Nauda no vecÄka gadagÄjuma ļaužu uzkrÄjumiem un vidusslÄņa ieņēmumiem tiek izņemta par labu bankÄm, valsts struktÅ«rÄm
PÄ“teris Apinis · 14.10.2021. · Komentāri (0)Es 20 eiro saņemšu katru nÄkamo mÄ“nesi par to, ka esmu vakcinÄ“jies, un par to, ka esmu pÄrsniedzis 60 gadu slieksni, ka valdÄ«bas acÄ«s esmu definÄ“ts par senioru, bet valdÄ«ba nepamanÄ«ja, ka Pavļuta vakcinÄcijas haosÄ vairÄkkÄrt pieauga elektrÄ«bas, gÄzes un siltuma rÄ“Ä·ini.
Es pieļauju, ka meža bÅ«diņÄ, kas kurinÄma ar malku, enerÄ£ijas tarifu pieaugums ir mazÄks par 20 eiro mÄ“nesÄ«, bet šÄdas bÅ«diņas LatvijÄ ir uz pirkstiem skaitÄmas. Jebkuram pensionÄram izdevumi mÄ“nesÄ« pieaug par 50-100-200 eiro, „pateicoties” valdÄ«bas draudzÄ«bai pret OIK (likums pieņemts laikÄ, kad Ekonomikas ministriju vadÄ«ja Kariņš, visvairÄk šaubÄ«gu licenÄu atjaunojamajiem energoresursiem izsniegts laikÄ, kad Ekonomikas ministriju vadÄ«ja Pavļuts), pateicoties Ärlietu attiecÄ«bÄm ar kaimiņvalstÄ«m, kas stÄvus dzen debesÄ«s gÄzes, naftas produktu un arÄ« elektrÄ«bas cenas.
Un tomÄ“r - sÄkumÄ parunÄsim par 20 eiro. Vai JÅ«s zinÄt, cik stundÄ nopelna vidÄ“jais Eiropas strÄdÄjošais? 28,5 eiro stundÄ. VidÄ“jais šveicietis stundÄ pelna 55,6 eiro stundÄ, norvÄ“Ä£is – 47,3 eiro, igaunis – 13,6 eiro, bet vidÄ“jais latvietis – 10,5 eiro.
Tiesa, šis vidÄ“jais latvietis ir tikai finanšu ministra JÄņa Reira iztÄ“les auglis. Gluži kÄ vidÄ“jÄ temperatÅ«ra slimnÄ«cÄ. PiemÄ“ram, oktobrÄ«, kurÄ ir 168 darba stundas, pilsonis Levits tikai kÄ prezidents algÄ katru stundu pelna 35,5 eiro, bet pilsonis Kariņš – 29,9 eiro. To šie kungi saņem no manas un manu lasÄ«tÄju iemaksÄtÄs nodokļu naudas.
Tiesa, ne visi par stundas darbu saņem tik dÄsni. MinimÄlÄ alga LatvijÄ ir 500 eiro, šÄdu algu saņem ļoti daudzi Latvijas iedzÄ«votÄji, un darbiniekiem, kuri par minimÄlo algu strÄdÄ 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļÄ, stundas likme ir aptuveni 3 eiro.
DiskriminÄ“jošs ir princips maksÄt piemaksas pÄ“c jebkuras citas pazÄ«mes, izņemot materiÄlo stÄvokli.
Es itin labi zinu, ka mans vienaudzis pÄ“c dzimšanas gada ir kÄds pilsonis vÄrdÄ Andris ŠÄ·Ä“le, kurš, iespÄ“jams, bÅ«tu bagÄtÄkais cilvÄ“ks valstÄ«, ja savus Ä«pašumus nebÅ«tu norakstÄ«jis uz sievas un meitu vÄrda. NÄ“, man neskauž viņa bagÄtÄ«ba, mani priecÄ“, ka arÄ« Andris ŠÄ·Ä“le saņems 20 eiro pabalstu. TÄ teikt, neliels atbalsts „MÄkoņu” kurinÄšanai.
