Ne visai intelektuÄls, toties faktos balstÄ«ts spriedums par Latvijas tieslietu sistÄ“mu
Pietiek lasÄ«tÄjs · 08.12.2021. · Komentāri (0)Nesen saņēmu AugstÄkÄs tiesas atteikumu ierosinÄt kasÄcijas tiesvedÄ«bu vienÄ no manÄm lietÄm un atcerÄ“jos pirms kÄda laika redzÄ“to TV raidÄ«jumu “Nauda runÄ”. Tas tika pasniegts kÄ saruna ar intelektuÄliem cilvÄ“kiem. KonkrÄ“tajÄ epizodÄ“ profesors Sauka runÄja ar prezidentu un juristu Levitu par Latvijas tieslietu sistÄ“mu.
AtmiÅ†Ä palicis Levita teiktais, ka kopumÄ ar tieslietu sistÄ“mu viss esot kÄrtÄ«bÄ. Likumi esot gana labi. Korupcija tiesu sistÄ“mÄ neesot iespÄ“jama, jo pastÄv trÄ«s lÄ«meņu tiesas un visus lÄ«meņus piekukuļot nevarot. Tiesnešu profesionalitÄte likumu piemÄ“rošanÄ gan reizÄ“m pieklibojot. Esot arÄ« problÄ“ma ar lietu izskatÄ«šanas laiku un tiesu spriedumu skaidrošanu. Levitam bija piedÄvÄjums: izpÄ“tot skaļÄko, lielÄko un citÄdi nozÄ«mÄ«go lietu kavÄ“šanÄs iemeslus, varÄ“šot noteikt vispÄrÄ“jos kavÄ“šanÄs iemeslus.
NesadzirdÄ“ju, kÄ tas risinÄs “maznozÄ«mÄ«go” lietu izskatÄ«šanas laiku. Kam un kÄ bÅ«tu jÄskaidro tiesu spriedumi, arÄ« nesadzirdÄ“ju. Biju gan dzirdÄ“jis, ka tiesas spriedumam jÄbÅ«t saprotamam, lai tas pildÄ«tu skaidrojošo un izglÄ«tojošo funkciju.
Angļiem ir sakÄmvÄrds The proof of the pudding is in the eating. Latviski runÄjot, ja praksÄ“ to ... putru nepagaršosi, nesapratÄ«si, kas tas Ä«sti ir, par ko intelektuÄļi intelektuÄlos raidÄ«jumos spriež. TÄ kÄ, pilsonisko un personisko interešu vadÄ«ts, pÄ“dÄ“jo 9 gadu laikÄ esmu bijis iesaistÄ«ts dažÄdÄs tiesvedÄ«bÄs, domÄju, arÄ« es varu spriest par šÄ«s putras garšu.
Mans spriedums gan nebÅ«s visai intelektuÄls, jo es spriedÄ«šu par sistÄ“mas vispÄrÄ“jo stÄvokli, balstoties uz atsevišÄ·o, tas ir, savu personÄ«go pieredzi, jo Ä«paši vienÄ no pÄ“dÄ“jÄm civillietÄm, kas pabija visos trÄ«s tiesu lÄ«meņus. TurklÄt intelektuÄļu skalÄ mana lieta droši vien ierindojas maznozÄ«mÄ«go kategorijÄ, kaut gan pieļauju, ka tÄds varÄ“tu bÅ«t lietu vairÄkums. Jo, kÄ pirms gadiem desmit kÄdÄ intervijÄ izteicÄs kÄda ilggadÄ“ja AugstÄkÄs tiesas tiesnese, cilvÄ“ki LatvijÄ pÄrsvarÄ tiesÄjoties par niekiem.
Šoreiz nieki, uz kuriem Ogres rajona, Zemgales apgabala un AugstÄkajai tiesai vajadzÄ“ja sniegt atbildi, bija šÄdi:
Vai daudzdzÄ«vokļu mÄjas kÄpņu telpu un autostÄvvietas, kas daļēji atrodas uz publiskas ielas, videonovÄ“rošana ir pÄrvaldÄ«šanas darbÄ«ba, kuras izmaksas jÄsedz visiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem?
