NeizbÄ“gamÄ politiskÄ loÄ£ika: Reira bÄ«dÄ«Å¡ana norÄda, ka nekÄdu pÄrmaiņu nebÅ«s, visu turpinÄs diriģēt vecie vēži
Pietiek lasÄ«tÄjs · 04.01.2019. · Komentāri (0)AizvadÄ«tajÄs vÄ“lÄ“šanÄs Latvijas sabiedrÄ«ba nobalsoja par pÄrmaiņÄm. Tas bija galvenais vadmotÄ«vs. Diemžēl pašlaik ar katru dienu aizvien vairÄk izskatÄs, ka nekÄdas pÄrmaiņas netop.
ŠajÄs vÄ“lÄ“šanÄs vairÄki politiskie spÄ“ki un partiju lÄ«deri iegÄja SaeimÄ, ar sabiedrÄ«bu noslÄ“dzot faktisku vienošanos, ka viņi izpilda konkrÄ“tas skaļi paziņotas lietas un pretÄ« saņem uzticÄ«bas mandÄtu. 500 eiro minimÄlÄ pensija, 500 eiro neapliekamais minimums, 500 eiro minimÄlÄ alga.
Tie bija JÄņa BordÄna solÄ«jumi, savukÄrt Alda Gobzema apņemšanÄs (viena no daudzajÄm), - ka viņš no 1.janvÄra atcels OIK. SavukÄrt vecÄs partijas gÄja ne ar ko, - mÄ“s turpinÄsim iesÄktos darbus.
Ja jau šie vÄ«ri solÄ«ja, tad jau pirmajÄ iterÄcijÄ pie valdÄ«bas veidošanas vajadzÄ“ja ļaut viņiem to izdarÄ«t. Viņiem vajadzÄ“ja pierÄdÄ«t, ka citi smagi kļūdÄs, ka tie nav divi miljardi, kas nepieciešami solÄ«jumu izpildei, ka ir kļūda aprÄ“Ä·inos un ka no 1.janvÄra to var reÄli izdarÄ«t.
To vajadzÄ“ja paveikt, jo skaidrs, ka pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ nÄkamÄ Saeima sabiedrÄ«bÄ tiks uztverta vÄ“l negatÄ«vÄk un izskatÄ«sies vÄ“l dÄ«vainÄk nekÄ iepriekšÄ“jÄ. TÄpÄ“c, ka lielie solÄ«tÄji izsprÅ«k no atbildÄ«bas, un sabiedrÄ«ba viļas, jo pÄrmaiņas nav.
Protams, ir pietiekami dÄ«vaini jau tas, ka valdÄ«bas veidošanu uzņemas SaeimÄ vismazÄkÄ frakcija. Tie, kuriem bija lielÄks skaits, nevarÄ“ja, neprata. Vara tiek mÄ“tÄta no viena pie otra.
Kariņa kungs ar sakostiem zobiem ir piekritis uzņemtiem premjera amata „slogu”, taÄu jau tagad ir skaidrs, ka uzstÄdÄ«jums - 6 partijas - ir praktiski nereÄls. MÄ“s taÄu visi redzam, kas notiek televÄ«zijas pÄrraidÄ“s: tur benzÄ«ns ir gaisÄ, un atliek žurnÄlistam uzšÄ·ilt dzirksteli, kÄ ir uguņošana.
Ja KrišjÄnis Kariņš kÄ vismazÄkÄs Saeimas frakcijas partijas pÄrstÄvis, kurš nemaz nekandidÄ“ja vÄ“lÄ“šanÄs, tagad kļūst par premjeru un viņam nav finanšu ministra no savas partijas, tad viņš neko nevar izdarÄ«t. Viņš ir paralizÄ“ts. Tas ir fakts.
ŠajÄ brÄ«dÄ« aktualizÄ“jas jautÄjums - ko vÄ“l partija, kas tagad sevi sauc par „Jauno VienotÄ«bu”, bez lÄ«dzšinÄ“jÄ labklÄjÄ«bas ministra JÄņa Reira vispÄr var nosaukt par finanšu ministru? Reira kunga „spÄ“jas” un „prasmes” ir labi zinÄmas, tÄ ka fakts, ka viņš tiek nopietni minÄ“ts kÄ finanšu ministra amata kandidÄts, faktiski liecina, ka „Jaunajai VienotÄ«bai” rezervistu soliņš uz nopietniem amatiem ir varbÅ«t vÄ“l Ä«sÄks nekÄ jaunpienÄcÄ“jiem.
TaÄu politiskÄ loÄ£ika pieprasa, ka premjeram ir jÄņem lÄ«dzi savs finanšu ministrs, - tÄds, kuram valdÄ«bas vadÄ«tÄja acÄ«s ir dzelžaina uzticÄ«ba. Ja Kariņa kungs visÄ nopietnÄ«bÄ liek galdÄ Reira – bijušÄ Solvitas Ä€boltiņas dzelžainÄ sabiedrotÄ, bijušÄ „Prudentia” pÄrstÄvja, tagadÄ“jÄ Arta Kampara domubiedra - kandidatÅ«ru, tas vÄ“l reizi apliecina, ka nekÄdu pÄrmaiņu nebÅ«s vÄ“l ilgi.
SavukÄrt uz ilgmūžīgu valdÄ«bu cerÄ“t pamats ir ļoti vÄjš. Pirmais kritiskais brÄ«dis bÅ«s prezidenta vÄ“lÄ“šanas. Jo nÄkamais prezidents bÅ«s cits, tÄ bÅ«s cita matemÄtika, un tad bÅ«s iespÄ“jams nominÄ“t citu premjeru. Otrs bÅ«s nÄkamÄ budžeta sastÄdÄ«šana, kur absolÅ«ti nelÄ«mÄ“jas kopÄ tas, kas ir sasolÄ«ts, ar to, kas ir reÄlÄs budžeta iespÄ“jas. Tas nozÄ«mÄ“, ka jebkurš nÄkamais premjers gatavojas uz Ä«slaicÄ«gu premjerÄ“šanu, - tÄda ir pašreizÄ“jÄ loÄ£ika.