NacionÄlÄs apvienÄ«bas deputÄta Riharda Kola palÄ«dzÄ«ba Krievijai
Antons Mikoss · 28.01.2021. · Komentāri (0)2019. gads ir zÄ«mÄ«gs ar to, ka ES Parlaments novÄ“rtÄ“ja valstu atbildÄ«bu, sÄkot II Pasaules kara ÄrprÄtu. Eiropas Parlamenta 2019. gada 19. septembra rezolÅ«cija (turpmÄk RezolÅ«cija) par Eiropas atceres nozÄ«mi Eiropas nÄkotnei, - par to nobalsoja 535, pret 66 (Putina aÄ£enti), un bija arÄ« 52 svÄrstÄ«gie.
Visu rezolÅ«ciju var izlasÄ«t https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/RC-9-2019-0097_LV.html. Uz apskatÄmo problÄ“mu attiecas RezolÅ«cijas 16. punkts:
”Eiropas Parlaments pauž nopietnas bažas par Krievijas pašreizÄ“jÄs vadÄ«bas centieniem izkropļot vÄ“sturiskos faktus un mazinÄt padomju totalitÄrÄ režīma noziegumu smagumu un uzskata, ka tie ir bÄ«stami elementi pret demokrÄtisko Eiropu vÄ“rstÄ informÄcijas karÄ, kura mÄ“rÄ·is ir sašÄ·elt Eiropu, un tÄdēļ aicina Komisiju izlÄ“mÄ«gi vÄ“rsties pret šiem centieniem.”
RezolÅ«cijas 18. punkts apraksta situÄciju ar Krievijas pašreizÄ“jÄs vadÄ«bas centieniem izkropļot vÄ“sturiskos faktus ar propagandas pieminekļiem un memoriÄliem: „NorÄda, ka vairÄkÄs dalÄ«bvalstÄ«s sabiedriskÄs vietÄs (parkos, laukumos, ielÄs u. c.) atrodas pieminekļi un memoriÄli, kas slavina totalitÄros režīmus, un tas paver iespÄ“ju izkropļot vÄ“sturiskos faktus par OtrÄ pasaules kara sekÄm un popularizÄ“t totalitÄrismu kÄ politisku iekÄrtu.”
RezolÅ«cija noslÄ“dzas ar 22. punktu, kas skaidro par Parlamenta priekšsÄ“dÄ“tÄja pienÄkumu: „Uzdod priekšsÄ“dÄ“tÄjam nosÅ«tÄ«t šo rezolÅ«ciju Padomei, Komisijai, dalÄ«bvalstu valdÄ«bÄm un parlamentiem, Krievijas Domei un Austrumu partnerÄ«bas valstu parlamentiem.”
Izlasot Riharda Kola rakstu, rodas jautÄjumi. Visupirms, vai ES Parlamenta priekšsÄ“dÄ“tÄjs ir nosÅ«tÄ«jis Saeimai šo RezolÅ«ciju. Ja ir nosÅ«tÄ«jis, tad kÄpÄ“c Saeimas Ä€rlietu komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs, apskatot problÄ“mu ar OkupÄcijas pieminekli RÄ«gÄ, PÄrdaugavÄ, ne ar pušplÄ“stu vÄrdu nepiemin RezolÅ«ciju.
Atbalstot šÄ« vÄ“sturiskos faktus izkropļojošÄ un propagandiskÄ pieminekļa saglabÄšanu RÄ«gÄ, R. Kols ignorÄ“ ES skatÄ«jumu uz Otro pasaules karu. Vai varÄ“tu bÅ«t tÄ, ka mums ir atklÄjies neslÄ“pts Krievijas un Putina ietekmes aÄ£ents?
SavÄ garajÄ prÄtojumÄ R. Kols raksta “Ä€rlietu komisijas pÄrziÅ†Ä bija jautÄjumi, kas saistÄ«ti ar Latvijas saistÄ«bÄm attiecÄ«bÄ uz "Uzvaras monumentu". Ir skaidrs, ka monumenta spridzinÄšana vai nojaukšana arÄ« nav tas virziens, kurÄ vajadzÄ“tu skatÄ«ties. Latvija ir uzņēmusies ļoti konkrÄ“tas saistÄ«bas, kas attiecas arÄ« uz "Uzvaras monumentu". PrecÄ«zÄk, ir runa par vienošanos ar Krieviju par padomju armijas izvešanu no Latvijas, proti, 1994. gada 30. aprīļa "VienošanÄs par Latvijas Republikas teritorijÄ dzÄ«vojošo Krievijas FederÄcijas militÄro pensionÄru un viņu Ä£imenes locekļu sociÄlo aizsardzÄ«bu", kuras 13. pants paredz: "SaskaÅ†Ä ar starptautisko praksi Latvijas puse nodrošina memoriÄlo bÅ«vju un karavÄ«ru masu apbedÄ«juma vietu sakopšanu, labiekÄrtošanu un saglabÄšanu Latvijas Republikas teritorijÄ." Lai gan 1994. gada lÄ«guma tekstÄ nekur nav nedz minÄ“ts "Uzvaras monuments", nedz arÄ« paskaidrots, kas tiek saprasts ar vÄrdiem "memoriÄlÄs bÅ«ves".”