Latvijas tiesÄm vajadzÄ“ja 3 gadus, lai (ne)atbildÄ“tu uz šo vienkÄršo jautÄjumu. Man tas šÄ·iet nepiedodami ilgi. Šim jautÄjumam vispÄr nevajadzÄ“ja nonÄkt tiesÄ. TÄdÄm iestÄdÄ“m kÄ Ekonomikas ministrijas MÄjokļu politikas departamentam, Datu valsts inspekcijai u.c. bÅ«tu vajadzÄ“jis sagatavot visiem daudzdzÄ«vokļu mÄju dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem un pÄrvaldniekiem viegli pieejamu un sagremojamu informÄciju, lai nerastos nekÄdi strÄ«di.
Ja kÄda dzÄ«vokļa Ä«pašnieka automašÄ«nai daudzdzÄ«vokļu mÄjas autostÄvietÄ kÄds ļaundaris noskrÅ«vÄ“ spoguli vai nozog kÄpņu telpÄ atstÄtu velosipÄ“du, tad runa ir nevis par kopÄ«pašuma uzturÄ“šanu, kura izmaksas jÄsedz visiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem proporcionÄli viņu kopÄ«pašuma daļai, bet gan par atsevišÄ·u dzÄ«vokļu Ä«pašnieku kustamÄs mantas apsargÄšanu. Tam vajadzÄ“tu bÅ«t absolÅ«ti skaidram.
ApdraudÄ“tajiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem ir brÄ«va izvÄ“le turÄ“t savu mantu maksas autostÄvvietÄ vai slÄ“gtÄ glabÄtuvÄ“. Pat, ja viņi pierunÄ dzÄ«vokļu Ä«pašnieku vairÄkumu atbalstÄ«t videonovÄ“rošanas ideju, tas nemaina lietas bÅ«tÄ«bu. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ var rasties netaisnÄ«ga situÄcija – ja kÄdam dzÄ«vokļa Ä«pašniekam nav vÄ“lmes pamest lietas, kur pagadÄs, vai vienkÄrši nav mantu, ko turÄ“t kÄpņu telpÄ vai autostÄvvietÄ pie mÄjas, tad dzÄ«vokļu Ä«pašnieku vairÄkums var piespiest viņu maksÄt par neizmantotu pakalpojumu.
Ja nu tomÄ“r videonovÄ“rošana tiek apsvÄ“rta un ieviesta, tad videomīļiem (un nevienam citam) jÄievÄ“ro elementÄri personas datu aizsardzÄ«bas principi un noteikumi – videonovÄ“rošana jÄizmanto tad, ja nav citas alternatÄ«vas, pirms videonovÄ“rošanas uzsÄkšanas ir jÄidentificÄ“ reÄli sasniedzams un konkrÄ“ts datu pÄrzinis (nevis kaut kÄdi un nezin kur atrodami dzÄ«vokļu Ä«pašnieki) un apstrÄdÄtÄjs, jÄuzstÄda viegli pamanÄmas brÄ«dinÄjuma zÄ«mes par videonovÄ“rošanu, jÄnovÄ“rš privÄtÄs telpas, piemÄ“ram guļamistabu logu un kaimiņu privÄtmÄju un bÄ“rnudÄrza pagalmu novÄ“rošana; jÄgÄdÄ, lai datu subjekti videonovÄ“rošanas datiem varÄ“tu piekļūt, tie netiktu uzglabÄti nesamÄ“rÄ«gi ilgi utt.
Bet, tÄ kÄ tÄ visa nebija, lieta nonÄca tiesÄ. KÄ tad rÄ«kojÄs Latvijas tiesas?
Balstoties uz spÄ“kÄ esošo judikatÅ«ru, pirmÄs instances tiesa nosprieda, ka videonovÄ“rošana ir papildu pakalpojums, par kuru maksÄ tie, kas to izmanto. To pÄrsÅ«dzÄ“ja mÄjas pÄrvaldnieks, kaut gan pÄrvaldniekam šajÄ jautÄjumÄ nebija nekÄdu balsstiesÄ«bu. PÄrvaldnieks ir tikai pilnvarnieks, kas pilda dzÄ«vokļu Ä«pašnieku gribu. NebÅ«dams dzÄ«vokļa Ä«pašnieks, pÄrvaldnieks nevar balsot par vai pret videonovÄ“rošanu, kur nu vÄ“l patstÄvÄ«gi skriet uz apelÄcijas tiesu ar savu viedokli.
