Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen saņēmu Augstākās tiesas atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedÄ«bu vienā no manām lietām un atcerÄ“jos pirms kāda laika redzÄ“to TV raidÄ«jumu “Nauda runā”. Tas tika pasniegts kā saruna ar intelektuāliem cilvÄ“kiem. KonkrÄ“tajā epizodÄ“ profesors Sauka runāja ar prezidentu un juristu Levitu par Latvijas tieslietu sistÄ“mu.

Atmiņā palicis Levita teiktais, ka kopumā ar tieslietu sistÄ“mu viss esot kārtÄ«bā. Likumi esot gana labi.  Korupcija tiesu sistÄ“mā neesot iespÄ“jama, jo pastāv trÄ«s lÄ«meņu tiesas un visus lÄ«meņus piekukuļot nevarot. Tiesnešu profesionalitāte likumu piemÄ“rošanā gan reizÄ“m pieklibojot. Esot arÄ« problÄ“ma ar lietu izskatÄ«šanas laiku un tiesu spriedumu skaidrošanu. Levitam bija piedāvājums: izpÄ“tot skaļāko, lielāko  un citādi nozÄ«mÄ«go lietu kavÄ“šanās iemeslus, varÄ“šot noteikt vispārÄ“jos kavÄ“šanās iemeslus.

NesadzirdÄ“ju, kā tas risinās “maznozÄ«mÄ«go” lietu izskatÄ«šanas laiku. Kam un kā bÅ«tu jāskaidro tiesu spriedumi, arÄ« nesadzirdÄ“ju. Biju gan dzirdÄ“jis, ka tiesas spriedumam jābÅ«t saprotamam, lai tas pildÄ«tu skaidrojošo un izglÄ«tojošo funkciju. 

Angļiem ir sakāmvārds The proof of the pudding is in the eating. Latviski runājot, ja praksÄ“ to ... putru nepagaršosi, nesapratÄ«si, kas tas Ä«sti ir, par ko intelektuāļi intelektuālos raidÄ«jumos spriež. Tā kā, pilsonisko un personisko interešu vadÄ«ts, pÄ“dÄ“jo 9 gadu laikā esmu bijis iesaistÄ«ts dažādās tiesvedÄ«bās, domāju, arÄ« es varu spriest par šÄ«s putras garšu.

Mans spriedums gan nebÅ«s visai intelektuāls, jo es spriedÄ«šu par sistÄ“mas vispārÄ“jo stāvokli, balstoties uz atsevišÄ·o, tas ir, savu personÄ«go pieredzi, jo Ä«paši vienā no pÄ“dÄ“jām civillietām, kas pabija visos trÄ«s tiesu lÄ«meņus. Turklāt intelektuāļu skalā mana lieta droši vien ierindojas maznozÄ«mÄ«go kategorijā, kaut gan pieļauju, ka tāds varÄ“tu bÅ«t lietu vairākums. Jo, kā pirms gadiem desmit kādā intervijā izteicās kāda ilggadÄ“ja Augstākās tiesas tiesnese, cilvÄ“ki Latvijā pārsvarā tiesājoties par niekiem.

Šoreiz nieki, uz kuriem Ogres rajona, Zemgales apgabala un Augstākajai tiesai vajadzÄ“ja sniegt atbildi, bija šÄdi:

Vai daudzdzÄ«vokļu mājas kāpņu telpu un autostāvvietas, kas daļēji atrodas uz publiskas ielas, videonovÄ“rošana ir pārvaldÄ«šanas darbÄ«ba, kuras izmaksas jāsedz visiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem?

Latvijas tiesām vajadzÄ“ja 3 gadus, lai (ne)atbildÄ“tu uz šo vienkāršo jautājumu. Man tas šÄ·iet nepiedodami ilgi. Šim jautājumam vispār nevajadzÄ“ja nonākt tiesā. Tādām iestādÄ“m kā Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamentam, Datu valsts inspekcijai u.c. bÅ«tu vajadzÄ“jis sagatavot visiem daudzdzÄ«vokļu māju dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem un pārvaldniekiem viegli pieejamu un sagremojamu informāciju, lai nerastos nekādi strÄ«di.

Ja kāda dzÄ«vokļa Ä«pašnieka automašÄ«nai daudzdzÄ«vokļu mājas autostāvietā kāds ļaundaris noskrÅ«vÄ“ spoguli vai nozog kāpņu telpā atstātu velosipÄ“du, tad runa ir nevis par kopÄ«pašuma uzturÄ“šanu, kura izmaksas jāsedz visiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem proporcionāli viņu kopÄ«pašuma daļai, bet gan par atsevišÄ·u dzÄ«vokļu Ä«pašnieku kustamās mantas apsargāšanu. Tam vajadzÄ“tu bÅ«t absolÅ«ti skaidram.