CietumÄ 20 eiro pabalstu saņems arÄ« Aivars Lembergs, bet šÄ« summa tÅ«lÄ«t tiks atvilkta par labu miljonÄram AinÄram Gulbim, kurš tÄpat no valdÄ«bas saņems savus 20 eiro.
Šogad 60 gadus svinÄ“ja ValÄ“rijs Kargins, arÄ« viņam tiks pabalsts 20 eiro. Šad un tad, skrienot pa jÅ«ras krastu, uzmetu aci ValÄ“rija dzÄ«vesvietai Villa Adlera Bulduros pašÄ kÄpÄ jÅ«ras krastÄ, kas, tiesa, pieder exbaņķiera dÄ“lam, taÄu mÄ“nesÄ« ekspluatÄcijas izdevumi noteikti rÄ“Ä·inÄmi desmitos tÅ«kstošos eiro. Avoti saka, ka tÄ joprojÄm ir dÄrgÄkÄ dzÄ«vojamÄ privÄtmÄja LatvijÄ. Bet 20 eiro valdÄ«ba labprÄt izmaksÄs arÄ« Kargina draugam un Parex bankas bijušajam lÄ«dzÄ«pašniekam Viktoram Krasovickim, kÄ arÄ« – nu, protams, arÄ« Aleksandram Laventam.
Pirms dažÄm nedēļÄm sešdesmito dzimšanas dienu brangi svinÄ“ja arÄ« JÄnis Reirs. ArÄ« viņam 20 eiro atbalsts katru turpmÄko mÄ“nesi. Un, protams, - cits šÄ gada sešdesmitgadnieks Nauris Puntulis ir pelnÄ«jis 20 eiro atbalstu kÄ kompensÄciju par viņa grÅ«tajÄm sarunÄm ar citiem mÅ«ziÄ·iem, kam šobrÄ«d ÄrkÄrtas stÄvoklis nogrieza lÄ«dzekļus Ä“dmaņai, kur nu vÄ“l dzÄ«vokļa komunÄlajiem maksÄjumiem.
Es, protams, ceru, ka visi šie personÄži ir vakcinÄ“jušies, un lai viņiem laba veselÄ«ba.
ValdÄ«bas finansiÄlÄ politika pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados ir valsts parÄda pieaugums un reÄlÄs pensijas samazinÄjums
Kariņa valdÄ«ba šonedēļ apstiprinÄja nÄkamÄ gada budžetu un noburbuļoja presÄ“, cik tas gudrs un pamatots. Burbuļošanai ir kÄda ļoti nopietna konsekvence - valsts ekonomiskais stÄvoklis. PrecÄ«zi dati par valsts budžeta stÄvokli šobrÄ«d nav pieejami - protams, mÄ“s varam ieskatÄ«ties Latvijas bankas un Valsts kases datos, un, kas Ä«patnÄ“ji, - pieejamÄ informÄcija ir pretrunÄ«ga.
TomÄ“r ar lielÄko varbÅ«tÄ«bu mums jÄpieņem, ka Latvijas ÄrÄ“jais parÄds šobrÄ«d ir robežÄs starp 16 un 18 miljardiem eiro. MÅ«s ikdienÄ baro ar ziņu, ka Latvijai ir ļoti labs kredÄ«treitings, ka ir iespÄ“jams aizņemties naudu ar ļoti izdevÄ«gÄm procentu likmÄ“m.
Ekonomikas stimulÄ“šanai Latvija varot piesaistÄ«t pietiekami daudz naudas, un šobrÄ«d arÄ« ÄrÄ“jais parÄds esot visai komfortabls, proti, - viens no mazÄkajiem Eiropas SavienÄ«bÄ. Budžeta prognoze pat paredz Latvijai IKP pieaugumu.
