NacionÄlo baronu runasvÄ«rs nebeidzamu Å¡ausmu vietÄ piedÄvÄ Å¡ausmÄ«gas beigas
JÄnis KuÄinskis* · 28.12.2015. · Komentāri (125)ŠÄ gada 20. decembrÄ« analÄ«tiskais TV raidÄ«jums “De facto” skÄra sen sasÄpÄ“jušu un smagu tÄ“mu – tÄ dÄ“vÄ“to “zemes piespiedu nomu” pilsÄ“tÄs. RaidÄ«jumÄ “IetekmÄ«gÄkie zemes iznomÄtÄji – maksÄtnespÄ“jas administratori” izskanÄ“ja šÄdas, manuprÄt, svarÄ«gÄkÄs tÄ“zes:
- Zemi, kas piesaistÄ«ta daudzÄm RÄ«gas dzÄ«vojamajÄm mÄjÄm, it sevišÄ·i jaunbÅ«vÄ“tajos pilsÄ“tas rajonos, pÄrvalda maksÄtnespÄ“jas administratori, kuri šim nolÅ«kam organizÄ“jušies uzņēmumos “PilsÄ“tas zemes dienests”, “Reversed” un “Zemes Ä«pašnieku Ä£ilde”;
- Šo namu iedzÄ«votÄji spiesti katru mÄ“nesi zemes Ä«pašniekiem maksÄt nomu (6% no piesaistÄ«tÄs zemes kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas gadÄ) un lÄ«dz 2015. gadam arÄ« nekustamÄ Ä«pašuma nodokļa kompensÄciju (1,5% no zemes kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas gadÄ). AtkarÄ«bÄ no piesaistÄ«tÄs zemes platÄ«bas šÄ« maksa var izrÄdÄ«ties nežēlÄ«gi liela, jo kadastrÄlÄ vÄ“rtÄ«ba “treknajos gados” tika krasi uzskrÅ«vÄ“ta atbilstoši spekulantu un banku uzpÅ«stajÄm nekustamo Ä«pašumu tirgus cenÄm, bet pÄ“c spekulÄciju burbuļa plÄ«šanas atbildÄ«gÄs amatpersonas „aizmirsa” kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu atbilstoši samazinÄt;
- SaeimÄ tiek gatavots likums, kas attiecÄ«go namu iedzÄ«votÄjiem ļaus piesaistÄ«to zemi izpirkt par visai bargu naudu (kopÄ“jÄ izpirkšanas summa varÄ“tu sasniegt 250 miljonus eiro). Šo piedÄvÄjumu zemes Ä«pašnieku neformÄlais lÄ«deris un galvenais lobÄ“tÄjs, zvÄ“rinÄtais advokÄts un arÄ« maksÄtnespÄ“jas administrators Normunds Šlitke tad arÄ« komentÄ“ja ar visai daudznozÄ«mÄ«gu frÄzi: “LabÄk šausmÄ«gas beigas nekÄ nebeidzamas šausmas.”
Ar cÄ“liem nodomiem bruģēts ceļš uz elli
Lai saprastu, kÄ šÄds stÄvoklis radies, jÄatgriežas cerÄ«bu spÄrnoto 1990. gadu pašÄ sÄkumÄ. Daudzi varbÅ«t vÄ“l atceras tos stÄstus, kas pÄ“c NeatkarÄ«bas deklarÄcijas pieņemšanas, bet it sevišÄ·i pÄ“c 1991. gada augusta puÄa izgÄšanÄs publiku sagatavoja “gaišajai kapitÄlisma nÄkotnei”. Žēlabainos stÄstus par “vÄ“sturiskÄ taisnÄ«guma atjaunošanu”, “padomju varas nelikumÄ«gi konfiscÄ“to Ä«pašumu atdošanu likumÄ«gajiem Ä«pašniekiem” u.c. Lai šos it kÄ cÄ“los nodomus Ä«stenotu, likumdevÄ“ji 1991. gada 20. novembrÄ« izvÄ“lÄ“jÄs pieņemt Ä«pašu likumu pilsÄ“tÄm – “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tÄs”. ŠÄ«s zemes reformas mÄ“rÄ·is likumÄ definÄ“ts šÄdi: “Zemes reformas mÄ“rÄ·is ir pakÄpeniskas valsts Ä«pašuma denacionalizÄcijas, konversijas, privatizÄcijas un nelikumÄ«gi atsavinÄtu zemes Ä«pašumu atdošanas gaitÄ pÄrkÄrtot zemes Ä«pašuma un zemes lietošanas tiesiskÄs, sociÄlÄs un ekonomiskÄs attiecÄ«bas pilsÄ“tÄs, lai veicinÄtu sabiedrÄ«bas interesÄ“m atbilstošas pilsÄ“tu apbÅ«ves veidošanos, zemes aizsardzÄ«bu un racionÄlu izmantošanu.” TÄtad vÄrdos “sabiedrÄ«bas intereses”, “zemes aizsardzÄ«ba un racionÄla izmantošana”, bet kÄ šie nodomi Ä«stenojušies realitÄtÄ“?
ManuprÄt, šis ir tieši tas gadÄ«jums, kas spilgti ilustrÄ“ atziņu par ceļa bruģēšanu uz elli ar labiem nodomiem. Visa pasaules vÄ“sture pÄrpilna ar kliedzošÄm nelikumÄ«bÄm, taÄu, izturot zinÄmu laika pÄrbaudi, šÄ«s nelikumÄ«bas parasti tiek pieņemtas par jauno likumÄ«bu. Kopš “padomju varas nelikumÄ«bÄm” taÄu bija pagÄjuši 50 gadi, nomainÄ«jušÄs gandrÄ«z trÄ«s paaudzes, lÄ«dz nepazÄ«šanai mainÄ«jusies sabiedrÄ«bas sociÄlÄ struktÅ«ra un vÄ“rtÄ«bu sistÄ“ma, notikušas vairÄkas tautas staigÄšanas un arÄ« pašas pilsÄ“tas šajos gados bija bÅ«tiski paplašinÄjušÄs uz lauku rÄ“Ä·ina. Ne velti daži rimtÄkie prÄti iebilda, ka nav iespÄ“jams divas reizes iekÄpt tajÄ pašÄ upÄ“. IztÄ“losimies, kas notiktu Amerikas kontinentÄ, ja tiktu pieņemts lÄ“mums izraidÄ«t baltÄdainos un melnÄdainos kolonizatorus, bet zemi atdot tÄs likumÄ«gajiem Ä«pašniekiem – vÄ“l neizslaktÄ“to indiÄņu pÄ“cteÄiem?