ApdraudÄ“tajiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem ir brÄ«va izvÄ“le turÄ“t savu mantu maksas autostāvvietā vai slÄ“gtā glabātuvÄ“. Pat, ja viņi pierunā dzÄ«vokļu Ä«pašnieku vairākumu atbalstÄ«t videonovÄ“rošanas ideju, tas nemaina lietas bÅ«tÄ«bu. PretÄ“jā gadÄ«jumā var rasties netaisnÄ«ga  situācija – ja kādam dzÄ«vokļa Ä«pašniekam nav vÄ“lmes pamest lietas, kur pagadās, vai vienkārši nav mantu, ko turÄ“t kāpņu telpā vai autostāvvietā pie mājas, tad dzÄ«vokļu Ä«pašnieku vairākums var piespiest viņu maksāt par neizmantotu pakalpojumu. 

Ja nu tomÄ“r videonovÄ“rošana tiek apsvÄ“rta un ieviesta, tad videomīļiem (un nevienam citam)  jāievÄ“ro elementāri personas datu aizsardzÄ«bas principi un noteikumi ­ –  videonovÄ“rošana jāizmanto tad, ja nav citas alternatÄ«vas, pirms videonovÄ“rošanas uzsākšanas ir jāidentificÄ“ reāli sasniedzams un konkrÄ“ts  datu pārzinis (nevis kaut kādi un nezin kur atrodami dzÄ«vokļu Ä«pašnieki) un apstrādātājs, jāuzstāda viegli pamanāmas brÄ«dinājuma zÄ«mes par videonovÄ“rošanu, jānovÄ“rš privātās telpas, piemÄ“ram guļamistabu logu un kaimiņu privātmāju un bÄ“rnudārza pagalmu novÄ“rošana; jāgādā, lai datu subjekti videonovÄ“rošanas datiem varÄ“tu piekļūt, tie netiktu uzglabāti nesamÄ“rÄ«gi ilgi utt.

Bet, tā kā tā visa nebija, lieta nonāca tiesā. Kā tad rīkojās Latvijas tiesas?

Balstoties uz spÄ“kā esošo judikatÅ«ru, pirmās instances tiesa nosprieda, ka videonovÄ“rošana ir papildu pakalpojums, par kuru maksā tie, kas to izmanto. To pārsÅ«dzÄ“ja mājas pārvaldnieks, kaut gan pārvaldniekam šajā jautājumā nebija nekādu balsstiesÄ«bu. Pārvaldnieks ir tikai pilnvarnieks, kas pilda dzÄ«vokļu Ä«pašnieku gribu. NebÅ«dams dzÄ«vokļa Ä«pašnieks, pārvaldnieks nevar balsot par vai pret videonovÄ“rošanu, kur nu vÄ“l patstāvÄ«gi skriet uz apelācijas tiesu ar savu viedokli.

Pirmās instances tiesa apelācijas sÅ«dzÄ«bu pieņēma un nodeva apelācijas tiesai AizkrauklÄ“ ar piebildi, ka pārvaldniekam ir tiesā noformÄ“ta pilnvara pārstāvÄ“t videonovÄ“rošanas atbalstÄ«tājus tikai un vienÄ«gi pirmās instances tiesā, nevis apelācijas tiesā. Apelācijas tiesa to ignorÄ“ja. Tā neņēma vÄ“rā arÄ« to, ka apelācijas sÅ«dzÄ«bas sastādÄ«šanas, pieņemšanas un izskatÄ«šanas laikā pārvaldniekam jau bija izsniegta “vilka pase” – dzÄ«vokļu Ä«pašnieku kopÄ«ba bija padzinusi bÄ“dÄ«gi slaveno lietuviešu kantori SIA CS Komercserviss.

Praktiski tas nozÄ«mÄ“ja, ka videonovÄ“rošanas ideju apelācijas tiesā bÄ«dÄ«ja trešÄ puse bez balsstiesÄ«bām un attiecÄ«gi bez patstāvÄ«ga prasÄ«juma tiesÄ«bām konkrÄ“tajā jautājumā, bez dzÄ«vokļu Ä«pašnieku pilnvarojuma un arÄ« bez jebkādām pārvaldnieka tiesÄ«bām.