KlusÄk politiÄ·i un baņķieri izsakÄs par inflÄciju, ikdienas preÄu (Ä«paši enerÄ£ijas resursu, pÄrtikas produktu un koloniÄlpreÄu) sadÄrdzinÄjumu. Neviens ne man, ne kÄdam citam sabiedrÄ«bas loceklim nav pajautÄjis, vai es vÄ“los, lai politiÄ·i tÄdu milzu naudu aizņemas, un vÄ“l mazÄk jautÄjis - vai es atbalstu naudas kaisÄ«šanu, vai es izprotu, kam šÄ« nauda aizies. Bet katrs ir pamanÄ«jis, ka cenas ceļas tieši ikdienÄ nepieciešamajÄm precÄ“m un pakalpojumiem, nevis luksusprecÄ“m, ko ikdienÄ patÄ“rÄ“ mani iepriekšpieminÄ“tie personÄži.
Covid-19 ierobežojumi pilnÄ«bÄ padarÄ«juši lÄ“mumu pieņemšanas procesus necaurspÄ«dÄ«gus, bet politiku (lietu kÄrtošanu, shÄ“mošanu) par pelnošÄko biznesa nozari. Ä»oti godÄjami ekonomisti saka, ka tÄ zagts, kÄ zog šÄ«s valdÄ«bas piesegÄ, nav zagts nekad.
PašreizÄ“jÄs Eiropas SavienÄ«bas un Latvijas valdÄ«bas politiku varÄ“tu raksturot ar jÄ“dzienu - lÄ«dzekļu pÄrsadale. Nauda tiek izņemta no vecÄka gadagÄjuma ļaužu uzkrÄjumiem un vidusslÄņa ieņēmumiem par labu bankÄm, valsts struktÅ«rÄm, IT un sociÄlo mediju megakompÄnijÄm, un kÄ no malas izskatÄs - no Eiropas pilsoņu maciņiem par labu Ķīnai, AustrumÄzijas ekonomikÄm un ASV.
Esmu no tiem, kas visu darba mūžu saņēmis vidusslÄnim atbilstošu algu, allaž maksÄjis nodokļus un godprÄtÄ«gi maksÄjis arÄ« 2. un 3. pensiju fondÄ. Itin drÄ«z bÅ«šu sasniedzis pensijas vecumu, un mans mÄ“rÄ·is šajÄ brÄ«dÄ« bÅ«tu samazinÄt savu darba slodzi.
Bet valsts ÄrÄ“jais parÄds 18 miljardu apmÄ“rÄ gulsies tieši uz pensionÄru un vecÄka gadagÄjuma ļaužu pleciem - pensiju indeksÄcijas nebÅ«s. InflÄcija bÅ«s, pie kam inflÄcija bÅ«s tieši tajÄ jomÄ, kas skar pensionÄrus, - pieaugs cenas Ä“dmaņai, sadzÄ«ves precÄ“m, elektrÄ«bai, dzÄ«vokļu Ä«rei, bet domÄju, ka lielÄkais pieaugums bÅ«s atkritumu saimniecÄ«bÄ.
VienkÄršoti - esmu visu mūžu maksÄjis nodokļus lai saņemtu pensiju, teiksim - 1000 eiro apmÄ“rÄ, bet realitÄtÄ“ saņemšu 500 vai pat 300 eiro salÄ«dzinošÄs cenÄs. Gadu no gada es realitÄtÄ“ saņemšu mazÄk, jo valsts ar dažÄdÄm metodÄ“m no manas pensijas maksÄs ÄrÄ“jo parÄdu. Tiem, kam pensija šobrÄ«d ir 300 eiro, salÄ«dzinošÄs cenÄs reÄli saņems 100 vai 150, bet valdÄ«ba pieglaimÄ«gi dažus mÄ“nešus priekšvÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“ maksÄs 20 eiro vakcinÄ“tajiem senioriem.
