Iesaki rakstu:

ŠÄ gada 20. augustā medijos izskanÄ“jusi informācija par Bruknas muižā esošÄs kopienas “Kalna svÄ“tÄ«bu kopiena” vadÄ«tāja priestera Andreja Mediņa iespÄ“jamajiem bÄ“rnu tiesÄ«bu pārkāpumiem.

Romas katoļu BaznÄ«ca Latvijā, abstrahÄ“joties no emocijām, kas saistÄ«tas ar notikumu, vispirms uzsver, ka BaznÄ«ca novÄ“rtÄ“ ikviena cilvÄ“ka, šajā gadÄ«jumā arÄ« priestera Andreja Mediņa, darbu, kas tiek veikts sabiedrÄ«bas labā, strādājot ar atkarÄ«bās nonākušiem cilvÄ“kiem un esot klāt viņu atlabšanas procesā. Tas nav viegls darbs, un ne katrs to spÄ“j uzņemties. BÅ«tu nepareizi pieļaut, ka A. Mediņa ieguldÄ«jums tiktu izpostÄ«ts virspusÄ“ji emocionālas publiskas tirzāšanas rezultātā, bez skaidrÄ«bas par reāliem faktiem.

Ir svarÄ«gi sekot lÄ«dzi likumu ievÄ“rošanai un iestāties par Ä“tisku un pareizu rÄ«cÄ«bu. TomÄ“r dažreiz, kad vainÄ«go meklÄ“šana un notiesāšana kļūst par pašmÄ“rÄ·i, mÄ“s kļūstam akli un vienaldzÄ«gi pret tiem darbiem, kas ir izdarÄ«ti labi. CilvÄ“ka dabā ir pieļaut kļūdas, tomÄ“r tikpat svarÄ«gi ir tās atzÄ«t un vÄ“rst par labu. Tāpat jāņem vÄ“rā, ka cilvÄ“ks notikumiem un saņemtajai informācijai vienmÄ“r piešÄ·ir savu interpretāciju, tāpÄ“c faktu pārbaudÄ«šana pirms secinājumu izdarÄ«šanas arÄ« šajā gadÄ«jumā ir kritiski svarÄ«gi.

Aicinām paskatÄ«ties plašÄk uz šo situāciju, pārdomājot, vai (iespÄ“jams, nepamatota) cilvÄ“ka sodÄ«šana, saasināti iztirzājot šo gadÄ«jumu publiskajā telpā, kādam bÅ«s ieguvums? Vai tādā veidā nenotiesājam cilvÄ“ku, pirms vÄ“l atbildÄ«gās institÅ«cijas ir devušas savu gala vÄ“rtÄ“jumu?

Jebkuras situācijas objektÄ«vs izvÄ“rtÄ“jums pÄ“c bÅ«tÄ«bas var dot arÄ« pozitÄ«vus rezultātus. Proti, tiesÄ«bsargājošo institÅ«ciju pārbaužu rezultāti varÄ“tu palÄ«dzÄ“t pilnveidot A.Mediņa veikto darbu ar pusaudžiem.

Ir svarÄ«gi likumu interpretÄ“t ne tik daudz burtiski, bet gan izprast likuma garu. LikumdevÄ“js gribÄ“ja darÄ«t labu nepilngadÄ«gajiem, tos aizstāvot, bet ieticÄ“sim tam, ka arÄ« A.Mediņš grib šiem jauniešiem labu. Vai, aizliedzot A.Mediņam darboties ar jauniešiem, mÄ“s tiešÄm šiem jauniešiem palÄ«dzÄ“sim?

AtzÄ«stam, ka A. Mediņa valodas stils ir skarbs un daļai no sabiedrÄ«bas nepierasts un tādēļ dažkārt var tikt uztverts kā aizvainojošs. To nevÄ“lamies popularizÄ“t vai atzÄ«t kā normu. RÄ«gas arhibÄ«skaps metropolÄ«ts Zbigņevs Stankevičs šajā sakarā norāda: „Katram cilvÄ“kam ir savs runas stils. Priesteris Mediņš ir pazÄ«stams ar savu tiešo un piparoto runas veidu. JāatzÄ«st, ka man personÄ«gi šÄds runas stils nav tuvs. TomÄ“r lÄ«dz šim par viņu ir sajÅ«sminājušies gan žurnālisti, gan daudzi sabiedrÄ«bas pārstāvji. Pirms dažiem gadiem viņam arÄ« tika piešÄ·irta Latvijas Lepnuma balva par ieguldÄ«jumu sociālajā jomā. Tagad pÄ“kšÅ†i viss ir mainÄ«jies sabiedrÄ«bas acÄ«s.”