ŠÄ·ita, ka tālāk putroties vairs nav iespÄ“jams. Bet kas to deva.  Kā esot teicis Einšteins, bezgalÄ«gas ir tikai divas lietas – Visums un tā otrā.

Apelācijas tiesa pÄ“c savas iniciatÄ«vas uzaicināja uz tiesas sÄ“di atsevišÄ·us lietas dalÄ«bniekus no dzÄ«vokļu Ä«pašnieku vidus, bet aptuveni vienu trešdaļu dzÄ«vokļu Ä«pašnieku, tostarp nebalsojušos/pret videonovÄ“rošanu balsojošos neuzaicināja. Var tikai minÄ“t, kāpÄ“c tā. VarbÅ«t papÄ«ra pietrÅ«ka, varbÅ«t tinte izbeidzās – pavÄ“stu vajadzÄ“ja daudz, jo pirmās instances tiesvedÄ«bā bija iesaistÄ«ti visu 58 dzÄ«vokļu Ä«pašnieki un viņus visus bÅ«tu vajadzÄ“jis uzaicināt.

Cita lieta, ka neviens dzÄ«vokļa Ä«pašnieks nebija iesniedzis apelācijas sÅ«dzÄ«bu un samaksājis valsts nodevu, lai uzturÄ“tu pārsÅ«dzÄ«bu. TāpÄ“c nevienam dzÄ«vokļa Ä«pašniekam apelācijas tiesā nemaz nebija, ko meklÄ“t, un tiesai nebija likumiska pamata sava nepilnÄ«gā un nemotivÄ“tā aicinājuma izmaksas piedzÄ«t no manis. Uzaicinātie dzÄ«vokļu Ä«pašnieki nebija ne atbildÄ“tāji, ne prasÄ«tāji.

Tas nozÄ«mÄ“ja arÄ« to, ka tādai trešajai pusei kā SIA CS Komercserviss nebija  pozÄ«cijas, kurai  varÄ“tu pieslieties. Latvijā civilprocess paredz, ka trešÄ puse var iestāties lietā atbildÄ“tāja vai prasÄ«tāja pusÄ“ vai iesniegt patstāvÄ«gu prasÄ«bu, bet neparedz, ka trešÄ puse bez patstāvÄ«gas prasÄ«bas varÄ“tu patstāvÄ«gi iniciÄ“t un uzturÄ“t apelācijas sÅ«dzÄ«bu.

Ne aicināts, ne neaicināts uz tiesas sÄ“di neieradās neviens dzÄ«vokļa Ä«pašnieks. Ierādās tikai trešÄs puses SIA CS Komercserviss pārstāve Inese BriÄ·ena, kas sÄ“dÄ“ neveikli taisnojās, ka pilnvarojuma pārstāvÄ“t atbildÄ“tājus/videonovÄ“rotājus viņai neesot un ka SIA CS Komercserviss vairs neesot pārvaldnieks (tas ir fiksÄ“ts tiesas sÄ“des audio ierakstā). Apelācijas tiesa to visu laida gar ausÄ«m un bez nevienas tieši ieinteresÄ“tās un atbildÄ«gās personas klātbÅ«tnes Ä·Ä“rās pie lietas izskatÄ«šanas pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

Taisot spriedumu, apelācijas tiesa pārkopÄ“ja SIA CS Komercserviss  tā saucamo apelācijas sÅ«dzÄ«bu ar visām tur esošajām kļūdām.  Tās ietvÄ“ra rupju pirmās instances tiesas sprieduma sagrozÄ«šanu. Proti, SIA CS Komercserviss pārstāve Inese BriÄ·ena bija uzrakstÄ«jusi, ka pirmās instances tiesa savu spriedumu balstÄ«jusi uz spÄ“kā neesošu judikatÅ«ru. Šo rupjo kļūdu bija viegli pamanÄ«t (ja tiesa lasÄ«tu, ko pati pārkopÄ“jusi).

AcÄ«mredzot, apelācijas tiesai bija problÄ“mas ne tikai ar dzirdi, bet arÄ« ar redzi. Jo Zemgales apgabala Aizkraukles tiesu nama tiesneses Ineses Skudras parakstÄ«tajā spriedumā faktiski melns uz balta rakstÄ«ts: pirmās instances tiesas tiesnesis Dainis Plaudis kļūdaini balstÄ«ja savu spriedumu uz spÄ“kā neesošu judikatÅ«ru. Viņam ir iemesls apvainoties, jo kolÄ“Ä£i nepamatoti noniecina viņa spriestspÄ“ju.