Nevienam nav noslÄ“pums, cik histÄ“riski Putins un viņa ideologi reaģēja uz RezolÅ«ciju. NevarÄ“dami kaut cik objektÄ«vi atbildÄ“t uz faktiem par PSRS lomu kara izraisÄ«šanÄ 1939.1.09. pÄ“c iepriekšÄ“jÄs vienošanÄs ar Hitleru, Putins pat meloja un pat apvainoja Poliju kara izraisÄ«šanÄ. TradicionÄli Kremlis novÄ“rtÄ“ja RezolÅ«ciju kÄ vÄ“stures viltojuma mÄ“Ä£inÄjumu.
Krieviju drÄ«z var piemeklÄ“t PSRS liktenis ar bÅ«tisku tÄs politikas maiņu. Tiks vai netiks pÄrvÄ“rtÄ“ta arÄ« LielÄ TÄ“vijas kara norise, - tas miglÄ tÄ«ts. Viens no mazÄk aplÅ«kotajiem notikumiem ir 1940.g. novembrÄ« BerlÄ«nÄ“ divas dienas ilgušÄs sarunas starp Hitleru un Molotovu, tobrÄ«d - sabiedrotajiem karÄ jau vairÄk nekÄ gadu.
Komunisti prasÄ«ja jaunu paktu ar vairÄkÄm jaunÄm prasÄ«bÄm. Kremlis paģērÄ“ja Somiju lÄ«dzÄ«gÄ veidÄ kÄ Baltijas valstis - visu teritoriju. ArÄ« bÄzes Dardaneļos un GrieÄ·ijÄ. Hitlers visasÄk reaģēja uz Somijas paģērÄ“šanu. TÄ vietÄ viņš piedÄvÄja sadalÄ«t Britu impÄ“riju pÄ“c VÄcijas uzvaras pÄr Angliju. Lai PSRS netraucÄ“jot to pieveikt.
Sarunas izjuka, un Hitlers nekavÄ“joties pieņēma lÄ“mumu uzbrukt PSRS. Staļinam plÄns iekarot Eiropu jau bija sen. Viņš tikai ar sarunÄm gribÄ“ja labÄkus nosacÄ«jumus iekarošanas turpinÄšanai. TÄlÄkie Äetri kara gada, ko PSRS ideologi sauca par Lielo TÄ“vijas karu, pÄrvÄ“rtÄs par pilsoņu karu ar VÄcijas tehnisko nodrošinÄjumu, kura ievÄ“rojamÄ daļa bija pamestais komunistu armijas bruņojums un degviela.
VÄcijas VermahtÄ daudzÄs divÄ«zijÄs bija lÄ«dz 20% pret komunistiem noskaņoto PSRS pilsoņu. KaujÄ par Staļingradu - pat 32%. KopumÄ VÄcijas pusÄ“ dažÄdos formÄ“jumos dienÄ“ja lÄ«dz diviem miljoniem antikomunistu, pÄrsvarÄ krievu tautÄ«bas. Krievu atbrÄ«vošanÄs armijÄ vien - lÄ«dz 800 000.
Pilsoņu karš beidzÄs ar “sarkano” uzvaru, jo viņu pusÄ“ nostÄjÄs 52 valstis, bet balto PSRS pilsoņu pusÄ“ vien stratÄ“Ä£iski karu vest neprotošie vÄcieši ar dažÄm nenozÄ«mÄ«gÄm valstÄ«m palÄ«gos. Latvija pret tÄs gribu tika ierauta pilsoņu karÄ un zaudÄ“ja lÄ«dz trešdaļai iedzÄ«votÄju. MÅ«su valstÄ« aktÄ«vÄ pilsoņu kara fÄze beidzÄs 1944.g. novembrÄ« ar Kurzemes katla turpinÄšanos lÄ«dz 1945.g. 8. maijam. LokÄlie pilsoņu kara uzliesmojumi turpinÄjÄs lÄ«dz 1959.gadam.
AgresÄ«vie PSRS komunistu Eiropas iekarošanas plÄni daļēji izdevÄs. PÄ“c pilsoņu kara beigÄm tie iekaroja Austrumeiropu, izlaupÄ«ja to un kolonizÄ“ja ar kopmantas ideoloÄ£ijas saimniekošanu un sadzÄ«vi komunistu vadÄ«bÄ, nolemjot veselu reÄ£ionu atpalicÄ«bai.
PSRS agresÄ«vie plÄni par kaimiņzemju iekarošanu turpinÄjÄs ar iebrukumu AfganistÄnÄ 1989.g. NekavÄ“joši attÄ«stÄ«tÄs demokrÄtiskÄs valstis pakļÄva agresoru sankcijÄm, ieskaitot Maskavas OlimpiÄdes boikotu. Lai kaut kÄ ideoloÄ£iski aizÄ“notu PSRS Ä«stenoto genocÄ«du AfganistÄnÄ, tÄ laika propagandisti sÄka kampaņu par PSRS izšÄ·irošo lomu karÄ ar nacistisko VÄciju.