PirmÄs instances tiesa apelÄcijas sÅ«dzÄ«bu pieņēma un nodeva apelÄcijas tiesai AizkrauklÄ“ ar piebildi, ka pÄrvaldniekam ir tiesÄ noformÄ“ta pilnvara pÄrstÄvÄ“t videonovÄ“rošanas atbalstÄ«tÄjus tikai un vienÄ«gi pirmÄs instances tiesÄ, nevis apelÄcijas tiesÄ. ApelÄcijas tiesa to ignorÄ“ja. TÄ neņēma vÄ“rÄ arÄ« to, ka apelÄcijas sÅ«dzÄ«bas sastÄdÄ«šanas, pieņemšanas un izskatÄ«šanas laikÄ pÄrvaldniekam jau bija izsniegta “vilka pase” – dzÄ«vokļu Ä«pašnieku kopÄ«ba bija padzinusi bÄ“dÄ«gi slaveno lietuviešu kantori SIA CS Komercserviss.
Praktiski tas nozÄ«mÄ“ja, ka videonovÄ“rošanas ideju apelÄcijas tiesÄ bÄ«dÄ«ja trešÄ puse bez balsstiesÄ«bÄm un attiecÄ«gi bez patstÄvÄ«ga prasÄ«juma tiesÄ«bÄm konkrÄ“tajÄ jautÄjumÄ, bez dzÄ«vokļu Ä«pašnieku pilnvarojuma un arÄ« bez jebkÄdÄm pÄrvaldnieka tiesÄ«bÄm.
ŠÄ·ita, ka tÄlÄk putroties vairs nav iespÄ“jams. Bet kas to deva. KÄ esot teicis Einšteins, bezgalÄ«gas ir tikai divas lietas – Visums un tÄ otrÄ.
ApelÄcijas tiesa pÄ“c savas iniciatÄ«vas uzaicinÄja uz tiesas sÄ“di atsevišÄ·us lietas dalÄ«bniekus no dzÄ«vokļu Ä«pašnieku vidus, bet aptuveni vienu trešdaļu dzÄ«vokļu Ä«pašnieku, tostarp nebalsojušos/pret videonovÄ“rošanu balsojošos neuzaicinÄja. Var tikai minÄ“t, kÄpÄ“c tÄ. VarbÅ«t papÄ«ra pietrÅ«ka, varbÅ«t tinte izbeidzÄs – pavÄ“stu vajadzÄ“ja daudz, jo pirmÄs instances tiesvedÄ«bÄ bija iesaistÄ«ti visu 58 dzÄ«vokļu Ä«pašnieki un viņus visus bÅ«tu vajadzÄ“jis uzaicinÄt.
Cita lieta, ka neviens dzÄ«vokļa Ä«pašnieks nebija iesniedzis apelÄcijas sÅ«dzÄ«bu un samaksÄjis valsts nodevu, lai uzturÄ“tu pÄrsÅ«dzÄ«bu. TÄpÄ“c nevienam dzÄ«vokļa Ä«pašniekam apelÄcijas tiesÄ nemaz nebija, ko meklÄ“t, un tiesai nebija likumiska pamata sava nepilnÄ«gÄ un nemotivÄ“tÄ aicinÄjuma izmaksas piedzÄ«t no manis. UzaicinÄtie dzÄ«vokļu Ä«pašnieki nebija ne atbildÄ“tÄji, ne prasÄ«tÄji.
Tas nozÄ«mÄ“ja arÄ« to, ka tÄdai trešajai pusei kÄ SIA CS Komercserviss nebija pozÄ«cijas, kurai varÄ“tu pieslieties. LatvijÄ civilprocess paredz, ka trešÄ puse var iestÄties lietÄ atbildÄ“tÄja vai prasÄ«tÄja pusÄ“ vai iesniegt patstÄvÄ«gu prasÄ«bu, bet neparedz, ka trešÄ puse bez patstÄvÄ«gas prasÄ«bas varÄ“tu patstÄvÄ«gi iniciÄ“t un uzturÄ“t apelÄcijas sÅ«dzÄ«bu.
