Iesaki rakstu:

Sensācija: šÄ« gada 31. martā franču politiÄ·e un potenciālā prezidenta amata kandidāte Mariona Anna PerÄ«ne Lepena, vairāk pazÄ«stama kā Marina Lepena, kopā ar kolÄ“Ä£iem – 8 eirodeputātiem plus vÄ“l 12 asistentiem un vÄ“l kādiem ļaužiem, kopā 24, saņēma notiesājošu pirmās instances spriedumu eiroparlamenta naudiņu apgÅ«šanas lietā.

Spriedums ir pārsÅ«dzams un cietumsoda un naudas sodu daļā spÄ“kā nav stājies, bet daļā par aizliegumu piecus gadus kandidÄ“t uz politiskiem amatiem ir spÄ“kā ar pasludināšanas brÄ«di un izslÄ“dz Marionu no 2027. gada Francijas prezidenta un 2029. gada parlamenta vÄ“lÄ“šanām.

Uz kādām dienām izcÄ“lās varena brÄ“ka, jo tik tiešÄm pie varas esošajai elitei bÄ«stams konkurents ir neitralizÄ“ts. Kas mani šajā lietā aizkustināja, bija gaušanās par netaisnÄ«bu, "kā tā drÄ«kst", "mums te ir demokrātija vai kas", "Eiropā tā nedara" un tādā garā uz priekšu. Plus salÄ«dzināšana ar politiski motivÄ“tām izrÄ“Ä·ināšanās štellÄ“m mazāk demokrātiskās un pavisam nedemokrātiskās zemÄ“s.

TiešÄm, Turcijas prezidenta Erdogana galveno konkurentu, Stambulas mÄ“ru Ekremu Imamoglu arestÄ“ja nupat, 19. martā, arÄ« it kā par naudas lietām. Kopā ar virkni lÄ«dzÄ«gu prezidentālu kandidātu sazemÄ“šanu tepat Austrumeiropā sākās runas par kaut ko neredzÄ“tu, par jaunu tendenci un virzÄ«bu uz demokrātijas iznÄ«kšanu.

Nekad tā nav bijis, un te atkal

Savu prātojumu par šo sākšu ar citātu, kura daļu ažpadsmit tÅ«kstošu reižu daudzinājis Dzintris Latvijas Radio, bet ko še piesaukšu no jaunā akadÄ“miskā tulkojuma, Zālamana MācÄ«tāja 1. nodaļas 9. panta: kas jau ir bijis, tas atkal bÅ«s, kas jau ir noticis, tas atkal notiks – nekā jauna nav zem saules.

Konkurentu neitralizÄ“šanas unikalitātes daudzinātāji gan drÄ«zāk ir kādus trÄ«s tÅ«kstošus gadus vÄ“lāk dzÄ«vojuša vārda meistara – Viktora ÄŒernomirdina – domas orbÄ«tā, ko citÄ“šu savā tulkojumā: Nekad tā nav bijis, un te atkal!

Politisku, saimniecisku, Ä£imenisku un visādu citādu konkurentu novākšana ir sena kā cilvÄ“ce, pastāv no aizlaikiem un pastāvÄ“s mūžīgi. AtšÄ·irÄ«bā no primitÄ«viem lÄ«dzekļiem, kuru lietošana dod ātrus un pārliecinošus rezultātus, demokrātiskās sabiedrÄ«bās juridiskas procedÅ«ras ceļš ir diezgan dabisks un starp citu, vÄ“sturiski sens un diezgan labi dokumentÄ“ts.

Pirms kādiem div–ar–pus tÅ«kstošiem gadu, 399. gadā priekš Kristus AtÄ“nās tika uz nāvi notiesāts Sokrāts, mÅ«sdienu Rietumu filozofijas pamatlicÄ“js pÄ“c daudzu domām. ApsÅ«dzÄ“ts vinš tika ne par slepkavÄ«bu, izšÄ·Ä“rdÄ“šanu vai nodevÄ«bu, bet gan par jaunatnes samaitāšanu, pievÄ“ršanu bezdievÄ«bai vai kaut ko uz to pusi. Tātad nekā krimināla mÅ«sdienu izpratnÄ“, faktiski sabiedriski politisks jautājums. ApsÅ«dzÄ«ba, procedÅ«ra, nāves sods.

Cits mÅ«su klausÄ«tājiem pazÄ«stams personāžs, izcilais orators Cicerons bija arÄ« politiÄ·is un 63. gadā priekš Kristus pildÄ«ja konsula pienākumus Romas republikā. Tad arÄ« viņš teica savas runas pret KatalÄ«nu, pirmā sākas ar pazÄ«stamajiem vārdiem: Quō Å«sque tandem abÅ«tere, CatilÄ«na, patientiā nostrā?