KÄds tad bija zemes un tÄs Ä«pašnieku stÄvoklis pirms 1940. gada, kuru restaurÄ“t nolÄ“ma likumdevÄ“ji un viņu ideologi? Tur, kur padomju varas gados izauga lielie daudzstÄvu dzÄ«vojamie rajoni, bija vairÄk vai mazÄk labiekÄrtotas lauku saimniecÄ«bas, pļavas vai pat purvi. PiemÄ“ram, tagad tik iecienÄ«tÄ Purvciema vietÄ bija t.s. Hausmaņa purvs. Daudzi tÄ laika zemes gabali bija ieÄ·Ä«lÄti bankÄs, lai saņemtu kredÄ«tus (šie kredÄ«ti lielÄkoties tÄ arÄ« netika atdoti, jo padomju vara tos “piedeva”).
Tie bijušie Ä«pašnieki un citu kÄrtu pÄrstÄvji, kuriem “nepalaimÄ“jÄs” krist karÄ, saņemt ceļazÄ«mi uz SibÄ«riju vai izceļot uz Rietumiem, sÄkoties apbÅ«vei viņu teritorijÄ, automÄtiski saņēma dzÄ«vokļus RÄ«gas jaunceltajos rajonos. TÄda bija kÄrtÄ«ba. Saņemt labiekÄrtotu dzÄ«vokli RÄ«gÄ padomju laikÄ bija liela privilÄ“Ä£ija un daudzu cilvÄ“ku grÅ«ti Ä«stenojams mūža sapnis. Īres maksa un komunÄlie pakalpojumi padomju laikÄ bija tÄ«ri simboliski. TÄtad bijušie PierÄ«gas zemju Ä«pašnieki arÄ« padomju laikÄ piederÄ“ja privileģētai ļaužu kÄrtai, par ko daudzi citi viņus dikti apskauda.
Bet, tÄ kÄ bija nomainÄ«jušÄs vairÄkas paaudzes un ne visi Ä«pašnieku pÄ“cteÄi (ja tie vispÄr dzÄ«voja LatvijÄ) bija apveltÄ«ti ar eksistenciÄlai cīņai kapitÄlisma džungļos nepieciešamajÄm iemaņÄm, drÄ«z vien denacionalizÄ“tÄs zemes nonÄca zemes spekulantu un pÄrpircÄ“ju Ä«pašumÄ. Ja apskatÄ«sim “treknajos gados” publicÄ“to Latvijas miljonÄru sarakstu, tad atklÄsim, ka nospiedošais vairÄkums savus miljonus sarausis tieši nekustÄmo Ä«pašumu spekulÄciju sektorÄ.
DenacionalizÄcijas rezultÄtÄ radÄs, šÄ·iet, tikai Latvijai raksturÄ«gs fenomens, kuru vairÄki juristi nosaukuši par “juridisku anomÄliju”. Šo fenomenu raksturo tÄdi likumos atrodami termini kÄ “dalÄ«tais Ä«pašums” (mÄja pieder vieniem, bet zeme pie un zem mÄjas – citiem), “zemes piespiedu noma”, “mÄjai piesaistÄ«tÄ zeme” u.c. GandrÄ«z pusei RÄ«gas iedzÄ«votÄju (plus vietÄ“jiem un iebraukušajiem Ä«rniekiem u.c.) ir darÄ«šanas ar dalÄ«to Ä«pašumu un piespiedu zemes nomu.
MÄjai piesaistÄ«tÄ zeme (bieži vien vairÄk zemes nekÄ mÄjai funkcionÄli nepieciešams), zemei piesaistÄ«ta mÄja … vai tas nerada asociÄciju ar kÄrtÄ«bu, ko cariskajÄ KrievijÄ sauca par dzimtbÅ«šanas iekÄrtu? Un vai Saeimas komisiju izlolotais “zemes izpirkšanas likums” neatsauc atmiÅ†Ä XIX gadsimta beigas, kad pÄ“c dzimtbÅ«šanas atcelšanas cara administrÄcija bijušajiem dzimtcilvÄ“kiem visžēlÄ«gi atļÄva izpirkt zemi no muižniekiem par bargu naudu? It kÄ latviešu zemnieki ar saviem sviedriem un asinÄ«m vairÄkÄs paaudzÄ“s jau nebÅ«tu simtkÄrt šo zemi, kura galu galÄ pirms krustnešu kolonizÄcijas piederÄ“ja viņu senÄiem, nežēlÄ«gi dÄrgi izpirkuši.
Te gan visas paralÄ“les arÄ« izbeidzas, jo XIX gadsimta beigÄs Krievijas impÄ“rijas rietumu apgabali (un jo sevišÄ·i vÄ“l netapušÄs Latvijas teritorija, izņemot Latgali) strauji attÄ«stÄ«jÄs, latvieši iemÄcÄ«jÄs kooperÄ“ties un strauji celt savu turÄ«bu, tÄpÄ“c zemes izpirkšana daudzos gadÄ«jumos bija reÄli Ä«stenojams mÄ“rÄ·is. TurpretÄ« mÅ«sdienu Latvija (cik nu to vairs var saukt par valsti) ir depresÄ«vs ekonomikas tuksnesis, kurÄ plaukst tikai nekustÄmo Ä«pašumu spekulÄcijas, Ärvalstu bankas, Ärvalstu lielveikalu un resursu tirdzniecÄ«bas tÄ«kli, lÄ“ta darbaspÄ“ka eksports, dažÄdas “lÄ“tÄk pÄ“rc un dÄrgÄk pÄrdod” operÄcijas, ar varas partijÄm saistÄ«tas Ätras iedzÄ«vošanÄs shÄ“mas un uzblÄ«dusi ierÄ“dņu armija, kas šeit apkalpo globÄlÄ biznesa intereses. “Zemes izpirkšanas” kampaņa, ja tÄ Ä«stenosies kÄ iecerÄ“ts, šÄdos apstÄkļos lielÄkai dzÄ«vokļu Ä«pašnieku daļai nozÄ«mÄ“s sava dzÄ«vokļa neatgriezenisku zaudÄ“šanu un strauju pÄrcelšanos brÄ«vo bomžu kÄrtÄ. TÄs tad arÄ« ir Normunda Šlitkes piedÄvÄtÄs “šausmÄ«gÄs beigas” pÄ“c 25 gadus ieilgušajÄm “nebeidzamajÄm šausmÄm”.