Ne aicinÄts, ne neaicinÄts uz tiesas sÄ“di neieradÄs neviens dzÄ«vokļa Ä«pašnieks. IerÄdÄs tikai trešÄs puses SIA CS Komercserviss pÄrstÄve Inese BriÄ·ena, kas sÄ“dÄ“ neveikli taisnojÄs, ka pilnvarojuma pÄrstÄvÄ“t atbildÄ“tÄjus/videonovÄ“rotÄjus viņai neesot un ka SIA CS Komercserviss vairs neesot pÄrvaldnieks (tas ir fiksÄ“ts tiesas sÄ“des audio ierakstÄ). ApelÄcijas tiesa to visu laida gar ausÄ«m un bez nevienas tieši ieinteresÄ“tÄs un atbildÄ«gÄs personas klÄtbÅ«tnes Ä·Ä“rÄs pie lietas izskatÄ«šanas pÄ“c bÅ«tÄ«bas.
Taisot spriedumu, apelÄcijas tiesa pÄrkopÄ“ja SIA CS Komercserviss tÄ saucamo apelÄcijas sÅ«dzÄ«bu ar visÄm tur esošajÄm kļūdÄm. TÄs ietvÄ“ra rupju pirmÄs instances tiesas sprieduma sagrozÄ«šanu. Proti, SIA CS Komercserviss pÄrstÄve Inese BriÄ·ena bija uzrakstÄ«jusi, ka pirmÄs instances tiesa savu spriedumu balstÄ«jusi uz spÄ“kÄ neesošu judikatÅ«ru. Šo rupjo kļūdu bija viegli pamanÄ«t (ja tiesa lasÄ«tu, ko pati pÄrkopÄ“jusi).
AcÄ«mredzot, apelÄcijas tiesai bija problÄ“mas ne tikai ar dzirdi, bet arÄ« ar redzi. Jo Zemgales apgabala Aizkraukles tiesu nama tiesneses Ineses Skudras parakstÄ«tajÄ spriedumÄ faktiski melns uz balta rakstÄ«ts: pirmÄs instances tiesas tiesnesis Dainis Plaudis kļūdaini balstÄ«ja savu spriedumu uz spÄ“kÄ neesošu judikatÅ«ru. Viņam ir iemesls apvainoties, jo kolÄ“Ä£i nepamatoti noniecina viņa spriestspÄ“ju.
SavukÄrt ierindas cilvÄ“kiem ir pamats apšaubÄ«t apelÄcijas tiesas profesionalitÄti un likumpaklausÄ«bu. Likums prasa, lai apelÄcijas tiesa savÄ sprieduma skaidro, kÄpÄ“c tÄ nepiekrÄ«t zemÄkas tiesas spriedumam un argumentÄcijai. DeklaratÄ«vs (turklÄt uz rupju kļūdu balstÄ«ts) pirmÄs instances tiesas sprieduma noliegums šÄdu iespÄ“ju izslÄ“dz. Tiesas dalÄ«bnieki un jebkurš sabiedrÄ«bas loceklis, kas lasÄ«s šÄdu spriedumu, nesapratÄ«s, kÄda bija tiesas motivÄcija, un nezinÄs, kÄ rÄ«koties lÄ«dzÄ«gos strÄ«dus apstÄkļos.
Sprieduma pamatojumÄ iekļautie pÄrkopÄ“jumi no SIA CS Komercserviss rakstu darba ietvÄ“ra arÄ« atsauci uz DzÄ«vojamo mÄju pÄrvaldÄ«šanas likuma mÄ“rÄ·i rÅ«pÄ“ties par sabiedrÄ«bas drošÄ«bu. Jebkurš interesents (ja nav pÄrÄk slinks) šÄ« likuma anotÄcijÄ var izlasÄ«t, ka likumdevÄ“js bija domÄjis Ä“kas ekspluatÄcijas drošumu, nevis potenciÄlo noziegumu novÄ“ršanu un atklÄšanu ar tehniskiem lÄ«dzekļiem, ko regulÄ“ pavisam citi ar policijas darbÄ«bu saistÄ«ti tiesÄ«bu akti.
