÄ“c paskaidrojumu sniegšanas minÄ“tais publicists turpinÄja nomelnošanu un savus aizvainošanas darbus. Tikai tagad viņam pieslÄ“dzÄs palÄ«gos arÄ« JurÄ£is Liepnieks – lÄ«dzÄ«gs materiÄls ar apvainojumiem un nepamatotiem pieņēmumiem parÄdÄ«jÄs arÄ« portÄlÄ "Puaro". Cita starpÄ – Liepnieks savulaik draudzÄ«gi diņģējies par savu klientu satura publicÄ“šanu "Delfi", bet tagad acÄ«mredzot nolÄ“mis, ka tas vairs nebÅ«s aktuÄli.
Ja reiz minÄ“tÄs Lapsas izdarÄ«bas ir fona troksnis, kÄpÄ“c to visu vispÄr rakstu? TÄpÄ“c, ka pagÄjušÄ gada oktobrÄ«, stÄjoties "Delfi" galvenÄ redaktora amatÄ, lasÄ«tÄjiem solÄ«ju skaidrot redakcijas un mÅ«su žurnÄlistu darbu. Vienlaikus es nevÄ“lÄ“tos savÄ dzÄ«vÄ“ vairs tÄ“rÄ“t laiku, lai runÄtu par šo fona troksni un smaku, kas no tÄ nÄk, tÄpÄ“c "Delfi" pozÄ«cija ir ignorÄ“t Lapsas kunga skaļÄs aktivitÄtes, jo, manÄ ieskatÄ, tÄm vienkÄrši nevar ticÄ“t, kÄ arÄ« nav vÄ“rts tÄ“rÄ“t laiku un enerÄ£iju. Ja nu kÄdÄ kriminÄlprocesÄ gadÄ«sies kÄds rezultatÄ«vs noslÄ“gums, tad arÄ« varÄ“sim pie temata atgriezties.
LÄ«dzÄ«gi kÄ ar dezinformÄciju sociÄlajos tÄ«klos, nekad nevar bez pierÄdÄ«jumiem uzreiz pateikt, kÄpÄ“c cilvÄ“ks izplata melus vai vienkÄrši aplamÄ«bas, – varbÅ«t rÄ«kojas kÄdas citas valsts interesÄ“s, tikpat labi tas var bÅ«t saistÄ«ts ar biznesa mÄ“rÄ·iem, tÄs var bÅ«t kÄdas Ä£imenes darÄ«šanas (piemÄ“ram, brÄļa), bet reizumis vienkÄrši sevis apjÅ«smošana, uzmanÄ«bas trÅ«kums un klikšÄ·u vÄkšana. Vai kas no tÄ atbilst Lapsas kungam, precÄ«zi un pierÄdÄmi pateikt nevar. Ja nu jÅ«s varat un vÄ“laties – publiski vai konfidenciÄli – dalÄ«ties ar informÄciju, droši varat man rakstÄ«t – e-pasta adrese: [email protected]. Izmantoju arÄ« "Signal" lietotni.
NoslÄ“gumÄ vÄ“los vÄ“l teikt, ka cilvÄ“ki reizÄ“m uzÄ·eras uz dažÄdiem apmelojumiem par Latviju kÄ neizdevušos valsti. Tam ir racionÄls pamats, jo uzticÄ“šanÄs valsts iestÄdÄ“m, institÅ«cijÄm, politiÄ·iem ir ļoti zema. TÄ ir zema pamatoti, jo valsts savus iedzÄ«votÄjus regulÄri "piekÄš". CeturtÄ daļa iedzÄ«votÄju ir nabadzÄ«bas riska zonÄ, tÄdÄ pašÄ nabadzÄ«bas bedrÄ“ atstÄta veselÄ«bas nozare, izglÄ«tÄ«ba un zinÄtne. Ir tiesas, kuras nevar iztiesÄt gadiem, ir korupcijas skandÄli, kas vienkÄrši izÄab (iesaku LR1 "AtvÄ“rto failu" epizodi par Lemberga stipendiÄtu lietu), ceļi daudzviet ir tÄdÄ stÄvoklÄ«, ka teju jÄbrÄ«nÄs, kÄ mÅ«su mašÄ«nas vÄ“l turas kopÄ. TÄ visa ir taisnÄ«ba. TaÄu, cienÄ«tie lasÄ«tÄji, demokrÄtiskÄ valstÄ« diemžēl bieži atrodas indivÄ«di, kas šÄ«s un citas problÄ“mas un zemo uzticÄ“šanos izmanto savtÄ«gos un nelietÄ«gos nolÅ«kos, tÄpÄ“c bÅ«sim piesardzÄ«gi un informÄciju vÄ“rtÄ“sim kritiski. ŠajÄ sakarÄ nÄk prÄtÄ vÄ“rtÄ«ga GÄ“tes atziņa: "Nekas nav pretÄ«gÄks par vairÄkumu, jo to veido nedaudzi spÄ“cÄ«gi lÄ«deri, blēži, kas pielÄgojas, vÄjie, kas asimilÄ“jas, un masa, kas tipina lÄ«dzi, nemaz nezinot, ko tÄ grib." Ticu, ka, vÄ“rtÄ“jot informÄciju kritiski un nošÄ·irot drazu no žurnÄlistikas, varam veidot mÅ«su valsti par kripatiņu labÄku.