KÄ tapa nacionÄlo baronu kÄrta?
Ja XIX gadsimta beigÄs zemi nÄcÄs izpirkt no pÄrsvarÄ vÄcu izcelsmes baroniem, tad mÅ«sdienu LatvijÄ radÄ«ts karikatÅ«risks, bet toties nacionÄls baronu ekvivalents – tie paši raidÄ«jumÄ minÄ“tie maksÄtnespÄ“jas administratori un viņiem pietuvinÄtie “partneri”. ReizÄ“m pat topošas baronu dinastijas, kÄ Normunda Šlitkes gadÄ«jumÄ, kura sieva Indra Kaniņa-Šlitke arÄ« savus augļus ievÄc plašajÄ maksÄtnespÄ“jas administrÄ“šanas druvÄ.
Tieslietu nozare, kuras pajumtÄ“ veidojÄs maksÄtnespÄ“jas administratoru iemaņas un tradÄ«cijas, it sevišÄ·i kopš 2006. gada, atvÄ“lÄ“ta t.s. NacionÄlajai apvienÄ«bai. Tur izpaudušies arÄ« redzamÄkie šÄ«s ienesÄ«gÄs cunftes censoņi, piemÄ“ram, NacionÄlÄs apvienÄ«bas Ä£enerÄlsekretÄrs Aigars LÅ«sis, kurš vÄ“rienÄ«gi uzdarbojies tandÄ“mÄ ar maksÄtnespÄ“jas administratoru MÄri SprÅ«du un citiem nacionÄliem personÄžiem (sk. Indras Sprances pÄ“tniecisko materiÄlu “ShÄ“ma pie Ķīšezera”). TÄpÄ“c arÄ« kadri lielÄkoties pavisam nacionÄli un spilgti latviski.
Viņi zeļ uz citu cilvÄ“ku nelaimes, it sevišÄ·i pÄ“c 2008. gada krÄ«zes, kas par spÄ«ti Dombrovska kompÄnijas sludinÄtajam “veiksmes stÄstam” vÄ“l arvien nav beigusies un kuras sekas (daudzas no tÄm neatgriezeniskas) jutÄ«sim vÄ“l ilgi. MaksÄtnespÄ“jÄ«gi kļūst ne tikai indivÄ«di un uzņēmumi, bet visa valsts kopumÄ. MaksÄtnespÄ“jas administratori, darbojoties ar savÄm ierastajÄm un sistÄ“mas diktÄ“tajÄm metodÄ“m, šo procesu tikai paÄtrina, daudz nebÄ“dÄjot par to, ka lÄ«dz ar izsÅ«kto organismu bÅ«s jÄmirst arÄ« pašiem parazÄ«tiem, kas no šÄ organisma tik Ä“rti un eleganti barojušies. Bez tam NacionÄlÄ apvienÄ«ba ir organizÄcija ar nacionÄlu misiju. Viņi jau sen apjautuši, ka padomju laikÄ bÅ«vÄ“tajos dzÄ«vojamajos rajonos mÄ«t lielÄkoties iebraucÄ“ji no citÄm PSRS republikÄm – kurus mÄ“dz saukt arÄ« par migrantiem vai nepilsoņiem. PÄrņemot zemes pÄrvaldÄ«bu un sagatavojot atbilstošu likumu par “zemes izpirkšanu”, nacionÄļiem paveras lieliska iespÄ“ja šos “migrantus, okupantu pÄ“cteÄus, kolonistus un kolaborantus” pakļaut ne tikai “nebeidzamÄm šausmÄm”, bet arÄ« “šausmÄ«gÄm beigÄm”. Jeb, kÄ savulaik izteicÄs Hitlera domubiedri, – “galÄ«gajam atrisinÄjumam”. SavukÄrt šajos namos mÄ«tošos tautiešus viņi gatavi norakstÄ«t kÄ “etniski samaitÄtu resursu”, kurš zaudÄ“jis savu latviskumu un apdraud rases tÄ«rÄ«bu. NorakstÄ«t tikpat viegli, kÄ jau norakstÄ«ti simti tÅ«kstoši citu tautiešu, kuri režīma politikas dēļ spiesti paši kļūt par migrantiem un okupantiem citÄs zemÄ“s.
StÄsts par kÄdu klusu, bet galvu reibinošu karjeru
TaÄu ietekmÄ«gÄkie vÄ«ri no skandalozas publicitÄtes lÄ«dz šim pratuši izvairÄ«ties. NespÄ“ju atrast labÄku piemÄ“ru par jau minÄ“to Normundu Šlitki, kurš paveicis patiešÄm grandiozu zemes Ä«pašnieku organizÄ“šanas darbu un nodrošinÄjis fantastiski efektÄ«vu viņu interešu bÄ«dÄ«šanu visÄs instancÄ“s. Tieši Normunds Šlitke zemes Ä«pašniekus apvienojis un saliedÄ“jis lÄ«dz šim neatvairÄmÄ spÄ“kÄ, tÄpÄ“c viņš nu var tik droši atļauties arÄ« publiskas asprÄtÄ«bas par dzÄ«ves skaudro realitÄti. LÄ«dz ar to zemes Ä«pašnieki vairs nav dzÄ«vas personas, ar kurÄm var tikties un parunÄt, bet anonÄ«mas, bezpersoniskas juridiskÄs struktÅ«ras. Nelielu ieskatu Šlitkes karjeras ceÄ¼Ä 2013. gada 29. aprÄ«lÄ« sniedza TV raidÄ«jums “NekÄ personÄ«ga”. InternetÄ šÄ raidÄ«juma saturu var sameklÄ“t ar nosaukumu “Nezina kÄ radÄ«t mehÄnismu, lai pÄrtrauktu privÄtuzņēmÄ“ju vieglo peļņu no piespiedu nomas maksas”.
