Nav pieļaujama necienīga attieksme pret tradīciju kopējiem un viņu viedokļa dēvēšana par "homofobisku"
Andrejs Broks, Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis · 19.01.2021. · Komentāri (0)Atsaucoties uz aktualizÄ“jušos jautÄjumu par Ä£imenes jÄ“dziena pÄrdefinÄ“šanu, Latvijas Dievturu sadraudze uzskata par pienÄkumu sabiedrÄ«bai paust savu viedokli.
Valodas pÄ“tÄ«jumi liecina, ka vÄrdiem "Ä£imene" un "Ä£ints" ir ļoti sena izcelsme, tÄpÄ“c droši var apgalvot, ka tikpat sena ir arÄ« pati Ä£imene. JÄ“dzieni, ko lietojam no senatnes, reizÄ“m zaudÄ“ jÄ“gu vÄ“sturisku, reliÄ£isku un ideoloÄ£isku apstÄkļu ietekmÄ“, kÄ tas, atskatoties latviešu vÄ“sturÄ“, ne retums ir noticis. TradicionalitÄtes jÄ“dziens dievturu izpratnÄ“ saistÄs tikai ar tautÄ dzimušu kultÅ«ru un tajÄ pastÄvošajÄm tradÄ«cijÄm, kas attiecas arÄ« uz dzÄ«ves godiem un to lomu Ä£imenes un tautas dzÄ«votspÄ“jas uzturÄ“šanÄ. Latviskie dzÄ«ves godi, kuri izriet no goda jÄ“dziena bÅ«tÄ«bas, kÄ Ä£imenisko attiecÄ«bu rituÄls akts, ir saistÄ«bu uzņemšanÄs Ä£imenes locekļu starpÄ, ko nodibina uz Ä£imenes paaudžu pÄ“ctecÄ«bas un tikumisko vÄ“rtÄ«bu pamata.
Ä¢imenes jÄ“dziena bÅ«tÄ«ba nav tikai juridiskÄ civilstÄvokļa aktÄ, bet arÄ« Ä£imeniski tikumisko vÄ“rtÄ«bu kultÅ«rvÄ“sturiskajÄ piederÄ«bÄ. Var bÅ«t atbalstÄma tikai Ä£imenes jÄ“dziena nostiprinÄšana, ja tÄ veicina šo piederÄ«bu un tautas dzÄ«votspÄ“ju. Ne velti tautÄ izsenis pastÄvÄ“jusi un dievturu vidÅ« saglabÄta tradÄ«cija, kÄdas dzimtas vai Ä£imenes pÄrstÄvi pieminot, kÄ cieņpilnu piederÄ«bas apliecinÄjumu pirms dotÄ vÄrda nosaukt uzvÄrdu - piemÄ“ram, Baumaņu KÄrlis, Krogzemju Mikus vai Kronvaldu Atis.
Viens no latviskÄs dzÄ«vesziņas dievestÄ«bas atjaunotÄjiem un dievturÄ«bas aizsÄcÄ“jiem KÄrlis Bregžis jau 1928.gadÄ paudis: "Ä¢imene ir nešÄ·iÅ—ami saistÄ«ta ar tautas valodu un reliÄ£iju. Ä¢imene sÄkas lÄ«dz ar bÄ“rniem; precÄ“ti ļaudis bez bÄ“rniem vÄ“l nav Ä£imene, kÄ tas skaidri redzams tautas parašÄs. (..) Saprotams, atsevišÄ·i cilvÄ“ki var arÄ« saraut saites ar pagÄtni, senÄiem un Dievu, var savu mūžu it kÄ diezgan labi nodzÄ«vot - lÄ«dzÄ«gi iekustinÄtam priekš¬metam uz inerces pamata - bet jau dažÄs paaudzÄ“s tÄdas Ä£imenes izmirst. (..) Tauta ir Ä£imenes un cilts paplašinÄjums ar kopÄ“ju likteni un reliÄ£iju no sirmÄs senatnes."
TradicionÄlÄ ieskatÄ precÄ“ti, tÄtad laulÄti ļaudis bez bÄ“rniem vÄ“l nav Ä£imene, jo nav izveidojusies radniecÄ«bas saite. LaulÄtie ir piederÄ«gi katrs savai Ä£imenei, viņiem ir laulÄto tiesÄ«bas un pienÄkumi. MÄ«lestÄ«bas jÅ«tas laulÄtos vieno savstarpÄ“ji, bet tikai ar bÄ“rna ienÄkšanu izveidojas Ä£imenisko pienÄkumu un atbildÄ«bas saites. TÄs savÄ starpÄ apvieno ne vien laulÄtos, bet, laulÄtajiem kļūstot par vecÄkiem, nodibinÄs arÄ« tÄlÄkÄs tiešÄs pÄ“ctecÄ«bas saites ar iepriekšÄ“jÄm paaudzÄ“m.