Pieminekļa celtniecÄ«ba un Uzvaras parka pÄrbÅ«ve noritÄ“ja no 1979. lÄ«dz 1985. gadam. SÄkumÄ tur tika savestas milzÄ«gas smilšu kaudzes, un tÄs tur atradÄs kÄdu laiku, jo bÅ«vei trÅ«ka visa kÄ. ArÄ« naudas. No manis brÄ«vprÄtÄ«gi piespiedu kÄrtÄ ievÄca piecus rubļus. TÄ radÄs piemineklis vai memoriÄls, kas slavina totalitÄro komunistu režīmu, un tas paver iespÄ“ju izkropļot vÄ“sturiskos faktus par OtrÄ pasaules kara sÄkšanos un tÄ sekÄm.
Pieminekļa saglabÄšanÄs ES valstÄ« LatvijÄ, turklÄt pÄ“c visiem Krievijas agresÄ«vajiem iekarošanas kariem pÄ“dÄ“jos 15 gados, ir ne vien atklÄta kalpošana Kremļa propagandai, bet arÄ« necieņas izrÄdÄ«šana ES Parlamenta RezolÅ«cijai un ES vienotÄ«bai.
Ceru, ka tÄ nav Saeimas Arlietu komisijas nostÄja, ko R. Kols sniedz rakstÄ. Tiek piedÄvÄta Uzvaras parka rekonstrukcija, kas atgÄdina tirgošanÄs praksi krievu okupÄcijas laikÄ, kad vÄ“rtÄ«gÄm reti nopÄ“rkamÄm precÄ“m klÄt pievienoja komplektÄ nevajadzÄ«gas lietas.
Parks ir jÄpÄrveido, bet naivi iedomÄties, ka, uzliekot vien plÄksnÄ«ti, mainÄ«sies šovinistu uztvere. Viņi sevi vienmÄ“r uzskatÄ«s par atbrÄ«votÄjiem. Tikai runÄjot skaidru nostÄju, kÄdÄ tÄ ir RezolÅ«cijÄ, atņemsim šovinistiem un okupantiem vÄ“lmi turpinÄt melot par atbrÄ«vošanu.
Kur ir plaša RezolÅ«cijas skaidrošana masu informÄcijas lÄ«dzekļos? Kur ir attiecÄ«ga LR Ä€rlietu ministrijas nota Krievijai par jaunatklÄtiem apstÄkļiem valstu attiecÄ«bÄs? AtsaukšanÄs uz Ä€rlietu ministrijas nekur neatrodamo (Ä€rlietu ministrija neatbild uz pieprasÄ«jumu iepazÄ«ties ar to) it kÄ 1998.gada notu Krievijai par okupÄcijas pieminekļa statusu ir politiski bÄ“rnišÄ·Ä«gi. Kopš tÄ laika Krievija ir sÄkusi vismaz desmit necilvÄ“cÄ«gus iekarošanas karus ar vismaz 400 000 nogalinÄto.
Ir nodevÄ«gi pret latviešu milzu upuriem aizstÄvÄ“t kaut kÄdus PSRS karavÄ«rus un militÄros pensionÄrus, kuri karoja ar savu kÄdreizÄ“jo militÄro sabiedroto par pasaules pÄrdalÄ«šanas plÄniem. SagadÄ«jÄs tÄ, ka VÄcija pÄ“c neveiksmÄ«gas Anglijas iekarošanas kampaņas steidzÄ«gi mÄ“Ä£inÄja 1940.gada novembrÄ« noslÄ“gt vienošanos un iegÅ«t PSRS neitralitÄti. PÄ“c pirmÄ VÄcijas-PSRS pakta Latvija zaudÄ“ja neatkarÄ«bu, pÄ“c nevienošanÄs par tÄlÄku pasaules iekarošanu agrÄkie ciešie sabiedrotie sÄka neprÄtÄ«gu savstarpÄ“jo slaktiņu, kura rezultÄtÄ zaudÄ“jÄm trešdaļu tautas. Divi nezvÄ“ru režīmi kÄrtoja savas intereses.
VÄ“l šodien no varas skurbuma un visatļautÄ«bas apmÄtie vietvalži nekautrÄ“jas izrÄdÄ«t atbalstu okupantu ideoloÄ£ijai un dara to neslÄ“pdamies. PÄ“c R. Kola rakstÄ«tÄ to vidÅ« ir arÄ« bÄ“dÄ«gi slaveņais krievu interešu pÄrstÄvis divÄs paaudzÄ“s, NA ielobÄ“tais valsts prezidenta amatÄ Egils Levits. Viņiem vajag atstÄt vietu, kur okupantiem un viņu pÄ“cteÄiem sarÄ«kot “danÄus uz trešÄs daļas latvju tautas kauliem”.