KÄ vÄ“stÄ«ja “NekÄ personÄ«ga”, sÄkotnÄ“ji šis zvÄ“rinÄtais advokÄts un arÄ« maksÄtnespÄ“jas administrators gribÄ“jis privatizÄ“t visas RÄ«gas namu pÄrvaldes, taÄu šis nodoms viņam ar pirmo piegÄjienu nav tiešÄ veidÄ izdevies. ŠÄ« neveiksme Normundu tomÄ“r nav samulsinÄjusi, bet tikai likusi ar vÄ“l lielÄku enerÄ£iju meklÄ“t citus, bieži vien netiešus un anonÄ«mus, ietekmes gÅ«šanas ceļus. Vispirms vairÄki ietekmÄ«gi zemes Ä«pašnieki apvienojušies raksta sÄkumÄ minÄ“tajÄ akciju sabiedrÄ«bÄ “PilsÄ“tas zemes dienests” (tÄs vÄ“sturiskais nosaukums bija: Juridiskais birojs “Specialis”), kurÄ uz prokÅ«ras pamata darbojies un vadošo organizatorisko un ideoloÄ£isko lomu uzņēmies Normunds Šlitke. Tieši “PilsÄ“tas zemes dienests” Satversmes tiesÄ panÄca lÄ“mumu par sakramentÄlajiem 6% kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas, kas garantÄ“ti iekasÄ“jami, lÄ«dz ar to zemes Ä«pašniekus atbrÄ«vojot no jebkÄda stimula vienoties ar Ä«rniekiem par saprÄtÄ«giem zemes nomas noteikumiem, kÄ tas sÄkotnÄ“ji bija paredzÄ“ts likumÄ.
LÄ«dz ar to zemes Ä«pašniekam tagad de facto vispÄr nav nekÄdu pienÄkumu, nav pat vajadzÄ«bas kontaktÄ“ties ar saviem nomniekiem, taÄu jebkurÄ laikÄ viņš var iesniegt prasÄ«bu tiesÄ un ar garantiju iekasÄ“t savus 6% + 1,5% NĪ nodokļa kompensÄciju. Vai arÄ« sÄkt izÅ«trupÄ“t dzÄ«vokļa Ä«pašnieku, ja tas nespÄ“j maksÄt. Protams, vislabÄk šÄ« iekasÄ“šana izdodas tad, ja zemes Ä«pašnieku organizÄciju pÄrstÄv maksÄtspÄ“jas administrators. ŠÄdÄ gadÄ«jumÄ visu procesu var pÄ“c vajadzÄ«bas laikus “sakÄrtot” un nav jÄmaksÄ pat tiesas nodeva. Pašlaik šo stratÄ“Ä£iju sekmÄ«gi Ä«steno lÄ«dz maksÄtnespÄ“jai tÄ«šÄm vai netÄ«šÄm novestÄ AS “Reversed”, kuras priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks savulaik ar gudru ziņu bijis atkal tas pats Normunds Šlitke.
TaÄu tas vÄ“l nav viss, jo nenosegta bija palikusi vÄ“l viena ļoti svarÄ«ga fronte, proti – likumu rakstÄ«šana. ArÄ« par to parÅ«pÄ“jies Normunds Šlitke. Akciju sabiedrÄ«ba šim lobÄ“šanas nolÅ«kam nebija sevišÄ·i piemÄ“rota, tÄpÄ“c AS “PilsÄ“tas zemes dienests” nodibinÄja biedrÄ«bu “Zemes reformas komiteja”, kuru augstÄkajÄs instancÄ“s pÄrstÄv, protams, tas pats Normunds Šlitke. TÄdÄ“jÄdi tieši Šlitke konsultÄ“ Saeimas deputÄtus un komitejas, iesniedz tajÄs “vÄ“rtÄ«gus priekšlikumus”, vÄrdu sakot – raksta un ar gudru ziņu groza likumus, lai vÄ“l vairÄk nostiprinÄtu zemes Ä«pašnieku nedalÄ«to varu, visatļautÄ«bu, anonimitÄti un debešÄ·Ä«go neaizskaramÄ«bu. LÄ«dz ar to ir radÄ«ta sistÄ“ma, kuras ietvaros zemes Ä«pašnieki bauda tikai privilÄ“Ä£ijas un tiesÄ«bas, bet dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem (vai Ä«rniekiem) – atstÄti tikai pienÄkumi un gandrÄ«z pilnÄ«ga beztiesÄ«ba. Un Latvijas tiesu sistÄ“ma visbiežÄk šo juridisko anomÄliju pieņem kÄ pašu par sevi saprotamu dzÄ«ves faktu. Pat velns par naudu danco!
Vai viegli bÅ«t maksÄtnespÄ“jas administratoram LatvijÄ?
VarbÅ«t esat dzirdÄ“juši, ka maksÄtnespÄ“jas administratori ir tÄdi kÄ ekonomikas sanitÄri vai pat dakteri-mikroÄ·irurgi, kuri prasmÄ«gi atmudžina un sakÄrto neveselÄ«gus naudas sastrÄ“gumus, atjauno normÄlu ekonomikas asinsriti, atveseļo biznesa vidi un tÄdÄ“jÄdi vairo visu mÅ«su labklÄjÄ«bu un uzplauksmi. Vismaz tÄ rakstÄ«ts brÄ«vÄ tirgus propagandas brošÅ«rÄs un tÄ sevi cenšas publikai pasniegt paši šie censoņi. Kas zina, varbÅ«t tÄ patiešÄm notiek kÄdÄ iedomÄtÄ utopijas pasaulÄ“, bet mÄ“s taÄu dzÄ«vojam reÄlajÄ LatvijÄ, kÄda tÄ pa šiem gadiem izveidojusies!
