Iesaki rakstu:

Es 20 eiro saņemšu katru nākamo mÄ“nesi par to, ka esmu vakcinÄ“jies, un par to, ka esmu pārsniedzis 60 gadu slieksni, ka valdÄ«bas acÄ«s esmu definÄ“ts par senioru, bet valdÄ«ba nepamanÄ«ja, ka Pavļuta vakcinācijas haosā vairākkārt pieauga elektrÄ«bas, gāzes un siltuma rÄ“Ä·ini.

Es pieļauju, ka meža bÅ«diņā, kas kurināma ar malku, enerÄ£ijas tarifu pieaugums ir mazāks par 20 eiro mÄ“nesÄ«, bet šÄdas bÅ«diņas Latvijā ir uz pirkstiem skaitāmas. Jebkuram pensionāram izdevumi mÄ“nesÄ« pieaug par 50-100-200 eiro, „pateicoties” valdÄ«bas draudzÄ«bai pret OIK (likums pieņemts laikā, kad Ekonomikas ministriju vadÄ«ja Kariņš, visvairāk šaubÄ«gu licenču atjaunojamajiem energoresursiem izsniegts laikā, kad Ekonomikas ministriju vadÄ«ja Pavļuts), pateicoties ārlietu attiecÄ«bām ar kaimiņvalstÄ«m, kas stāvus dzen debesÄ«s gāzes, naftas produktu un arÄ« elektrÄ«bas cenas.

Un tomÄ“r - sākumā parunāsim par 20 eiro. Vai JÅ«s zināt, cik stundā nopelna vidÄ“jais Eiropas strādājošais? 28,5 eiro stundā. VidÄ“jais šveicietis stundā pelna 55,6 eiro stundā, norvÄ“Ä£is – 47,3 eiro, igaunis – 13,6 eiro, bet vidÄ“jais latvietis – 10,5 eiro.

Tiesa, šis vidÄ“jais latvietis ir tikai finanšu ministra Jāņa Reira iztÄ“les auglis. Gluži kā vidÄ“jā temperatÅ«ra slimnÄ«cā. PiemÄ“ram, oktobrÄ«, kurā ir 168 darba stundas, pilsonis Levits tikai kā prezidents algā katru stundu pelna 35,5 eiro, bet pilsonis Kariņš – 29,9 eiro. To šie kungi saņem no manas un manu lasÄ«tāju iemaksātās nodokļu naudas.

Tiesa, ne visi par stundas darbu saņem tik dāsni. Minimālā alga Latvijā ir 500 eiro, šÄdu algu saņem ļoti daudzi Latvijas iedzÄ«votāji, un darbiniekiem, kuri par minimālo algu strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā, stundas likme ir aptuveni 3 eiro.

DiskriminÄ“jošs ir princips maksāt piemaksas pÄ“c jebkuras citas pazÄ«mes, izņemot materiālo stāvokli.

Es itin labi zinu, ka mans vienaudzis pÄ“c dzimšanas gada ir kāds pilsonis vārdā Andris ŠÄ·Ä“le, kurš, iespÄ“jams, bÅ«tu bagātākais cilvÄ“ks valstÄ«, ja savus Ä«pašumus nebÅ«tu norakstÄ«jis uz sievas un meitu vārda. NÄ“, man neskauž viņa bagātÄ«ba, mani priecÄ“, ka arÄ« Andris ŠÄ·Ä“le saņems 20 eiro pabalstu. Tā teikt, neliels atbalsts „Mākoņu” kurināšanai.

Cietumā 20 eiro pabalstu saņems arÄ« Aivars Lembergs, bet šÄ« summa tÅ«lÄ«t tiks atvilkta par labu miljonāram Aināram Gulbim, kurš tāpat no valdÄ«bas saņems savus 20 eiro.

Šogad 60 gadus svinÄ“ja ValÄ“rijs Kargins, arÄ« viņam tiks pabalsts 20 eiro. Šad un tad, skrienot pa jÅ«ras krastu, uzmetu aci ValÄ“rija dzÄ«vesvietai Villa Adlera Bulduros pašÄ kāpā jÅ«ras krastā, kas, tiesa, pieder exbaņķiera dÄ“lam, taču mÄ“nesÄ« ekspluatācijas izdevumi noteikti rÄ“Ä·ināmi desmitos tÅ«kstošos eiro. Avoti saka, ka tā joprojām ir dārgākā dzÄ«vojamā privātmāja Latvijā. Bet 20 eiro valdÄ«ba labprāt izmaksās arÄ« Kargina draugam un Parex bankas bijušajam lÄ«dzÄ«pašniekam Viktoram Krasovickim, kā arÄ« – nu, protams, arÄ« Aleksandram Laventam.