Kariņa valdÄ«ba ar lozungu - aiz mums kaut vai Å«densplÅ«di – bÅ«s visas valsts ekonomikas problÄ“mas uzkrÄvusi nÄkamajai paaudzei, bet nÄkamÄ paaudze izvÄ“las doties no Latvijas prom, tÄ ka valdÄ«bas parÄdus maksÄs mÄjÄspalicÄ“ji, un tie bÅ«s vecÄka gadagÄjuma ļaudis.
Atsauce par valsts parÄdu un to, kÄ tas tiek uzkraukts veca cilvÄ“ka sagumušiem pleciem
BrÄ«dÄ«, kad biju sakrÄvis uz datora ekrÄna dažÄdus finanšu failus un valsts budžetu (patÄ«k kÄdam vai ne - lÄ«dz manÄ«m lielÄkÄ daļa no budžeta paketes kaut kÄ ir nonÄkusi), Arnis Kluinis nra.lv publicÄ“ja rakstu „Statistiskajam latvietim KrišjÄņa Kariņa valdÄ«ba uzkrauj 3200 eiro lielu papildu parÄdu”. Un es izšÄ·Ä«ros par vieglÄko variantu - citÄ“t Arni Kluini, aicinÄt lasÄ«t viņa rakstu nra.lv un uzticÄ“ties viņa skaitļiem. (JÄatzÄ«st, ka mÅ«su aprÄ“Ä·ini atšÄ·iras turpat vai 10% robežÄs, pie kam es esmu optimistiskÄks.)
TÄtad Arnis Kluinis raksta: „KrišjÄņa Kariņa laikÄ valsts parÄdam jÄpieaug no 10,6 miljardiem eiro lÄ«dz 17 miljardiem eiro, kas atbilst parÄda pieaugumam par aptuveni 3200 eiro katram no 1,88 miljoniem LatvijÄ palikušo iedzÄ«votÄju jeb 7 200 eiro statistiski vidÄ“jai 2,26 cilvÄ“ku Ä£imenei.
ŠÄ« gada prakse rÄda, ka valsts budžeta likumam lielas nozÄ«mes nav, jo valdÄ«ba aizņemas un sadala aizlienÄ“tu naudu bez budžeta likumÄ noteiktajiem ierobežojumiem. KÄ rakstÄ«ts vienÄ no 2022. gada budžeta likuma paketÄ“ ievietotajiem skaidrojumiem, “atbilstoši Finanšu ministrijas novÄ“rtÄ“jumam, vispÄrÄ“jÄs valdÄ«bas budžeta deficÄ«ts 2021. gadÄ varÄ“tu sasniegt 2,9 miljardus eiro jeb 9,3% no IKP, kas ir divreiz augstÄks nekÄ plÄnots budžeta likumÄ. Augstu deficÄ«tu nosaka apjomÄ«ga Covid-19 atbalsta pasÄkumu pakete, kuras ietekme šim gadam ir novÄ“rtÄ“ta 2,2 miljardu eiro jeb 6,9% no IKP apmÄ“rÄ”.
CitÄ skaidrojumu sadaÄ¼Ä atgÄdinÄts, ka “saskaÅ†Ä ar “Covid-19 infekcijas izplatÄ«bas seku pÄrvarÄ“šanas likumu”, lai nodrošinÄtu finansÄ“jumu pasÄkumiem saistÄ«bÄ ar Covid-19 izplatÄ«bu noteiktÄs ÄrkÄrtÄ“jÄs situÄcijas ietekmes mazinÄšanai un novÄ“ršanai un ar tiem saistÄ«tajiem izdevumiem, finanšu ministrs ir tiesÄ«gs valsts vÄrdÄ Å†emt aizņēmumus nepieciešamajÄ apmÄ“rÄ, izraudzÄ«ties aizņēmumu instrumentus un nosacÄ«jumus, kÄ arÄ« ir tiesÄ«gs palielinÄt gadskÄrtÄ“jÄ valsts budžeta likumÄ noteikto valsts parÄda maksimÄli pieļaujamo apjomu saimnieciskÄ gada beigÄs un valsts parÄda vadÄ«bas izdevumu un saistÄ«bu izpildei noteikto apropriÄciju”.