Īpaši absurdu šo apelÄcijas tiesas nepÄrbaudÄ«to atsauci padara fakts, ka, reÄli apdraudot dzÄ«vokļu Ä«pašnieku drošÄ«bu un veselÄ«bu, mÄjÄ jau 5 gadus tecÄ“ja jumts, bet SIA CS Komercserviss neuzskatÄ«ja jumtu par kopÄ«pašumu un neorganizÄ“ja tÄ remontdarbus. (Par šo faktu notika tiesvedÄ«ba, un tagad ir stÄjies spÄ“kÄ SIA CS Komercserviss nelabvÄ“lÄ«gs tiesas spriedums.)
Galu galÄ apelÄcijas tiesa nosprieda, ka videonovÄ“rošana ir pÄrvaldÄ«šanas darbÄ«ba, kuras izmaksas ir saistošas visiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, ja tÄ lÄ“mis dzÄ«vokļu Ä«pašnieku vairÄkums. Spriedums balstÄ«jÄs uz judikatÅ«ru, kas klasificÄ“ videonovÄ“rošanu kÄ pÄrvaldÄ«šanas darbÄ«bu, kuras izmaksas jÄsedz visiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, ja tÄ ir nepieciešama daudzdzÄ«vokļu Ä“kas funkcionÄ“šanai.
Te man jÄatgriežas pie raksta sÄkumÄ minÄ“tÄs pÄrraides dalÄ«bnieka Levita, toreiz vÄ“l ES tiesas tiesneša, kÄdÄ tieslietu biļetenÄ paustÄ argumenta par tiesneša profesionÄlajiem pienÄkumiem. Proti, piemÄ“rojot judikatÅ«rÄ paustÄs atziņas, tiesnesim ir pienÄkums izvÄ“rtÄ“t judikatÅ«ras attiecinÄmÄ«bu, salÄ«dzinot konkrÄ“tÄs lietas apstÄkļu ar judikatÅ«rÄ aprakstÄ«tajiem.
ApelÄcijas tiesai bÅ«tu bijis vÄ“rts neslinkot un ielÅ«koties judikatÅ«ras lietÄ, uz kuru tÄ atsaukusies, lai salÄ«dzinÄtu to ar izskatÄmo lietu. Tad varÄ“tu izrÄdÄ«ties, ka personÄ«go mantu videonovÄ“rošana mazpilsÄ“tas daudzdzÄ«vokļu mÄjas autostÄvietÄ, uz ielas un kÄpņu telpÄ nav tas pats, kas applÅ«stoša pagrabstÄva videonovÄ“rošana RÄ«gas debesskrÄpÄ«, kur tÄ ir funkcionÄli nepieciešama, lai 28 stÄvu mÄjas apsardze attÄlinÄti varÄ“tu laikus ieslÄ“gt Å«denssÅ«kņus.
Biju cerÄ“jis, ka vismaz AugstÄkÄ tiesa saskatÄ«s šo atšÄ·irÄ«bu un ievÄrÄ«to procesuÄlo putru. Velti. IzskatÄs, ka tÄ nav pat centusies izprast lietas bÅ«tÄ«bu. Jo citÄdi nevar izskaidrot, kÄ, noraidot kasÄcijas sÅ«dzÄ«bu, trÄ«s senatori Intars Bisters, Valerijs Maksimovs un Marika SenkÄne savÄ rÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“mumÄ nonÄca pie šÄ«s ar lietu praktiski nesaistÄ«tÄs atsauces:
Eiropas SavienÄ«bas Tiesas 2019. gada 11. decembra spriedumu lietÄ Nr. C-708/18 secinÄts, ka savienÄ«bas tiesÄ«bÄm nav pretrunÄ tÄdas nacionÄlÄs tiesÄ«bas, atbilstoši kurÄm bez datu subjekta piekrišanas iespÄ“jams ierÄ«kot videonovÄ“rošanas sistÄ“mu dzÄ«vojamÄs Ä“kas koplietošanas telpÄs.