Pirms dažām nedēļām sešdesmito dzimšanas dienu brangi svinÄ“ja arÄ« Jānis Reirs. ArÄ« viņam 20 eiro atbalsts katru turpmāko mÄ“nesi. Un, protams, - cits šÄ gada sešdesmitgadnieks Nauris Puntulis ir pelnÄ«jis 20 eiro atbalstu kā kompensāciju par viņa grÅ«tajām sarunām ar citiem mÅ«ziÄ·iem, kam šobrÄ«d ārkārtas stāvoklis nogrieza lÄ«dzekļus Ä“dmaņai, kur nu vÄ“l dzÄ«vokļa komunālajiem maksājumiem.

Es, protams, ceru, ka visi šie personāži ir vakcinÄ“jušies, un lai viņiem laba veselÄ«ba.

Valdības finansiālā politika pēdējos trīs gados ir valsts parāda pieaugums un reālās pensijas samazinājums

Kariņa valdÄ«ba šonedēļ apstiprināja nākamā gada budžetu un noburbuļoja presÄ“, cik tas gudrs un pamatots. Burbuļošanai ir kāda ļoti nopietna konsekvence - valsts ekonomiskais stāvoklis. PrecÄ«zi dati par valsts budžeta stāvokli šobrÄ«d nav pieejami - protams, mÄ“s varam ieskatÄ«ties Latvijas bankas un Valsts kases datos, un, kas Ä«patnÄ“ji, - pieejamā informācija ir pretrunÄ«ga.

TomÄ“r ar lielāko varbÅ«tÄ«bu mums jāpieņem, ka Latvijas ārÄ“jais parāds šobrÄ«d ir robežās starp 16 un 18 miljardiem eiro. MÅ«s ikdienā baro ar ziņu, ka Latvijai ir ļoti labs kredÄ«treitings, ka ir iespÄ“jams aizņemties naudu ar ļoti izdevÄ«gām procentu likmÄ“m.

Ekonomikas stimulÄ“šanai Latvija varot piesaistÄ«t pietiekami daudz naudas, un šobrÄ«d arÄ« ārÄ“jais parāds esot visai komfortabls, proti, - viens no mazākajiem Eiropas SavienÄ«bā. Budžeta prognoze pat paredz Latvijai IKP pieaugumu.

Klusāk politiÄ·i un baņķieri izsakās par inflāciju, ikdienas preču (Ä«paši enerÄ£ijas resursu, pārtikas produktu un koloniālpreču) sadārdzinājumu. Neviens ne man, ne kādam citam sabiedrÄ«bas loceklim nav pajautājis, vai es vÄ“los, lai politiÄ·i tādu milzu naudu aizņemas, un vÄ“l mazāk jautājis - vai es atbalstu naudas kaisÄ«šanu, vai es izprotu, kam šÄ« nauda aizies. Bet katrs ir pamanÄ«jis, ka cenas ceļas tieši ikdienā nepieciešamajām precÄ“m un pakalpojumiem, nevis luksusprecÄ“m, ko ikdienā patÄ“rÄ“ mani iepriekšpieminÄ“tie personāži.

Covid-19 ierobežojumi pilnÄ«bā padarÄ«juši lÄ“mumu pieņemšanas procesus necaurspÄ«dÄ«gus, bet politiku (lietu kārtošanu, shÄ“mošanu) par pelnošÄko biznesa nozari. Ä»oti godājami ekonomisti saka, ka tā zagts, kā zog šÄ«s valdÄ«bas piesegā, nav zagts nekad.

PašreizÄ“jās Eiropas SavienÄ«bas un Latvijas valdÄ«bas politiku varÄ“tu raksturot ar jÄ“dzienu - lÄ«dzekļu pārsadale. Nauda tiek izņemta no vecāka gadagājuma ļaužu uzkrājumiem un vidusslāņa ieņēmumiem par labu bankām, valsts struktÅ«rām, IT un sociālo mediju megakompānijām, un kā no malas izskatās - no Eiropas pilsoņu maciņiem par labu Ķīnai, Austrumāzijas ekonomikām un ASV.