TÄpÄ“c pataupÄ«sim savus lÄ“tticÄ«bas krÄjumus pasaku vakariem un mÄ“Ä£inÄsim tÄs lietas ieraudzÄ«t tÄ, kÄ tÄs pastÄv un vairojas mÅ«su reÄlajÄ pasaulÄ“. IegaumÄ“sim, ka katrs veiksmÄ«gs parazÄ«ts cenšas savu upuri pÄrliecinÄt, ka viņš ir pats Ä«stenÄkais un tuvÄkais upura draugs un labklÄjÄ«bas avots. Interesenti ar materiÄlu apkopojumu par reÄlajiem maksÄtnespÄ“jas administratoriem var iepazÄ«ties šeit: Latvijas sabiedrisko mediju arhÄ«vs.
PrivÄtajÄ dzÄ«vÄ“ caurmÄ“ra maksÄtnespÄ“jas administrators var izrÄdÄ«ties tÄ«ri patÄ«kams cilvÄ“ks, taÄu tas nav rÄdÄ«tÄjs, jo arÄ« Hitlers bija fantastisks orators, veÄ£etÄrietis, nedzÄ“rÄjs, nesmÄ“Ä·Ä“tÄjs, liels dabas, dzÄ«vnieku un godÄ«gas zemnieku dzÄ«ves mÄ«lÄ“tÄjs, pasaulÄ“ pirmais nozÄ«mÄ«gais ekologs laikÄ, kad vÄ“l nebija izdomÄts pat ekoloÄ£ijas jÄ“dziens un zaļo kustÄ«bu neredzÄ“ja pat sapņos.
Neviens cilvÄ“ks nepiedzimst apzinÄti ļauns, bet viņš var sÄkt darÄ«t neiedomÄjami ļaunus darbus, kuri pastÄvošÄs ideoloÄ£ijas un sistÄ“mas ietvaros tiek uzskatÄ«ti par “normÄliem”, pat atbalstÄmiem, cildeniem, godÄjamiem vai stilÄ«giem. TÄpÄ“c cilvÄ“ku nodarbes jÄvÄ“rtÄ“ nevis pÄ“c dominÄ“jošÄ propagandas trokšÅ†a, bet pÄ“c šÄ«s nodarbes augļiem jeb sekÄm. JÄ, katrÄ sistÄ“mÄ var darboties arÄ« pa kÄdam “baltajam zvirbulim”, kurš cenšas nenonÄkt konfliktÄ ar savu sirdsapziņu, taÄu tÄdi cilvÄ“ki tiek uzskatÄ«ti par dÄ«vaiņiem, tie nenosaka toni un parasti tiek izspiesti no sistÄ“mas. KÄ katrÄ hierarhiskÄ struktÅ«rÄ, arÄ« starp maksÄtnespÄ“jas administratoriem sastapsim gan ietekmÄ«gu „eliti”, gan pelÄ“kus „darba zirdziņus”.
ApmÄ“ram 75% maksÄtnespÄ“jas administratoru ir visai divdomÄ«gs un pretrunÄ«gs statuss, jo viņi vienlaikus ir arÄ« zvÄ“rinÄti advokÄti. Latviski šo divdomÄ«bu varÄ“tu iztulkot tÄ: cilvÄ“ku aizstÄvji, kas nodarbojas ar cilvÄ“ku aplaupÄ«šanu, rafinÄ“tÄm naudas izspiešanas un Ä«pašumu piesavinÄšanÄs shÄ“mÄm.
KÄ advokÄtiem viņiem nav jÄdeklarÄ“ savi ienÄkumi, jo tas esot „pretrunÄ ar advokÄtu neatkarÄ«bas un konfidencialitÄtes principiem”. Stingri ierobežotas ir arÄ« kontrolÄ“jošo un tiesÄ«bas aizsargÄjošo iestÄžu (piemÄ“ram, KNAB) iespÄ“jas pÄrbaudÄ«t šo advokÄtu darbÄ«bu. Vienlaikus šiem administratoriem ir gandrÄ«z neierobežotas un nekontrolÄ“tas iespÄ“jas pÄ“c saviem ieskatiem izrÄ«koties ar maksÄtnespÄ“jÄ nonÄkušÄ uzņēmuma vai fiziskÄs personas aktÄ«viem. To savÄ ziņojumÄ “Par maksÄtnespÄ“jas procesa administratoru darbÄ«bas uzraudzÄ«bas sistÄ“mas pilnveidošanu” atzinusi pat pašas Tieslietu ministrijas darba grupa.
KÄ liecina prakse, varenÄkie administratori ir parÅ«pÄ“jušies par partneru piesaistÄ«šanu no ieinteresÄ“tu tiesnešu puses (administratorus maksÄtnespÄ“jÄ nonÄkušiem uzņēmumiem un personÄm ieceļ tiesnesis). Atliek uzņēmumam pÄrreÄ£istrÄ“ties šÄda tiesneša jurisdikcijÄ, bet tiesnesim iecelt “pareizo” administratoru. Nodrošinoties ar šÄdu “elastÄ«gu” tiesnešu sadarbÄ«bu, kļūst iespÄ“jamas visfantastiskÄkÄs iedzÄ«vošanÄs shÄ“mas, izgriežot pogas pat lielajÄm Ärzemju bankÄm.
ŠÄdi sadarbÄ«bas tandÄ“mi izrÄdÄs tik vareni, ka ignorÄ“ts tiek pat Satversmes tiesas blakuslÄ“mums, kas Valsts Ä£enerÄlprokuroram uzdeva pÄrbaudÄ«t šÄda tandÄ“ma iestrÄžu likumÄ«bu. "SEB bankas" valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs AinÄrs Ozols intervijÄ Latvijas radio atzina: "TÄ vietÄ šÄ« lieta [maksÄtnespÄ“jas procesu administrÄ“šana] ir pÄrvÄ“rtusies pati par biznesa nozari. LasÄm mÄ“dijos, ka cilvÄ“ki, kas tur iesaistÄs, nopelna, viņu rokÄs apgrozÄs miljoni.”