Ar šo brÄ«di ir izveidojies tas, ko tradicionÄlÄs senÄs kultÅ«ras sauc par Ä£imeni. Ä¢imene ir viss kopums, kas ar radniecÄ«bas saitÄ“m apvieno visas dzÄ«vÄs pÄ“ctecÄ«gÄs paaudzes (bÄ“rni, vecÄki, vecvecÄki). Caur to uzturÄ“tÄ un paustÄ godu rituÄlÄ forma un attiecÄ«bu tikumiskÄs vÄ“rtÄ«bas ir arÄ« garÄ«guma saites ar Ä£imenes un dzimtas tradÄ«cijÄm un tautas kultÅ«ras mantojumu kopumÄ. Šodienas egocentrisma kultÄ ieslÄ«gušajiem tas var šÄ·ist "mÅ«sdienÄm neatbilstoši", tomÄ“r Ä£imenes jÄ“dziena vienÄdošana ar laulÄ«bÄ esošu pÄri ir sekas tikumisko tradÄ«ciju degradÄcijai tautas apziņÄ.
LatviskÄs dzÄ«vesziņas dievestÄ«bÄ (Dainu reliÄ£ijÄ) cilvÄ“ka patÄ«bas vÄ“rtÄ«bu un Ä£imeniski tikumiskÄs saites saprot kÄ universÄlu likumsakarÄ«bu. TÄpÄ“c Ä£imenei latviskajÄ dzÄ«vesziÅ†Ä ir Ä«paša vieta - to spilgti izteic Dainu mÄcÄ«ba, cilvÄ“ciskÄs attiecÄ«bas savijot ar augstÄko garÄ«go kritÄ“riju.
Kur, Dieviņ, Tu paliksi, TÄ“vu tÄ“vu laipas mestas, Laba mana mÄmuliņa,
Kad mÄ“s visi nomirsim? BÄ“rnu bÄ“rni laipotÄji; Labi mani mÄcÄ«jusi:
Ne Tev sievas, ne Tev bÄ“rnu, TÄ, bÄ“rniņi, laipojat, Ne sunÄ«ša kÄjÄm spert,
Kas Tev vecam maizes dos? Ka pietika mūžiņam! Ne guntiņas pagalītes.
Ne visiem dzÄ«vÄ“ liktenis ir lÄ“mis nodibinÄt laulÄ«bu, ne visiem ir iespÄ“ja tikt pie bÄ“rniem, ne visiem Laima vÄ“lÄ“jusi bÅ«t lÄ«dzvÄ“rtÄ«giem augumÄ, izskatÄ un veselÄ«bÄ, bet visi ir nÄkušu pasaulÄ“ saviem vecÄkiem un ir piederÄ«gi savÄm Ä£imenÄ“m. Dainu tradÄ«cija mÄca pÄrdzÄ«vot likstas, iet tÄm pÄri dziedot, saskatÄ«t savu pašvÄ“rtÄ«bu augstÄkÄ likumsakarÄ«bu lÄ«menÄ«, atrast savu vietu dzÄ«vÄ“ un bÅ«t noderÄ«gam Ä£imenÄ“, saimÄ“ un plašÄkÄ sabiedrÄ«bÄ kopumÄ. LatviskÄ dzÄ«vesziņa apliecina cieņpilnu attieksmi pret itin visu Dieva laistajÄ pasaulÄ“ - i sunÄ«ti, i uguns pagalÄ«ti. Neviens nav nicinÄms un izstumjams no sabiedrÄ«bas.
ArÄ« nelÄ«dzsvarota dzimumtieksme, ciktÄl tÄ netiecas pÄrkÄrtot pÄ“ctecÄ«gi dzÄ«votspÄ“jÄ«gas Ä£imenes bÅ«tÄ«bu un tÄs tikumiskÄs normas, nevar bÅ«t par pamatu kÄda cilvÄ“ka ierobežošanai jomÄs, ko šÄ«s novirzes neskar, t. i. nevar bÅ«t pamats diskriminÄcijai. TomÄ“r jÄuzsver, ka viendzimuma attiecÄ«bas tradicionÄlÄ Ä£imenes modelÄ« neierakstÄs, jo tÄs nekalpo dzimtas turpinÄšanai, pie kam ne tikai bioloÄ£iskÄ izpratnÄ“.