Savukārt ierindas cilvÄ“kiem ir pamats apšaubÄ«t apelācijas tiesas profesionalitāti un likumpaklausÄ«bu. Likums prasa, lai apelācijas tiesa savā sprieduma skaidro, kāpÄ“c tā nepiekrÄ«t zemākas tiesas spriedumam un argumentācijai.  DeklaratÄ«vs (turklāt uz rupju kļūdu balstÄ«ts) pirmās instances tiesas sprieduma noliegums šÄdu iespÄ“ju izslÄ“dz. Tiesas dalÄ«bnieki un jebkurš sabiedrÄ«bas loceklis, kas lasÄ«s šÄdu spriedumu, nesapratÄ«s, kāda bija tiesas motivācija, un nezinās, kā rÄ«koties lÄ«dzÄ«gos strÄ«dus apstākļos.

Sprieduma pamatojumā iekļautie pārkopÄ“jumi no SIA CS Komercserviss rakstu darba ietvÄ“ra arÄ« atsauci uz DzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas likuma mÄ“rÄ·i rÅ«pÄ“ties par sabiedrÄ«bas drošÄ«bu. Jebkurš interesents  (ja nav pārāk slinks) šÄ« likuma anotācijā var izlasÄ«t, ka likumdevÄ“js bija domājis Ä“kas ekspluatācijas drošumu, nevis potenciālo noziegumu novÄ“ršanu un atklāšanu ar tehniskiem lÄ«dzekļiem,  ko regulÄ“ pavisam citi ar policijas darbÄ«bu saistÄ«ti tiesÄ«bu akti.

Īpaši absurdu šo apelācijas tiesas nepārbaudÄ«to atsauci padara fakts, ka, reāli apdraudot dzÄ«vokļu Ä«pašnieku drošÄ«bu un veselÄ«bu, mājā jau 5 gadus tecÄ“ja jumts, bet SIA CS Komercserviss neuzskatÄ«ja jumtu par kopÄ«pašumu un neorganizÄ“ja tā remontdarbus. (Par šo faktu notika tiesvedÄ«ba, un tagad ir stājies spÄ“kā SIA CS Komercserviss nelabvÄ“lÄ«gs tiesas spriedums.)

Galu galā apelācijas tiesa nosprieda, ka videonovÄ“rošana ir pārvaldÄ«šanas darbÄ«ba, kuras izmaksas ir saistošas visiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, ja tā lÄ“mis dzÄ«vokļu Ä«pašnieku vairākums. Spriedums balstÄ«jās uz judikatÅ«ru, kas klasificÄ“ videonovÄ“rošanu kā pārvaldÄ«šanas darbÄ«bu, kuras izmaksas jāsedz visiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, ja tā ir nepieciešama daudzdzÄ«vokļu Ä“kas funkcionÄ“šanai.

Te man jāatgriežas pie raksta sākumā minÄ“tās pārraides dalÄ«bnieka Levita, toreiz vÄ“l ES tiesas tiesneša, kādā tieslietu biļetenā paustā argumenta par tiesneša profesionālajiem pienākumiem. Proti, piemÄ“rojot judikatÅ«rā paustās atziņas, tiesnesim ir pienākums izvÄ“rtÄ“t judikatÅ«ras attiecināmÄ«bu, salÄ«dzinot konkrÄ“tās lietas apstākļu ar judikatÅ«rā aprakstÄ«tajiem.

Apelācijas tiesai bÅ«tu bijis vÄ“rts neslinkot un ielÅ«koties judikatÅ«ras lietā, uz kuru tā atsaukusies, lai salÄ«dzinātu to ar izskatāmo lietu. Tad varÄ“tu izrādÄ«ties, ka personÄ«go mantu videonovÄ“rošana mazpilsÄ“tas daudzdzÄ«vokļu mājas autostāvietā, uz ielas un kāpņu telpā nav tas pats, kas applÅ«stoša pagrabstāva videonovÄ“rošana RÄ«gas debesskrāpÄ«, kur tā ir funkcionāli nepieciešama, lai 28 stāvu mājas apsardze attālināti varÄ“tu laikus ieslÄ“gt Å«denssÅ«kņus.

