Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru
DÄrta Å Ä·Ä“le · 03.09.2021. · Komentāri (0)Īsi un kodolÄ«gi par to, kur slÄ“pjas problÄ“ma un kÄ to risinÄt. Neaizmirstam cilvÄ“cÄ«bu viens pret otru - cilvÄ“ki ilgstoši ir noguruši un izmisuši. Es ļoti ceru, ka šis nonÄks lÄ«dz valdÄ«bai.
SociÄlÄ spriedze ir viedokļu atšÄ·irÄ«bas vai nesaskaņas, kas rada naidÄ«gumu vai izraisa nemieru atsevišÄ·u sabiedrÄ«bas indivÄ«du vai indivÄ«du grupu starpÄ. SociÄlo spriedzi saprot kÄ sindromu, kurš visvairÄk un tieši ietekmÄ“ sociÄlo drošÄ«bu. Tas raksturo dažÄdu sabiedrÄ«bas grupu pielÄgošanÄs spÄ“jas, reaģējot uz ikdienas grÅ«tÄ«bÄm, piemÄ“ram, attÄlinÄto darbu, algas samazinÄjumu, "lokdauniem".
Ja sabiedrÄ«bÄ ir sociÄlÄ spriedze, to var novÄ“rot tÄs izpausmes dēļ, kas visbiežÄk ir neapmierinÄtÄ«bas pieaugums, sociÄlie konflikti, neuzticÄ«ba valsts pÄrvaldei, demogrÄfiska rakstura problÄ“mas.
KÄ kompensÄ“joša reakcija uz sociÄlÄs spriedzes izpausmÄ“m ir agresijas pieaugums (tostarp kriminalitÄtes pieaugums), ienaidnieka meklÄ“šana, iracionalitÄtes pieaugums.
Faktiski sociÄlÄ spriedze raksturo situÄciju, kad sabiedrÄ«bÄ notiek izmaiņas, kurÄm liela daļa cilvÄ“ku nespÄ“j laicÄ«gi pielÄgoties, jo tÄs ir pÄrÄk straujas vai neÄ“rtas.
Ko darÄ«t, lai mazinÄtu iracionÄlo domÄšanu? Šis ir sarežģīts jautÄjums, taÄu man kÄ drošÄ«bas industrijas pÄrstÄvim ir pÄris ieteikumi.
InformÄcija ir jÄvienkÄršo. ŠobrÄ«d ierobežojumu ir tik daudz, ka tieši lielais informÄcijas apjoms rada spriedzi. KomunikÄcijas profesionÄļiem jÄdomÄ, kÄ nodot tikai galvenos naratÄ«vus pÄ“c iespÄ“jas Ä«sÄkÄ formÄtÄ. Tas pats attiecas uz valdÄ«bas pÄrstÄvjiem. Skaidrošana ir efektÄ«va tikai individuÄlÄs sarunÄs.
JÄvienkÄršo ierobežojumi. GaidÄmais plÄns par “Ätri ciet – Ätri vaļĔ šÄ·iet vienkÄršs un darbotos kÄ zaÄ¼Ä un sarkanÄ gaisma, bet šeit atkal jÅ«tams straujuma moments, kas var radÄ«t papildu spriedzi. LabÄks ir ieņemtais kurss par pakÄpeniskÄm pÄrmaiņÄm, taÄu lielÄkos blokos – vai nu viss darbojas, vai viss ciet. Jo mazÄk apjukuma, jo labÄk.
JÄievieš reÄ£ionÄlais princips. PirmajÄ vilnÄ« ļoti izteikta bija cilvÄ“ku izbraukšana no RÄ«gas un citÄm lielpilsÄ“tÄm. ArÄ« šis var bÅ«t uzvaras mirklis – varam atdzÄ«vinÄt laukus, mudinot cilvÄ“kus izbraukt. Svaigs gaiss, mazÄk cilvÄ“ku pulcÄ“šanÄs vietu, reÄ£ionÄlais tÅ«risms. JÄatmet aicinÄjumi nedoties pie vecvecÄkiem uz laukiem – vajag mudinÄt to darÄ«t pirms nÄkošÄ viļņa.
Robežas jÄtur ciet. TÅ«risms cietÄ«s, bet trešais punkts to mÄ«kstinÄs. Salu valstis ir parÄdÄ«jušas piemÄ“ru, cik veiksmÄ«gi veselas valsts izolÄcija var strÄdÄt. AustrÄlija un Grenlande bija labi piemÄ“ri, lÄ«dz atvÄ“ra robežas.
Katram, kas sastopas ar satrauktiem lÄ«dzcilvÄ“kiem, aicinu viņus saprast. Bet nevis sazvÄ“restÄ«bas teorijas, bet to, kÄpÄ“c viņi tÄ domÄ. PalÄ«dziet cits citam ar pielÄgošanos un ikdienas lietÄm un JÅ«s redzÄ“siet – cilvÄ“ki aizmirsÄ«s sekot kÅ«dÄ«tÄjiem, slavas meklÄ“tÄjiem un caurkritušajiem politiÄ·iem.
https://www.mammamuntetiem.lv/.../drosibas-eksperts...
PÄrpublicÄ“ts no Facebook