Jau vairÄkus gadus MK un SaeimÄ runÄ par administratoru/advokÄtu šizofrÄ“niskÄ dubultstatusa novÄ“ršanu, „pielÄ«dzinot” administratorus valsts amatpersonÄm un turpmÄk liekot tÄm izvÄ“lÄ“ties – palikt par maksÄtnespÄ“jas administratoru vai par advokÄtu, bet ne par abiem vienlaikus. PielÄ«dzinÄšanu valsts amatpersonai t.s. eksperti saistÄ«ja ar lielÄku administratoru atbildÄ«bu, lielÄku viņu darbÄ«bas kontroli un bargÄkiem sodiem par pÄrkÄpumiem. 2014. gada rudenÄ« Saeima patiešÄm pieņēma attiecÄ«gus grozÄ«jumus MaksÄtnespÄ“jas likumÄ un likumÄ „Par interešu konfliktu novÄ“ršanu valsts amatpersonas darbÄ«bÄ. TaÄu pavisam nesen Satversmes tiesa šos grozÄ«jumus atzina par antikonstitucionÄliem un atcÄ“la.
Un vispÄr visa šÄ« kņada, kÄ jau LatvijÄ ierasts, bija tukša gaisa tricinÄšana ar skaistÄm frÄzÄ“m. KÄ norÄdÄ«ja daži kritiÄ·i, „pielÄ«dzinÄt amatpersonai” nav tas pats kas „bÅ«t amatpersonai”. OtrkÄrt, vai ir dzirdÄ“ts, ka kÄda no valsts amatpersonÄm bÅ«tu tiesÄta par kÄdu no Latvijai, tÄs pilsoņiem vai iedzÄ«votÄjiem apzinÄti nodarÄ«tajiem šaušalÄ«gajiem kaitÄ“jumiem, kas 25 gados Latviju noveduši kolonijas un parÄdu verdzenes statusÄ, bet tÄs tautu – uz izmiršanas sliekšÅ†a?
SecinÄjums tÄds: maksÄtnespÄ“jas administratori, it sevišÄ·i viņu elitÄrÄ daļa, mÅ«sdienu LatvijÄ bauda apmÄ“ram tÄdas pašas privilÄ“Ä£ijas, neaizskaramÄ«bu un patvaļas brÄ«vÄ«bu, kÄdu XVIII gadsimtÄ LatvijÄ baudÄ«ja vÄcu baroni. Viņi visai sekmÄ«gi un netraucÄ“ti darbojas virs likuma un jebkÄdÄm morÄles normÄm.
NacionÄlo baronu terors
IesÄkumam viena svaigs piemÄ“rs par jauno, inovatÄ«vo zemes Ä«pašnieku taktiku. Daļu zemes no maksÄtnespÄ“jÄ«gÄs AS “Reversed” pÄrpirka SIA “Maltavas”. Kad dzÄ«vokļu Ä«pašnieku pilnvarotÄ namu pÄrvalde “MaltavÄm” nosÅ«tÄ«ja oficiÄlu, rakstisku un pastÄ reÄ£istrÄ“tu aicinÄjumu tikties, lai apspriestu un parakstÄ«tu zemes nomas lÄ«gumu, kÄ tas paredzÄ“ts likumÄ, SIA “Maltavas” šo aicinÄjumu vÄ“si ignorÄ“ja un neatbildÄ“ja. TÄtad baroniem nekÄda lÄ«guma nevajag.
Tas savukÄrt nozÄ«mÄ“ to, ka attiecÄ«go dzÄ«vokļu Ä«pašnieki pat gribÄ“dami nespÄ“j samaksÄt par ikmÄ“neša zemes nomu, jo nav nekÄda maksÄjuma pamatojuma, rÄ“Ä·ina, konta numura utt., bet SIA “Maltavas” tai izdevÄ«gÄ brÄ«dÄ« vienkÄrši iesniegs tiesÄ prasÄ«bu par parÄdu piedzÄ«šanu, un tÄs bÅ«s lielas summas par vairÄkiem gadiem.
Paldies raidÄ«jumam “De facto” par aktuÄlo un iedvesmojošo tÄ“mu, taÄu vienlaikus jÄnorÄda, ka 20. decembra raidÄ«jumÄ izskanÄ“ja arÄ« aplam novecojusi informÄcija. PiemÄ“ram, AS “Reversed” nekÄda zeme vairs nepieder, jo jau trešo gadu šis uzņēmums sekmÄ«gi transformÄ“jies maksÄtnespÄ“jas režīmÄ un pÄ“c maksÄtnespÄ“jÄ«gÄ uzņēmuma administratores ElÄ«nas Dupates iniciatÄ«vas sÄcis vÄ“trainu parÄdu (Ä«stu un izdomÄtu) piedzÄ«šanas kampaņu caur tiesÄm, ko jau uz savas Ädas izjutuši daudzi aplaimotie dzÄ«vokļu Ä«pašnieki Struktoru, Raunas, IeriÄ·u u.c. ielÄs, kÄ arÄ« vairÄkas iestÄdes.
ArÄ« ik mÄ“nesi veicamÄ maksa par zemes nomu nav tas briesmÄ«gÄkais “nebeidzamo šausmu” variants. Protams, nav viegli, bet vienmÄ“r taÄu var vÄ“l mazlietiņ savilkt jostu, lai šo 12. daļu gada maksas kaut kÄ ieplÄnotu, atraujot no citÄm dzÄ«ves vajadzÄ«bÄm, un ziedotu barona lielkungam … ja gribi saglabÄt savu privatizÄ“to dzÄ«vokli. Daudz efektÄ«vÄk uzdzÄ«t šausmas izdodas, ja vienu skaistu dienu laimÄ«gais dzÄ«vokļa Ä«pašnieks, kurš dzÄ«vojis stingrÄ pÄrliecÄ«bÄ, ka godÄ«gi un pedantiski maksÄjis visus piesÅ«tÄ«tos rÄ“Ä·inus, pÄ“kšÅ†i no tiesas saņem prasÄ«bu par parÄdu piedziņu uzreiz par trim gadiem it kÄ nesamaksÄtas zemes nomas!