Esmu no tiem, kas visu darba mūžu saņēmis vidusslānim atbilstošu algu, allaž maksājis nodokļus un godprātÄ«gi maksājis arÄ« 2. un 3. pensiju fondā. Itin drÄ«z bÅ«šu sasniedzis pensijas vecumu, un mans mÄ“rÄ·is šajā brÄ«dÄ« bÅ«tu samazināt savu darba slodzi.

Bet valsts ārÄ“jais parāds 18 miljardu apmÄ“rā gulsies tieši uz pensionāru un vecāka gadagājuma ļaužu pleciem - pensiju indeksācijas nebÅ«s. Inflācija bÅ«s, pie kam inflācija bÅ«s tieši tajā jomā, kas skar pensionārus, - pieaugs cenas Ä“dmaņai, sadzÄ«ves precÄ“m, elektrÄ«bai, dzÄ«vokļu Ä«rei, bet domāju, ka lielākais pieaugums bÅ«s atkritumu saimniecÄ«bā.

Vienkāršoti - esmu visu mūžu maksājis nodokļus lai saņemtu pensiju, teiksim - 1000 eiro apmÄ“rā, bet realitātÄ“ saņemšu 500 vai pat 300 eiro salÄ«dzinošÄs cenās. Gadu no gada es realitātÄ“ saņemšu mazāk, jo valsts ar dažādām metodÄ“m no manas pensijas maksās ārÄ“jo parādu. Tiem, kam pensija šobrÄ«d ir 300 eiro, salÄ«dzinošÄs cenās reāli saņems 100 vai 150, bet valdÄ«ba pieglaimÄ«gi dažus mÄ“nešus priekšvÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“ maksās 20 eiro vakcinÄ“tajiem senioriem.

Kariņa valdÄ«ba ar lozungu - aiz mums kaut vai Å«densplÅ«di – bÅ«s visas valsts ekonomikas problÄ“mas uzkrāvusi nākamajai paaudzei, bet nākamā paaudze izvÄ“las doties no Latvijas prom, tā ka valdÄ«bas parādus maksās mājāspalicÄ“ji, un tie bÅ«s vecāka gadagājuma ļaudis.

Atsauce par valsts parādu un to, kā tas tiek uzkraukts veca cilvÄ“ka sagumušiem pleciem

BrÄ«dÄ«, kad biju sakrāvis uz datora ekrāna dažādus finanšu failus un valsts budžetu (patÄ«k kādam vai ne - lÄ«dz manÄ«m lielākā daļa no budžeta paketes kaut kā ir nonākusi), Arnis Kluinis nra.lv publicÄ“ja rakstu „Statistiskajam latvietim Krišjāņa Kariņa valdÄ«ba uzkrauj 3200 eiro lielu papildu parādu”. Un es izšÄ·Ä«ros par vieglāko variantu - citÄ“t Arni Kluini, aicināt lasÄ«t viņa rakstu nra.lv un uzticÄ“ties viņa skaitļiem. (JāatzÄ«st, ka mÅ«su aprÄ“Ä·ini atšÄ·iras turpat vai 10% robežās, pie kam es esmu optimistiskāks.)

Tātad Arnis Kluinis raksta: „Krišjāņa Kariņa laikā valsts parādam jāpieaug no 10,6 miljardiem eiro lÄ«dz 17 miljardiem eiro, kas atbilst parāda pieaugumam par aptuveni 3200 eiro katram no 1,88 miljoniem Latvijā palikušo iedzÄ«votāju jeb 7 200 eiro statistiski vidÄ“jai 2,26 cilvÄ“ku Ä£imenei.

ŠÄ« gada prakse rāda, ka valsts budžeta likumam lielas nozÄ«mes nav, jo valdÄ«ba aizņemas un sadala aizlienÄ“tu naudu bez budžeta likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Kā rakstÄ«ts vienā no 2022. gada budžeta likuma paketÄ“ ievietotajiem skaidrojumiem, “atbilstoši Finanšu ministrijas novÄ“rtÄ“jumam, vispārÄ“jās valdÄ«bas budžeta deficÄ«ts 2021. gadā varÄ“tu sasniegt 2,9 miljardus eiro jeb 9,3% no IKP, kas ir divreiz augstāks nekā plānots budžeta likumā. Augstu deficÄ«tu nosaka apjomÄ«ga Covid-19 atbalsta pasākumu pakete, kuras ietekme šim gadam ir novÄ“rtÄ“ta 2,2 miljardu eiro jeb 6,9% no IKP apmÄ“rā”.