Iztiksim bez Romas vÄ“stures šeit, pavisam Ä«si: senators LÅ«cijs Sergijs Katalina bija aristokrāts, kurš vairākas reizes neveiksmÄ«gi pretendÄ“jis uz konsula amatu, cita starpā ticis apsÅ«dzÄ“ts par finanšu lietām un ļaunprātÄ«bām, pildot valsts amatus Ä€frikā, pulcÄ“ja ap sevi lÅ«zerus un neapmierinātos, lai gāztu pastāvošo varu. SazvÄ“restÄ«ba tika atklāta, vainÄ«gie saÄ·erti un tiesāti. ApsÅ«dzÄ«ba, procedÅ«ra, nāves sods.

Visas analoģijas ir klibas, un tomēr

Šeit savilkšu tiltiņu ar mÅ«su Marionu, Marinu LepÄ“nu. Ir viena pavisam sÄ«ka nianse, kurā viņas gadÄ«jumā ir lÄ«dzÄ«ba ar KatalÄ«nas sazvÄ“niekiem. Cicerons ceturtajā runā pret KatalÄ«nu pamatoja savu prasÄ«bu piespriest sazvÄ“rniekiem nāves sodu, lai arÄ« tā laika tradÄ«cija un prakse to neprasÄ«ja, pret to iebilda arÄ« JÅ«lijs CÄ“zars, citu starpā.

Francijas likumdošana par izšÄ·Ä“rdÄ“šanu šobrÄ«d paredz tÅ«lÄ«tÄ“ju liegumu pretendÄ“t uz vÄ“lÄ“tiem amatiem. Bet! ApsÅ«dzÄ«ba viņai ir celta par desmit un divdesmit gadu seniem notikumiem, par periodu no 2004. lÄ«dz 2016. gadam, un viņa jātiesā pÄ“c tai laikā spÄ“kā esošajām normām. Un lÄ«dzÄ«gi kā Cicerons savus konkurentus prasÄ«ja sodÄ«t bargāk par ierasto, arÄ« Lepenai piespriestais tÅ«lÄ«tÄ“jais aizliegums ir tiesneša izvÄ“le, ne obligāta norma.

Protams, spriedumu LepÄ“na un vÄ“l kādi 12 no notiesātajiem ir pārsÅ«dzÄ“juši, bet pÄ“c franču tradÄ«cijas process aizņems ilgus garus gadus. Francijā vispār liek cietumā gan mÄ“rus, gan prezidentus, bet tikai pÄ“c ļoti ilgas juridiskas procedÅ«ras. Tā Nikolā SarkozÄ« savus gala spriedumus saņēma tikai pirms kāda gada, bet pirmo reizi aizturÄ“ts un pratināts viņš tika 2014. gadā.

Cits Francijas prezidents, Žaks Širaks, 2011. gadā tika tiesāts par darbÄ«bu ParÄ«zes mÄ“ra amatā, kurā viņš sabija lÄ«dz 1995. gadam, un apmÄ“ram par to pašu, ko LepÄ“na, – ParÄ«zes mÄ“rijā nodarbinātiem 28 partijas aktÄ«vistiem, kas nepildÄ«ja nekādu darbu pilsÄ“tas labā. Vecuma dēļ viņam tika piespriests nosacÄ«ts sods, starp citu, itāļu premjera Silvio Berluskoni vienÄ«gais notiesājošais spriedums (kopumā kādās 30 lietās) arÄ« aizstāja cietumsodu ar sabiedriskiem darbiem, – ierastā itāļu kārtÄ«ba attiecÄ«ba uz veciem ļaužiem.

Pie putniņiem un taureņiem viss notiek apmēram tāpat

No AtÄ“nām, Romas un ParÄ«zes atgriežoties tepat RÄ«gā, redzam lÄ«dzÄ«gu musturi. Tā saucamā digitālās televÄ«zijas lieta, ko inspirÄ“ja Einārs Repše, lai novāktu politiskus konkurentus, sākās ar Harija Krongorna arestu 2003. gadā, bet lieta pÄ“c vairāk nekā 20 gadiem vÄ“l nav nonākusi lÄ«dz procesuālam noslÄ“gumam. Šajā lietā, starp citu, uzplaiksnÄ« analoÄ£ija ar apsÅ«dzÄ«bu Trampam Å…ujorkas kredÄ«tu lietā: cietušo nav, neviens neko atpakaļ neprasa, bet politisks konkurents tiek notrenkāts pusbeigts.