StrÄ«ds ne tuvu nebija par pretrunÄm starp nacionÄlÄm un ES tiesÄ«bÄm. Tas vispirmÄm kÄrtÄm bija par to, kam un kÄdos apstÄkļos jÄmaksÄ par videonovÄ“rošanu daudzdzÄ«vokļu mÄjas koplietošanas telpÄs UN piegulošajÄ teritorijÄ.
JÄsecina, ka reformista Strupiša vadÄ«bÄ AugstÄkÄ tiesa kļuvusi par augsto matÄ“riju un atrakstÄ«šanÄs tiesu. TÄ saucamo maznozÄ«mÄ«go civillietu kategorijÄ trÄ«s lÄ«meņu tiesa nepastÄv. Tieslietu reformÄ“šana nesniedzas tÄlÄk par tiesnešu atalgojuma palielinÄšanu. TaÄu labi atalgotas tiesas slinkums un paviršÄ«ba ne ar ko nav labÄks par slikti atalgotas tiesas korumpÄ“jamÄ«bu.
No kvalitÄtes viedokļa raugoties, ir nebÅ«tiski, vai netaisns spriedums ir radies atalgojuma, neprofesionalitÄtes vai korumpÄ“tÄ«bas dēļ. PrincipÄ ir arÄ« nebÅ«tiski, vai sistÄ“mÄ ir divi, trÄ«s vai trÄ«sdesmit trÄ«s lÄ«meņi, jo, ja augstÄkÄ lÄ«menÄ« netiek novÄ“rsts iepriekšÄ“jÄ lÄ«meņa procesa un galarezultÄta brÄÄ·is, nedarbojas elementÄri kvalitÄtes uzraudzÄ«bas principi.
KonkrÄ“tajÄ jautÄjumÄ tiešie zaudÄ“tÄji no šÄdas sistÄ“mas bÅ«s tÅ«kstoši daudzdzÄ«vokļu mÄju dzÄ«vokļu Ä«pašnieku, jo videonovÄ“rošanas ierÄ«košana un izmaksu segšana ir un bÅ«s aktuÄls jautÄjums. Ne visi piekritÄ«s, ka videonovÄ“rošana ir nepieciešama un obligÄta pÄrvaldÄ«šanas darbÄ«ba jebkurÄ daudzdzÄ«vokļu mÄjÄ. Ne visi zinÄs, kÄ pareizi lemt par videonovÄ“rošanas izmaksu segšanu. Ne visi piecietÄ«s, ka trešÄs puses bez balsstiesÄ«bÄm iejaucas dzÄ«vokļu Ä«pašnieku lÄ“mumu pieņemšanÄ un mÄ“Ä£ina caur tiesu uzspiest savu viedokli. Ne visi bÅ«s ar mieru par savu naudu finansÄ“t policejisku diennakts uzraudzÄ«bu savÄs mÄjÄs. Ne visi vÄ“lÄ“sies ar videokamerÄm apgÄdÄtus lÅ«riÄ·us skatÄmies guļamistabu logos, privÄtmÄju un bÄ“rnudÄrzu pagalmos – arÄ« par velti ne.
IeguvÄ“ji bÅ«s neprofesionÄli, slinki un pavirši tiesneši, jo viņi bez problÄ“mÄm varÄ“s turpinÄt ražot brÄÄ·i. IeguvÄ“ji bÅ«s arÄ« mÄju pÄrvaldnieki un citas trešÄs puses, kas, atsaucoties uz defektÄ«viem tiesu spriedumiem, varÄ“s jaukties dzÄ«vokļu Ä«pašnieku lÄ“mumu pieņemšanÄ.
KopumÄ zaudÄ“tÄji bÅ«s visa sabiedrÄ«ba. NekompetentÄm un paviršÄm tiesÄm spriežot netaisnu tiesu, lietu skaits un izskatÄ«šanas ilgums augs, nevis samazinÄsies. DefektÄ«vie spriedumi nenovÄ“rsÄ«s jaunus strÄ«dus. Ja augstÄko instanÄu tiesas turpinÄs radÄ«t un piesegt brÄÄ·i, cilvÄ“ki arvien vairÄk zaudÄ“s uzticÄ«bu tiesai un likuma varai.