Citiem vÄrdiem sakot, ļoti maza nozÄ«me bÅ«s tam, cik skaļi turpmÄkajÄs nedēļÄs par 2022. gada budžetu strÄ«dÄ“sies un par ko nobalsos Saeimas deputÄti, jo reÄli naudu sadalÄ«s pat ne valdÄ«ba ar KrišjÄni Kariņu, bet Finanšu ministrija ar JÄni Reiru priekšgalÄ.
NÄkamajam gadam nevajadzÄ“tu atšÄ·irties no šÄ gada, jo “vispÄrÄ“jÄs valdÄ«bas budžeta deficÄ«ts 2022. gadam tiek prognozÄ“ts 1,6 miljarda eiro jeb 4,8% no IKP apmÄ“rÄ. ArÄ« nÄkošgad saglabÄjas ar Covid-19 saistÄ«tais atbalsts, valsts un pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ« turpinot realizÄ“t augstas gatavÄ«bas projektus, kÄ arÄ« nodrošinot finansÄ“jumu vakcÄ«nu iegÄdei. Atbalsta ietekme uz vispÄrÄ“jÄs valdÄ«bas budžeta deficÄ«tu nÄkošgad tiek novÄ“rtÄ“ta 263 milj. apmÄ“rÄ”. Proti, budžeta deficÄ«ts tiek plÄnots lÄ«dzÄ«gi kÄ šim gadam un nav pazÄ«mju valdÄ«bas apņēmÄ«bai šajÄ deficÄ«ta noturÄ“ties. TiklÄ«dz atradÄ«sies iemesli tÄ“rÄ“t vairÄk, tÄ valdÄ«ba arÄ« tÄ“rÄ“s vairÄk.
Valsts parÄda struktÅ«rÄ joprojÄm lielÄko Ä«patsvaru veido ÄrÄ“jais parÄds, sasniedzot 81% no kopÄ“jÄ valsts parÄda. NÄkamajÄ gadÄ procentos bÅ«s jÄsamaksÄ 166 miljoni eiro.”
SecinÄjumi
šÄ gada valdÄ«bas nekontrolÄ“tÄ „ÄrkÄrtas rÄ«cÄ«ba” katram Latvijas iedzÄ«votÄjam uzkrÄvusi papildu 3200 eiro parÄdus;
par šo parÄdu maksÄs galvenokÄrt pensionÄri, pensijÄm inflÄcijas un citu izdevumu pozÄ«ciju dēļ realitÄtÄ“ samazinoties vismaz uz pusi;
valsts politika veicinÄs strÄdÄtspÄ“jÄ«gÄs jaunÄkÄs paaudzes aizplÅ«šanu no Latvijas;
valdÄ«bas mÄ“Ä£inÄjumi pielabinÄties vecÄka gadagÄjuma cilvÄ“kiem, maksÄjot 20 eiro sešus mÄ“nešus kÄ ikmÄ“neša kompensÄciju par dÄrgajiem energoresursiem, vecÄka gadagÄjuma vakcinÄ“tÄm personÄm vÄ“l vairÄk palielinÄs ekonomisko nošÄ·irtÄ«bu, samazinÄs trÅ«cÄ«go iedzÄ«votÄju iespÄ“jas maksÄt par gÄzi, siltumu un elektrÄ«bu. Šis maksÄjums ir tikai un vienÄ«gi prasts priekšvÄ“lÄ“šanu triks;
visu valdÄ«bas pabalstu vakcinÄ“tiem senioriem, ko saņemšu, apsolu ziedot labdarÄ«bai. Kaut arÄ« vÄ“l Kariņa 20 eiro pabalstu neesmu saņēmis, pÄrskaitÄ«ju šÄdu summu portÄlam satori.lv, jo man tiešÄm patÄ«k, ka talantÄ«gi cilvÄ“ki latviešu valodÄ labi raksta.