Citā skaidrojumu sadaļā atgādināts, ka “saskaņā ar “Covid-19 infekcijas izplatÄ«bas seku pārvarÄ“šanas likumu”, lai nodrošinātu finansÄ“jumu pasākumiem saistÄ«bā ar Covid-19 izplatÄ«bu noteiktās ārkārtÄ“jās situācijas ietekmes mazināšanai un novÄ“ršanai un ar tiem saistÄ«tajiem izdevumiem, finanšu ministrs ir tiesÄ«gs valsts vārdā ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmÄ“rā, izraudzÄ«ties aizņēmumu instrumentus un nosacÄ«jumus, kā arÄ« ir tiesÄ«gs palielināt gadskārtÄ“jā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās un valsts parāda vadÄ«bas izdevumu un saistÄ«bu izpildei noteikto apropriāciju”.

Citiem vārdiem sakot, ļoti maza nozÄ«me bÅ«s tam, cik skaļi turpmākajās nedēļās par 2022. gada budžetu strÄ«dÄ“sies un par ko nobalsos Saeimas deputāti, jo reāli naudu sadalÄ«s pat ne valdÄ«ba ar Krišjāni Kariņu, bet Finanšu ministrija ar Jāni Reiru priekšgalā.

Nākamajam gadam nevajadzÄ“tu atšÄ·irties no šÄ gada, jo “vispārÄ“jās valdÄ«bas budžeta deficÄ«ts 2022. gadam tiek prognozÄ“ts 1,6 miljarda eiro jeb 4,8% no IKP apmÄ“rā. ArÄ« nākošgad saglabājas ar Covid-19 saistÄ«tais atbalsts, valsts un pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ« turpinot realizÄ“t augstas gatavÄ«bas projektus, kā arÄ« nodrošinot finansÄ“jumu vakcÄ«nu iegādei. Atbalsta ietekme uz vispārÄ“jās valdÄ«bas budžeta deficÄ«tu nākošgad tiek novÄ“rtÄ“ta 263 milj. apmÄ“rā”. Proti, budžeta deficÄ«ts tiek plānots lÄ«dzÄ«gi kā šim gadam un nav pazÄ«mju valdÄ«bas apņēmÄ«bai šajā deficÄ«ta noturÄ“ties. TiklÄ«dz atradÄ«sies iemesli tÄ“rÄ“t vairāk, tā valdÄ«ba arÄ« tÄ“rÄ“s vairāk.

Valsts parāda struktÅ«rā joprojām lielāko Ä«patsvaru veido ārÄ“jais parāds, sasniedzot 81% no kopÄ“jā valsts parāda. Nākamajā gadā procentos bÅ«s jāsamaksā 166 miljoni eiro.”

Secinājumi

šÄ gada valdÄ«bas nekontrolÄ“tā „ārkārtas rÄ«cÄ«ba” katram Latvijas iedzÄ«votājam uzkrāvusi papildu 3200 eiro parādus;

par šo parādu maksās galvenokārt pensionāri, pensijām inflācijas un citu izdevumu pozÄ«ciju dēļ realitātÄ“ samazinoties vismaz uz pusi;

valsts politika veicinās strādātspÄ“jÄ«gās jaunākās paaudzes aizplÅ«šanu no Latvijas;

valdÄ«bas mÄ“Ä£inājumi pielabināties vecāka gadagājuma cilvÄ“kiem, maksājot 20 eiro sešus mÄ“nešus kā ikmÄ“neša kompensāciju par dārgajiem energoresursiem, vecāka gadagājuma vakcinÄ“tām personām vÄ“l vairāk palielinās ekonomisko nošÄ·irtÄ«bu, samazinās trÅ«cÄ«go iedzÄ«votāju iespÄ“jas maksāt par gāzi, siltumu un elektrÄ«bu. Šis maksājums ir tikai un vienÄ«gi prasts priekšvÄ“lÄ“šanu triks;

visu valdÄ«bas pabalstu vakcinÄ“tiem senioriem, ko saņemšu, apsolu ziedot labdarÄ«bai. Kaut arÄ« vÄ“l Kariņa 20 eiro pabalstu neesmu saņēmis, pārskaitÄ«ju šÄdu summu portālam satori.lv, jo man tiešÄm patÄ«k, ka talantÄ«gi cilvÄ“ki latviešu valodā labi raksta.