MÅ«su klausÄ«tājiem, šÄ·iet, bÅ«s lieki atgādināt notikumus saistÄ«bā ar apsÅ«dzÄ«bu Aināram Šleseram un Saeimas balsojumu par kratÄ«šanas neatļaušanu, kuru nelietÄ«gā kārtā kā ieganstu Valdis Zatlers izmantoja Saeimas atlaišanai, – atkal tÄ«ri politiska rÄ«cÄ«ba kriminālapsÅ«dzÄ«bas aizsegā, lai attālinātu sevis izmešanu poltikas gružu kastÄ“ kopā ar savu pils padomnieču varzu.

Sava lÄ«dzÄ«ba ar ParÄ«zi ir mÅ«su JÅ«rmalai, kuras mÄ“ri ir gan tiesāti, gan notiesāti, Juris Hlevickis reāli arÄ« trÄ«s gadus nosÄ“dÄ“ja. Par ko? Par to, ka viņam par labu citi cilvÄ“ki bija kukuļojuši, politisks konkurents nosÅ«dzÄ“ja, procedÅ«ra, spriedums, cietums.

Notiesāti savulaik ir arÄ« bijušie mÄ“ri Raimonds Munkevics un Gatis Truksnis, pirmais par kukuļošanas lietām, bet otrais formāli par falšu komandÄ“jumu paÄ£iru piesegšanai. Neizdevās par naudiņu, piedÅ«ra par papÄ«riem.

KolorÄ«tu piemÄ“ru netrÅ«kst ne pie mums, ne Eiropā, ne plašÄ pasaulÄ“. Bet man savs vÄ“stÄ«jums jāsāk noapaļot, un te bÅ«s daži mani prātojumi noslÄ“gumam.

Secinājumu vietā

[1] Par procedūrām

Ja autokrātijās un diktatÅ«rās lietas var nokārtot klusi un ātri, tad sabiedrÄ«bās ar attÄ«stÄ«tu demokrātiju un tiesu varu procesi ieilgst. ProcedÅ«ras var izmantot labiem un taisnÄ«giem mÄ“rÄ·iem, bet var arÄ« blÄ“dÄ«bām un nelietÄ«bām. Tādēļ arÄ« process nesākas un nebeidzas kaut kā tāpat vien, un tādēļ tas neizbÄ“gami paņem laiku. Demokrātijai nepieciešami instrumenti sevis aizstāvÄ“šanai un attÄ«stÄ«šanai, un neatkarÄ«ga un spÄ“cÄ«ga tiesu varu te lieti noder. Žēl, ka ne visur tāda ir viegli sasniedzama.

[2] Par grēku standartu

Darbinieku algošana citiem mÄ“rÄ·iem, nekā tas ir formāli paredzÄ“ts, ir sena tradÄ«cija. RÄ«gas domes štelles šeit apzināti izlaižu, – viss tas pats, kā citur. Galu galā pirmie mÅ«su eirodeputāti nemaz neslÄ“pa, ka savus RÄ«gas birojus par eironaudām izmanto partijas vajadzÄ«bām. LÄ«dzÄ«gi kā ar grābstÄ«šanos kantorÄ« – pirms gadu desmitiem tā bija norma, bet tagad – noziegums, par stāvokļa izmantošanu pat neiepÄ«kstoties. Pajautājiet Hārvijam VainstÄ«nam, ja man neticat. Laikmeta elpa. Kas atpaliek, tos sit. (ŠÄ« citāts tiek pierakstÄ«ts dažādiem autoriem).

[3] Par politiÄ·a likteni

Katram, kurš apzināti vai nejauši nonācis politikā, jārÄ“Ä·inās ar sekām. SabiedrÄ«ba, mediji, žurnālisti un, pats galvenais, konkurenti. Ne tikai pārkāpumus un noziegumus, katru tavu grÄ“ciņu un vājumu izmantos, ja vien bÅ«s iespÄ“ja. Te nu ir izvÄ“le – vai nu nebÅ«t vājam un grÄ“cÄ«gam, vai to ļoti rÅ«pÄ«gi slÄ“pt, vai arÄ« neiet politikā. BÅ«t par mÄ“ru varbÅ«t ir pat bÄ«stamāk nekā par ugunsdzÄ“sÄ“ju, vai tas bÅ«tu ParÄ«zÄ“, JÅ«rmalā vai RÄ«gā.

NoslÄ“gšu arÄ« ar citātu par publiskā tÄ“la un sabiedrisko attiecÄ«bu nozÄ«mi, šoreiz no Zālamana Sakāmvārdu 22. nodaļas: izvÄ“lies labu slavu, nevis lielu bagātÄ«bu – ne sudrabu un zeltu, bet ļaužu cieņu!

Mārča Bendika pārdomas autora lasījumā var noklausīties raidījumā Jautājums no provinces: https://linktr.ee/jautajumsnoprovinces.