Hei, nevajag mÅ«s baidÄ«t ar Daesh teroru vai „Krievijas agresiju”, – pavaicÄjiet, kÄ jÅ«tas pensionÄri, bezdarbnieki, mazatalgotie, studenti, jaunÄs mÄmiņas, gaidot tiesas dienu, kas lÄ“ni, bet nenovÄ“ršami tuvojas, un piedzenamÄs summas ir milzÄ«gas? PavaicÄjiet viņiem, kÄ viņi naktÄ«s cÄ«nÄs ar bezmiegu, cik nervu zÄļu izdzer nedēļas laikÄ, kÄ šajos mÄ“nešos mainÄ«jusies viņu veselÄ«ba? Un kÄ varÄ“s vienaldzÄ«gai un pÄrslogotai tiesai pierÄdÄ«t, ka esi godÄ«gi maksÄjis, ja arÄ« namu pÄrvaldes, kas tajÄ periodÄ bija pilnvarotas kÄrtot zemes nomas jautÄjumus ar AS “Reversed”, ir Ä“rti bankrotÄ“jušas un jau sen likvidÄ“tas?
ManÄ rÄ«cÄ«bÄ pagaidÄm nav faktu, lai to pierÄdÄ«tu, taÄu nebrÄ«nÄ«tos, ja izrÄdÄ«tos, ka baronu cilvÄ“ki darbojušies arÄ« šajÄs namu pÄrvaldÄ“s, piemÄ“ram, nu jau sekmÄ«gi likvidÄ“tajÄs AS “MÄju serviss KSA” un SIA “Jauna vide.lv”, par kuru “tikumiem” internetÄ var atrast daudz interesantu materiÄlu. Starp citu, kad bija izsludinÄts AS “MÄju serviss KSA” un SIA “Jauna vide.lv” maksÄtnespÄ“jas process, AS „Reversed” savas pretenzijas par nesamaksÄtu zemes nomu neiesniedza.
Vai “šausmÄ«gÄs beigas” ir nenovÄ“ršamas?
CilvÄ“ki jau sen pieraduši un samierinÄjušies, ka Saeima pieņem tikai “tautÄ nepopulÄrus lÄ“mumus”, paši šo stratÄ“Ä£iju saucot par “politisko atbildÄ«bu” un pat ar to lepojoties. Uz Saeimas un t.s. valdÄ«bas (pareizÄk sakot, koloniÄlÄs administrÄcijas) darbÄ«bas sekÄm var pilnÄ«bÄ attiecinÄt N. Šlitkes teikto par “nebeidzamajÄm šausmÄm”. Kopš Latvijas valstiskÄ suverenitÄte ir veiksmÄ«gi deleģēta Briselei un Vašingtonai, likumdevÄ“ji nodarbojas galvenokÄrt ar Briseles direktÄ«vu atgremošanu un klonÄ“šanu Latvijas administratÄ«vÄs pÄrvaldÄ«šanas vajadzÄ«bÄm, savus lÄ“mumus publikai attaisnojot ar “Eiropas prasÄ«bÄm”, “eiropeiskÄm vÄ“rtÄ«bÄm” vai “mÅ«su Ä£eopolitisko izvÄ“li”. Un kÄpÄ“c gan lai Saeima to nedarÄ«tu, ja Latvijas tauta, kurai mÅ«su Satversme noteikusi “suverenÄs varas” privilÄ“Ä£iju, savu varu ne mazÄkÄ mÄ“rÄ neizmanto un ir pieradinÄjusies ar katru kÄrtÄ“jo cÅ«cÄ«bu klusu samierinÄties?
JÄ, jÄ, suverenÄ vara LatvijÄ de jure nepieder ne deputÄtiem vai ministriem, ne Briseles vai Vašingtonas birokrÄtiem, ne starptautiskÄm korporÄcijÄm, bet gan Latvijas tautai, t.i., mums visiem kopÄ. Tikai, lai Ä«stenotu šo varu, ir jÄapzinÄs savs stÄvoklis, jÄspÄ“j organizÄ“ties un sadarboties. Jo labi organizÄ“ts mazÄkums vienmÄ“r valdÄ«s pÄr dezorganizÄ“tu, nedomÄjošu, pasÄ«vu un savstarpÄ“ji Ä·ildÄ«gu vairÄkumu jeb pÅ«li. Es neesmu no tiem publicistiem, kurš, izpatÄ«kot publikai, lamÄ “valdÄ«bu, partijas, deputÄtus, varnešus” utt. Uzskatu, ka tauta ir tikpat atbildÄ«ga par notiekošo LatvijÄ, kÄ tÄs formÄli ievÄ“lÄ“tie priekšstÄvji. Vai pat vÄ“l atbildÄ«gÄka, jo tai pieder suverenÄ vara. Un nevajag raustÄ«t plecus un meklÄ“t citus vainÄ«gos, ja vainÄ«go var tik Ä“rti apskatÄ«t spogulÄ«.
TÄtad – tik ilgi, cik sabiedrÄ«ba savu attieksmi nemainÄ«s, turpinÄsies arÄ« “nebeidzamÄs šausmas”, kurÄm nenovÄ“ršami sekos arÄ« “šausmÄ«gÄs beigas”. Ne tikai RÄ«gas dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem un Ä«rniekiem, bet visiem, kas vÄ“l palikuši strauji izmirstošajÄ un izklÄ«stošajÄ LatvijÄ. TÄpÄ“c tÄlÄk rakstÄ«tais var Ä«stenoties tikai tÄdÄ gadÄ«jumÄ, ja mÅ«su sabiedrÄ«ba pati mainÄ«sies: pÄrvÄ“rtÄ“s savus tikumus un ieradumus, izvÄ“lÄ“sies augstÄkus mÄ“rÄ·us, mÄcÄ«sies domÄt (nevis eksistÄ“t autopilota režīmÄ), sadarboties un organizÄ“ties šo mÄ“rÄ·u sasniegšanai. Tikai tÄdÄ gadÄ«jumÄ, ja sabiedrÄ«ba Saeimu piespiedÄ«s rÄ“Ä·inÄties ar savÄm elementÄrÄkajÄm izdzÄ«vošanas vajadzÄ«bÄm, kuras starptautiskajÄs konvencijÄs mÄ“dz saukt arÄ« par cilvÄ“ka tiesÄ«bÄm uz dzÄ«vi, iztiku, darbu, taisnÄ«gu atalgojumu, izglÄ«tÄ«bu, kultÅ«ras dzÄ«vi, piemÄ“rotu pajumti utt.
