Iesaki rakstu:

Īsi un kodolÄ«gi par to, kur slÄ“pjas problÄ“ma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvÄ“cÄ«bu viens pret otru - cilvÄ“ki ilgstoši ir noguruši un izmisuši. Es ļoti ceru, ka šis nonāks lÄ«dz valdÄ«bai.

Sociālā spriedze ir viedokļu atšÄ·irÄ«bas vai nesaskaņas, kas rada naidÄ«gumu vai izraisa nemieru atsevišÄ·u sabiedrÄ«bas indivÄ«du vai indivÄ«du grupu starpā. Sociālo spriedzi saprot kā sindromu, kurš visvairāk un tieši ietekmÄ“ sociālo drošÄ«bu. Tas raksturo dažādu sabiedrÄ«bas grupu pielāgošanās spÄ“jas, reaģējot uz ikdienas grÅ«tÄ«bām, piemÄ“ram, attālināto darbu, algas samazinājumu, "lokdauniem".

Ja sabiedrībā ir sociālā spriedze, to var novērot tās izpausmes dēļ, kas visbiežāk ir neapmierinātības pieaugums, sociālie konflikti, neuzticība valsts pārvaldei, demogrāfiska rakstura problēmas.

Kā kompensÄ“joša reakcija uz sociālās spriedzes izpausmÄ“m ir agresijas pieaugums (tostarp kriminalitātes pieaugums), ienaidnieka meklÄ“šana, iracionalitātes pieaugums.

Faktiski sociālā spriedze raksturo situāciju, kad sabiedrībā notiek izmaiņas, kurām liela daļa cilvēku nespēj laicīgi pielāgoties, jo tās ir pārāk straujas vai neērtas.

Ko darÄ«t, lai mazinātu iracionālo domāšanu? Šis ir sarežģīts jautājums, taču man kā drošÄ«bas industrijas pārstāvim ir pāris ieteikumi.

Informācija ir jāvienkāršo. ŠobrÄ«d ierobežojumu ir tik daudz, ka tieši lielais informācijas apjoms rada spriedzi. Komunikācijas profesionāļiem jādomā, kā nodot tikai galvenos naratÄ«vus pÄ“c iespÄ“jas Ä«sākā formātā. Tas pats attiecas uz valdÄ«bas pārstāvjiem. Skaidrošana ir efektÄ«va tikai individuālās sarunās.

Jāvienkāršo ierobežojumi. Gaidāmais plāns par “ātri ciet – ātri vaļā” šÄ·iet vienkāršs un darbotos kā zaļā un sarkanā gaisma, bet šeit atkal jÅ«tams straujuma moments, kas var radÄ«t papildu spriedzi. Labāks ir ieņemtais kurss par pakāpeniskām pārmaiņām, taču lielākos blokos – vai nu viss darbojas, vai viss ciet. Jo mazāk apjukuma, jo labāk.

Jāievieš reÄ£ionālais princips. Pirmajā vilnÄ« ļoti izteikta bija cilvÄ“ku izbraukšana no RÄ«gas un citām lielpilsÄ“tām. ArÄ« šis var bÅ«t uzvaras mirklis – varam atdzÄ«vināt laukus, mudinot cilvÄ“kus izbraukt. Svaigs gaiss, mazāk cilvÄ“ku pulcÄ“šanās vietu, reÄ£ionālais tÅ«risms. Jāatmet aicinājumi nedoties pie vecvecākiem uz laukiem – vajag mudināt to darÄ«t pirms nākošÄ viļņa.

Robežas jātur ciet. TÅ«risms cietÄ«s, bet trešais punkts to mÄ«kstinās. Salu valstis ir parādÄ«jušas piemÄ“ru, cik veiksmÄ«gi veselas valsts izolācija var strādāt. Austrālija un Grenlande bija labi piemÄ“ri, lÄ«dz atvÄ“ra robežas.

Katram, kas sastopas ar satrauktiem lÄ«dzcilvÄ“kiem, aicinu viņus saprast. Bet nevis sazvÄ“restÄ«bas teorijas, bet to, kāpÄ“c viņi tā domā. PalÄ«dziet cits citam ar pielāgošanos un ikdienas lietām un JÅ«s redzÄ“siet – cilvÄ“ki aizmirsÄ«s sekot kÅ«dÄ«tājiem, slavas meklÄ“tājiem un caurkritušajiem politiÄ·iem.

https://www.mammamuntetiem.lv/.../drosibas-eksperts...

Pārpublicēts no Facebook