TomÄ“r ļoti svarÄ«gi uz šÄ« fona ne tikai analizÄ“t izvÄ“lÄ“to metožu trÅ«kumus, bet vienlaikus aizdomāties, ka, iespÄ“jams, mums visiem (sabiedrÄ«bai) trÅ«kst izpratnes par Ä£imeni kā vÄ“rtÄ«bu un prasmju šÄ«s vÄ“rtÄ«bas kopšanā, kas var kalpot par iemeslu, kāpÄ“c pusaudžiem rodas grÅ«tÄ«bas veiksmÄ«gi pārvarÄ“t attÄ«stÄ«bas krÄ«zi, kurā ikviens cilvÄ“ks nonāk pusaudža vecumā. TomÄ“r novÄ“rojumi liecina, ka laika gaitā diemžēl Ä£imenes vÄ“rtÄ«ba ir transformÄ“jusies un daudziem vecākiem ir grÅ«tÄ«bas ar autoritātes saglabāšanu savu atvašu priekšÄ. Vecākiem trÅ«kst zināšanu par to, kā atbalstÄ«t bÄ“rnu šajā emocionāli grÅ«tajā posmā. Tā rezultātā pusaudži nododas deviantai uzvedÄ«bai, kā rezultāts ir nepieciešamÄ«ba pÄ“c tādām vietām kā “Kalna svÄ“tÄ«bu kopiena”.

Apzināmies, ka darbs ar pusaudžiem, Ä«paši tiem, kas nonākuši dažādu atkarÄ«bu varā, kuru dzÄ«vÄ“ pieaugušie vairs nav autoritāte, kuri ir zaudÄ“juši ticÄ«bu nākotnei un pastāvošajai iekārtai, ir sarežģīts, pieprasa plašas zināšanas, kā arÄ« ir emocionāli smags, tāpÄ“c novÄ“rtÄ“jam A. Mediņa drosmi uzņemties atbildÄ«bu un darboties šajā jomā. Saskaņā ar paša priestera preses konferencÄ“ teikto, kopienā, kura pamatā nav domāta šÄda vecuma cilvÄ“kiem, bet gan pieaugušiem cilvÄ“kiem, kas nonākuši dažādu atkarÄ«bu varā, nonāca pusaudži, kuru vecāki lÅ«guši palÄ«dzÄ«bu. Tie bija bÄ“rni, ar kuriem nespÄ“ja tikt galā viņu vecāki, jaunie cilvÄ“ki, kuriem, iespÄ“jams, bija aizvÄ“rušÄs jau vairāku skolu durvis, cilvÄ“ki, kuriem, iespÄ“jams, pretÄ“jā gadÄ«jumā nebÅ«tu, kur doties un saņemt atbilstošu palÄ«dzÄ«bu vai iespÄ“ju sākt jaunu dzÄ«vi.

Lai bÄ“rni nenonāktu tādās situācijās, kuru rezultātā viņiem jāmeklÄ“ palÄ«dzÄ«ba “Kalna svÄ“tÄ«bu kopienā” un lÄ«dzÄ«gās institÅ«cijās, pirmām kārtām vecākiem bÅ«tu jāvÄ“rš vairāk uzmanÄ«bas sociālās hierarhijas izpratnes veidošanai. Tāpat, lai mazinātu apjukumu un pilnveidotu sapratni Ä£imenes locekļu starpā, jo Ä«paši pusaudžu un vecāku starpā, vecākiem bÅ«tu apzinātāk jādomā par savstarpÄ“ja dialoga un cieņpilnas komunikācijas veidošanu. Jo Ä«paši tāpÄ“c, ka dzÄ«vojam informatÄ«vi pārsātinātā laikmetā, kur tiek dzÄ“stas robežas starp labu un sliktu, starp tikumu un ļaunumu. BÄ“rni un pusaudži mācās no vecāku parauga – tikai vecāki spÄ“j iedot bÄ“rniem izpratni un spÄ“ju kritiski izvÄ“rtÄ“t sabiedrÄ«bā notiekošo. Tāpat BaznÄ«ca aicina vecākus ikdienā pašiem bÅ«t par labo piemÄ“ru saviem bÄ“rniem, par kristÄ«go un vispārcilvÄ“cisko vÄ“rtÄ«bu nesÄ“jiem nākamajām paaudzÄ“m.

ŠobrÄ«d, pirms tālāko secinājumu izdarÄ«šanas ļausim atbildÄ«gajām instancÄ“m izpÄ“tÄ«t situāciju, lai saprastu, ko priesteris Mediņš savā darbā ir izdarÄ«jis atbilstoši un ko, iespÄ“jams, var uzlabot, lai kopiena varÄ“tu produktÄ«vi turpināt savu darbu, veicinot atkarÄ«go personu pilnvÄ“rtÄ«gu atgriešanos sabiedrÄ«bā.

* Viktors Stulpins, Liepājas diecēzes bīskaps, Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhibīskaps metropolīts, Jānis Bulis, Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps, Edvards Pavlovskis, Jelgavas diecēzes bīskaps