TÄdÄ gadÄ«jumÄ ir novÄ“ršamas gan “šausmÄ«gÄs beigas”, gan “nebeidzamÄs šausmas”. AttÄ«roties no propagandas sÄrņiem, jÄsaprot, ka zemes reformai un citiem lÄ«dzÄ«giem 1990. gadu aktiem nebija nekÄda cita humÄna vai racionÄla mÄ“rÄ·a, kÄ tikai mÄ“rÄ·is egalitÄro padomju sabiedrÄ«bu sadalÄ«t mantÄ«gajÄ, privileģētajÄ “elitÄ“” un nabadzÄ«gÄ, beztiesÄ«gÄ plebeju masÄ, vidusslÄņa vietu rezervÄ“jot sistÄ“mas tiešajiem apkalpotÄjiem. Un zemes reforma pilsÄ“tÄs tiešÄm radÄ«ja šÄdu parazÄ«tisku rantjÄ“ slÄni, kurš neko neiegulda, bet tikai ievÄc meslus no saviem dzimtcilvÄ“kiem un spekulÄ“.
TÄpÄ“c, kamÄ“r vien LatvijÄ pastÄv šÄ«s kapitÄlistiskÄs un bieži vien pat feodÄlÄs attiecÄ«bas, no Saeimas nav jÄgaida pat kÄds Ä«paši labs lÄ“mums, bet tikai iepriekšÄ“jÄ lÄ“muma katastrofÄlo seku novÄ“rtÄ“šana un novÄ“ršana. Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tÄs” pieņemšana bija tÄ«ri politisks, voluntÄrs lÄ“mums, un šÄ likuma Ä«stenošanas katastrofÄlÄkÄs sekas var novÄ“rst ar citu politisku lÄ“mumu, turklÄt nevienu neaplaupot, netÄ“rÄ“jot 250 miljonus nodokļu maksÄtÄju naudas un nevienu nesÅ«tot uz SibÄ«riju. Nevajag par katru cenu (simtu tÅ«kstošu cilvÄ“ku likteņu cenu) turÄ“ties pie “juridiskÄm anomÄlijÄm”, nevajag feodÄlu rantjÄ“ parazÄ«tismu liekulÄ«gi saukt par “privÄtÄ«pašuma svÄ“tumu un neaizskaramÄ«bu”.
ŠÄ« likuma daļa atzÄ«stama par ļaunprÄtÄ«gu antisociÄlu diversiju, cilvÄ“ka tiesÄ«bu un cieņas sabradÄšanu, kas nav pat jÄatceļ, bet tikai jÄaptur tÄ antihumÄno seku tÄlÄka attÄ«stÄ«ba. Šim nolÅ«kam atliek konstatÄ“t, ka pagÄjušajos 25 gados, ik gadu maksÄjot 7,5% no zemes kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas, šiem namiem piesaistÄ«tÄ zeme jau sen ir vairÄk nekÄ de facto izpirkta, tÄpÄ“c tÄ vienkÄrši ar likumu atzÄ«stama par attiecÄ«gÄ nama neatdalÄmu sastÄvdaļu un atbilstoši pÄrreÄ£istrÄ“jama ZemesgrÄmatÄ. Zemes Ä«pašnieki savu no debesÄ«m nokritušo (t.i., nepelnÄ«to) daļu jau saņēmuši ar uzviju, tiem turpmÄk sava alkatÄ«ba un parazitÄ“šanas apetÄ«te jÄapvalda, jÄsÄk rÄ“Ä·inÄties ar citu cilvÄ“ku izdzÄ«vošanas vajadzÄ«bÄm.
Var bÅ«t arÄ« modificÄ“ts zemes jautÄjuma atrisinÄšanas variants: dzÄ«vojamajÄm mÄjÄm un iestÄžu Ä“kÄm atstÄjot tikai funkcionÄli nepieciešamo teritoriju – pÄrÄ“jo zemi pÄrņemot pilsÄ“tas Ä«pašumÄ infrastruktÅ«ras labiekÄrtošanas vajadzÄ«bÄm, piemÄ“ram, bÄ“rnu rotaļu laukumu, sporta laukumu, automašÄ«nu stÄvvietu, sadzÄ«ves pakalpojumu objektu iekÄrtošanai u.tml.
Pats gan esmu par radikÄlÄku risinÄjumu. Uzskatu, ka gudra un patriotiska sabiedrÄ«ba savu zemi netirgo, nepÄrvÄ“rš to par pirkšanas, pÄrdošanas, spekulÄciju burbuļu pÅ«šanas un krÄpniecisku shÄ“mu objektu. TÄ kÄ zemi cilvÄ“ks nav ne radÄ«jis, ne saražojis, bet pats ir no zemes nÄcis un par zemi paliks, un tÄ kÄ zeme mums dota ilgam laikam – no paaudzes uz paaudzi, tÄ vispÄr nav dodama kÄdam privÄtÄ«pašumÄ. Zemi, atbilstoši cilvÄ“ku pamatotÄm vajadzÄ«bÄm, var piešÄ·irt beztermiņa lietošanÄ, atkarÄ«bÄ no lietošanas veida par to iekasÄ“jot saprÄtÄ«gu lietošanas maksu, kas iemaksÄjama valsts un/vai pašvaldÄ«bu budžetÄ. KultivÄ“tai un apbÅ«vÄ“tai zemei var piešÄ·irt mantojamas lietošanas tiesÄ«bas. No tÄ gan LatvijÄ saplaks miljonÄru skaits, toties citu cilvÄ“ku dzÄ«ve kļūs brÄ«vÄka, veselÄ«gÄka un bez lieka sadÄrdzinÄjuma. LabÄk lÄ“ta zeme, nekÄ lÄ“ts darbaspÄ“ks, vai ne?
* GrÄmatas “MÄjokļu politika un tÄs instrumenti” autors