Biju cerÄ“jis, ka vismaz Augstākā tiesa saskatÄ«s šo atšÄ·irÄ«bu un ievārÄ«to procesuālo putru. Velti.  Izskatās, ka tā nav pat centusies izprast lietas bÅ«tÄ«bu. Jo citādi nevar izskaidrot, kā, noraidot kasācijas sÅ«dzÄ«bu, trÄ«s senatori Intars Bisters, Valerijs Maksimovs un Marika Senkāne savā rÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“mumā nonāca pie šÄ«s ar lietu praktiski nesaistÄ«tās atsauces:

Eiropas SavienÄ«bas Tiesas 2019. gada 11. decembra spriedumu lietā Nr. C-708/18 secināts, ka savienÄ«bas tiesÄ«bām nav pretrunā tādas nacionālās tiesÄ«bas, atbilstoši kurām bez datu subjekta piekrišanas iespÄ“jams ierÄ«kot videonovÄ“rošanas sistÄ“mu dzÄ«vojamās Ä“kas koplietošanas telpās.

StrÄ«ds ne tuvu nebija par pretrunām starp nacionālām un ES tiesÄ«bām. Tas vispirmām kārtām bija par to, kam un kādos apstākļos jāmaksā par videonovÄ“rošanu daudzdzÄ«vokļu mājas koplietošanas telpās UN piegulošajā teritorijā.

Jāsecina, ka reformista Strupiša vadÄ«bā  Augstākā tiesa kļuvusi par augsto matÄ“riju un atrakstÄ«šanās tiesu. Tā saucamo maznozÄ«mÄ«go civillietu kategorijā trÄ«s lÄ«meņu tiesa nepastāv. Tieslietu reformÄ“šana nesniedzas tālāk par tiesnešu atalgojuma palielināšanu. Taču labi atalgotas tiesas slinkums un paviršÄ«ba ne ar ko nav labāks par slikti atalgotas tiesas korumpÄ“jamÄ«bu.

No kvalitātes viedokļa raugoties, ir nebÅ«tiski, vai netaisns spriedums ir radies atalgojuma, neprofesionalitātes vai korumpÄ“tÄ«bas dēļ. Principā ir arÄ« nebÅ«tiski, vai sistÄ“mā ir divi, trÄ«s vai trÄ«sdesmit trÄ«s lÄ«meņi, jo, ja augstākā  lÄ«menÄ« netiek novÄ“rsts iepriekšÄ“jā lÄ«meņa procesa un galarezultāta brāķis, nedarbojas elementāri kvalitātes uzraudzÄ«bas principi.

KonkrÄ“tajā jautājumā tiešie zaudÄ“tāji no šÄdas sistÄ“mas bÅ«s tÅ«kstoši daudzdzÄ«vokļu māju dzÄ«vokļu Ä«pašnieku, jo videonovÄ“rošanas ierÄ«košana un izmaksu segšana ir un bÅ«s aktuāls jautājums. Ne visi piekritÄ«s, ka videonovÄ“rošana ir nepieciešama un obligāta pārvaldÄ«šanas darbÄ«ba jebkurā daudzdzÄ«vokļu mājā. Ne visi zinās, kā pareizi lemt par videonovÄ“rošanas izmaksu segšanu. Ne visi piecietÄ«s, ka trešÄs puses bez balsstiesÄ«bām iejaucas dzÄ«vokļu Ä«pašnieku lÄ“mumu pieņemšanā un mÄ“Ä£ina caur tiesu uzspiest savu viedokli. Ne visi bÅ«s ar mieru par savu naudu finansÄ“t policejisku diennakts uzraudzÄ«bu savās mājās. Ne visi vÄ“lÄ“sies ar videokamerām apgādātus lÅ«riÄ·us skatāmies guļamistabu logos, privātmāju un bÄ“rnudārzu pagalmos – arÄ« par velti ne.

IeguvÄ“ji bÅ«s neprofesionāli, slinki un pavirši tiesneši,  jo viņi bez problÄ“mām varÄ“s turpināt ražot brāķi. IeguvÄ“ji bÅ«s arÄ« māju pārvaldnieki un citas trešÄs puses, kas, atsaucoties uz defektÄ«viem tiesu spriedumiem, varÄ“s jaukties dzÄ«vokļu Ä«pašnieku lÄ“mumu pieņemšanā.

Kopumā zaudÄ“tāji bÅ«s visa sabiedrÄ«ba. Nekompetentām un paviršÄm tiesām spriežot netaisnu tiesu, lietu skaits un izskatÄ«šanas ilgums augs, nevis samazināsies. DefektÄ«vie spriedumi nenovÄ“rsÄ«s jaunus strÄ«dus. Ja augstāko instanču tiesas turpinās radÄ«t un piesegt brāķi, cilvÄ“ki arvien vairāk zaudÄ“s uzticÄ«bu tiesai un likuma varai.

Novērtē šo rakstu:

0
0