"SociÄlÄs dzimtes" jÄ“dziena attiecinÄšana uz pretÄ“jo dzimumu, ko traktÄ“ kÄ sociÄlu izvÄ“li, ir spekulatÄ«va, jo nekas bÄ“rnam Ä£imenÄ“ nevar aizstÄt mÄtes un tÄ“va dzimumu lomu attiecÄ«bu modeli un šÄdu attiecÄ«bu prasmju pÄrmantošanu, tÄpat kÄ skaņdarbu vai dabas vÄ“rojumu nevar izstÄstÄ«t ar stÄstu, lai cik pilnÄ«gs tas nebÅ«tu. No tÄ izriet arÄ« nepamatots viendzimuma partnerattiecÄ«bu pretstatÄ«jums šÄ·irtajÄm laulÄ«bÄm kÄ labÄks vai aizstÄjošs risinÄjums, jo vairÄku paaudžu Ä£imenes jÄ“dziena izpratnÄ“ kÄda vecÄka zaudÄ“šanu vai iztrÅ«kumu aizstÄj vecvecÄki. TurklÄt pastÄv krustvecÄku iecelšanas tradÄ«cija - tam jÄbÅ«t precÄ“tam pÄrim, kuri lÄ«dzÄs vecÄkiem, atbalsta bÄ“rnu un palÄ«dz bÄ“rnam izprast Ä£imenes vÄ“rtÄ«bas, bet vecÄku zaudÄ“juma gadÄ«jumÄ nereti aizstÄj vecÄkus.
NelabvÄ“lÄ«go Ä£imeņu pretstatÄ«jums ir demagoÄ£ija - it kÄ viendzimuma attiecÄ«bÄs šÄdas situÄcijas nevarÄ“tu veidoties. Vai nelabvÄ“lÄ«gu Ä£imeņu esamÄ«ba ir arguments, lai radÄ«tu citas, potenciÄli vÄ“l nelabvÄ“lÄ«gÄkas "Ä£imenes"? EmocionÄlÄs inteliÄ£ences un Ä£imenisko attiecÄ«bu pieredzes trÅ«kums ir citu, vÄ“sturiski dziļÄk saistÄ«tu apstÄkļu mantojums. Ilgstoša dzÄ«ve dzimtļaužu sociÄlajÄ kÄrtÄ, kad muižniecÄ«bas pÄrstÄvji ar mÄcÄ«tÄju svÄ“tÄ«bu Ä£imenes locekļus varÄ“ja pat šÄ·irti pÄrdot, nemitÄ«gie kari, kas saraustÄ«juši Ä£imeņu likteņus pa atsevišÄ·Äm paaudzÄ“m, kÄ arÄ« ar represijÄm un izsÅ«tÄ«šanÄm Ä«stenotais genocÄ«ds pret latviešu tautu, ir atstÄjuši ilgstošas kolonizÄcijas sekas. Ir vajadzÄ«gas vairÄkas paaudzes ar pozitÄ«vu Ä£imenisko attiecÄ«bu pieredzi, lai šÄdu situÄciju pÄrvarÄ“tu.
Latvijas Dievturu sadraudze uzskata, ka tautas dzÄ«vesziņÄ, neskaitÄmu paaudžu pieredzÄ“ izveidojušÄs Ä£imenes un dzÄ«ves godu tradÄ«cijas ir latviešu patÄ«bas un izdzÄ«vošanas pamatÄ. Nav pieļaujama nepÄrdomÄta tiesisko normu ieviešana, kas varÄ“tu kropļot seno mantojumu, grozot jÄ“dzienu saturu. TÄpat nav pieļaujama necienÄ«ga attieksme pret tradÄ«ciju kopÄ“jiem un viņu viedokļa dÄ“vÄ“šana par "homofobisku" attieksmi pret tiem, kas pÄrÄ“jÄs sabiedrÄ«bas vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mu tiecas pakÄrtot savai nelÄ«dzsvarotajai dzimumtieksmei. Nepieļaujama ir arÄ« Latvijas pašnoteikšanÄs tiesÄ«bu apšaubÄ«šana, biedÄ“jot ar Ärvalstu iestÄžu sankcijÄm - Eiropas SavienÄ«bu un Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesu, kas varot liegt pašiem brÄ«vi lemt likumus savÄ valstÄ«. Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjas ¹2020/11/23 apgalvojums, ka latvieši esot paaudzÄ“m ilgi audzinÄti par kaujas suņiem, neiztur nekÄdu kritiku.
ZinÄms, ka bijis gluži otrÄdi - latvieši gadsimtiem mÄcÄ«ti iecietÄ«gi izturÄ“ties pret svešÄm mÄcÄ«bÄm, valdniekiem, to sludinÄto muļķību un radÄ«to patvaļu. SavukÄrt pašieceltajiem Eiropas "pÄ“dÄ“jo pagÄnu" apgaismotÄjiem der atgÄdinÄt, ka garÄ«gas metropoles un vÄ“rtÄ«bu meklÄ“šana Ärpus sevis un savas tautas, ir viens no provinciÄlisma veidiem. SaglabÄsim veselo saprÄtu un palÄ«dzÄ“sim to paveikt arÄ« citiem. Ar DievpalÄ«gu!